Dobeles luterāņu baznīca

723 0

DOBELES VALSTS ĢIMNĀZIJA

Dobeles Valsts ģimnāzija

DOBELES LUTERĀŅU BAZNĪCA

Zinātniski pētnieciskais darbs

Darba autors:

Diāna Kukjana

11.b klase

Darba vadītājs – konsultants:

Dina Empele,

Dobeles Valsts ģimnāzijas

Vēstures skolotāja

DOBELE, 2010

Saturs

Anotācija..............................

Ievads

1. Baznīca un tās iekštelpu vēsture

1.1. Arhitektūra

1.2. Altāris un kancele

1.3. Sakristeja

2. Tēlniecības pieminekļi

2.1. Annas Tīzenhauzenas kapa plāksne

2.2. Drahenfelsu epitāfija

2.3. Kristāmtrauka pamatne

2.4. Sudraba izstrādājumi

2.5. Baznīcas griestu lukturi

2.6. Baznīcas pulkstenis

3. Baznīcas mācītāji 3.1.Dobeles vācu draudzes mācītāji...................

3.2. Dobeles latviešu draudzes mācītāji

Pētījuma analīze..............................

Secinājumi

Nobeigums..............................

Izmantotās literatūras saraksts

Pielikums..............................

Anotācija

Dobeles luterāņu baznīca. Darba autore Diāna Kukjana, darba vadītāja Dobeles Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Dina Empele.

Darbā sniegti vispārīgi fakti par baznīcu un notikumiem, kas krasi ietekmēja baznīcas veidolu mūsdienās. Darbā analizēti viedokļi par baznīcu un tā ās vēsturi laiku gaitā, apkopoti materiāli par baznīcas mācītājiem un to veikumiem, izzināta baznīcas aktualitāte, nozīmība mūsdienu cilvēkam.

Darba mērķis:

Uzzināt vairāk par Dobeles luterāņu baznīcas vēsturi laiku gaitā un izpētīt cik svarīga baznīca ir jauniešiem un pieaugušajiem mūsdienās.

Darba uzdevumi:

Izpētīt baznīcā esošo Drahenfelsa epitāfijas un kristāmtrauka pamatnes vēsturi.

Uzzināt vairāk par to kā baznīcā nokļuvis četrpusīgais torņa pulkstenis, izpētīt tā izskatu.

Uzzināt vairāk par baznīcas altāra vēsturi.

Uzzināt vairāk par baznīcas bijušajiem un esošajiem mācītājiem.

Pētījumā secināts, ka Dobeles baznīcas vēsture ir bijusi ļoti trauksmaina. Baznīcai ir veikti vairāki remontdarbi un neskaitāmi restaurācijas darbi baznīcas iekšpusēs interjeram. Neskatoties uz to, ka baznīca daudzreiz ir bijusi traģiskā stāvoklī, tā nav zaudējusisavus patstāvīgos apmeklētājus, tas apliecina, ka Dobeles baznīca ir simboliska svētvieta Dobelē dzīvojošiem cilvēkiem vēl šobaltdien.

Atslēgas vārdi: Dobele, luterāņu baznīca, svētvieta.

Darbs satur 31 lapu, 4 attēlus, 2 intervijas lapas. Pētījuma praktiskajā daļā ir notikusi Dobeles luterāņu baznīcas mācītāja Oskara Laugaļa intervēšana, pētījuma rezultāti izanalizētu un apkopoti divās intervijas lapās.

Ievads.

Teika stāsta, ka sākumā Dobeles baznīcu domājuši būvēt kādā kalnā, kur arī esot novelts pamatakmens, bet pa nakti, tas nogājis citā vietā. Otrā rītā akmens aizvests atpakaļ, pat iemūrēts sienā, taču naktī tas atkal atgriezies iepriekšējā vietā, kas būvētājiem nav likusies diezgan laba, jo bijusi zema un slapja. Tomēr beidzot baznīca uzcelta izvēlētajā vietā [1;7]

Dobelē dzīvoju nu jau sešpadsmit gadus un līdz šim domāju, ka pārzinu to pietiekami labi, lai varētu pastāstīt par kādu vietu, māju vai senu celtni, taču nākas atzīt, ka tā nav.

