Nodoklu butiba un funkcijas

504 0

ODOKĻU BŪTĪBA UN FUNKCIJAS

Nodokļi pilda noteiktas funkcijas. Jau kopš senatnes nodokļi vispirms tika izmantoti, lai uzturētu valsts aparātu, armiju un citas valstij svarīgas institūcijas. Tādējādi iedzīvotāji tika iesaistīti valsts vajadzību finansēšanā.

1. Nodokļu svarīgākā funkcija ir Valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšana.

2. Ar nodokļu starpniecību valsts var stimulēt vai ierobežot noteiktus darbības veidus. Piemēram, samazinot nodokļus, tā var stimulēt ražotājus modernizēt rūpnīcas, ieviest jaunāko tehnoloģiju un celt darba ražīgumu.

3. Dažkārt nodokļi tiek izmantoti, lai aizsargātu noteiktas ražošanas nozares no importa preču ieplūšanas valstī. Piemēram, importa precēm, ku uras var ražot pašzemju uzņēmumi, tiek uzlikts samērā augsts muitas nodoklis.

4. Nodokļi tiek izmantoti, lai aizkavētu tādas iedzīvotāju rīcības, kuras valdība uzskata par kaitīgām.

5. Valdība nodokļus izmanto, lai regulētu ekonomiskās aktivitātes un pārdalītu ienākumus. Kā zināms, tirgus sektors vienmēr atražo sociālo netaisnību vai arī tas ir neitrāls attiecībā pret to iedzīvotāju daļu, kuri nav maksātspējīgi. Lai iekļautu visus valsts iedzīvotājus tirgus attiecībās, pakļautu tos pieprasījuma un piedāvājuma likuma darbībai, valdība izmanto nodokļus ienākumu pārdalei; tādējādi tā nodrošina sociālo taisnīgumu sabiedrībā.

VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS

Valsts ieņēmumu dienests ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.

Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi

Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi ir:

1) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas;

2) realizēt valsts muitas politiku un nodrošināt muitas robežas aizsardzību;

3) likumā noteiktās kompetences ietvaros veikt kontroli pār Korupcijas novēršanas likuma izpildi, kā arī citos likumos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu;

4) novērst un atklāt noziegumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā;

5) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) apmācību, kā arī šajā likumā noteiktajā kārtībā konsultēt nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos;

6) likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim;

7) nodrošināt akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi.

NODOKĻU VEIDI UN LIKMES

Starptautiskā statistika visus nodokļus iedala divās grupās: Tiešos un netiešos nodokļos.

Tiešie nodokļi. Tos iekasē no juridisko un fizisko personu ienākumiem vai mantas pēc noteiktām nodokļu likmēm. Tādi nodokļi ir: uzņēmumu ienākuma nodoklis, peļņas nodoklis, sociālais nodoklis, dāvinajuma un mantojuma nodoklis.

Netiešie nodokļi. Tos iekasē no noteiktiem darbības veidiem, piemēram, tādi ir akcīzes nodoklis, muitas nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Šie nodokļi ir iekļauti produkcijas tirgus cenā un tos pārsvarā nomaksā patērētājs.

Praksē lieto dažādas nodokļu likmes. Izšķir stingrās(cietās), proporcionālās, progresīvās un regresīvās nodokļu likmes.

Stingrās nodokļu (nodevu) likmes noteic absolūtā summā attiecībā uz apliekamo vienību neatkarīgi no ienākuma apmēriem. Piemēram, par iebraukšanu Vecrīgā ir jāmaksā 10 Ls. Zemes nodoklis ir noteikts latos un santīmos par vienu hektāru zemes konkrētā teritorijā u.tml.

Proporcionālās nodokļu likmes noteic vienāda procentu apmērā no apliekamā objekta neatkarīgi no ienākuma lieluma. Piemēram, proporcionālā nodokļu likme pievienotās vērtības nodoklim ir 18%. Neatkarīgi no ienākuma visi šo nodokli maksā vienādi, iegādājoties preces vai pakalpojumus. Proporcionālais nodoklis ir arī muitas, akcīzes un sociālais nodoklis.

Progresīvās nodokļu likmes nozīmē to, ka tās palielinās, pieaugot apliekamajiem ienākumiem. Latvijā progresīvās nodokļu likmes ir īpašuma nodoklim.

Regresīvās nodokļu likmes nozīmē, ka augstāka procentu likme ir jāmaksā par noteiktu apliekamo ienākumu. To pārsniedzot, procentu likme par pārsnieguma summu tiek samazināta, t.i., ir jāmaksā zemāka procentu likme.

Praksē visbiežāk lieto progresīvās nodokļu likmes, jo tās tiek uzskatītas par ekonomikas automātisko stabilizatoru.

Ekonomiskā uzplaukuma periodos, pieaugot ienākumiem, automātiski pieaug arī nodokļu likmes. Līdz ar to pieaug arī nodokļu maksājumi Valsts budžetā. Toties ekonomikas lejupslīdes periodā, nodokļu maksātāji automātiski tos maksā pēc zemākām likmēm. Līdz ar to samazinās ieņēmumi Valsts budžetā.

Jāuzsver, ka augstas nodokļu likmes nesekmē ekonomisko attīstību. Palielinot nodokļu likmes, pieaug arī nodokļu ieņēmumi. Taču ir kāds lūzuma punkts (max), kad, turpinot palielināt nodokļu likmes, nodokļu ieņēmumi samazinās.

