Pārlūkprogrammas

1024 0

NAIS Pārlūkprogrammas izcenojumi

Saturs

titullapa

Lpp..............................

saturs

Lpp..............................

Ievads – Interneta pārlūkprogrammas

Lpp..............................

I. nodaļa – I. daļa – Tīmekļa pārlūki, protokoli un standarti

Lpp..............................

II. daļa – pārlūkprogrammas, kas runā

Lpp..............................

II. nodaļa – I. daļa – Pārlūkprogrammu iespējas

Lpp..............................

turpinājums

Lpp..............................

turpinājums

Lpp..............................

turpinājums

Lpp..............................

III. nodaļa – I. daļa – VT pārlūkprogrammas

Lpp..............................

II. daļa – Netscape Navigator

Lpp..............................

turpinājums

Lpp..............................

Firefox

Lpp..............................

III. daļa – Opera

Lpp..............................

IV. daļa – Internet Explorer

Lpp..............................

IV. nodaļa – I. daļa – Atmiņas rijēju sacensības

Lpp..............................

turpinājums

Lpp..............................

II. daļa – Tuneļi izmantojot pārlūku

Lpp..............................

turpinājums

Lpp..............................

nobeigums

Lpp.............

saīsinājumu saraksts, anotācija, izmantotā literatūra

21.Lpp.............

Ievads

Interneta pārlūkprogrammas

Šī gada ZPD (zinātniski pētnieciskajā darbā) turpinu pagājušajā gadā iesākto tēmu saistībā ar internetu. Ja pagājušogad man vajadzēja skaidrot interneta nozīmi visā pasaulē tad šogad pievēršos noteiktākai tēmai saistībā ar internētu. Tā ir r : interneta pārlūkprogrammas, bez kurām pieeja internetam nebūtu vieglāka drošāka un kvalitatīvāka. Laiatsvaidzinātu atmiņu par to kas īsti ir internets atļaušos uzrakstīt tā definīciju.: Internets ir publiski pieejama vispasaules savstarpēji saslēgtu datortīklu sistēma, kas pārsūta datus ar pakešu komutācijas palīdzību, izmantojot standartizētu Intertīkla Protokolu (IP) un daudzus citus protokolus. Tas ir veidots no tūkstošiem mazāku komerciālu, akadēmisku un valdību tīklu. Tas ietver dažādu informāciju un servisus, tādus, kā elektroniskais pasts, tieš saites tērzēšana un cieši saistītās tīmekļa lappuses un citus Globālā tīmekļa dokumentus.

Tātad šogad centīšos jums pastāstīt kaut ko tuvāk par pārlūkprogrammām to veidiem un to pielietojuma. Uzskaitīšu arī plusus un mīnusus, kā arī varbūt kaut ko jums ieteikšu. Lai skaidrāks būtu tēmas nosaukums atļaušos atkal uzrakstīt definīciju.

Tīmekļa pārlūkprogramma ir programmatūra, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus. Populārākās pārlūkprogrammas ir Mozilla Firefox un Microsoft Internet Explorer. Pārlūkprogramma ir izplatītākais lietotāja aģentu veids. Pasaulē lielākā saistīto dokumentu kolekcija ir Globālais tīmeklis.

Ja jūs jau protat apieties ar pārlūkprogrammām jums būtu arī jāzin to uzstādīšanas instrukcija, un tad tikai uz priekšu. Lai labāk un veiksmīgāk izvēlētos pārlūkprogrammu dodu iespēju ielūkoties manā darbā un pašiem izsecināt, kas ir labāk priekš jums.: Pārlūkprogrammas uzstādīšanas instrukcija.Lai bez sarežģījumiem varētu strādāt ar konta pārvaldes sistēmu “Paritate Online”, nepieciešams atbilstoši iestādīt jūsu pārlūkprogrammu. Pārlūkprogrammas uzstādījumi atkarīgi no jūsu izmantotās pārlūkprogrammas veida un versijas. Lai uzzinātu, kāda pārlūkprogrammas versija ir jūsu rīcībā, noklikšķiniet ‘Help‘ (Palīdzība) opciju galvenajā izvēlnē, bet pēc tam izvēlieties komandu ‘About.‘ (Par programmu).

