Apraksts:

apraksts par piesārņojumu un tāietekmi gan uz cilvēka veselību, gan uz apkārtējo vidi

Darbs:

Saturs
Ievads.......................................................................................................................3
1.Kas ir piesārņojums..............................................................................................4
2.Cilvēka radītie piesārņojuma veidi.......................................................................5
2.1.Gaisa piesārņojums............................................................................................6
2.1.1.No transportlīdzekļiem...................................................................................7
2.1.2.No rūpnīcām...................................................................................................8
2.1.3.No iedzīvotāju blīvuma..................................................................................9
2.1.4.Skābais lietus................................................................................................10
2.2.Ūdens piesārņojums.........................................................................................11
2.3.Avāriju radītais piesārņojums..........................................................................12
2.4.Sadzīves atkritumi............................................................................................13
2.4.1.Atkritumu daudzveidība................................................................................14 2.4.2.Atkritumu iedalījumu veidi...........................................................................15
2.4.3.Sadzīves atkritumu apsaimniekošana............................................................16 2.4.4.Atbildība par atkritumu apsaimniekošanu....................................................17 2.4.5.Finansējums sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektiem...................19
3.Piesārņojuma ietekme uz atmosfēru....................................................................21
3.1.Globālā sasilšana jeb globālās klimata izmaiņas.............................................22
4.Piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību.........................................................24
4.1.Putekļi..............................................................................................................25
4.2.Troksnis............................................................................................................26
4.3.Telpu gaisu kvalitāte........................................................................................27
4.4.Sadzīves atkritumu ietekme uz cilvēka veselību.............................................28
4.5.Dažādu ķīmisko vielu ietekme uz cilvēka veselību.........................................29
Secinājumi..............................................................................................................30
Literatūras saraksts................................................................................................31
Pielikumi

Ievads
Šo tematu es izvēlējos tāpēc, ka man tas likās interesants. Un arī tāpēc, ka, manuprāt, šobrīd daudzās valstīs tā ir liela problēma un nav noorganizēta pietiekama sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Mēs paši neapzinādami izpostām savu vidi, kurā mēs dzīvojam. Svaigs gaiss, tīrs ūdens, laba veselība. Tās ir mūsu tiesības – dzīvot tīrā vidē. Bet mums ir arī pienākums – nenodarīt ļaunu sev un miljoniem vēl citu dzīvu būtņu, nesaudzīgi izturoties pret dabu, to piesārņojot.
„Iepazīstot Tu sapratīsi.
Saprotot Tu saudzēsi,
Iemīlot tu saudzēsi.
Nosargāto varēs iepazīt
citi...
Tā ir Tava, mana – mūsu
vide...”*
Mēs nedzīvojam ekoloģiski tīrā vidē, bet gan piesārņotā. Un tā jau ir problēma, jo piesārņotā vidē cilvēks nespēj dzīvot pilnībā vesels.
Mans mērķis ir censties noskaidrot vai tiek darīts viss nepieciešamais lai mēs varētu dzīvot tīrā, nepiesārņotā vidē. Un kādi ir dabā sastopami un kādi mūsu paši veidoti atkritumi.

*citāts no VIA Vēstnesis

3
1.1.Kas ir piesārņojums?
Nafta pludmalēs, transportlīdzekļu izplūdes gāzes, gruži un daudzi citi atkritumi tiek saukti par piesārņojumu, jo tie piesārņo mūsu apkārtējo vidi. Piesārņojums var ietekmēt mūsu veselību un kaitēt dzīvniekiem un augiem. Mēs piesārņojam savu apkārtni ar visādiem ķīmiskiem atkritumiem no rūpnīcām un spēkstacijām. Šīs vielas ir modernā dzīvesveida nevēlamas sekas. Piesārņojums būtībā nav nekas jauns – jau pirms simts gadiem no rūpnīcām izplūda lieli kaitīgi dūmu mākoņi. Taču tagad ir daudz vairāk rūpnīcu un daudz vairāk piesārņojumu veidu. Katrā zemes stūrītī, pat Antarktīdā un augstajā Everestā, piesārņojums izplatās pa zemi, gaisu un ūdeni. Zinātniekiem vēl daudz jāpēta dabas piesārņojuma problēmas, lai gan tagad ir zināms veids, kā to kontrolēt. Piesārņojumu iespējams samazināt, attīrot notekūdeņus un lietojot materiālus, kuri zemē bioloģiski sadalās un izdalās.


