Eižens Finks,Mišels de Nostardamus…

533 0

Ievads

Tādā dzīves posmā, kad cilvēkam klājas labi, par savu nākotni domā visai maz vai pat nedomā par to nemaz. Tikai tad, kad dzīve ieiet fāzē, kur sagaida nepatikšanas, turklāt nav zināms, cik ilgi šī nelaime pastāvēs, tikai tad viņa skatiens pievēršas nākotnei. Cilvēks labprāt vēlētos uzzināt, cik ilgi vēl būs jāiztur un vai sekos dzīves apstākļu uzlabošanās. Tāda ir situācija, kurā tiek iztaujātas personas, kas spēj ielūkoties nākamībā.

Šo darbu izvēlējos, jo mani interesē uzzināt par to, kas sagaida cilvēci nākotnē. Bez ša aubām paralēli pareģošanai iet arī zīlēšana, tāpēc mazliet arī par to šajā darbā. Šajā pētnieciskajā darbā ir sniegts izklāsts par latviešu slavenāko pareģi Eiženu Finku, pasaules slavenāko pareģi Mišelu de Nostradamu un pareģošanu kopumā.

Mana darba mērķis ir iepazīt slavenāko pareģu dzīvi un pareģojumus. Darba uzdevumi ir: izzināt Nostradama un Finka pareģojumus un to nozīmi mūsdienās, atklāt, vai zīlēšana un pareģošana ir viens un tas pats, uzzināt skolēnu zināšanu līmeni par pareģiem, zīlēšanu un pareģošanu kopumā.

Saturs

Ievads 1

Saturs 2

Eižens Finks 2

Ko Finks stāstīja par sevi 3

Ko citi stāstīja par Finku 3

Ko Finks stāstīja par citiem 4

Ko čeka stāstīja par Finku 5

Finka pareģojums par Daliņa un Dimzas izredzēm Los–Andželosas olimpiādē 6

Zīlēšana Ziemassvētkos 7

Mirējs bez galvas 7

“Labvakar, kuiļu tēvs!” 8

Mēness sola laimi, tārpi – sarežģījumus veikalos 9

Mišels de Nostradams 10

Nostradama dzīve 10

Nostradama pareģojumi divdesmit pirmajam gadsimtam 12

Vispārīgi pareģojumi 12

Pasaules virzītāji izgudrojumi 14

Visuma iekarošana 14

Divdesmit pirmā gadsimta varenie 15

Karš un miers divdesmit pirmajā gadsimtā 17

Zīlēšana ar kārtīm 18

Kāpēc pareģojumi šķiet tik interesanti 19

Nobeigums 21

Anotācija 22

Aptauja un tās rezultāti 23

Literatūras saraksts 25

Eižens Finks

EIŽENS FINKS vēl savas dzīves laikā bija kļuvis par leģendu. Laikam jau mums, latviešiem, gribējās, lai arī mūsu zemē viss būtu kā pie cilvēkiem, proti, katrai kārtīgai tautai taču bija pa kādam pareģim, kas derēja visos dzīves gadījumos. Tāpēc nostāsti par gaišreģi, “Latvijas Nostradamu”, vairāk vai mazāk patiesi un papušķoti, ar apbrīnojamu noturību vibrēja Latvijas gaisā, skanēja laikrakstu lappusēs, gāja no mutes mutē kā savdabīga folklora.

Ko Finks stāstīja par sevi

Eižens Finks dzimis1885.gadā, divdesmito gadu avīžu publikācijās kā viņa dzimšanas vieta norādīts vilciens Viļņa – Žitomira, bet 1941.gada čekas protokolā – Limbažu apriņķis. Pēc tautības viņš bijis čigāns, savus vecākus pazaudējis agrā bērnībā un viņu uzaudzinājusi latviešu ģimene. Par saviem audžuvecākiem Finks nekad nav izteicies sevišķi glaimojoši – patēvs dzērājs, pamāte viņu sevišķi neesot uzmanījusi. Mēģinājis kļūt par cirka mākslinieku, taču zobenu rīšana un zirgu dresēšana Finkam nav padevusies, tāpēc viņš pievērsies fotogrāfijai, kļuva par mācekli pie Valmieras fotodarbnīcas īpašnieka Sarkangalvja, vēlāk Rīgā strādāja pie fotomākslinieka Melbārža, līdz atklāja savu fotodarbnīcu Maskavas forštatē.

