Jūgendstils

1204 0

Šis stils, kas 19.g.s. beigās un 20. gs. sākumā aptvēra gan arhitektūru, gan citas mākslas jomas, Rīgā dominēja neilgu laiku, bet atstāja ārkārtīgi spilgtus arhitektūras paraugus. Tas sakrita ar periodu, kad Rīgā strauji attīstījās daudzstāvu dzīvojamo ēku celtniecība, un organiski ieņēma vietu Rīgas arhitektūrā. Jūgendstils radies kā reakcija uz iepriekšējiem stiliem, īpaši eklektismu, kas prasīja sekot konkrētiem vēsturiskiem stiliem. Savukārt jūgenstilā tiek uzsvērta pilnīga radoša brīvība, ekspresīva, atraisīta fantāzija ar tieksmi visus utilitāros būves elemntus radīt kā māksliniecisku vērtību. Jūgendstilam raksturīgās ie ezīmes – vijīgas līnijas, ģeometriski ornamenti – Rīgā sadalījās divos izteiktākos novirzienos – dekoratīvajā un nacionāli romantiskajā jūgendstilā. Nacionālā romantisma pārstāvji, latviešu arhitekti E. Laube, K. Pēkšēns, A. Vanags, radīja īpatnējus nacionālās arhitektūras paraugus (Tērbatas 15/17, Brīvības 47; 58; 62). Dekoratīvā jūgendstila raksturīgākais piemērs ir M. Eizenšteina celtie nami Alberta ielā.

Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās XIX gs. beigās Eiropā. Jūgendstils ir ornamentāls stils, kam pamatā liektas līnijas, asimetriska kompozīcija, neregulāri līniju ritmi. Stils radās lietišķajā mākslā, pēc tam pārejot uz tēlotāju mākslu un arhitektūru. Arhitektūrā jūgendstilam raksturīga funkcionalitāte, karkasveida konstrukcijas, jaunu materiālu izmantojums. Nereti jūgendstilā tika veidots viss nams, sākot ar pašu ēku un tās interjeru un beidzot ar galda piederumiem. Tēlotājā mākslā jūgendstils pamatā izpaudās grafikā (ilustrācijās, plakātos), kur īpaši raksturīgi stilizēti augu motīvi, gaismēnu trūkums, dekoratīvas, liektas līnijas.

Jūgendstils attīstījās dažādās Eiropas valstīs, tajās iegūstot atšķirīgus nosaukumus: Jugendstil Vācijā, Art noveau Francijā, modernismo Spānijā, Sezessionsstil Austrijā, Stile Liberty vai Stile Floreale Itālijā, Młoda Polska Polijā. Katalonijā par jūgendstila centru kļuva Barselona, kur darbojās ievērojamais arhitekts Antonio Gaudi. Liela nozīme jūgendstilam bija arī Austrumeiropā; īpaši jāmin čehu mākslinieks Alfonss Muha. Jūgenstils bija nozīmīgs mākslas virziens arī Latvijā (Rīgā ir vairāk nekā 800 jūgendstila ēku). Tāpat kā Skandināvijā arī Latvijā jūgendstils saistīts ar nacionālās pašapziņas palielināšanos.

Rīgas jūgendstils ir Eiropas līmeņa arhitektūra. Tas radās un attīstījās vienlaicīgi ar pasaules tā laika novitātēm. Simtiem vietējo meistaru darbu veido nozīmīgu, izcilu un neatņemamu eiropeiskās kultūras mantojuma sastāvdaļu.

Šis laiks Rīgai ir bijis īpašs – bagāta ostas pilsēta, tirdzniecības tranzīta centrs, mašīnbūves rūpnīcu pilsēta (aviācijas, vagonu velosipēdu automobiļu būves), porcelāna ražošanas centrs, izcilu zinātnieku un izglītības darbinieku laiks.

Vāciski – krieviski – latviskā Rīga.

Rīgas jūgendstils atspoguļo gan Vācijas, Austrijas, gan arī Somijas ietekmes un pilsētas arhitektūrā sastopams visos tā izteiksmes veidos. Krievijas guberņas pilsētā tolaik triju dažādu tautību arhitekti strādāja trijām atšķirīgām klientu grupām.

Rīga 19.gadsimta un 20.gadsimta mijā kļuva par arhitektu sacensības vietu. Eiropā nav Rīgai līdzvērtīgu pilsētu jūgendstila celtņu daudzuma (vairāk nekā 1/3 no pilsētas centra apbūves ir jūgendstila celtnes), blīvuma un mākslinieciskās kvalitātes ziņā Rīga ir īsta jūgendstila metropole.

Jūgendstils Vecrīgā

Rīga ir slavena ar savu jūgendstila dažādību. Gandrīz uz katras ielas Jūs atradīsiet interesantu jūgendstila ēku, arī Rīgas senākajā daļā – Vecrīgā.

Tieši šeit 19. un 20. gs. mijā sākās jūgendstila uzvaras gājiens Rīgā.

1. Audēju ielā 7 (1899, A.Ašenkampfs, M.Šervinskis). Tā ir pirmā jūgendstila ēka Rīgā. Jūgendstilu tajā varam iepazīt “klasiskā” veidā ar raksturīgiem stilizēto augu (īrisu, ziedošu koku, vilkvāļu) motīviem un maskām(cilvēku sejām ar fantastisku noskaņu).

2. Audēju ielā 9 (1900, K. Pēkšēns). Ēkai ir interesants jūgendstilam raksturīgais saules motīvs, kas simbolizē jaunās dzīves uzplaukumu. Saules motīvu mēs varam aplūkot daudzās jūgendstila ēkās.

3. Teātra iela 9 (1903, H. Šēls, F. Šēls). Šī nama rota ir mitoloģijas tēli – Atēna un Hermejs. Ēku vainago Atlantu figūras, kas tur uz pleciem no stikla un cinka darināto, vakaros izgaismoto zemeslodi.

4. Kalēju ielā 23 (1903, P.Mandelštams). Ēka izceļas ar koka lapotnes formā veidoto stūra portālu un apzeltītu saules dekoru.

5. Kalēju ielā 6 Ēkas fasādē mēs varam redzēt vēlam jūgendstilam raksturīgo iegrebto ornamentu ar ziedu motīvu. Saglabājies interesants metālā kalts karoga kāta turētājs stilizēta pūķa formā.

6. Kaļķu ielā 6 (1898, V.Bokslafs). Lai gan ēkai ir stilizēts viduslaiku tēls, taču tās plānojums atspoguļo jūgendstila principus Ēku rotā augu ornaments, dažādas cilvēku un dzīvnieku figūras. Tās stūra zelminī uzmanību piesaista skursteņslauķis un bēgošais kaķis

7. Kaļķu ielā 11 (1902, E.Pēkšēns). Nama fasādē ir iekombinēti v

. . .

Join the Conversation