Datu drošība internetā

746 0

Cik daudz mēs domājam par savu personisko datu drošību internetā

Saturs

lpp satura rādītājs

lpp ievads, tēmas nozīmīgums

lpp I. Nodaļa – personisko datu drošība i-netā

lpp II. Nodaļa – kā pasargāties pret datu zudumiem?

lpp III. Nodaļa – sistēmas drošības uzturēšana, strādājot i-netā

lpp turpinājums

lpp IV.nodaļa – kam rūp drošība i-netā?

lpp turpinājums

lpp V. Nodaļa – ļaundabīgais trojas zirgs

lpp turpinājums

lpp VI. Nodaļa – ugunsmūris

lpp turpinājums

lpp turpinājums

lpp turpinājums

lpp VII. Nodaļa – kurš ir drošāks? Explorer vai Firefox

lpp VIII. Nodaļa- kas ir programmatūra spyware?

lpp turpinājums

lpp IX. Nodaļa – antivīrusi

lpp turpinājums

lpp X. Nodaļa &# #8211; drošības caurumi

lpp turpinājums

lpp XI. Nodaļa – pētījums 2006. gadā

lpp nobeigums, secinājumi

lpp Izmantotā lit., saīsinājumu sar., anotācija

Ievads

Šāgada tēma zinātniski pētnieciskajā darbā saucas, lietotāju tiesības un drošība internetā, datu drošība internetā. Šī tēma turpina aizsākto 2005 un 2006 gadā. Šī gada tēma visnotaļ interesanta un plaša.

Šis ir pēdējais gads rakstot zinātniski pētniecisko darbu, interneta jomā, kas nozīmē, ka arī viss, apjomīgākais. Pirmajā gadā mana tēma bija plaša, par internetu mūsdienu sabiedrībā viņa izcelsmi, nozīmi un būtību. Nākoša gada tēma bija jau nedaudz sarežģītākā, interneta pārlūkprogrammas, to plusi un mīnusi. Bija daudz jāanalizē. Bet šogad ir atlicis pārskatīt un izpētīt datu drošību internetā, tātad cik droši mēs varam justies ieejot internetā un atstājot tur savus personiskos datus!

Cik daudz mēs domājam par savu personisko datu drošību internetā? Šī tēma ir jau daudzkārt apskatīta, bet tomēr vēl joprojām ļoti aktuāla. Ikkatram no mums ir e-pasts, kāds vēl ir reģistrējies kādā no mājas lapām un lielākajā daļā no tām tiek prasīti personas dati. Galu galā mēs par sevi esam atklājuši praktiski visu informāciju un tas viss slēpjas aiz vienas vienīgas paroles.

Mēģināšu atbildēt uz visiem sev neskaidrajiem jautājumiem. Apskatīšu cilvēku kļūdas saistībā ar internetu un kļūdas arī pārlūkprogrammu drošības un antivīrusu programmās. Meklēšu atbildes uz jautājumiem un centīšos pastāstīt kā pasargāties pret datu zudumiem un vīrusu iegūšanas.

I.nodaļa

Personisko datu drošība internetā.

Cik daudz mēs domājam par savu personisko datu drošību internetā?

Ja tā padomājam, cik daudz un dažādu mums ir paroļu? Bieži vien mēs izmantojam vienas un tās pašas paroles kā e-pastam, tā piemēram kādā no foto kolekcijām, kas izvietotas internetā, vai tas būtu pareizi no informācijas drošības viedokļa, nē, bet tai pašā laikā ir grūti paturēt galvā milzum daudz dažādu sarežģītu paroļu.

Pirmajā gadījumā risks ir vislielākais,ja tiek izmantotas vienādas paroles, jo ja tā nonāk kāda nelabvēļa rokās, tas var diezgan pamatīgi sagandēt personīgo dzīvi. Otrajā gadījumā, kad paroles ir dažādas, tās parasti cenšas izdomāt pēc iespējas vienkāršākas lai būtu vieglāk tās paturēt galvā, šis veids ir daudz drošāks, bet kādu no parolēm var bieži vien diezgan elementāri uzminēt, jo ja cilvēks ir kaut nedaudz iepazīts kā personība, var nedaudz papūloties, censties izprast viņa domu gājienu un ar pāris mēģinājumiem uzminēt to tādēļ nekādā gadījumā nevajadzētu kā paroli izmantot, piemēram, savu vārdu, iesauku, vārdu, dzimšanas datus, telefona nr., kādu no taustiņu kombinācijām (piem. qwerty, asdfgh) utt, ja arī to darām tad vismaz pievienojam klāt kādu skaitli, kas minēšanu padarītu jau daudz sarežģītāku.

Cik droši vai nedroši ir iespēja izmantot “aizmirsu paroli”? Kā piemēru varu minēt draugiem.lv, ja nu gadījumā jūs esat piemirsis paroli un izmantojat “Nesanāk ielogoties? Spied šeit!”, kas īsti notiek – jūsu parole teksta veidā tiek nosūtīta uz e-pastu, bet ja nu kādam ir zināma jūsu e-pasta parole, viņš šo pakalpojumu var izmantot ļaunprātīgiem nolūkiem.