I. nodaļa

( I. daļa)

Tīmekļa pārlūkprogramma

Tīmekļa pārlūkprogramma ir programmatūra, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus. Populārākās pārlūkprogrammas ir Mozilla Firefox un Microsoft Internet Explorer. Pārlūkprogramma ir izplatītākais lietotāja aģentu veids. Pasaulē lielākā saistīto dokumentu kolekcija ir Globālais tīmeklis.

Protokoli un standarti

Pamatā tīmekļa pārlūkprogrammas sazinās ar tīmekļa serveriem caur HTTP protokolu, kas ļauj tiem saņemt tīmekļa lappuses pēc to URL (http:). HTTP protokols ļauj ne tikai tīmekļa pārlūkprogrammām saņemt tīmekļa lappuses no servera, bet arī nosūtīt informāciju uz serveri. Šobrīd visplašāk lietotā HTTP protokola versija ir HTTP/1.1, ko apraksta RFC 2616. HTTP/1.1 protokolu pilnībā atbalsta visas mūsdienīgās tīmekļa pārlūkprogrammas, izņemot Internet Explorer. Tīmekļa lappušu datnes formāts ir HTML, ko HTTP protokolā identificē MIME satura tips (Content type). Lielākā daļa tīmekļa pārlūkprogrammu bez HTML atbalsta arī citus formātus, tādus, kā JPEG, GIF un PNG, un tām var pievienot jaunu formātu atbalstu izmantojot spraudņus. Daudzas tīmekļa pārlūkprogrammas atbalsta arī citus URL tipus un tiem atbilstošos protokolus, piemēram, ftp: (FTP), gopher: (Gopher), https: (HTTPS) (ar SSL standarta palīdzību šifrēta HTTP versija). HTTP content type un URL tipu kombinācija ļauj tīmekļa lappušu veidotājiem iekļaut tajās attēlos, animācijas, video, skaņu un straumējošo vidi.

Agrīnās tīmekļa pārlūkprogrammu versijas atbalstīja ļoti vienkāršu HTML versiju. Straujā pārlūkprogrammu attīstība noveda pie nestandarta HTML dialektu rašanās, kas radīja savietojamības problēmas. Mūsdienīgās tīmekļa pārlūkprogrammas (Mozilla, Opera un Safari) atbalsta uz standartiem balstītas HTML un XHTML versijas, kam vajadzētu tikt attēlotām vienādi uz dažādām pārlūkprogrammām. Internet Explorer šobrīd pilnībā neatbalsta XHTML. Patreiz liela daļa mājas lapu ir izstrādātas izmantojot WYSIWYG HTML ģenerēšanas programmas, tādas, kā Macromedia Dreamweaver un Microsoft FrontPage, kas pamatā ģenerē standartiem neatbilstošu HTML kodu, tādējādi traucējot W3C standartu izstrādes darbu.

Daudzas no populārākajam tīmekļa pārlūkprogrammām satur papildkomponentes Usenet ziņu grupu, IRC un e-pasta atbalstam.

II. daļa

Pārlūkprogrammas, kas runā!

Vai lietojat interneta pārlūkprogrammu Opera, vai Firefox? Ja jā, tad šī informācija ir tieši priekš jums. Pārlūks māk runāt – tas ir īpaši noderīgi, ja jālasa liela apjoma teksti angļu valodā.

Pirmoreiz tādu papildus iespēju izmantoju, kad studiju kursā “Datoru tīkli bija lielā apjomā jālasa materiāli angļu valodā. Tad iedomājos, ja man ir iespēja, tad kāpēc man lasīt garos tekstus, ja ir kāds pārlūks, kas prot to izdarīt manā vietā.

