Smēķēšana – aktuāla problēma jauniešu vidū

981 0

Ekonomikas fakultāte

Praktiskais darbs

Kurss “SOCIOLOĢIJA”

Socioloģiskā pētījuma veikšana par tēmu: “Smēķēšana – aktuāla problēma jauniešu vidū”.

Autors: Nepilna laika Augstākās profesionālās

izglītības studiju programma “Ekonomika” ar

specializāciju “Finansu un grāmatvedības vadība”

2.kursa studente

stud.apl. Nr.

Docētājs: lekt.

2003./2004.m.g.

Saturs.

Ievads.

1. Teorētiskā daļa:

1. Tabaka iekaro pasauli.

2. Kas ir smēķēšana, un ar ko tas ir saistīts.

3. Kāpēc cilvēki smēķē?

4. Kā nikotīns iedarbojas uz cilvēka organismu?

5. Smēķēšana un tās atkarība.

6. Smēķēšana vai veselība – katra cilvēka paša izvēle.

7. Ļaunums ne tikai sev, bet arī sabiedrībai.

8. Kā atmest smēķēšanu, fakti pārdomām un ieguvumi.

Izmantotās literatūras saraksts.

2. Praktiskā daļa:

1. Pētījuma programma.

2. Pētījuma metodoloģijas apraksts. Anketa.

3. Pētījuma rezultāti. Diskusija.

Secinājumi un priekšlikumi.

Ievads.

Smēķēšana ir ļoti iz zplatīta problēma visā pasaulē. Smēķēšana ir narkomānijas veids, kas kaitīgs ne tikai pašam smēķētājam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem, sevišķi bērniem. Smēķēšanas izplatīšanos veicina tabakas ražojumu reklāmas gan tiešā, gan netiešā veidā. Jauniešus ietekmē smēķējoši vecāki, skolotāji, ārsti, darbinieki. Cīņā pret smēķēšanu liela nozīme ir izglītības darbam.

Tomēr katram cilvēkam ir tiesības pieņemt savu lēmumu smēķēt vai nesmēķēt. Svarīgākais veids kā palīdzēt smēķējošam cilvēkam ir atklāt, kāpēc cilvēks ir sācis smēķēt. Sabiedrībā ir svarīgi atklāt, kāpēc sāk smēķēt skolēni un jauni cilvēki. Atklājot cēloņus, kāpēc cilvēki sāk smēķēt, var palīdzēt tikt galā ar šo problēmu.

Tāpat, smēķēšana ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, kuru iespējams novērst. Pasaules Veselības Organizācija (PVO) 1999.gadā ar smēķēšanas izraisītām slimībām saistīja 4 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē. PVO paredz – ja saglabāsies esošās tendences, tad smēķēšanas izraisīto nāves gadījumu skaits 2030. gadā pieaugs līdz 10 miljoniem gadā.

Smēķēšana šobrīd ir vislielākais drauds Latvijas iedzīvotāju veselībai. Latvijā gandrīz 2/5 no visiem nāves gadījumiem 35-69 gadus veciem vīriešiem (sievietēm šajā vecuma grupā tikai 6%) izraisa smēķēšana. Veselības aprūpes izmaksas Latvijā, kas saistītas ar smēķēšanas izraisītām slimībām 1999. gadā, bija 3,24 miljoni latu. Aprēķinot izmaksas par zaudētajiem darba gadiem, priekšlaicīgiem nāves gadījumiem, slimību stacionāro un ambulatoro ārstēšanu, Latvijas ekonomikai radās zaudējumi 43 miljonu latu apmērā.

Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2000.gada dati rādīja, ka vecumā no 15 līdz 64 gadiem 51,3% vīriešu un 18,2% sieviešu bija ikdienas smēķētāji. Turklāt vairāk kā puse (51,4%) respondentu atzīmēja, ka tiek pakļauti pasīvai smēķēšanai mājās. 20,0% vīriešu un 9,4% sieviešu bija spiesti elpot ar tabakas dūmiem piesārņotu gaisu darba vietā vairāk nekā piecas stundas dienā. Latvijā strauji pieaug ikdienas smēķētāju skaits pusaudžu vidū. Ikdienas smēķētāju skaits starp 15 gadus veciem zēniem pieaudzis no 4,9% 1990.gadā un 8,2% 1993.gadā līdz 27% 1997.gadā, savukārt 15 gadus vecām meitenēm attiecīgi no 0,8% un 3,0% līdz 12%.

1999. gadā Saeima pieņēma likumu “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Šis likums aizliedz pārdot tabakas izstrādājumus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Tas aizliedz tirgot šņaucamo un košļājamo tabaku, kā arī tirdzniecību ar tabakas izstrādājumiem skolās un citās mācību iestādēs. Likums aizliedz arī cigarešu tirdzniecību no cigarešu automātiem, jo tie būtu viegli pieejami bērniem un pusaudžiem. Likums ietver arī smēķēšanas aizliegumu daudzās sabiedriskās vietās un sabiedriskajā transportā. Ir aizliegta tabakas reklāma televīzijā, radio, kā arī izvietojot uz ēkām un būvēm (reklāmas stabiem, sētām, autoceļu un dzelzceļu malās, lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās), izņemot tirdzniecības punktus. Diemžēl šis likums netiek pilnībā ievērots.

