Internets musdienu sabiedrībā

787 0

Ievads

Saturs

Lpp. Titullapa

Lpp.Satura rādītājs

Lpp.Ievads (internets)

Lpp.Pamat daļa *I. nodaļa (interneta sākums un tā priekšrocības)

Lpp.Sākotnējie grafiki

Lpp.Informācijas turpinājums

Lpp.Interneta izplatīšanās grafiski

Lpp.II. nodaļa (vīruss, tārps, Trojas zirgs)

Lpp.III. daļa (Interneta pieslēguma veidi) *īslaicīgie pieslēguma veidi *patstāvīgie pieslēgumi

Lpp.Turpinājums

Lpp.*internets caur satelītu

Lpp.*WAP

Lpp.IV. nodaļa (interneta izmantošanas iespējas)

Lpp.V. nodaļa (interneta lietotāju skaits, IP adrese)

Lpp.Internetā pieejamās informācijas par sociālo zinātņu jautājumiem, ieguves iespējas

Lpp.Meklētājprogrammas izmantošana

Lpp.Nobeigums (internets Latvijā, interneta lietošanas programmas)

Lpp. Izmantotā literatūra, anotācija

Ievads

Internets

Darba tēma visnotaļ svarīga – internets mūsdienu sabiedrībā. Vēl nesen vārda internets nozīme visiem bija sveša un tas nemaz mums nelika aizrauties. Bet lī īdz ar jaunu gadsimtu un jaunām iespējam interneta priekšrocības sasniedza visu pasauli. Kas tad īsti ir internets? – jautā vēl daudzi, tad, lūk, es centīšos to noskaidrot.

Mūsdienās ik, katrā vietā mēs dzirdam šo terminu – internets, bet vai patiesi zinām šīs parādības nozīmi un iespējas!? Cenšoties īsi jūs iepazīstināt ar pašu internetu un tā priekšrocībām es jums izklāstīšu dažas interesantas lietiņas.

Piemēram : internets parādījās apmēram 90 gadu sākumā Amerikā! Sākumā tas deva diezgan maz labuma, bet tomēr tas bija kvalitatīvi. Interneta pieslēgšana maksāja ļoti dārgi un tā nebija pieejama visā pasaulē.

Ar laiku internets atklāja ne mazums iespēju, kuras tad arī tiek pielietotas mūsdienās : sazināšanās caur e – pastu, jaunāko ziņu izklāsts, sms priekšrocības, norēķinu iespējas, iepirkšanās interneta veikalos, sazināšanās caur skype telefonu, iepazīšanās anketas, dažādu darba procesu pārskatāmības iegūšanai, uzņēmumu vides sakārtošanai, TV skatīšanās, radio klausīšanās, dziesmu ielāde in DC++, savas web lapas izveidei, strādāšanai ar MC WORD,..u.t.t.

Un tās ir tikai dažas no iespējām.

Ir arī dažas problēmas ar internetu un tās ir vīrusi, kas mūsdienās ir pārskrējuši visu pasauli. Vīrusi, tārpi un Trojas zirgs ir programmas, kas var bojāt jūsu datoru un tajā esošo informāciju, palēnināt Internetu, kā arī izmantot jūsu datoru, lai izplatītos uz jūsu draugu, ģimenes, kolēģu u.c. datoriem un iegultos tīmeklī. Labā ziņa ir tā, ka pateicoties mazumiņam aizsardzības un veselajam saprātam, jums ir mazāk iespēju kļūt par upuri šiem draudiem. 0x08 graphic

Pamatdaļa

I. nodaļa

Interneta sākums un tā

priekšrocības

Parinterneta sākumu varētu uzskatīt 80.to gadu beigas/90.to gadu sākumu, kad tika ieviests vienots šī tīkla protokols, un internets beidzot izkļuva ārpus universitātēm un zinātniskajām laboratorijām. Tomēr tikai 90.to gadu vidū, kad radās vispasaules tīmeklis WWW (world – wide – web) un pirmās interneta pārlūkprogrammas ar vizuālu interfeisu (piem. Netscape un Microsoft Explorer) – internets sāka attīstīties nepieredzētā ātrumā. Interneta pirmssākumi ir meklējami vēl krietni senāk. Laikos, kad to tomēr kāds izplānoja.