Pirmā pasaules kara gadus Finks pavadīja Hrakovā, kur pelnīja maizi savā profesijā, nodarbodamies ar fotografēšanu. Jau pirms kara, dzīvojot Pārdaugavā, viņš sāka nodarboties arī ar paredzēšanu. “Gaišreģa spējas Finks pie sevis sāka novērot, kad bija pavisam mazs zēns un toreiz dzīvoja Valmierā [..] Kā gaišreģis Finks bija pazīstams pirms (Pirmā pasaules) kara. Jau toreiz to slavēja un pie viņa griezās ne vien tirgotāji un dažādi veikalnieki, kas gribēja zināt par savu veikalu drošību un izredzēm, bet pat aristokrāti, sevišķi no toreizējo dižciltīgo vācu aprindām. Tāpat Finks savā laikā ir arī vairākas reizes ticies ar Vidzemes gubernatoru Zvegincevu, kurš līdz ar saviem biedriem bijis ļoti sajūsmināts,” 1929.gadā rakstīja žurnāls “Hipnotisma un okulto zinātņu kalendārs”.

Ko citi stāstīja par Finku

Citi viņu mīlēja, cienīja, citi savukārt viņu necieta. Svarīga loma Finka slavas vairošanā bija Rīgas presei. No tā laika avīzēm Finku bez ierunām atzina

populārā “Pēdējā brīdī”, kā arī vairākas krievu avīzes, it sevišķi “Segodņa”. Ko vien liecina kaut vai tas, ka šis laikraksts regulāri publicēja Finka pareģojumus par katru nākamo gadu, kas, tiesa, parasti bija ļoti nekonkrēti un daudz neatšķīrās no mūsdienu laikrakstu “horoskopiskajām atziņām”. Katru gadu “Segodņa” korespondents Finkam uzdeva jautājumu, vai viņš redz Padomju Savienības galu, uz ko Finks katru reizi atbildēja, ka viņš redz gala sākumu. Nenoliedzami labs psihologs un cilvēku pazinējs, Finks runāja to, ko no viņa gribēja dzirdēt. Šajos laikrakstos aprakstīti dažādi brīnumi, kas notikuši Finka fotosalonā, kur viņš nodarbojies vēl arī ar zīlēšanu, garu saukšanu, parģošanu un citām tamlīdzīgām lietām. Šeit bieži skanējušas garu balsis, priekšmeti pazuduši, atkal parādījušies, lidojuši pa gaisu, notikušas citas prātam īsti neaptveramas, bet vienkāršiem ļaudīm tik interesantas parādības.

Cits populārs un liels dienas laikraksts “Jaunākās ziņas” piederēja pie tiem preses izdevumiem, kas Finku uzskatīja par lētticīgu ļautiņu krāpēju, šarlatānu. “Jaunākajās ziņās” bija smalki aprakstīts, kā viltus medijs un okultists Eižens Finks māna savus klientus, iesaistot šajos viltīgajos gājienos savu dēlu, kuram liekot runāt it kā garu balsī no aizdurves vai mest ar visdažādākajiem priekšmetiem klientu virzienā. Šeit bija smalki aprakstīta arī Finka personīgā dzīve, nesaskaņas ar sievu, no kuras viņš šķīrās 1933.gadā.

Ko Finks stāstīja par citiem

Atšķirībā no sava slavenā amata brāļa Nostradama Finka pareģojumi pierakstīti netika, izņemot tos, kas bija publicēti jau pieminētajos laikrakstos un kas ar sevišķu konkrētību neizcēlās. Taču viņa fotodarbnīcā cilvēki stāvēja garās rindās, lai tikai tiktu klāt un kaut ko vairāk uzzinātu par sevi, saviem radiniekiem un draugiem. Kuru katru Finks nepieņēma, tomēr cilvēku tur vienmēr bija daudz.

Mākslinieki, aktrises, mājsaimnieces, nelaimīgi mīlētāji, bankrotējuši uzņēmēji, vārdu sakot, tie, kas ir visuzņēmīgākie pret šādām lietām. Runāja, ka pie Finka nākot arī politiķi, ārvalstu sūtņi. Ko viņš privāti tiem teica, to mēs nekad neuzzināsim, bet klīda baumas, ka Finks bija paredzējis Musolīni nākšanu pie varas Itālijā, Meierovica bojāeju automašīnas katastrofā, Kirova noslepkavošanu Krievijā, Čakstes otrreizējo pārvēlēšanu un viņa nāves datumu. Pat policijas ierēdņi, ja tiem gadījās kāda neatšķetināma lieta, nāca pie viņa, lai lū ūgtu palīdzību.

Pāris reižu viņš esot redzēts prezidenta Zemgala automašīnā. 30.gadu otrajā pusē Finka vārds pamazām izzūd no avīžu lappusēm, kaut gan viņa pareģa zvaigzne joprojām spīd pie Latvijas spiritisma apvāršņiem. 1934.gada sākumā viņš esot gājis pie Ulmaņa atrunāt to no apvērsuma. Tiesa, to stāstīja pēc tam. Uz šo brīdi attiecas viens no viņa visslavenākajiem pareģojumiem, kas vēlāk kā leģenda klīda Rīgas bohēmas aprindās. Proti, Finks “Jaunāko Ziņu” īpašniecei Benjamiņa kundzei pareģoja, ka viņa mirs galīgā trūkumā un nebūs pat spilvena zem galvas. Tas notika laikā, kad Emīlijai Benjamiņai piederēja vairāki nami Rīgā, Valdeķu muiža pie Kandavas, grezna vasarnīca Rīgas Jūrmalā. Finks pats esot bijis klāt tanī pašā padomju soda lēģerī Usoļlagā Benjamiņas nāves brīdī.

