:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Izpētītas populārākās Internet pārlūkprogrammas un salīdzinātas!

Darbs:

Liepājas rajons
Priekules vidusskola


Zinātniski pētnieciskais darbs

Internet pārlūkprogrammas

Darba autors: 11. klases skolnieks Kārlis Jaunzems
Darba vadītājs: Informātikas skolotājs Ainars Judvaitis

Priekule
2005

Saturs

Ievads 3
2. Testa nodrošinājums 4
2.1. Testēšanas metodika 4
2.2. Testam izmantotais dators 5
3. Testa rezultāti 6
3.1. Internet Explorer 6.0 6
3.1.1. Vispārīgā informācija 6
3.1.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi 6
3.1.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas 6
3.2. Mozilla 1.7.3. 7
3.2.1. Vispārīgā informācija 7
3.2.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi 7
3.2.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas 7
3.3. Mozilla FireFox 1.0 8
3.3.1. Vispārīgā informācija 8
3.3.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi 8
3.3.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas 9
3.4. Netscape Navigator 7.2 10
3.4.1. Vispārīgā informācija 10
3.4.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi. 10
3.4.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas 10
3.5 Opera 7.54 11
3.5.1. Vispārīgā informācija 11
3.5.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi 11
3.5.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas 11
4. Secinājumi 13
5. Literatūras saraksts 14
6. Summary 15

Ievads

Mūsdienu pasaulē ļoti lielu vietu pakāpeniski sāk ieņemt Internets. Tādējādi arī nemazāk svarīgs jautājums paliekt par to kādu Internet pārlūkprogrammu izvēlēties. Īpaši tas ir aktuāli uz vecākiem un lēnākiem datoriem, jo ne vienmēr tas, ko mums dod kāda noteikta firma ir tas labākais. Tāpēc arī centīsimies šo lietu izanalizēt un iepazīstināt projekta lasītājus.
Darba mērķi:
1) iepazīties ar pieejamajām Internet pārlūkprogrammām,
2) salīdzināt pēc izstrādātas metodikas,
3) analizēt iegūtos rezultātus.
Darba uzdevumi:
1) izpētīt pieejamo literatūru, kas saistīta ar mūsu tēmu,
2) sameklēt populārākās Internet pārlūkprogrammas,
3) izstrādāt testēšanas metodiku, pēc kuras testēt šīs programmas,
4) testēt Internet pārlūkprogrammas,
5) aprakstīt iegūtos rezultātus.

2. Testa nodrošinājums
2.1. Testēšanas metodika
Tika ņemtas populārākās Internet pārlūkprogrammas. To popularitāti noteica pēc Internetā sameklētām aptaujām.
Tika noteikti vērtēšanas kritēriji, kuros varēja iegūt konkrētu punktu skaitu. Teorētiski maksimālais punktu skaits ir 100. Vērtēšana notiek tā: katrā pārbaudē maksimālo punktu skaitu dod tai pārlūkprogrammai, kura, pēc autora domām ir labāka, un katrai nākamai – par 10% mazāk.
Galvenā uzmanība tika pievērsta pārlūkprogrammu lietošanas ērtumam, dizainam (šī daļa tika vērtēta no subjektīva viedokļa puses), pieejamajiem spraudņiem, papildiespējām.
Lietošanas ērtuma un papildiespēju novērtēšanas kritēriji:
1. Tika vērtēta savienojamība ar OS (Windows 95 – XP; Linux, Mac). (Maksimālais punktu skaits 3)
2. Pēc minimālākajām datora prasībām (20 punkti). (Jo mazākas, jo labākas.)
3. Dizains, pārredzamība (14 punkti).
4. Papildiespējas ir domāts: savienojamība ar e-pasta pārlūkprogrammu (10 punkti), lejupielādes menedžeri (20 punkti), chat pārlūki (10 punkti), Javas, Shockwave un Flash spraudņi (20 punkti), integrēti meklētājdzinēji (10 punkti). (Maksimālais punktu skaits 70)
5. Instalācijas paketē integrētie spraudņi. (3 punkti)
Pēc visas iegūtās informācijas tika noteikta ērtākā, ātrākā un optimālākā Internet pārlūkprogramma.