4

1.2.Cilvēka radītie piesārņojuma veidi.

Piesārņojuma
veids Piesārņojuma daba Piesārņo
atmosfēru ūdeņus augsni dzīvo dabu

Bioloģiskais
organisko vielu atkritumi :
lauksaimniecībā
rūpniecībā
mājturībā
+
+
+
++
++
+++
+++
+++
+++
+++
+++
+++


Ķīmiskais

Sēra, slāpekļa u.c. savienojumi
Neorganiskie ražošanas atkritumi
Pesticīdi u.c. indīgas vielas
Minerālmēsli (nemākulīgi lietojot un glabājot)
Nafta un naftas produkti
Mazgāšanas līdzekļi
Plastmasas u.c. izturīgi polimēru produkti +++
+

++
+
++
+
+ +++
+++

+++
+++
+++
+++
+++ +++
+++

+++
+++
+++
++
++ +++
+++

+++
+++
++
+++
++

Fizikālais

Radioaktīvais starojums
Krasa temperatūras maiņa
Vibrācija un citas svārstības
Trokšņi
Putekļi +++
+++
+
+++
+++ +
++
++
++
++ ++
+
+++
+
+ +++
+++
+++
+++
+++
+maz, ++vidēji, +++daudz


5
1.2.1.Gaisa piesārņojums
Visa cilvēka dzīve nepārtraukti rit tīrā gaisa vidē. Elpošana nedrīkst apstāties. Ikdienas dzīvības funkciju uzturēšanai nepieciešami aptuveni 30 kg gaisa un 2,5 l ūdens. Elpošanas procesā cilvēks uzņem skābekli (O2) un izdala ogļskābo gāzi (CO2). Vienlaicīgi cilvēka organisms uzņem piesārņojumu, kas vairāk ir pilsētas gaisā un lielu transporta maģistrāļu tuvumā. Piesārņojums ar laiku rada elpošanas ceļu saslimšanu, organisma alerģiskas reakcijas, hroniskus iekaisumus un, iespējams, ļaundabīgo audzēju (vēzi).
Tīram gaisam ir precīzs etalons 78,09% slāpekļa, 20,95% skābekļa, 0,93% argona, 0,03% ogļskābās gāzes, niecīgas procenta daļas neona, hēlija, kriptona, ksenona, ūdeņraža un ozona. Mūsu dienās diemžēl, šim etalonam atbilstošu gaisu sastapsim ļoti reti. Ar dūmgāzēm, putekļiem un citiem ražošanas atkritumiem piesārņots gaiss mūsu planētas „piektajā okeānā” aizņem arvien lielākas platības.
Gaisa piesārņošanas avoti. Atmosfēras gaisu visvairāk piesārņo straujā rūpniecības izaugsme autotransporta un aviācijas attīstība, augsnes nepareiza apstrāde; apkārtējās vides piegružošana, kurināšana ar akmeņoglēm, kūdru, malku un citu kurināmo. Visbiežāk gaisā kā piemaisījumi ir sēra dioksīds un tvana gāze, kā arī hlors, sērskābes tvaiki, slāpekļa oksīdi, fluora savienojumi. Gaiss tiek piesārņots arī ar tabakas dūmiem, t.i., smēķējot. Pat pārāk stiprie trokšņi, ko rada tramvaji, motocikli, automašīnas, ieslēgti radioaparāti, televizori un magnetofoni pielīdzināmi atmosfēras piesārņotājiem .Gaisa piesārņošanu sekmē dažu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāju nepārdomātā rīcība, viņu ekoloģiskā ne izglītotība un neizdarība.



