Apraksts:

Viss par banku līsingiem!

Darbs:

Saturs.

Ievads.
1. Līzinga vēsture.
1.1. Līzinga pirmsākumi.
1.2. Līzinga attīstības tendences Latvijā.
2. Līzinga termini un definīcijas.
3. Līzinga būtība – noma vai kredīts.
4. Līzinga veidi un to īpatnības.
4.1. Operatīvais līzings.
4.2. Finansu līzings un tā paveidi.
4.3. Atgriezeniskais līzings.
4.4. Līzinga paveidi pēc to darbības iezīmēm.
5. Līzinga izdevīgums.
5.1. Līzinga izdevīgums bankai.
5.2 Līzinga izdevīgums klientam.
6. Līzinga noformēšanas procedūra.
6.1. Bankas darbs līzinga darījuma veikšanā.
6.2. Līzinga noformēšanai nepieciešamie dokumenti.
Nobeigums.


Ievads.

Gandrīz katram ir bijusi tieša vai daļēja saskarsme ar mūsdienīgo finansu pakalpojumu– līzingu . Bet nav garantijas ka visi šie cilvēki pilnībā izprot līzinga būtību, tā paveidu daudzveidību un ekonomisko izdevīgumu.
Šā darba mērķis ir sīkāk apskatīt līzinga dabu un būtību. Lai izpras- tu līzinga rašanās priekšnosacījumus mēs izdarīsim nelielu ieskatu līzinga vēsturē, kā arī aplūkosim tā mūsdienu priekšrocības, kas ir iezīmējušās Latvijas ekonomiski – politiskajā situācijā.
Kā viens no šī darba galvenajiem mērķiem ir aplūkot līzinga daudzveidību un pieejamību. Kā arī apskatīt līzinga abpusējo izdevī-gumu, kā no līzinga devēja, tā arī no līzinga ņēmēja viedokļa. Kā arī ieskatīsimies bankas operācijās, kuras ir nepieciešamas līzinga darī-juma veikšanā.


1. Līzinga vēsture.

1.1. Līzinga pirmsākumi.
Līzinga, kā finansu pakalpojuma vēsture pasaulē sākās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Amerikāņu kompānija “Bell ” sāka iznomāt telefona aparātus, tādējādi stimulējot sakaru pakalpojumu iz-augsmi. Pusgadsimtu vēlāk Henrijs Fords piedāvāja nomāt saražotos automobīļus, tādā veidā nozīmīgi paplašinot to noieta apjomus. [Kapitāls78lpp.]
Līzings ir jauna parādība ekonomikā – mūsdienu izpratnē tas dzimis 1952. gadā Amerikā, lai gan jau senajā šumeru valstī un Venēcijā, kā arī Otrā pasaules kara laikā ASV pastāvēja kas līdzīgs (lendlīze). Sākotnēji, kad ASV tika izveidota pirmā līzinga sabiedrība, pēc valstī pastāvošiem likumiem bankām ar to nodarboties bija aiz-liegts. Kad līzinga ideju pārņēma citas valstis, piemēram, Kanāda, tur ar to nodarbojās tieši bankas, jo, lai to darītu, ir vajadzīgi brīvi līdzek-ļi, un to visvairāk, protams, ir bankām. 1962. gadā arī ASV valdība at-ļāva savas valsts bankām sniegt līzinga pakalpojumus. Eiropa, Āfrika, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna, Ķīna, kur izveidotās līzinga organizā-cijas vēlāk apvienojušās Pasaules Līzinga padomē. Eiropas Līzinga federācija LEASEUROPE apvieno 25 valstu 1200 asociācijas un sabiedrības.
Bijusī PSRS pirmoreiz ar līzingu sāka nodarboties 1989. gadā, lai no Rietumu valstīm saņemtu modernas iekārtas rūpniecībai. Arī Rie-tumi pēc politiskajām pārmaiņām Austrumeiropā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā bija ļoti ieinteresēta ienākt Austrumu tirgū, tāpēc 1993. gadā Amsterdamā notikušajā konferencē par līzinga attīstības iespējām savās valstīs runāja Rumānijas, Ungārijas, Polijas u.c. bijušo sociālistisko zemju pārstāvji. Latvijā līzings tolaik vēl bija tikai aizmetnī.[partneri 18 lpp.]
60. gados Amerikas Savienotajās Valstīs rūpniecības attīstībai līzinga ceļā tika nopirktas iekārtas miljarda dolāru apjomā, bet šodien šī summa pieaugusi simtkārt. 1995.gadā visā pasaulē tika noslēgti līzinga darījumi par 300 miljardiem dolāru, no tiem Eiropā par 120 miljardiem ASV dolāru.[partneri 19 lpp.]