2.2. Testam izmantotais dators
Procesors: Intel Pentium 4 2,4 GHz
Pamatplate: ASRock P4VT8+
Operatīvā atmiņa: DIMM 512 PC 400
HDD: Samsung 120 Gb S-ATA
Video karte: AGP ATI Radeon 9200 SE
Operētājsistēma: Windows XP Professional, Service pack 2

3. Testa rezultāti
3.1. Internet Explorer 6.0
3.1.1. Vispārīgā informācija
Microsoft Internet Explorer (turpmāk IE) 6.0 neapšaubāmi ir pasaulē populārākā Internet pārlūkprogramma. Ļoti iespējam, ka tas ir tādēļ, ka šī pārlūkprogramma ir integrēta iekš MS Windows XP un nav atsevišķi jāinstalē. Bet ja lieto vecāku Windows versiju, tad to var Internetā dabūt bez maksas un instalācijas pakete ir tikai 8,4 – 12,7 Mb liela, tas ir tādā gadījumā, ja tiek atjaunināta vecāka versija, piemēram, IE 5.5 vai līdzvērtīga, jo vecāka IE versija tiek atjaunināta, jo lielāka ir IE 6.0 instalācija.
3.1.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi
IE 6.0 ir savienojams sākot ar Windows 98. Prasības šai programmai ir 16 Mb RAM - Windows 98, 98 SE, 32 Mb RAM – Windows ME, NT 4.0, 2000, XP. Procesors ir vajadzīgs tik liels cik vajag operētājsistēmai. Bet diemžēl nav savienojamība ar Linux, bet ir savienojams ar Mac OS.
Atšķirībā no iepriekšējām IE versijām, IE 6.0 ar XP otro servisa pakas palīdzību ir saņēmis ievērojamus uzlabojumus. Nav vairs tik ļoti šai pārlūkprogrammai raksturīgo pop-up logu uzmešana. Tā vietā parādās dzeltena līnija, kura paziņo, ka ir bloķēta viena vai vairākas reklāmas. Bet ar šī jauninājuma ieviešanu ir radušās citas problēmas – tiek bloķēti arī dažas lejuplādes iespējas. Sākumā varētu būt problēmas ar aprašanu pie jaunās vides, bet ar to var samierināties un beigās jau arī pie tā pierod.
Patīkami ir arī tas, ka IE uzlabojumos ietilpst arī jaunāks Java skriptu emulators un ka nav nepieciešams to meklēt atsevišķi. Vienīgi Macromedia Flash un Shockwave spēlētāji (players) gan ir jāpieliek atsevišķi. Pateicoties to mazajām instalācijām tas pārāk daudz laika neaizņem.
3.1.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas
Jauna un ļoti patīkama iespēja ir saistīta ar e-pasta pārlūkprogrammām. Šī iespēja ļauj lasīt e-pastu ielādējot e-pasta pārlūkprogrammu. Šajā gadījumā lielu lomu nespēlē kāda tā jums ir. IE automātiski nosaka kāda tā jums ir un ielādē to. Līdz ar to pastāv iespēja arī nemeklējot savu iecienīto e-pasta pārlūkprogrammu rakstīt jauno vēstuli. Atliek tikai izvēlēties Tools/Mail and News/New message un viss notiek. Pašam nemaz nav jāielādē tā.
Ielādes ātrums ir samērā labs. Vienīgi uz tiem datoriem, kuriem ir iespēja lietot tikai MS Windows 98, šis ielādes ātrums ir lēns. Un pastāv arī iespēja, ka dators nedaudz sabremzējas.
3.2. Mozilla 1.7.3.
3.2.1. Vispārīgā informācija
Mozilla nav ne tuvu tik populāra kā IE, bet tas nebūt nenozīmē to, ka šī Internet pārlūkprogramma ir sliktāka. Labums ir tāds, ka šī pārlūkprogramma ir pilnīgi bez maksas un neaizņem daudz vietas uz datora – tikai 21,9 Mb.
3.2.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi
Mozilla 1.7.3. ir savienojams ar lielāko daļu operētājsistēmu. Windows 95, Windows 98 un arī SE, Windows ME, Windows NT 4.0, Windows 2000 un Windows XP. Minimālās datora prasības ir 233 MHz, RAM 64 un 52 MB uz cietā diska.
Mozillas plus ir tas, ka standarta instalācijas paketē tiek piedāvāti arī visi nepieciešamie šai programmai spraudņi - Java, Macromedia Flash Player un Shockwave player.