“60. -to gadu sākumā “RAND Corporation”, vadošā Amerikas Aukstā kara zinātnieku grupa, saskārās ar interesantu stratēģisku problēmu. Kā A.S.V. varas orgāni varētu sekmīgi sazināties pēc atomkara?”
Brūss Sterlings (Bruce Sterling) rakstā “Īsa interneta vēsture” (1993) stāsta par interneta tīkla rašanās ideju aukstā kara apstākļos un pamato šī decentralizētā tīkla straujās attīstības cēloņus.
Tātad, kā raksta Brūss Sterlings, situācija 60.tajos gados bija sekojoša: Amerikai pēc atomkara bija nepieciešams drošs vadības un kontroles tīkls, kas savienotu pilsētu ar pilsētu, valsti ar valsti, bāzi ar bāzi. Tomēr lai cik drošs būtu šis tīkls, tas nevar tikt pasargāts no atombumbu sprādziena. Un lai kur neatrastos tā centrs, tas vienmēr būs uzbrukuma galvenais mērķis.

1969. gadā tika izveidots pirmais šāda veida tīkls, kas veidoja savstarpēji savienoti četri punkti, četrās Amerikas vadošākajās universitātēs – UCLA, Stenfordas Izpētes Institūts, UC Santa Barbara un Utahas Universitātē). Savienojuma ātrums bija 50kbps.

Šo pirmo tīklu nosauca par ARPANET, tā radītāja Augstākās Izpētes Projektu aģentūras ARPA (Advanced Research Projects Agency) vārdā.

0x01 graphic

Pirmais ARPAnet tīkls 1969.g., ko veido 4 punktu saslēgums.

Aģentūra ARPA tika izveidota tūlīt pēc pirmā padomju satelīta “Sputņiks” palaišanas orbītā 1957. gadā, ar mērķi izpētīt digitālās komunikācijas izmantošanas iespējas militārām vajadzībām. Kaut arī ARPA bija Amerikas Aizsardzības departamenta aģentūra, tomēr projekta ARPANET realizēšanā tika iesaistītas lielākās Amerikas universitātes. Un tā 1971. gadā ARPANET tīklu veidoja jau piecpadsmit punkti, 1972. gadā jau trīsdesmit septiņi, utt. 1973. gadā tika radīti pirmie savienojuma punkti pāri Atlantijai – Anglijā un Norvēģijā.

0x01 graphic

ARPANET tīkls 1971.g sastāvēja jau no 15 savienojuma punktiem.

Starp tīklā saslēgtajiem datoriem bija iespējams pārraidīt informāciju datu formā. Bija pat iespējams kontrolēt un vadīt šos tīklā saslēgtos datorus no citiem saslēgumā esošajiem punktiem.
Izmantojot ARPANET tīklu, zinātnieki un pētnieki varēja apmainīties ar dažādiem datoriem nepieciešamiem resursiem no attāluma.
Taču jau otrajā tīkla darbības gadā atklājās kāds savāds fakts. “ARPANET lietotāji bija pārvērtuši datortīklu par tiešu, ātru, valsts subsidētu elektroniskā pasta kantori. ARPANET galveno datu pārraidi (trafiku) vairs neveidoja operācijas ar ‘no attāluma vadāmiem’ datoriem. Tā vietā bija ienākušas ziņas un personīga sarakste.”
Zinātnieki izmantoja tīklu, lai sadarbotos projektu realizēšanā, apmainītos ar informāciju darba procesā. Cilvēki sāka veidot ARPANET tīklā savus personīgos ‘kontus’ (kas nozīmē daļēju pieeja datu serverim, kurā lietotājam ir izveidota personīga pieeja ar vārdu un paroli) un personīgās elektroniskā pasta adreses.
Ne tikai ar viens-pret-vienu sazināšanās iespēja, bet pats šis decentralizētais komunikāciju serviss kā tāds, padarīja cilvēkus entuziasma pārpilnus daudz vairāk nekā tīkla sākotnēja iespēja – vadīt datorus no attāluma.

