DABAS KATASTROFAS – ZEMESTRĪCES, CUNAMI, PLŪDI, VĒTRAS UN VULKĀNI

1357 0

LATVIJAS REPUBLIKAS IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJA

DABAS KATASTROFAS – ZEMESTRĪCES, CUNAMI, PLŪDI, VĒTRAS UN VULKĀNI

ZINĀTNISKI PĒTNIECISKS DARBS

DARBA AUTORI:

DARBA VADĪTĀJA:

Saturs

Ievads 3

1.Dabas katastrofas 4

1.1.Kas ir zemestrīces? 4

1.1.1.Patiesība par zemestrīču biežumu 5

1.1.2. Seismiskie apgabali 5

1.1.3. Stiprākās zemestrīces 20. Gadsimtā 5

1.1.4. Zemestrīces intensitātes skala (pēc 1952.gadā Krievijā pieņemtās) 6

1.2. Kas ir cunami? 6

1.3. Kas ir plūdi? 7

1.4. Kas ir vulkāni? 8

1.5. Vējš un vētra 10

1.5.1. Tornado 10

1.5.2. Tropiskie cikloni 11

1.5.3. Vēja intensitātes skala 11

1.6. Lielākās zināmās dabas katastrofas cilvēces vēsturē 12

2. Pētījumi par Latvijas mūsdienu iedzīvotāju attieksmi pret dabas katastrofām 13

Aptaujas rezultātu analīze 13

Secinājumi 23

Anotācija 24

Anotation 25

Izmantotās literatūras saraksts 26

Ievads

Mūsdienās arvien biežāk masu mēdijos redzama, lasāma un klausāma informācija par dažādām dabas katastrofām – zemestrīcēm, cunami, vētrām, plūdiem un vulkānu izvirdumiem. Šo odien šādas stihijas skar ne tikai ārvalstis, bet kļuvušas aktuālas pat mūsu valstī – Latvijā. Vēl nesenā pagātnē, t.i., 2005.gada janvāra sākumā Latviju skāra postoša vētra. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem, iespējams, tā bija pirmā klātienē pieredzētā dabas stihija mūžā. Arī darba autori ar šādu situāciju sastapās pirmo reizi. Izjūtas bija ļoti spilgtas, kā rezultātā radās īpaša interese iepazīt dabas katastrofas un to izraisošos faktorus tuvāk.

Darba praktiskajā daļā autori ar anketas palīdzību, vēlējās noskaidrot 14 – 18 gadus vecu jauniešu izjūtas un attieksmi pret dabas katastrofām.

Pamatojoties uz literatūras izpēti un piedzīvoto vētru, izvirzījām šādu projekta darba tēmu, mērķi un hipotēzi:

• Tēma: Dabas katastrofas – zemestrīces, cunami, vētras, plūdi un vulkānu izvirdumi.

• Mērķis: Iepazīt dabas katastrofas un to izraisošos cēloņus.

• Hipotēze: Mazās pieredzes dēļ 14 – 18 gadus vecie jaunieši nespētu ātri un loģiski rīkoties dabas katastrofu gadījumā.

Uzdevumi:

1. Iepazīties ar teorētisko literatūru par dabas katastrofām – vētrām, zemestrīcēm, vulkāniem, plūdiem, cunami un to izraisošiem faktoriem;

2. Noskaidrot 14 – 18 gadus vecu jauniešu attieksmi un domas pret dabas stihijām.

3. Analizēt iegūtos rezultātus un izdarīt secinājumus.

Pētnieciskās metodes:

1. Teorētiskās literatūras izpēte.

2. Anketēšana.

1.Dabas katastrofas

1.1.Kas ir zemestrīces?

Zemestrīces ir Zemes garozas svārstības, kuru rezultātā rodas horizontālas nobīdes un vertikāli pamati gar lūzuma plaisu. Zemestrīces centrs jeb hipocentrs atrodas zemes garozā: vietu, kas atrodas virspusē, tieši virs tā, par epicentru. Zinātnes nozare, kas pēta zemestrīces, sauc par seismoloģiju. Zemestrīces stiprumu mērī ar seismogrāfu magnitūdās pēc Rihtera skalas. Maksimāli reģistrētā ir 8,9 magnitūdas. Zemestrīces okeānā izraisa cunami viļņus, tikai ap pusmetru augstus, bet garus un ātrus, kas piekrastē kļūst augstāki un nodara lielu postu. 95% no visām zemestrīcēm notiek ap Kluso okeānu un ap Vidusjūras baseinu.

Speciālisti tās iedala trijos veidos – tektoniskās, iegruvumu un vulkāniskās zemestrīces. Iegruvumu zemestrīces rodas tur, kur pazemes ūdeņos šķīstošajos iežos izveidojušies lieli pazemes tukšumi. Tiem sabrūkot, rodas satricinājums, ko var sajust zemes virspusē. No triju veidu zemestrīcēm šīs ir visvājākās, parasti tās sajūtamas pavisam nelielās teritorijās.