Kaut arī Dobeles luterāņu baznīca ārēji īpaši neatšķiras no citām Zemgales luterāņu baznīcām: balti krāsoti mūri, augsti logi un smails tornis, tā dien dienā atrodas mums blakus un mēs to redzam un vērojam, dažreiz pat aizdomājamies kāda tā bija no paša sākuma, taču šaubos, ka visi nonākam pie precīzā slēdziena, domāju, ka ir interesanti zināt un izprast vēsturi, tam, kas ir mums blakus, mūsu pilsētā, valstī jau vairākus gadsimtus un līdz šai dienai kalpo mūsu labā. Šķiet, ka neesmu vienīgā, kura par Dobeles luterāņu baznīcu nav īpaši daudz informēta, iespējams, tieši tādēļ vairākums jauniešu ir aizmirsuši par baznīcām, to nepieciešamību un nozīmi. Šajā darbā centīšos atklāt vairāk par Dobeles luterāņu baznīcas vēsturi ne tikai priekš sevis, bet arī priekš maniem vienaudžiem, kas iespējams, lasīs manu darbu, tādejādi ieinteresēsies par baznīcu, centīšos vairāk atklāt arī par baznīcas bijušajiem un esošajiem mācītājiem, to kā viņiem gāja tad un tagad.

Darba mērķis:

uzzināt vairāk par Dobeles luterāņu baznīcas vēsturi laiku gaitā un izpētīt cik svarīga baznīca ir jauniešiem un pieaugušajiem mūsdienās.

Mana darba uzdevumi ir:

sameklēt materiālus Dobeles Centrālajā bibliotēkā par Dobeles Luterāņu baznīcas vēsturi,

papildināt iegūto informāciju ar interneta un Dobeles novadpētniecības muzeja materiāliem.

izpētīt baznīcā esošās Drahenfelsu epitāfijas vēsturi,

izpētīt baznīcas kristāmtrauka pamatni,

uzzināt vairāk par to kā baznīcā nokļuvis četrpusīgais torņa pulkstenis, izpētīt tā izskatu,

uzzināt baznīcas altāra vēsturi,

uzzināt vairāk par baznīcas bijušajiem un esošajiem mācītājiem.

Hipotēze: Dobeles luterāņu baznīca ir simboliska svētvieta Dobelē dzīvojošiem cilvēkiem.

Materiālus darbam meklēju Dobeles centrālajā bibliotēkā, Dobeles rajona muzejā, internetā, presē, intervējot Dobeles draudzes priekšnieci un anketējot Dobeles dažāda vecuma iedzīvotājus.

1. Baznīca un tās iekštelpu vēsture

1.1. Arhitektūra

No ārienes Dobeles luterāņu baznīca ir līdzīga visām pārējām luterāņu baznīcām, tādēļ, es uzskatu, ka ir nepieciešams izpētīt baznīcu arī nedaudz no arhitektūras viedokļa. Iespējam, ka mūsu Dobeles luterāņu baznīca ir viena no pirmajām baznīcām Latvijā, kur altārgals ir ar pusloka noslēgumu [12,3.]

Baznīca ir akmens ķieģeļu mūra garenbūve ar izvirzītu torni un garenvirzienā piebūvētu altāra apsīdu ar augstu astoņstūra piramidālu noslēgumu. Piecstāvīgā torņa pakāpienveida augšdaļu rotā trīsstūra zelmeņi un arkatūras joslas. Torņa fasādēs iedziļinātas romantiskas logailas ar pusloka noslēgumu, kas katra ar mūrētu stiegru sadalīta divās logailās ar pusloka arkām [2,289.]

Baznīcas visas sienas ir no laukakmeņiem ar ķieģeļu iestarpinājumiem, līdzīgus mūrus sastopam kā viduslaiku, tā 18. gs. Celtnēs. Iespējams, ka baznīcas ir viena no pirmajām Latvijā, kurai altārgals ir ar pusloka noslēgumu. Draudzes daļas ārsienu mūris nav pilnīgi vertikāls, tas nedaudz sašaurināts uz augšu, tāpēc baznīca šķiet ar piegāzumu uz augšu. Tas jūtams arī tornī. To var izskaidros ar cenšanos laukakmeņu mūri padarīt stabilāku, bet no otras puses, panākts liels māksliniecisks efekts. Celtne liekas augstāka un monumentālāka. Ļoti iespaidīgs ir baznīcas pārsegums. Divpadsmit metrus gara koka sijas, te ne tikai atbalstītas uz mūriem, bet arī piekārtas vidū, pie jumta krēsla. Agrāk tās bija redzamas interjerā. Rietumos, tieši tāda pārsegumu sistēma guva popularitāti 18. gs. Otrajā pusē. Kādā no 19. gs. Otrās puses vai 20. gs. Sākuma remontdarbiem baļķu griesti Dobeles baznīcā tika apšūti ar dēļiem un apmesti. Visai rets ir altārgala pārsegums ar cilindrisku velvi, ko atdzīvina virslogu luneti. Izdevās konstatēt, ka baznīcas grīdas līmes ir bijis par 40cm zemāks, tas veidots kā vienkāršs smilšu klons, tikai galvenās ejas izliktas ar ķieģeļiem [4,3.]