Lafēra līkne.

LAFĒRA LĪKNE

Jebkurā sabiedrībā un visos laikos, kamēr vien pastāv nodokļi, aktuāls ir jautājums par optimālu nodokļu likmju noteikšanu. Šīs likumsakarības ir analizējis ASV ekonomists

Arturs B. Lafērs. Savos pētījumos viņš ir atklājis sakarību starp ieņēmumiem Valsts budžetā un nodokļu likmēm. Tas ir atspoguļots līknes veidā, kura tiek dēvēta par Lafēra līkni.

Šīs shēmas horizontāla ass parada nodokļu likmes no 0% līdz 100%. Vertikālā ass parāda Valsts budžeta ieņēmumu summu.

Lafēra līkne atspoguļo šādas sakarības:

• Ja nodokļu likme ir 0%, tad Valsts budžetā ieņēmumu vispār nav. To nebūs arī tad, ja nodokļu likme būs 100%.

• Valsts budžeta ieņēmumi pieaug, palielinoties nodokļu likmei. Taču to nevar noteikt pārāk augstu, bet gan tikai līdz noteiktam maksimumam.

• Maksimālais nodokļu likmes lielums, mūsu piemērā punkts B, liecina par to, ka, ja pārsniedz maksimālo nodokļu likmes lielumu, tad ieņēmumi Valsts budžetā sāk samazināties un veido negatīvu efektu. Pārāk augstas nodokļu likmes mazina uzņēmējdarbības stimulus, līdz ar to samazinās arī ieņēmumi Valsts budžetā.

Pēc A. Lafēra pētījumiem, kritisko punktu, aiz kura, pieaugot nodokļu likmei, budžeta ieņēmumi samazinās, nosaka dažādi – no 35% līdz 65%. Prakse rāda, ka visās valstīs nav vienādi nodokļu likmes lielumi. Pastāv valstis, kurās maksimālās nodokļu likmes ir zemākas nekā 35%. Bet ir arī valstis, kur tās ir augstākas par 65%. Tomēr pārāk augstas nodokļu likmes nestimulē uzņēmējdarbību. Līdz ar to samazinās ieņēmumi Valsts budžetā.

LIKUMS “PAR NODOKĻIEM UN NODEVĀM”

Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, maksātāju un administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Šis likums at ttiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrēta nodokļa likums neparedz citu, konkrētā specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī likums “Par muitas nodokli” un Muitas likums.

Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem.

Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldības domes pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šajā likumā minētajiem terminiem “nodoklis”, “nodeva” vai pašvaldības nodeva”, bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies speķa atbilstoši grozījumi šajā likumā.

Nodokļu un nodevu sistēmu veido:

1. valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;

2. valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

3. pašvaldības nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un p

. . .

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

1. Likums “Par akcīzes nodokli”

2. Likums “Par dabas resursu nodokli”

3. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

4. Likums “Par izložu un azartspēļu nodokļiem un nodevām”

5. Likums “Par muitas nodokli”

6. Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”

7. Likums “Par pievienotās vērtības nodokli”

8. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

9. J. Saulītis, M. Šenfelde “Ievads makroekonomikā” // Rīga, 2002

10. Zvejnieks “Nodokļi un nodevas” // Rīga, 1998

11. Valsts ieņēmumu dienesta uzziņu krājums

12. Valsts sociālās apdrošināšanas brošūra

13. Dž. F. Stenleiks “Ekonomikas pamati” // Rīga, 1999

14. V. Bikse “ Makroekonomikas pamati” // Rīga, 1998

15. www.fm.gov.lv

IEVADS

Savu kursa darbu rakstu par “ Nodokļu būtība, funkcijas, veidi un likmes” Mūsdienu ta autsaimniecībā ir ļoti daudz problēmu, kuras nav atrisināmas bez valsts iejaukšanās. Tās kompetencē ir virkne ekonomisko funkciju, kuras apkopojot iezīmējas galvenie valsts darbības virzieni: ekonomiskas efektivitāte; stabilitāte; sociālais taisnīgums.

Tautsaimniecības attīstību var būtiski ietekmēt valsts ar savu monetāro un fiskālo politiku. Lēmumi valsts izdevumu un nodokļu sfērā veido valsts fiskālo politiku, kuru izmanto ekonomikas stabilizācijā.

Jaunajiem uzņēmējiem ir grūtāk uzsākt savu personīgo biznesu, jo viņus ierobežo naudas līdzekļu apgrozība. Viņiem neizdodas apgrozīt naudas līdzekļus tik lielā apjomā, ka gribētos un nodokļi arī šķiet pārāk lieli. Šādā situācijā viņiem rodas jautājums – Kā samazināt izdevumus? Ja mēs šo lēmumu darām uz nodokļu rēķina kam seko vēlāk soda naudas par kavējumiem, kas tādā veidā uzņēmumu noved līdz bankrota stāvoklim. Iemesls varētu būt tikai viens – izpratnes trūkums par nodokļu nomakses nepieciešamību.

Manuprāt, nodokļu jautājumu izpēte palīdzēs izvairīties no daudzām problēmām.

Kursa darba mērķis ir izpētīt nodokļu būtību un tā veidus kā arī nodokļu likmes.

Darbā ir izmantota informācija no LR likumiem, Interneta un grāmatām.

Join the Conversation