2001. gadā Ministru kabinets akceptēja Sabiedrības veselības stratēģiju 2001.-2010. gadam, kurā kā prioritāte tika izvirzīta smēķēšanas izplatības samazināšana Latvijā. Sabiedrības veselības stratēģijā šajā jomā līdz 2010. gadam tika noteikti divi mērķi:

1) vismaz par 20% samazināt smēķētāju īpatsvaru to iedzīvotāju vidū, kuri ir vecāki par 15 gadiem,

2) attālināt vecumu, kādā tiek sākta regulāra smēķēšana 15 gadus vecu un jaunāku iedzīvotāju vidū.

Vairums smēķētāju uzsāk smēķēt vecumā līdz 18 gadiem. Jaunākās tendences rāda, ka pieaug smēķēšanas izplatība bērnu un pusaudžu vidū, kuri sāk smēķēt arvien jaunākā vecumā. Pēdējo gadu laikā PVO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (United Nations Children`s Fund (UNICEF)), pasaules astoņu attīstītāko valstu Vides ministrijas, Jaunatnes lietu ministrijas un daudzu pasaules valstu veselības aģentūras aicinājušas aktīvi un saskaņoti cīnīties pret jauniešu smēķēšanu. Līdz šim vairumam jaunattīstības valstu nebija pieejama visaptveroša informācija par smēķēšanas novēršanu un kontroli. Lai novērstu šo datu trūkumu, Pasaules Veselības Organizācijas programma Tobacco Free Initiative (TFI), ASV Slimību kontroles un profilakses centra (US Centers for Disease Control and Prevention), Veselības un smēķēšanas birojs (Office on Smoking and Health), konsultējoties ar daudzām valstīm, kuras reprezentē sešus PVO reģionus, ir izstrādājuši Starptautiskā skolēnu smēķēšanas pētījuma (Global Youth Tobacco Survey (GYTS)) metodoloģiju un dizainu, kas ir nozīmīga pasaules smēķēšanas uzraudzības sistēmas sastāvdaļa

I. Teorētiskā daļa:

1. Tabaka iekaro pasauli.

Tabakas dzimtene ir Amerika. Un, lai gan uz senajām Ķīnas vāzēm gadās ieraudzīt zīmējumus, kuros attēloti smēķētāji, tomēr līdz pat Kolumba atklājumam Vecajā pasaulē par tabaku nekas nebija zināms.

1492.gada 12.oktobrī admirāļa Kristofora Kolumba slavenās flotes kuģa „Pinta” matrozis Rodrigo Triana iekliedzās: „Priekšā zeme!”

Nogranda lielgabalu salūts. Kuģiem nolaida buras, un tie lēnām virzījās pretī neredzētajai zemei. Kolumbs domāja, ka viņa priekšā atrodas pasakainās Indijas austrumu krasts.

Vietējie iedzīvotāji savu zemi, kas izrādījās sala, sauca par Guanahani. Kolumbs tai deva jaunu nosaukumu – Sansalvadora. Šajā vārdā līdz mūsu dienām saucas viena no Bahāmu salām.

Starp dāvanām, ko vietējie iedzīvotāji pasniedza Kolumbam, bija arī auga „petum” sausās lapas; viņi šīs saulē izkaltētās un caurulītē sataisītās lapas smēķēja.

Meklēdams zeltu, Kolumbs ar kuģi “Santa Maria” devās tālāk uz dienvidiem un 1492.gadā 27.oktobbī izcēlās Kubas piekrastē. Iedzīvotāji sagaidīja ceļotājus ar gruzdošām pagalēm rokās un ar zāli, ko visi lietoja smēķēšanai un sauca par „cigaro”. Šīs zāles dūmus, kā tēlaini izteicās Kolumbs „dzēra”.

1492.gada 25.decembrī „Santa Maria” avarēja.

Ļaudis, vērtīgo kravu un lielgabalus izdevās izglābt, taču uz palikušā vismazākā kuģīša „Nina” nebija iespējams izvietot divu kuģu ekipāžas. Trešais kuģis „Pinta”, kuru komandēja Martins Pinsons, Kolumbu pameta. „Santa Maria” paliekas izmantoja, lai uzbūvētu fortu „Navidad”. Fortā palika daļa jūrnieku. Kolumbs ar pā ārējo ekipāžu devās uz Eiropu, atstājis par savu vietnieku mūku Fra Romene Pano. Palikušie matroži bija pirmie eiropieši, kuri no vietējiem iedzīvotajiem iemācījās smēķēt. Un kaut arī pēc ticīgo spāņu priekšstatiem dūmus caur nāsīm varēja pūst vienīgi velni. Daudziem matrožiem un arī admirālim iepatikās šī nodarbība.

Lūk, cik spēcīgs izrādījās tabakas pievilkšanas spēks. Tā augs, kurš savu nosaukumu ieguva no Haiti salas provinces Tobago, sāka uzvaras gājienu pa zemēm un kontinentiem. Pēc Kristofora Kolumba otrā brauciena (1493 – 1496) tabakas sēklas tika atvestas uz Spāniju. Pēc tam tās nokļuva kaimiņzemēs un Lielo ģeogrāfisko atklājumu periodā pa jūru un sauszemi tika nogādātas praktiski it visos zemeslodes nostūros.

Protams, tabakas straujo izplatīšanos veicināja tās brīnumainā īpašība – radīt ļoti grūti pārvaramo tieksmi smēķēt. Tagad mēs zinām par nikotīna narkoloģiskajām īpašībām, taču tolaik tabakai piedēvēja neparastu iedarbību. Tā, piemēram, uzskatīja, ka tabakai ir ārstnieciskas īpašības, ka tabakas dūmi atbaida slimības, ļaunus garus utt. Tabaku uzskatīja gan par stimulējošu, gan par n

. . .

Join the Conversation