Vulkāniskās zemestrīces rodas, karstajai lavai grūdiena veidā laužoties uz augšu caur vulkāna kanālu, kas aizsērējis ar iepriekšējo izvirdumu produktiem. Spiediens vulkāna iekšienē šādos gadījumos var paaugstināties tā, ka izvirdums notiek spēcīga sprādziena veidā. Šādi izraisījušās zemestrīces var būt ļoti postošas, kaut arī parasti tās sajūtamas nelielās platībās tuvu vulkāna krāterim.

Visizplatītākais zemestrīču veids ir tektoniskās zemestrīces, kuru radītie satricinājumi ir visspēcīgākie un skar visplašākās teritorijas. Šo zemestrīču cēlonis ir pēkšņa iežu bloku lūšana, sabrukšana un pārbīdīšanās, kas notiek dziļi zemes dzīlēs. Pazemē notiekošo tektonisko kustību dēļ ieži ar laiku tiek saspiesti vai izspiesti tik tālu, ka radušies spriegumi pārsniedz iežu robežizturību. Tā rezultātā ieži plīst un drūp. Tas notiek ļoti ātri. Apkārtējie ieži saņemtā trieciena dēļ tikpat ātri tiek saspiesti, pēc tam atkal izplešas. Šīs elastīgās deformācijas lēni rimstošu svārstību veidā, ko sauc par seismiskajiem viļņiem, izplatās uz visām pusēm no notikumu vietas.

Daudzi pētnieki uzskata, ka visvairāk zemestrīces rodas tieši apmēram 700 km dziļumā. Dziļāk gan nav, jo trīci radošie slāņi tur sāk “kustēties” un vairs nespēj radīt rāvienus un grūdienus, kas izraisa zemestrīces. Kamēr seismiskie viļņi nonāk līdz virszemei, tie mainās un veic graujošas darbības pazemē. Kad zemestrīce izpaužas zemes virspusē, speciālisti to vērtē pēc intensitātes, pēc jau minētās Rihtera skalas.

Tās visas ir diezgan sarežģītas lietas, kuras zemestrīču biežu norišu rajonos māca jau bērniem. Labi gan, ka Latvijas iedzīvotājiem nenākas saskarties ar zemestrīcēm, kaut gan pavisam mazas tās pie mums reizēm ir reģistrētas. Tās bijušas, varētu teikt, atskaņas no tālu zemju dabas katastrofām. [3;1115]

1.1.1.Patiesība par zemestrīču biežumu

To, ka sen nav bijusi neviena zemestrīce, var teikt tikai tie, kas dzīvo apvidos, kur tās parasti nenotiek, kā, piemēram, valstīs ap Baltijas jūru. Patiesība ir diezgan skarba – gada laikā notiek vairāk nekā miljons zemestrīču, kuras var sajust to norises vietai tuvumā esošie cilvēki. Stiprākas zemestrīces, ar kuru sekām jārēķinās arī celtniecībā, notiek apmēram 2000 reižu gadā. Rēķinot sanāk, ka katru dienu kaut kur pasaulē notiek vidēji 5 – 6 zemestrīces. Seismiski aktīvajos rajonos ir vietas, kur līdz 5 ballu stiprām zemestrīcēm īpašu uzmanību nepievērš. Tādi rajoni, kur zemestrīces nenotiek nekad, nav zināmi. Vidēji apmēram reizi gadā kādā pasaules malā notiek zemestrīce, kuru nešaubīgi var nosaukt par dabas katastrofu.

Mūsu mierīgās zemes iedzīvotājiem ir diezgan grūti izprast šāda notikuma izcelsmi, norisi un sekas. Tādēļ par to, kas īsti ir šī mums mazpazīstamā dabas dīvainība – zemestrīce, kur un kādēļ tā rodas. Varbūt kādam šis stāstījums liksies pārāk sauss, pārāk bagāts dažādiem skaitļiem, bet tieši tie, kas skaidri un nepārprotami liecina par faktiem, visskaidrāk vēstī par neparasto dabas stihiju un tās drausmīgajām izpausmēm. [2;12]

1.1.2. Seismiskie apgabali

Teritorijas, kuru zemestrīces notiek bieži, sauc par seismiskajiem apgabaliem. Piemēram, Krievijā tādas vietas ir ap Ļenu un Indigirkas, un Kolimas augšteci. Bijušās Padomju savienības teritorijās vietas, kur bieži notiek ļoti stipras zemestrīces, apņem apmēram pusotru miljonu kvadrātkilometru. Biežas zemestrīces ir Ķīnā, Japānā, Indijā, Vidusjūras zemēs, Karpatos, Vidusāzijā. Seismiskajos apgabalos atrodas lielākā daļa pasaules seismisko staciju. Pavisam tās ir apmēram 2500. Seismisko staciju galvenais darbarīks, ar kuru strādā zemestrīču pē ētnieki, ir seismogrāfs. [2;12]