Internets – tīklu tīkls

80.tajos gados izveidojās arvien daudzāki valsts un reģionāla mēroga tīkli. 1981. gadā Ņujorkas pilsētas universitāte izveidoja BITNET (‘Because It’s Time Network’) tīklu, kas nodrošināja elektroniskā pasta sakarus un vēskopu servisus. 1984. gadā tika izveidots JANET (Lielbritānijas Apvienotais akadēmiskais tīkls), kas savstarpēji savienoja augstākās mācību iestādes valstī un nodrošināja tām pieeju globālajam internetam.
1984. gadā arī Nacionālais Zinātnes Fonds (NSF, ASV) izveidoja savu tīklu NSFNET, kas nemitīgi tika uzlabots ar arvien jaudīgākiem datoriem un ātrākiem interneta savienojumiem. Arī citas ASV valstiskās institūcijas – NASA, u.c. ātri pieslēdzās interneta ‘konfederācijai’.

Kas tad īsti ir internets? Internets nozīmē starp p-tīklu komunikāciju, kad tīklā ir saslēgti vismaz divi un vairāki datori. Interneta tīkla kā tāda nemaz nav, jo tas ir tīklu tīkls, kas savā starpā savieno un ļauj sazināties dažādiem lielāka mēroga reģionāliem, akadēmiskiem vai valsts mēroga tīkliem, kas ir savienoti ar mazākiem, vietējiem tīkliem (piem. pašu universitāšu iekšējiem tīkliem).

Kaut arī Interneta tīkls ir radies kā militāra tehnoloģija – komunikāciju tīkls aukstā kara gadījumam, tas tomēr izkļuva ārpus zinātniskajām laboratorijām un iekaroja milzīgu sabiedrības ievērību.

Kāpēc cilvēki grib nokļūt internetā?
“Vispirms jau gluži vienkārši tāpēc, ka tas asociējas ar brīvību. Internets ir ārkārtīgi rets piemērs patiesai, mūsdienīgai, darboties spējīgai anarhijai.. Principā katrs savienojuma punkts var brīvi sazināties ar citu punktu, tik ilgi, kamēr tie ievēro TCP/IP protokola likumus, kas ir stingri tehnisks, nevis sociāls vai politisks noteikums”.

0x01 graphic

Globālo komunikāciju kabeļu un satelītu karte 2000

Bell Laboratories-Lucent Technologies vizualizācijas pētnieku radītā karte, 2000.g. janvāris

0x01 graphic

II. nodaļa

Vīruss, tārps, trojas zirgs.

Kas ir vīruss!?

Vīruss ir datora

. . .

Galvenās saites;

Cilvēktiesības atsevišķās valstīs;

ANO cilvēktiesības.

Informācija par filozofiju, socioloģiju un psiholoģiju:

Galvenās resursu saites;

Protokoli;

Adrešu saraksts;

Specializācija;

Teksti, biogrāfijas un domātāji.

Informācija par politiskajām zinātnēm:

Galvenās resursu saites;

Valstu politikas, iekārtas;

Vēlēšanas;

Specializācija.

Informācija par Eiropas Savienību:

Politika;

Publikācijas un dokumenti;

Citi ES materiāli.

Informācija ekonomistiem:

Adrešu un ziņu grupu saraksts;

Aktuālās ekonomikas ziņas;

Žurnāli un darba dokumenti;

Ceļveži (gidi), palīgi;

Daudzkārtējās tematiskās saites;

Specializētās saites.

Meklētājprogrammu izmantošana.

Meklētājprogrammu izmantošana informācijas ieguvē šobrīd ir vispopulārākā metode lietotāju vidū. Šo metodi izmanto gadījumā, ja ir jāuzmeklē kāds konkrēts dokuments, informācija par specifisku tēmu. Izmantojot kādu no meklētājprogrammām. Meklēšana ir precīza un ātra. P Pašlaik internetā ir pieejamas vairākas meklētājprogrammas.

Meklētājprogrammu lietotājam nav nepieciešamas specifiskas zināšanas un pieredze. Taču, ja lietotājs orientējas nozarē vai jautājumā par, kuru vēlas iegūt informāciju un datus, tad nevajadzētu lietot vispārējās meklētājprogrammas, bet izmantot speciālās meklētājprogrammas. Izmantojot meklētājprogrammas ir jāievēro, ka atslēgas vārdu ir jāieraksta precīzi. Jāspēj izvērtēt, kurš būs atslēgas vārds. Ja lietotājs izvēlas precīzāku atslēgas vārdu, jo precīzāk un ātrāktiek atrasta nepieciešamā informācija. Pretējā gadījumā tiek iegūts milzīgs apjoms informācijas. Izskatīt un atlasīt lietotājam nepieciešams laiks.