Cik tad īsti ir nepieciešams, lai internetā par jums varētu sameklēt personīgo informāciju? Atbilde ir – pavisam maz, jo aktīvāk esat piedalījušies kādās sarakstēs, forumos vai vienkārši komentējuši kādus rakstus ziņu portālā. Izmantojot tādas meklēšanas pārlūkprogrammas kā, piemēram, Google, var pavisam vienkārši atrast jūsu atstātās pēdas internetā, kas savukārt sniedz jau pilnīgāku informāciju par jums.

Internetā ir arī pieejamas tādas programmas kā Lattelekom Phonebase, vai, kaut vai izmantojot 118.lv portāla “A-Z Privātie kontakti”, par jums var uzzināt diezgan daudz privāto informāciju, sākotnēji zinot tikai uzvārdu, telefona nr. vai adreses.

II. nodaļa

Kā pasargāties pret datu zudumiem.

Statistika liecina, ka 92% no visiem uzņēmumiem pasaulē ir nācies saskarties ar datoros glabājamo datu zudumiem. Datu zudumi ik gadu pasaules uzņēmumiem izmaksā vismaz 12 miljardus dolāru – iespaidīga summa, kuru varētu arī ietaupīt.

Pārsvarā datu zudumus izraisa aparatūras sabojāšanās – 42% gadījumu. Visbiežāk sabojājas tieši datora cietais disks un tas nav nekas neparasts, jo datora cietā diska mūžs vidēji ir no trim līdz pieciem gadiem. Taču tas nenozīmē, ka kļūmes nevar gadīties arī pirmajos datora lietošanas gados. Disku ražotāji, protams, savai produkcijai piedāvā garantijas laiku, tomēr tas ir vājš mierinājums gadījumā ja pazaudēti svarīgi dati, kas var būt pat vairāku gadu darbs. Otrais „populārākais” datu zaudēšanas iemesls ir cilvēku kļūdas – 30%. Šis statistikas rādītājs komentārus neprasa. Kuram gan nav gadījies nejauši izdzēst vairāk vai mazāk svarīgu informāciju? Gadās arī, kad, piemēram, uzņēmuma darbinieki kaitnieciskos nolūkos speciāli izdzēš svarīgus datus, lai radītu kaitējumu. Bez jau minētajiem „negadījumiem” par datu zudumiem parūpēties var arī datorvīrusi, programmatūras kļūdas, kā arī dažādas citas likstas, kuru rezultātā jūsu dati būs pagalam varbūt pat kopā ar visu datoru. Līdz ar pārnēsājamo datoru popularitātes pieaugumu, datoru zādzība paliek arvien populārāka. Protams, Jūs vienmēr varat nopirkt jaunu datoru, bet pazaudētos datus atgūt neizdosies gandrīz nekad.

Ko darīt? Atbilde ir vienkārša – visu laiku, katru dienu nokopēt svarīgākos datus un saglabāt drošā vietā, vislabāk, seifā. Diemžēl to izdarīt nav vienkārši. Datu kopēšana katru dienu aizņemtu pārāk daudz laika, tāpat nav nekādas garantijas, ka nokopētie dati netiktu sabojāti, diez vai „mājas apstākļos” būs iespējams veikt 100% drošu datu uz zglabāšanu.

Lai datora lietotājiem palīdzētu izveidot viegli, ērti un ātri rezerves kopijas, kā arī atjaunot pazaudētos datus, SIA Datateks ir izstrādājis datu rezerves kopiju glabāšanas un atjaunošanas servisu. Speciāli šim nolūkam tika radīta programma Datateks Backup.

III. nodaļa

Sistēmas drošības uzturēšana, strādājot internetā

Mūsdienās ir grūti iedomāties darbu bez interneta neatkarīgi no tā, vai to izmantojat, lai no mājām vai izbraukuma laikā piekļūtu darba datoram, lai klientiem nosūtītu e-pastu un dokumentus vai lai vadītu svarīgus finansiālos darījumus. Windows®  XP Professional var sniegt jums pārliecību, ka jūsu darbu internetā aizsargā moderna drošības tehnoloģija.

Interneta protokola drošība (IPSec)

Standarta protokols informācijas nosūtīšanai un saņemšanai, izmantojot internetu, atstāj jūsu datus neaizsargātus pret pārtveršanu, modifikācijām, pārspēlēšanu un viltošanu. Bez drošības gan publiskie, gan privātie tīkli ir pieejami nesankcionētai pārraudzībai un piekļuvei.
Windows XP Professional izmanto IPSec, lai nodrošinātu ideālu platformu iekštīkla un interneta savienojumu aizsardzībai. Pirms datu pārsūtīšanas IPSec vienojas ar datoru, ar kuru veidojat savienojumu. IPSec izveido atbilstošu drošības līmeni sakaru s

. . .