1.2. Līzinga attīstības tendences Latvijā.
Latvijā līzings kā finansu pakalpojums pašlaik pazīstams nu jau aptuveni četrus gadus. Latvijā ar līzingu pirmā sāka nodarboties Bal-tijas Tranzītu banka. Šīs bankas viceprezidents V.Kokalis ir Latvijas Nacionālās līzinga devēju asociācijas (LNLDA) prezidents, bet līzinga daļas vadītājs V.Latiševs – tās ģenerālsekretārs. LNLDA ir Eiropas Līzinga federācijas LEASEUROPE korespondentlocekle, un, tā kā šī federācija ir ieinteresēta Austrumu tirgus apguvē, 1995.gada septem-brī tika izveidota īpaša Austrumu un Centrālās Eiropas darba grupa. Rietumu tirgus līzinga jomā ir ļoti piesātināts, bet Austrumeiropas un Baltijas, kā arī bijušās PSRS valstīs tam ir neierobežotas iespējas attīstībai. [partneri 19 lpp.]
Unibankā, kur pēdējā gada laikā prasījums pēc šī pakalpojuma kļūst ar vien biežāks, uzņēmēji izmantojuši līzingu kokapstrādes iekārtu, medicīniskā aprīkojuma, tehnoloģisko līniju (piemēram, logu rāmju ražošanai) lauksaimniecības tehnikas, transporta līdzekļu utt. iegādei. Lai paātrinātu un vienkāršotu preču saņemšanu, Unibanka ir noslēgusi sadarbības līgumu ar vairākām firmām. Viens no pēdējiem, kas palīdz organizēt darbu transporta pakalpojumu firmām, ir līgums ar Skania pārstāvjiem Latvijā – Auto Skan.
Unibankā līzingu izsniedz ne tikai biznesa projektiem, bet arī patēriņa vajadzībām. Pēdējos mēnešos visai aktīvi to izmanto privātpersonas dzīvokļu, nelielu māju pirkšanai.

2. Līzinga termini un definīcijas.

Līzings ir finansējuma veids, kura procesā līzinga ņēmējs iegūst līzinga objektu, par kuru ir samaksājis līzinga devējs. Līzinga gaitā līzinga ņēmējs norēķinās ar līzinga devēju par aizdoto naudu (maksā procentus) un atkarībā no līzinga veida maksā mašīnas amortizācijas maksu vai izpirkuma maksu.
Līzinga ņēmējs ir persona, kas iegādājas līzinga objektu un maksā ikmēneša maksu kas sastāv no amortizācijas maksas (vai izpirkuma maksas), procentiem un citiem maksājumiem (komisijas maksas, papildus maksājumi, soda naudas utt.).
Līzinga devējs ir līzinga firma.
Līzinga objekts ir tas priekšmets (piemēram, mašīna, dzīvoklis, iekārtas utt.), ko līzinga ņēmējs lieto un maksā par to līzinga devējam.
Līzinga maksa (tiek saukta arī par nomas maksu, izpirkuma maksu, līzinga maksājumu un tamlīdzīgi) ir maksa, ko līzinga ņēmējs maksā līzinga devējam katru mēnesi (vai ceturksni) un tā sastāv no lī-zinga objekta izpirkuma maksas, procentiem, komisijas maksas, PVN un, iespējams, citiem maksājumiem. Ir dažādas metodes, kā tiek aprēķināta līzinga maksa, un, atkarībā no tās, līzinga maksa var būt nemainīga visu līzinga periodu vai arī mainīties atkarībā no klienta prasībām.
Līzinga objekta izpirkuma maksa ir summa par kuru tiek samazināta līzinga objekta nenomaksāta summa (citiem vārdiem sa-kot, tā ir līzinga ņēmēja parāda atmaksa līzinga devējam).
Līzinga objekta nenomaksātā summa ir tā līzinga objekta daļa, par kuru līzinga ņēmējs vēl nav norēķinājies līzinga devējam (t.i. summa, kuru līzinga ņēmējs ir parādā līzinga devējam). Aprēķināmo procentu lielums ir tieši atkarīgs no šīs summas (jo lielāka summa, jo lielāks procentu maksājums).
Procenti tiek aprēķināti no līzinga objekta nenomaksātās summas par reālo izdevuma periodu (vairumā gadījumu mēnesi).
Līzinga komisijas maksa ir komisijas maksa par līzinga līguma sastādīšanu, lietas izskatīšanu un administratīvo procedūru veikšanu.
Gada sadārdzinājums (reizēm nekorekti saukts arī par līzinga pro-centu, kaut gan līzinga procenti pēc būtības ne ar ko neatšķiras no pa-rastiem kredītprocentiem) ir procentuāli izteikta summa, ko līzinga ņē-mējs pārmaksā par līzinga objektu, t.i. 5% gada sadārdzinājums nozī-mē, ka līzinga ņēmējs katru gadu pārmaksā 5% no sākotnējās līzinga (aizdevuma) summas.[intrnets]