0x01 graphic

0x01 graphic

0x01 graphic

0x01 graphic

Latvija

Top of Form

0x01 graphic
Internets    Attēli    Vēstkopas    Katalogs    

 

0x01 graphic
0x01 graphic

0x01 graphic
0x01 graphic

  Izvērstā meklēšana
  Parametri
  Valodu rīki

Meklēšana: 0x01 graphic
internetā0x01 graphic
lapās latviešu valodā0x01 graphic
Latvijas lapās

Bottom of Form

Google.lv tiek piedāvāts šādās valodās: lietuvių русском
 

Reklamēšanas programma – Viss par Google – Google.com in English 0x01 graphic

Padariet Google par savu mājaslapu!

©2005 Google – Meklēšana 8 058 044 651 lapās

Nobeigums

Internets Latvijā

Latvijā interneta lietotāju skaits, salīdzinoši ar kopēju iedzīvotāju skaitu ir neliels un tiek prognozēts tuvākajā laikā gan datorlietotāju, gan interneta lietotāju skaita pieaugums (skatīt 3.pielikumu). 3.pielikumā ir uzrādīti statitikas dati par internetu Latvijā, to lietotājiem, kā arī tiek minēti dati par interneta lietotājiem Baltijas valstīs un pasaulē kopumā. Šobrīd pēc statistikas datiem Latvijas iedzīvotāji internetu galvenokārt lieto lielākajās pilsētās un Rīgā. To lieto galvenokārt gados jauni cilvēki.

Problēmas Latvijā:

Iedzīvotāju zemie ienākumi

Datortehnikas un programmnodrošinājuma augstās cenas

Komunikāciju tīklu kvalitāte;

Internetu Latvijā lieto apmēram 10 gadus;

Nepietiekamas datorlietošanas prasmes;

Nepietiekamas svešvalodu zināšanas.

Internetu pētījumu veikšanai pielieto ļoti maz. Galvenais iemesls ir tas, ka internets visos Latvijas rajonos nav pieejams. Ierobežotais un specifiskais interneta lietotāju skaits ir pamats, lai pētījuma veikšana būtu apgrūtināta. Internetā piedāvātajās aptaujās un diskusijās piedalās noteikt loks cilvēku, kas ir gatavi paust galvenokārt savu neapmierinātību.

Interneta lietošanas problēmas.

Ar Interneta lietošanu saistītas problēmas:

Informācijas drošība;

Personu datu aizsardzība;

Klientu aizsardzība pret tiem nevēlamām reklāmām un citu informāciju;

Datorvīrusu izplatīšanās pa Internetu;

Internetu lieto noteiktas iedzīvotāju grupas;

Grūti nodrošināt autortiesību ievērošanu;

„Datorpirātisms”.

Izmantotā literatūra,

Anotācija

*Anotācija

ARPA – Advanced Research Projects Agency

FR – kadru pārraide (frame relay)

NSF – nacionālais zinātniskais fonds

WWW – world wide web

PVC – pemanent virtual ciruit

SVC – swiched virtual ciruit

CIR – commited information rate

DSL – digital subscriber line

NAT – network address translation

Router – maršrutētājs

WAP – Wireless Application Protocol

WML – Wireless Mark-up Language

ISDN -integrated services digital network

SMS – short message service

WEB – world einthenet browser

GHz – giga hertz

Mb – mega bite

Kb – kilo bite

DBV – digital video broadcast

*Izmantotā literatūra

Izmantotā literatūra balstās uz interneta priekšrocībām

http://www.liis.lv/

http://www.google.lv/

http://www.day.lv/

http://www.microsoft.com/

http://www.epasaule.lv/

http://www.delfi.lv/

Kā arī izmantoju savas jau esošas zināšanas, kā, arī draugu palīdzību un materiālus no dažādiem katalogiem un žurnāliem.

Īpašas grāmatas par internetu neatradu..

Join the Conversation