1.1.3. Stiprākās zemestrīces 20. gadsimtā

Vieta un laiks Magnitūdas

1. Konsepsjona (D. Amerika – Čīle), 1960.g. 8,8

2. Kuriļu salas (Krievija), 1958.g. 8,7

3. Prunča Viljama līcis (ASV), 1964.g. 8,6

4. Gaņsu province (Ķīna), 1920.g. 8,5

5. Kamčatka (Krievija), 1952.g. 8,5

6. Krasta Kordiljeras (D. Amerika – Čīle), 1906.g. 8,4

7. Bolnaja grēda (Mongolija), 1905.g. 8,2

8. Kalifornija (ASV), 1906.g. 8,2

[2;13]

1.1.4. Zemestrīces intensitātes skala (pēc 1952.gadā Krievijā pieņemtās)

Balles Īss raksturojums

1 Augsnes svārstības reģistrē mērierīces.

2 Atsevišķos gadījumos jūt cilvēki, kas atrodas miera stāvoklī.

3 Svārstības jūt nedaudzi cilvēki.

4 Svārstības jūt daudzi cilvēki. Iespējama stiklu šķindēšana.

5 Karājošos priekšmetu šūpošanās. Daudzi guļošie atmostas.

6 Ēkās viegli bojājumi.

7 Plaisas apmetumos un atsevišķu daļu nokrišana, mazas plaisas sienās.

8 Lielas plaisas sienās, krīt karnīzes un skursteņi.

9 Dažās ēkās grūst sienas.

10 Sagrūst daudzas ēkas. Plaisas gruntī līdz 1 m.

11 Neskaitāmas plaisas uz zemes virsmas, lieli nogruvumi kalnos.

12 Neskaitāmas plaisas uz zemes virsmas, lieli nogruvumi kalnos.

[9]

1.2. Kas ir cunami?

Cunami ir lieli seismiski ierosināti viļņi jūrā vai okeānā. Viena no bargākajām dabas parādībām, kas nodara lielu postu piekrastes saimniecībai un kuras laikā iet bojā daudz cilvēku. Cunami nav iespējams precīzi prognozēt, jo nav pilnībā izzināta tā izcelsme. Nelieli cunami veidojas, izverdot zemūdens vulkānam v

. . .

Anotācija

Pasaulei arvien straujāk attīstoties pieaug arī dabas katastrofu iespējamība. Lai dažādas stihijas izdotos paredzēt laicīgāk, vispirms nepieciešams iepazīties ar to būtību, rašanās cēloņiem, kā arī ar atstātajām vēstures liecībām.

Darba tēmas izvēli veicināja Latvijā 2005.g. janvārī notikusī vētra.

Zinātniski pētnieciskais darbs sastāv no 2 daļām, nobeiguma, secinājumiem, izmantotās literatūras saraksta un pielikuma.

Darbā atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem ir iepazīta literatūra par dabas katastrofu 5 veidiem: zemestrīcēm, cunami, plūdiem, vētrām un vulkānu izvirdumiem.

1. nodaļā izpētīts, kas ir vētras, zemestrīces, vulkāni, plūdi un cunami, kā arī to iz zraisošie faktori.

2. Nodaļā analizēti iegūtie rezultāti par 14 – 18 gadus veco jauniešu izjūtām un attieksmi pret dabas katastrofām.

Darba tapšanas laikā tika izmantotas tādas pētnieciskās metodes, kā teorētiskās literatūras izpēte un anketēšana.

Anotation

Izmantotās literatūras saraksts

1. Ancāne I. Dabas ģeogrāfija – R., Zvaigzne ABC, 2003.

2. Grīnbergs A. Kas ir zemestrīce, kur tā rodas? //Diena, 10.04.2005.

3. Lielā enciklopēdiskā vārdnīca – R., Jumava, 2003.

4. Lielā ilustrētā enciklopēdija – R., Zvaigzne ABC, 2002.

5. Lielākās zināmās dabas katastrofas cilvēces vēsturē // Diena, pielikums – Sestdiena, 08 – 14.01. 2005.

6. Paiders J. Dabas katastrofu ēnā // Mēs 13.11.2004.

7. Skolēna enciklopēdija – R., Zvaigzne ABC, 2003.

8. Žagats M. Ieteikumi plūdu gadījumā //Diena, 04.01. 2002.

9. http://www.meteo.lv/public/25492.html?highlite=QXVnc25lcyBzduJyc3TuYmFz

Join the Conversation