6
1.2.1.1.No transportlīdzekļiem
Transportlīdzekļu izplūdes gāzes satur svinu (kas var kaitīgi ietekmēt nervu sistēmu), Oglekļa monoksīdu, oglekļa dioksīdu un slāpekļa oksīdus, kuri izraisa skābo lietu un smogu (dūmu un kaitīgu gāzu migla vai plīvurs virs pilsētas). Daži kaitīgo vielu noplūšanu gaisā samazina īpaši katalizatori, kurus ievieto automobiļu izplūdes gāzu caurulēs. Tikai pēdējo gadu laikā gaisu piesārņojumu daudzums, ko rada automobiļi, pasaules lielākajās pilsētās pieaudzis 4 – 5 reizes un sasniedzis 1/3 daļu no kopējā atmosfēras gaisa piesārņojuma.
Lai nepiesārņotu apkārtni, katram šoferim sistemātiski jāseko motora darbībai, jāraugās, vai degviela sadeg pilnīgi. Īpaša vērība jāvelta tam, lai izplūdes gāzēs oglekļa oksīda un degvielas nepilnīgas sadegšanas produktu saturs nepārsniegtu normu. Nedrīkst lietot automašīnas, ja to izplūdes gāzēs ir palielināts CO daudzums.


Transportlīdzekļu skaits 1994. – 1996. gadā
(gada beigās)
Transporta līdzekļi 1994 1995 1996
Kuģi 345 317 312
Kravas automobiļi 59386 68668 72909
Autobusi 14160 16465 17275
Vieglie automobiļi 251593 331837 379895
Lokomotīves 369 349 322
(No „Nacionālā ziņojuma”)

7
1.2.1.2.No rūpnīcām
Rūpniecības uzņēmumi visvairāk piesārņo atmosfēras gaisu ar indīgām gāzēm un putekļiem. Vēl arvien gaisu turpina piesārņot daudzas termoelektrostacijas un vairākas rūpnīcas, kā, piemēram, ķīmiskās, metalurģiskās, kokapstrādes, būvmateriālu, pārtikas, gaļas, piena, cementa, naftas pārstrādes u.c. rūpnīcas. Var minēt Rīgas cementa un šīfera rūpnīcu, Brocēnu cementa un šīfera rūpnīcu, Olaines rūpnīcu kompleksu, kuru apkaimē ir palielināts gaisa piesārņojums, kas kaitē cilvēkiem, augiem, dzīvniekiem un visai dzīvai dabai. Gaisu piesārņo rūpnīcas un uzņēmumi, kuros par degvielu lieto akmeņogles, naftu, kūdru, malku u.c., jo atmosfērā, tiem sadegot, niknāk indīgi savienojumi, kā, piemēram, oglekļa dioksīds, sērūdeņradis un sēra oksīds, kā arī pelni un kvēpi.


8
1.2.1.3.No iedzīvotāju blīvuma.
Gaisu un apkārtējo vidi piesārņo arī lielais iedzīvotāju blīvums. Pašreiz pilsētās dzīvo ap 40% visas planētas iedzīvotāju. Sevišķi daudz pilsētu iedzīvotāju ir ASV, Francijā un VFR. Mūsu valstī ikvienā pilsētā arvien ierīko jaunus un paplašina esošos apstādījumus, kā arī gādā par zaļo zonu izveidi.


9
1.2.1.4.Skābais lietus
Transportlīdzekļu izplūdes gāzes satur slāpekļa oksīdus. Sadedzinot ogles

Komentāri

janis 1
Kads var pateikt si darba autoru? Man vaig pie atsaucem izmantot taisot zpd!

4
piesarnošana