Aplūkosim, cik labi katrs no pārlūkiem runā, un kādas ir to papildiespējas. Tātad sāksim šo pētījumu:

FireFox – Mozillas veidotajam pārlūkam ir spraudnis FoxyVoice, tas piedāvā text – to-speech iespēju lietojot Microsoft Win32 speech API (SAPI). Ar spraudņa palīdzību ir iespējams klausīties uzrakstīto tekstu. FoxyVoice iesaka kopā ar šo lietu iegādāties arī AT&T 16 khz balss dzinēju, kas it kā ir daudz dabīgāks un patīkamāks nekā iebūvētais Windows robotiskais runātājs. Spraudni var dabūt še.

Opera – Opera piedāvā aptuveni to pašu, arī izmantojot Windows iebūvētu runājamo dzinēju, tikai Operas spraudnis ir ~ 10 mb liels un tajā pēc noklusējuma ir divas balsis, vīrieša un sievietes. Sīkāk šeit.

Internet Explorer – Šis pārlūks oficiāli nepiedāvā nekādus runājamos spraudņus, taču kāda kompānija piedāvā iespēju kontrolēt IE ar balss palīdzību, bet es šo iespēju neizmēģināju un šaubos, vai vairākumu tas interesēs, jo tas viss ir maksas pasākums. Vairāk informācijas var iegūt šeit.

Testējot Operu uz runāšanu, pirmais iespaids bija šāds: “Ārprāts te taču neko nevar sadzirdēt un kur nu vēl saprast!”, taču kad nedaudz auss pierada pie tās robota balss un runātāja aktivizēšanas ērtumu, tad es nonācu pie secinājuma, ka nav tik ļauni kā sākumā likās. Balss kvalitāte ir aptuveni tā āda kā Tildes vārdnīcas vārdu izrunātājam, taču arī tas nav nemaztik slikti.

Kā plusu Operai varu minēt spraudņa vienkāršo uzstādīšanu, un ērtās papildiespējas. Lai gan operu kontrolēt ar balss komandām es nemaz nemēģināju, taču ideja ir visnotaļ interesanta ,lai arī man ne pārāk noderīga.

Ar FireFox bija nelielas problēmas – uzstādīšana nebija tik vienkārša, neskatoties uz to, ka spraudnis ir smieklīgi mazs ~ 30 kb. Un kvalitāte bija nedaudz sliktāka par Operas variantu, tiesa, arī izstrādātāji nav Mozilla, bet tas ir trešās puses spraudnis, pieejamā informācija par to ir šausmīgi maz, un pats spraudnis ir vēl izstrādes stadijā. Pluss ir iespēja pārlūkot vienu lapu un klausīties paralēli citu, ko Opera vēl pagaidām nepiedāvā.

Kopsavilkums: Opera arī šajā jomā ir pārāka, tā kā, ja ir vēlēšanās klausīties nevis lasīt, tad es silti iesaku lietot Operu. Protams, vēl labāk par to pārliecināties katram pašam.

II. nodaļa

( I. daļa)

PARLŪKPROGRAMMAS IESPĒJAS

(Aplūkota programmas Microsoft Internet Explorer versija 5.0)

Internet pārlūkprogrammai tāpat kā citām p

. . .

0.93%    

    Opera 7.x

0.12%    

    Internet Explorer 4.0

0.1%    

    Opera 6.0

0.05%    

    

0.04%    

    Netscape 4.7

0.02%    

Nobeigums

Nobeigumā varu piebilst tikai to, ka pati izmantoju Internet Explorer un esmu apmierināta ar rezultātiem. Secinu, ka iespējams labāka programma būtu Mozilla Firefox, bet, kamēr neesmu vīlusies IE, palikšu pie šī paša veida.

