:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Darbs:

ātrgaitas zirgiem. Segmati izpilda aizsargfunkcijas pret temperatūras izmaiņām.
Ādā ir izvadorgāni, kuri izdala sviedrus, jo zirgi svīst intensīvāk nekā citi dzīvnieki. Fiziskās slodzes laikā vispirms nosvīst zirga paslēpenes, tad pleci, kakls, sāni. Āda ir nozīmīgākais termoregulācijas elements, kas pasargā zirgu no pārkaršanas.
Maņu orgāni un nervu sistēma – zirgiem sevišķi augsts ir dzirdes, ožas un taustes sistēmu jūtīgums. Zirgiem ir ļoti laba atmiņa, tāpēc tie ātri pieķeras labam kopējam.



Zirgu iedalījums pēc vilcējspēka un izturības.

Atbilstoši dažādiem darba veidiem ir izveidotas piecas saimnieciskās izmantošanas zirgu šķirņu grupas jeb tipi, šīs šķirņu grupas ietver vairāk kā 250 zirgu šķirnes:
 Smagie braucamzirgi – tos izmanto galvenokārt lauksaimniecībā; dzīvmasa 500 – 700 kg, pēdvidus apkārtmērs nepārsniedz 25 cm, piemēram Latvijas smagie braucamzirgi – šie zirgi ir liela auguma.
 Smagā darba zirgi jeb vezumnieki – masīvi, izmanto lielāku smagumu pārvadāšanai; to dzīvmasa sasniedz 1000kg, pēdvidus apkārtmērs 24 – 30 cm,piemēram Šairas zirgi un Ardeņi.Vezumnieku kopējās iezīmes – garš, plats un noapaļots viduklis, ar relatīvi īsām kājām un plašu attālumu starp tām,lai būtu stabilāka gaita darba laikā.
 Vieglie braucamzirgi jeb rikšotāji – viegli, tievām, garām kājām, dzīvmasa 400 – 550 kg, pēdvidus apkārtmērs 17 – 22 cm, piemēram Orlova rikšotāji,Šiem zirgiem ir šaurs ķermenis salīdzinājumā ar citām šķirnēm.
 Jājamzirgi – viegli ar labi attīstītu muguru un krustiem, šiem zirgiem ir garš kakls, smalks skelets, dzīvmasa 400 –550 kg, pēdvidus apkārtmērs 17 – 21 cm, piemēram Ahaltenes zirgi.
 Universālie zirgi – tos izmanto gan jāšanai, gan darbam saimniecībās; pēdvidus apkārtmērs reti sasniedz 23 cm, piemēram Hannoveres zirgi un Latvijas braucamzirgi.
 Nastu nesēji – salīdzinoši maza auguma, dzīvmasa 300 – 350 kg.Bet šiem zirgiem ir ļoti spēcīga muskulatūra, īsa, ļoti izturīgas kājas.
 Piejūras līdzenuma zirgi – eksistējuši Rietumeiropā, dēļ barojošās, un proteīniem, minerālvielām bagātām augsnes zirgi strauji aug, veidojas spēcīga muskulatūra, un strauji pieaug zirga dzīvmasa.Šos zirgus izmanto smago darbu veikšanai.Pēc uzbūves daudz neatšķiras no vezumniekiem.Piejūras līdzenuma zirgiem ir noapaļota ķermeņa forma, salīdzinoši garu vidukli, spēcīgas kājas.Šiem zirgiem vajag ļoti daudz barības un tieņespēj pielāgoties straujām laika maiņām jeb nespēj aklimatizēties.
 Tuksnešu vai pustuksnešu zonu zirgi – šie ziegi ir vidēja auduma, nelielu dzīvmasu, biezu apmatojumu, platu muguru,tāpēc ir grūti jātniekam šāda zirga mugurā būt ilgāku laiku.
 Ziemeļu mežu joslu zirgi – šiem zirgiem ir plats viduklis, jo tiem ir nepieciešams galvenokārt uzņemt barību pavasaros, klimata dēļ.Tipiskākie Ziemeļu zonas zirgi ir maza auguma, pagaru ķermani, īsām, spēcīgām kājām ar salīdzinoši platiem nagiem, garš, biezs apmatojums, bet raupjš.
 Stepju zonas zirgi – veidojušies aptuveni 1000 – 3000 m virs jūras līmeņa, šie zirgi ir neliela, varētu teikt pat maza auguma, spēcīgām krūtīm, spēcīgām kājām, un ļoti cietiem nagiem.Šos zirgus izmanto jāžanai, nastu nesšanām, kā arī aijūgos.
Pirmie veidojušies jājamzirgu grupas pārstāvji un daudz vēlāk veidojās rikšotāji kā arī smago zirgu šķirnes.Zirgu darbaspējas ir atkarīgas no zirga spēka, ātruma un izturības, šīs īpašības nosaka hipodromā vai arī uz līdzena ceļa, tādējādi nosaka zirgu straujumu, vilcesspēku, izturību un ātrumu pārvietojot kādu vezumu jeb
kravu.Vilktspēks atbilst vidēji 13 – 15 % no zirga dzīvmasas, transportdarbos zirga ātrums ir 4 –6 km/h, līdz ar kravas masas samazināšanos, palielinās zirga ātrums šo kravu pārvietojot.
Piemēram ja jājamzirgu ātrumu pārbauda gludauļošanā ( bez šķēršļiem ), 1000 – 2000 m distancēs izpaužas zirgu ātrumspēja, bet garākās distances pārbauda izturību.
Jātnieka un seglu masa vēlama mazāka vai līdzīgi 60 kg. Rikšotājus, ņemot vērā zirga vecumu, pārbauda rikšos 1600,2400,4800,6400 m distancēs, interesanti ir tas, ka sacensībās nedrīkst piedalītie kastrāti.Amerikas rikšotāji labākos rezultātus sasniedz pēc 3 gadu vecuma, Krievijas rikšotāji – 5- 6 gadu vecumā.Jājamzirgiem labākais vecums bieži ir 10 - 12 gadi. Smago zirgu maksimālās spējas ir pēc 6- 7 gadu vecuma sasniegšanas.