Ko čeka stāstīja par Finku

1939.gada beigās, kad jau pilnus apgriezienus bija uzņēmis Otrais pasaules karš, Finks esot teicis, ka gara acīm redzot Berlīnes ielās krievu zaldātus. Padomju okupācijas varai nekāds Finks nebija vajadzīgs. Padomju laikā okultisma tāpat k

. . .

Aptauja un tās rezultāti

Aptaujas mērķis ir uzzināt skolēnu un dažu pieaugušo zināšanu līmeni par slavenākajiem pareģiem un to pareģojumiem.

Uz jautājumu “kas, jūsuprāt, bija Eižens Finks” lielākā daļa atbildēja pareizi, tas ir, ka Eižens Finks bija pareģis, tikai daži rakstīja, ka E. Finks bija matemātiķis, un vēl mazāk bija tādu, kas uzskatīja, ka E. Finks bija populārs 20.gs sākuma sportists. Šajā jautājumā pieaugušie praktiski nekļūdījās.

Arī, atbildot uz jautājumu “kāds ir pazīstamākais E. Finka pareģojums”, pieaugušie izrādījās pārāki, kļ ļūdījās tikai daži, kā populārāko nosaucot neesošo Finka pareģojumu par Pasaules bojāeju 2002. gadā. Pareizā atbilde, protams, bija pareģojums par lielām pārmaiņām gadā, kas lasāms vienādi no abām pusēm. Bērni un jaunieši šajā jautājumā nebija tik vienprātīgi – daudzi domāja, ka Finks pareģojis ne tikai Pasaules galu 2002. gadā, bet arī Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā.

Kaut cik pareizas atbildes uz jautājumu “kur un kad dzimis pazīstamais gaišreģis Nostradams” sniedza vienīgi pieaugušie, taču arī ne bez kļūdām. Bērnu un jauniešu atbildes visspilgtāk raksturot var tikai diagramma:

Arī atbildes par to, kas ir pareģojis Pasaules bojāeju 2002.gadā ir visdažādākās – sākot ar M. de Nostradamu un beidzot ar Zilākalna Martu. Jāpiebilst, ka pareizā atbilde ir, ka to pareģojis nav neviens.

Uz jautājumu “kāds ir visizplatītākais” visi kā viens, ar dažiem izņēmumiem, atbildēja, ka tā ir pareģošana ar kārtīm.

Aptuveni puse no aptaujātajiem atzina, ka kaut rezi dzīvē ir zīlējuši vai pareģojuši, mazliet mazāk kā puse sākās to nav darījusi, bet dažiem uz šo jautājumu ir grūti atbildēt.

¼ no aptaujātajiem teic, ka tic nākotnes pareģošanai, ¼ – ka netic un ½ – ka nezin.

Tikai viens no aptuveni 130 aptaujātajiem zina konkrētu Mišela de Nostradama pareģojumu, aptuveni 15 maldīgi uzskata, ka Nostradams pareģojis Pasaules galu, un visi pārējie teic, ka nezina nevienu pašu slavenā pareģa pareģojumu. Kāpēc gan Nostradamam būtu jāpareģo Pasaules gals 21.gs, ja viņa pareģojumi sniedzas pat līdz 3797.gadam, taču tie nav atšifrēti.

No aptaujas rezultātiem secinu, ka bērnu un jauniešu zināšanu līmenis par pareģošanu ir nepietiekams, ir jūtams, ka, aizpildot aptauju, pareizās atbildes tiek minētas. Lielākā daļa no aptaujātajiem bija skolēni, vecumā no 11 – 15 gadiem. Varbūt neziņu var izskaidrot ar aptaujāto vecumu?

Literatūras saraksts

1. Grāmata “Eižens Finks”. (izdevniecība “Zinātne”, Rīga, 1994.gads)

2. Grāmata “Eižens Finks 2”. (izdevniecība “Zinātne”, Rīga, 1998.gads)

3. Laikraksts “Lauku Avīze”. (11.lpp., 2001.gada 13.oktobris)

4. Grāmata “Nostradams – dzīve un pareģojumi”. (Manfreds Dimde, apgāds “Jumava”, Rīga, 1997.gads)

5. Laikraksts “Likuma Vārdā”. (32.lpp., 2001.gada decembris)

6. Enciklopēdija “Kas Kur Kad 14”. (apgāds “Juventa”, Rīga, 1998.gads)

7. Žurnāls “Privātā Dzīve”.(24.lpp., 2002.gada 19. – 25.februāris)

Join the Conversation