3.2.3. Lietošanas ērtums, ielādes ātrums un papildu iespējas
Patīkami ir tas, ka šī programma piedāvā iespēju izveidot katram datora lietotājam savu profilu. Šī iespēja piedāvā izvēlēties savas pārlūkprogrammas izskatu, pirmo ielādes web lapu utt.
Standarta komplektā ir iekļautas šādas lietas: e-pasta pārlūkprogramma, chat pārlūks, iespēja meklēt dažādos meklētāj serveros, grāmatzīmes, veikali, kartes (iespēja uzzināt ceļu ASV). Dažam šīs lietas šķiet ērtas, bet tās samazina ekrāna izmērus, tādējādi traucējot pilnvērtīgi strādāt Internetā. Pēc autora domām, vienīgā pozitīvā lieta šajā Sidebar ir tas, ka ir iespēja meklēt informāciju neejot uz meklētāj servera lapu – atliek vienīgi ierakstīt atslēgas vārdu logā un nospiest enter. Ir iespējams meklēt trijos meklētāj serveros – google, dmoz.org, AksJeeves. Visi rezultāti tiek parādīti malā un arī lielajā logā. Apvienojot abus šos logus var iegūt maksimāli lielāku darba ātrumu un ērtāku strādāšanu.
Pie pozitīvajām lietām pieskaitāma arī tā, ka lapas ir iespējams atvērt tab logos – tas nozīmē to, ka nevajag atvērt jaunu pārlūku, lai apskatītos konkrētu lapu, bet pietiek nospiest labo peles austiņu uz hipersaiti un izvēlēties: „Open Link in New Tab”.
Ļoti nepatīkami ir, ka Mozillai nav tāda iespēja kā IE – Read mail. Tā vietā Mozillai ir pašai savs e-pasta pārlūks un ne ar vienu citu „nedraudzējas”. Protams, lietotājs var lietot savu iecienīto pārlūku, bet savienojams ar Internet pārlūku gan tas nav.
Protams, ne tikai šī niecīgā problēma ar e-pasta pārlūkiem, bet pastāv arī tāda lieta, ka mozilla nesaprot visus IE domātos skriptus. Spilgts piemērs tam ir www.oto.lv un arī Panda Antivirus on-line vīrus skaneris. Šie ir tie produkti, ko saprot tikai un vienīgi IE.
Ielāde ir lēnāka nekā IE un FireFox, jo pirmais ko Mozilla iestartē ir profilu menedžeris, kurā jāizvēlas profils. Tas labi, ja ir daudzi lietotāji programmai uz viena datora, bet nevajadzīgi, ja tikai viens. Protams, pastāv iespēja ielikt ķeksīti un, lai šis logs nerādās, bet, testējot gan Mozilla 1.7.3., gan Netscape Navigator, man ir vajadzīgs šis logs, jo abas programmas strādā uz vienas bāzes, un lieto vienus un tos pašus lietotājus.
3.3. Mozilla FireFox 1.0
3.3.1. Vispārīgā informācija
Šis Interneta pārlūks neapšaubāmi ir viens no labākajiem. Tā plusi ir mazā instalācijas pakete (4.52 Mb), nepiesārņotais dizains, iespēja pārbūvēt kā mašīnu līdz nepazīšanai. Standarta komplektā ir tikai divi integrējumi – lejuplādes menedžeris un meklētājdzinējs (Google, Amazon, eBuy, Dictionary, Yahoo).
3.3.2. Savienojamība un piedāvātie spraudņi
FireFox ir pielāgota Windows vajadzībām. Ieteicamā operētāj sistēma ir Windows XP, bet iet arī uz Windows 95, 98, 98 SE, ME, NT 4.0, 2000. Minimālās datora prasības ir 233 MHz procesors (ieteicams ir 500 MHz), operatīvā atmiņa 64 MB (ieteicams 128 MB) un 52 MB brīvas vietas uz cietā diska. FireFox var lietot arī Linux un Mac lietotāji.
Šīs programmas instalācijas paketē nav iekļauti nekādi papildu spraudņi – tie ir jāpieinstalē atsevišķi. Teicami ir tas, ka Java applet strādā no Mozilla un Netscape Navigator. Tā kā nav jābaidās, ka šo spraudņu dēļ varētu kas neiet. Izstrādātāji piedāvā arī lejuplādēt dažādus papildus spraudņus – populārākie ir rss klienti, mail klienti, irc klienti, weblapas struktūras koka izveidotājspraudnis DOM inspector, un daudzi citi


[1]  2  Tālāk