Kā izmērīt zirga augstumu?


Zirga augstumu mēra ar plaukstām, pieauguša cilvēka plaukstas garums ir 10 – 16 cm ( 4 collas ), ja zirga augstums ir 15,2 plaukstas, tas zirgs ir 157 cm (62 collas ) augsts.Zirga augstums ir attālims no zemes līdz plecu augstākajam punktam – skaustam.


Zirga mērīšna.

Lai nebūtu kļūdas zirga mērīšanas brīdī, zirgu novieto uz horizontālas virsmas, ja zirgs ir apkalts, tad no nomērītā lieluma atņem pakavu augstumu, jo tikai tādā gadījumā var iegūt visprecīzāko mērījumu. Lineāros attālumus zirga viduklī mēra ar mērspieķi, bet apkārtmērus ar mērlenti;
• Skausta augstums – mēra no skausta līdz zemei, vertikāli; galvenais zirga raksturojošais lielums jeb augstums.
• Muguras augstums – mēra līdzīgi skaustam tikai par mērīšanas punktu izvēlas zirga muguras viszemāko punktu.
• Krustu augstums – par mērīšanas punktuizvēlas krustu augstāko punktu un mēra vertikāli uz leju līdz zemei.
• Krūšu dziļums – mēra vertikāli uz leju, tikai starp mērspieķa zariem ietverot skausta augstāko punktu un vertikāli zem tā esošo krūšu apakšdaļu.
• Ķermeņa slīpais garums – mēra ietverot starp mērspieķa zariem pleca locītavas priekšējo daļu un sēžas paugura apvidus pakaļējo daļu.
• Plecu platums jeb krūšu priekšdaļas platums – mēra starp mērspieķa zariem ietverot plecu locītavu ārējās malas.
• Krustu platums – starp mērspieķa zariem ietver zarnkaula ārējos stūrus.
• Krustu garums – mēra no zarnkaula priekšējā stūra līdz sēžas paugura apvidus pakaļējai daļai.
• Krūšu apkārtmērs – aptver krūškurvi gar lāpstiņas skrimšļa pakaļējo malu, šo mēru veic ar mērlenti.
• Pēdvidus apkārtmērs – aptver priekškājas pēdvidu vistievākajā vietā, mērījumu veic ar mērlenti.


Zirgu vecuma noteikšana.


Zirgu vecumu nosaka pēc zobiem, piemēram pieaugušiem zirgiem gan augšžoklī, gan apakšžoklī normāli ir 18, ķēvēm, un 20, ērzeļiem, zobi. Vislabāk vecumu noteikt pēc griezējzobiem, jo to forma mainās atbilstoši zirgu vecumam:

Virsma ovāla – 6…9 gadi;
Virsma ieapaļa – 9…16 gadi;
Virsma trijstūrveida – 16 …20 gadi;
Virsma otrādi ovāla – 20 gadu un vairāk.

Zirga mūža ilgums un to pēcnācēji.