Domājams, ka pārlūkprogrammas ir viegls veids kā izmantot internetu daudz vieglāk un ērtāk, kā arī nesūdzēties par nevēlamu popout lodziņu izlekšanu. Domāju, ka interneta pārlūki attīstīsies gan lielāku iespēju veidā gan kvalitātes un pieejamības ziņā.

Interneta pārlūkprogrammas tiek izmantotas arī tajās vietās ku ur apmācība notiek caur internetu un par to vairāk nākamā rindkopā:

Organizācijas arvien vairāk domā par savu darbinieku kompetenču attīstību, un e-mācības var būt viens no risinājumiem šāda mērķa sasniegšanai. E-mācības ir apmācība, kas pilnībā vai daļēji notiek elektroniski internetā vai intranetā, izmantojot interneta pārlūkprogrammu (Internet Explorer vai FireFox), vai arīlietojot kādu multimediju iekārtu (CD-ROM vai DVD). Pieaugot ātrumiem datortīklos, e-mācības galvenokārt tiek saistītas ar tīmekļa un interneta tehnoloģiju izmantošanu

Varu piebilst, ka ir vēl daudz šeit neminēti browser veidi, kas nav tik populāri pie mums Latvijā, kā arī nav attīstījušies tik tāli lai spētu konkurēt ar jau esošajiem un ļoti populārajiem pārlūkiem. Te piemērs safari pārlūks:

0x01 graphic

Ar to arī varētu beigt savu šī gada ZPD pētniecisko daļu. Esmu ieguvusi daudz ko jaunu un man bija patīkami uzzināt šo to par pārlūkprogrammām un lietām, kurām sadzīvē nepievērsu tik lielu uzmanību. Paldies, tiksimies projekta aizstāvēšanas dienā.

Saīsinājumu saraksts, anotācija

HTTP – Hiperteksta transporta protokols (HyperText Transport Protocol) ir galvenais informācijas pārraides veids globālajā tīmeklī. Tā sākotnējā funkcija bija veids, kādā publicēt un pārraidītHTML lapas.

URL – ir standartizēta resursa (kā dokuments vai bilde) adrese Internetā (vai citviet). Tīmekļa pārlūkprogrammas mājas lapa ir URL, kas tiek automātiski atvērts pie pārlūkprogrammas sāknēšanas.

HTML – (HyperText Markup Language) ir iezīmju valoda, kas ir izstrādāta tīmekļa lappušu un citas pārlūkprogrammā attēlojamas informācijas glabāšanai.

XHTML – (saīsinājums no Extensible Hypertext Markup Language) ir iezīmju valoda, kas nodrošina tās pašas iespējas, ko HTML, taču nosaka daudz striktāku valodas sintaksi.

FTP – Failu Transporta Protokols ir programmatūras standarts failu pārsūtīšanai starp datoriem.

W3C – Globālā Tīmekļa Konsorcijs (World Wide Web Consortium) ir konsorcijs, kas veido standartus jeb “rekomendācijas” globālajam tīmeklim.

IRC – Tērzēšanas retranslēšana tīklā Internet (Internet Relay Chat) ir tūlītējās saziņas veids, izmantojot Internetu.

API (SAPI) – application programming interface

IE – Internet Explorer

Hipersaites ir viens no Tima Bērnersa-Lī radītā globālā tīmekļa pamatiem

Izmantotā literatūra

Šogad arī daudz materiāli tika ņemti no interneta tādēļ šeit dažas adreses no izmantotajām:

http://www.paritate.lv/support/browser/

http://fizmati.lv/zinas/padomi/parlukprogrammas_kas_runa/

http://rezekne.risc.lv/ipaligs/02.html

http://ai1.mii.lu.lv/KF/1.4.11.1.3.2.htm

kā arī viena no galvenajām interneta mājas lapām, kas man palīdzēja saīsinājumu tulkošanā bija :

http://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa

Papildus izmantoju skolotāja doto grāmatu, savas zināšanas un drauga palīdzību.

– 2 –

Join the Conversation