3. Līzinga būtība – noma vai kredīts.

Kas ir “līzings” – noma vai kredīts? Tā skan strīda dilemma ,kurš šodien, oficiāli nepasludināts, risinās Latvijā. No atbildes uz šo jautā-jumu atkarīga līzinga operāciju uzskaite un to aplikšana ar nodokļiem.
Strīdā iesaistījušās galvenokārt juridiskās personas – līzinga devēji. Pirmajā acu uzmetienā, šķiet, šajā strīdā nav uzvarētāja. Pēc līzinga līguma taču, no vienas puses, līzingā tiek nodots konkrēts materiālais objekts, un, tātad, šis darījums ir minētās mantas noma. No otras pu-ses, pēc līzinga līguma līzinga saņēmējs, izņemot pamatsummu, vēl maksā arī procentus (kuri tiek dažādi dēvēti), tātad, tas ir kredīts, saka otri.
Viss būtu bijis labi, taču pareizas atbildes uz izvirzīto jautājumu – kredīts vai noma – atkarīga pārāk daudzu uzņēmumu un organizāciju finansiālā labklājība.
Turklāt patreiz Latvijas likumdošanai nav neviena precīza normatī-vā dokumenta, kas vispusīgi aplūkotu līzinga operācijas un to nodok-ļu aplikšanu. Tāpēc, izdarot jebkuru pārbaudi, gan līzinga saņēmējs, gan līzinga devējs nonāks pilnīgā atkarībā no pārbaudošā auditora lab-vēlības, no viņa garastāvokļa.
Pēc savas būtības līzings visbiežāk ir noma, nomas devēja (līzinga devēja) mantas iznomāšana. Taču nomas attiecību attīstības gaitā parā-dījušies dažādi nomas veidi, konkrēti, finansu noma, kura nomas attiecībās ieviesusi jaunus elementus.
Līzinga līguma īpatnība šodien ir tā, ka tas nedaudz atšķiras no pa-rastā (viennozīmīgā) mantas nomas (nodošanas nomā) līguma. Paras-tam nomas līgumam un mūsdienu līzinga līgumam (galvenokārt tas skar finansu līzinga līgumu) kopīgi ir sekojoši momenti:
1. Līguma objekts ir tikai ilgstošas lietošanas materiāla lieta, kuru izmantošanas gaitā nemaina savas sākotnējās īpašības;
2. Līguma objektam (iznomājamai mantai) jābūt iznomātāja (līzin-ga devēja) īpašumam;
3. Par mantas lietošanu nomnieks (līzinga saņēmējs) maksā naudu, kuras summa kopumā pārsniedz līguma objekta sākotnējo vērtī-bu iznomātājam (līzinga devējam), un šī starpība patiesībā arī veido īpašnieka ienākumus;
4. Attiecībā uz līguma objektu puses stingri atrunā īpašuma tiesību sastāvdaļu nodošanas kārtību un pašu maksājumu izdarīšanas kārtību.
Atšķirības starp parastās nomas un līzinga (it īpaši finansu līzinga) līgumu ir minēto līgumattiecību uzsākšanas momentā:
1. Nomas līguma gadījumā līguma objekts (iznomājamā manta) jau ir nomas devēja īpašums, kuru viņš pats negatavojas izmantot sa-vā uzņēmējdarbībā un no kuras gatavs šķirties, to iznomājot (tas ir, nodot par maksu citas personas lietošanā);
2. Finansu līzinga līguma gadījumā līguma objekts (manta, kas tiks nodota līzingā) vēl nav nomas devēja īpašums. Turklāt ar līzinga (nomas) ideju pie nomas devēja ierodas nākamais nomnieks. Re-zultātā