Zirga bioloģiskais mūža ilgums ir apmēram 25 gadi.Normāli attīstīti kumeļi ķēvēm dzimst pat līdz 20 gadu vecumam.Zirga fizioloģiskā dzimumgatavība iestājas
~ 1 gada vecumā, bet saimnieciskā zirga fizioloģiskā dzimimgatavība iestājas ~ 3 gadu vecumā.
Ķēvēm lecināšanas sezona ilgst no 1. marta līdz pat 15. jūlijam, parasti ķēves aplecina pēc dzemdībām jau pirmajā meklēšanās reizē, tas parasti notiek no 5.-11. pēcdzemdību dienai. Dzimumcikls atkārtojas pēc 18-24 dienām, grūsnība ilgst ~ 340 dienas, citriez grūsnība var ilgt līdz pat 370 dienām.Pēc gada vai nedaudz ilgāka grūsnības perioda parasti piedzimst viens kumeļš, taču ļoti reti gadās arī dvīņi.
Zirga, ērzeļa vai zebras ķēve kopojas ar tēviņu un visi kumeļi dzimst apmēram vienā laikā, ķēvai lādzemdē veselīgs un spēcīgs kumeļš, lai viņš tūlīt pēc piedzimšanas varētu doties līdzi kustīgajam ganāmpulkam, saimniecībās papildus par kumeļu var rūpēties pats saimnieks, taču ir arītādi gadījumi, ka dzemdību laikā iet bojā ķēve un kumeļš paliek bez mātes tad par kumeļu rūpējas citas ķēves, kurām nav dvīņi un viņas vēlas rūpēties par bāreni. Spēcīgie kumeļi ir nepieciešami tāpēc, ka zebras un zirgi ir zālēdāji un dzīvo atklātās pļavās, kur var būt maz zāles, bet mazuļi var kļūt par vieglu medījumu lielajiem plēsoņām, piemēram Āfrikas lauvas.Kumeļš nostājas uz savām kājām jau stundu pēc piedzimšanas, lai gan māte kumeļu zīda līdz gada vecumam, pēc dažām dienām kumeļš jau sāk ēst zāli.Savvaļā jaunās ķēvītes un ērzelēni pamet mātes ganāmpulku un sasnieguši briedumu vēlāk izveiso jaunus barus.
Kumeļu no ķēves atšķir 6 – 8 mēnešu vecumā, to trenēšana jāsāk no 1,5 gadu vecuma, darba zirgu sāk izmantot 2,5 – 3 gadu vecumā.


Ģimenes un teritorijas aizsardzība.

Celšanās uz pakaļkājām un speršana ar priekšējiem nagiem ir dabisks nepārnadžu cīņas paņēmiens, taču savu domstarpību kārtošanai viņi var vispirms draudēt, izmantojot ausis, asti un kājas, kā arī citus sazināšanās līdzekļus. Ērzeļi un kastrētie ērzeļi cīnās, lai aizstāvētu savu teritoriju vai savas ķēves.


“Labākie draugi.”


Bieži vien divi zirgi stāv cieši viens pie otra, blakus vai arī ar galvu pie otra zirga astes, ošķājot jeb kasot ar zobiem viens otra krēpes un muguru, tādā veidā nodibinot attiecības.Savstarpējās aprūpes un tīrīšanas biežums ar laiku mainās, taču tie parasti ilgst apmēram 3 minūtes.

“Sardzē.”


PIEMĒRAM: lai gan Šairas ķēve ir cēlusies no zirgiem, kas pieradināti jau pirms daudziem tūkstošiem gadu, viņai joprojām ir saglabājušies savvaļas zirgu instinkti, jo viņa pastāvīgi sargā kumeļu no iespējamām briesmām.


Zirgu turēšana mūsdienās.

Mūsdienās zirgus tur staļļos un dod dažāda satura barību,aerodromos od sienu, kurš ir bagātināts ar zirgam nepieciešamajiem vitamīniem.Veic dažādas injekcijas, kuras tiek saskaņotas ar veterinārāstiem, tās veic, lai zirgs nesaslimtu ar kādu dzīvībai bīstamu slimību piemēram kā trakumsērga, jo trakumsērgas rezultāts ir letāls jeb nāvējošs.
Zirgu aizgalām ir jābūt tik lielām, lai zirgs varētu mierīgi, brīvi staigāt pa to, bet lai nevarētu skriet, aizgaldās ir jābūt sausiem pakaišiem, tie varētu būt salmi, siens vai pat zāģu skaidas, taču vislabākais ir siens.Aizgaldu aiztaisa ar vārtiem, kuros ir speciāli iebīdīts uz iekšu kā grozs plaukts un blakus, tikai zemāk vieta spainim ar ūdeni, “grozā” liek sienu, auzas vai kādu citu barību. Zirgiem var dot dažādus augļus, nelielos daudzumos, un cukurbietes ne vairāk kā 5 gabalus, katras vidējais

Atpakaļ  1  [2]  3  Tālāk