Šie antivīrusi detektēja visus bīstamos failus:

Kaspersky Lab

BitDefender

Computer Associates eTrust-VET

F-Secure

McAfee

Eset Nod32

Microsoft OneCare

Sophos

Symantec

Šie antivīrusi palaida garām tikai vienu failu:

Alwil Avast

Clam AntiVirus

Aladdin eSafe

Šie antivīrusi nespēja identificēt vairākus bīstamos paraugus (skaits iekavās):

Fortinet (18)

AntiVir (24)

eTrust-INO (25)

Panda (25)

Ikarus (26)

Norman (26)

Ewido (47)

AVG (59)

VirusBuster (61)

QuickHeal (63)

Trend Micro (63)

Dr Web (93)

VBA32 (110)

Authentium Command (119)

F-Prot (119)

Nobeigums

Tēma bija ļoti daudzpusīga, bija grūti atrast kautko konkrētu un vienu. Ļoti plaši varēju izvērsties, bet taipat laikā bija grūti atrast sv varīgāko.

Nu, kad esmu izpētījusi visus par un pret, visus plusus un mīnusus, kas saistās ar drošibu internetā varu secināt, ka neviens mēs neesam pasargāti no vīrusiem un hakeriem. Tas nozīmē, ka mums atliek vienīgi cerēt un izvēlēties drošus avotus, paroles un saitus lai neiekļūtu sarežģījumos, jo no tiem tik laukā nav nemaz tik viegli. Datorā būtu jābūt vismaz antivīrusa programmai, ugunsmūrim un, protams, cilvēkam kas ir kaut nedaudz pieredzējis datoru jomā un var jums ieteikt to labāko, kā arī palīdzēt jums neskaidrību ziņā.

Kopumā tēma bija visai plaša un bija grūti atrast kautko galveno, jo patiesībā tema ir aktuāla ne tikai datoru jomā, bet arī paša cilvēka saprāta ziņā, jo, ja mēs nebūsim pietiekoši gudri un attapīgi, tad iekļūsimies lielās problēmās ar mūsu „labāko draugu” datoru.

Šajā darbā mēģināju atrast to, kas ir lielākais ļaunums ceļā uz vīrusu un nedrošības iegūšanu. Mēs kā cilvēki varētu izmantot vairāk paroles un sarežģītākas, kā arī iepērkoties internetveikalos varētu būt saprātīgāki un neuzticēt savas konta kartes, kurai katrai firmai. Interneta ziņa, būtu jābūt drošiem par to kādos saitos iet un no kādiem labāk turēties pa gabalu un nemēģināt atvērt aizdomīgas e-pasta ziņas. Principā lielā mērā tas viss ir atkarīgs arī no tā kādu pārlūkprogrammu jūs izmantojat, jo katrai no tām ir savi drošības plāni un programmas. Tāpēc sekosim līdz ziņām un izvēlēsimies drošākās programmas uun izmantosim drošākās mājas lapas. Ceru, ka darba lasīšana bija interesanta!

***

Izmantotā literatūra.

www.datuve.lvwww.boot.lv

www.delfi.lvwww.liis.lv

http://lv.wikipedia.org

http://www.microsoft.com

http://www.antivirus.lv

Šā gada tēmai nebija piemērojamas nekāda veida grāmatas vai literatūra, jo tēma bija atrodama tikai interneta lapās un pašas galvā, tāpēc netiek uzskaitītas nekādas grāmatas, bija daži zinātniskie žurnāli izmantoti, bet ne tik lielā mērā lai tos uzskaitītu.

Saīsinājumu saraksts.

IPSec – internet protocol security

MSN -Microsoft Network

Zip – faila formāts

Exe – ejoša programma

IT – interneta tehnoloģijas

Anotācija.

Lattelekom Phonebase – Lattelekom telefongrāmata

SIA Datateks – viens no visstraujāk augošajiem IT un Interneta risinājumu uzņēmumiem Latvijā

Datateks Backup – Datateks dublieris

Windows®  XP Professional – operētājsistēma

Kerberos V5 – autentifikācijas protokols

BAT.StartPage.b – trojas zirgs

Firewall Leak Tester – Firewall noplūdes izmēģinātājs

Windows Vista – jaunākā operētājsistēma

IronPort Patrick Peterson – drošības firma

Hakeri – Datoru izmantošanas entuziasts, kam sagādā prieku izpētīt dažādas datoru sistēmas un atrast piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai.

VBScript – Visual Basic, programmēšanas valoda

ActiveX – tehnoloģija, kas ļauj izveidot komponentes un kontroles

Microsoft Java VM – programmēšanas valoda

Kaspersky – antivīruss

AV-Test.org – antivīrusu testu mājaslapa

Kibernoziedznieks – hakeris

Join the Conversation