Dodoties iekštelpā, katru nācēju pārņem nedaudz bēdīga un emocionāla noskaņa, baznīcas vecuma, daudzo slaveno arhitektūras pieminekļu un tās noskaņas dēļ, kas tur valda. No parastās, ikdienišķās vides, pirmais ir gājiens cauri kr rēslainai torņa telpai – vēsai un mazliet noslēpumainai.

No baznīcas durvīm uz altāri ved celiņš, kuru abās pusēs ir soli, kas vērsti ar skatu uz altāru. No celiņa pa labi, bija baznīcas vīriešu puse, bet pa kreisi sieviešu puse. Senāk lauku draudzē šāda kārtība tika stingri ievērota, tagad tā vairs netiek ievērota. Sola atzveltnes mugurpusē ieslīpi piestiprināts dēlis, kur nākamā sola baznīcēniem nolikt dziesmu grāmatas. Ir ierīkoti arī atsevišķi soli pie sakristejas durvīm. Pavisam kopā baznīcā ir 500 sēdvietu. 1844. g. Solus, kanceli un altāru pārkrāsoja zilā un baltā krāsā, bet 1864. g. tās nomainīja ar brūno krāsu [6,51.]

Vēl daži soļi zem ērģeļu luktām, (apgaismošanas ierīces, kas parasti sastāv no caurspīdīga materiāla kārbas ar tajā ievietotu gaismas avotu), garāmkolonām, kas tās balsta, un paveras labi apgaismota telpa ar vienkāršiem, tumšiem soliem abpus ejai un altāri tālumā. Svētā rituāla vietu no baznīcēniem atdala ne tikai attālums. Tā patiesībā ir pilnīgi cita telpa, atšķirīga savās proporcijās un p

. . .

Jūs esat mācītājs jau 17 gadus, kāda ir cilvēku attieksme pret jums kā pret mācītāju, vai laiku gaitā tā kaut kā ir mainījusies?

Cilvēku attieksme, viennozīmīgi, mainās. Bet allaž paliek tādi cilvēki kuri ir ticīgi un ir gatavi saņemt apskaidrību no Dieva un tas priecē!

Ko jūs ieteiktu mana darba lasītājiem?

Ticiet Dievam, tam vienīgajam, ne mītiem un nekrītiet grēkā, jo atpakaļ ceļš ir ērkšķiem klāts!

Baznīcas vēsture laiku gaitā

1495. g. – Pēc Voltera fon Pletenberga pavēles sākās baznīcas celšana, iespējams, ka baznīcas altāra te elpas ir jau ilgāku laiku agrāk pastāvējušas, kā vācu bruņinieku kapela.

16. gs. – Dobelē parādās dievnams.

1610. g. – Baznīcas koka tornis ir sapuvis.

1624. g. – Uzceļ jaunu. Ozolkoka torni.

1637. g.- Jauno ozolkoka torni remontē.

1643. g. – Baznīcā veikts remonts.

1662. g. – Koka tornis pussagruvis.

1664. g. – Tornis pavisam satrūdējis.

1694. – 1696. g. – Mūrnieku meistari uzceļ jaunu akmens torni.

1739. un 1765. g. – Torņa mūris un baznīcas jumts atrodas sliktā stāvoklī.

17. gs. beigas – Pussabrukusī baznīca tika atjaunota.

1788. g. – tornī iepēra zibens un tornim, kā arī baznīcai izdega koka daļas.

1790. g. – uzcēla mūra torni ar strupu smaili.

1818.g. – Tiek izremontēta altārtelpa un tiek būvēts jauns altāris.

1824. g. – Atjaunoja torni un baznīcas jumtu, kā arī interjeru- krāsoja solus un kanceli, saveda kārtībā ērģeles.

1827. g. – Altārtelpas, sakristejas un altāra remontdarbi.

1844. g. – Interjera un iekārtas restaurācijas darbi.

1864. g. – Plašākie atjaunošanas un pārbūves darbi baznīcas vēsturē, Eduarda fon Drahenfelsa vadībā.

1895. g. – Atjaunoja interjera un iekārtas krāsojumu, epifānijas un kristāmtrauka restaurēšana.

1898. g. – Uzceļ jaunu torni, pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta.

1907. g. – Tiek veikti pēdējie pārbūves darbi, Tornis ieguva pašreizējo gotikas stilam raksturīgo piecpakāpju veidolu, mūri paaugstināja pa divām pēdām.

1908. g. – Baznīcai tiek dāvināts četrpusīgs torņa pulkstenis.

1933. g. – Baznīcā tiek veikti remontdarbi.

1983. g. – Baznīcā veikti remontdarbi, draudzes telpas un baznīcas torņa smailes atjaunošana.

Pielikums nr. 1. (Dobeles luterāņu baznīca)

0x01 graphic

Pielikums nr. 2. (Dobeles luterāņu baznīca)

0x01 graphic

Join the Conversation