Darbs:

tīrās ārējas rezerves pastāvīgi sedz Latvijas naudas bāzi (skaidrās naudas apgrozība un noguldījumi Latvijas Bankā). 2001.g. beigās, salīdzinot ar 2000.g. beigām, Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi bija pieauguši par 31%. 2001.g., ieskaitot arī zelta rezerves, bija 1181milj. ASV dolāru, šīs rezerves ar katru gadu turpina pieaugt. Lata piesaiste eiro būs neizbēgama, jo Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai, kā nākamais solis ir plānots iestāties Eiropas monetārajā savienībā. Patreiz nav nekādu šķēršļu lata piesaistei eiro, tomēr Latvijas Banka ir nolēmusi nacionālās valūtas piesaisti SDR valūtas grozam līdz uzņemšanai Eiropas Savienībā.
Krievijā un Ukrainā notika savu valstu devalvācija, kuras rezultātā lata reālais efektīvais kurss strauji palielinājās. Pozitīva ir tas, ka lata reālais kurss pret attīstīto valstu valūtām pieaug, bet pret attīstības valstu valūtām samazinās. Slikti būtu, ja šīs process notiktu otrādi.

1 “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, 3.nodaļa, 51.lpp.
2 “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, 3.nodaļa, 51.lpp.
2. Kredītkaršu veidi

Vispopulārākās kartes pasaulē ir VISA un EM/MC, tās konkurē viena ar otru, taču pakalpojumu ziņā tās ir vienādas, atšķirība ir tikai starp šo organizāciju dibinātājiem. Latvijā maz pazīstama karte ir Diners Club, kas populāra ir apkalpošanas sfērā, taču Latvijā šī karte nav pieejama.

1) VISA un EC/MC kartes
Pagaidām Baltijas valstīs vispopulārākās ir EC/MC kartes, taču klientiem tiek piedāvātas arī VISA kartes. Tagad Latvijā ir pieņemtas lietošanai abas šīs kartes. Kādreiz Visa bija vairāk piemērota bankas klientiem, bet EC/MC vairāk biznesa klientiem, tagad tiek izsniegtas abas šīs kartes.

2) Kartes prestižam
Kartes Diners Club un American Express ir maz pazīstamas kartes. Ar šīm kartēm nevar izņemt skaidru naudu, tās kalpo tikai norēķiniem. Tikai tūrisma biroji pārstāv šīs kartes intereses. Latvijā šīs kartes vispār neizplata. Abas kartes ir ļoti dārgas, tās apliecina īpašnieka piederību labi situētai sabiedrībai, parasti norēķini tiek veikti ar šīm kartēm, lai atstātu labu iespaidu uz apkārtējiem. Taču ikdienas vajadzībām noteikti ir nepieciešama kāda VISA vai EC/MC karte.

3) Populārākie karšu veidi
Populārākās kartes ir EC/MC un VISA Classic, jo tās ir pieejamas visiem banku klientiem. Tās lieto maksājumu un skaidras naudas izņemšanai. Šīs kartes ir ļoti ērtas ceļojumiem, jo cilvēkam tādējādi nav nepieciešams ņemt līdz lielu skaidrās naudas daudzumu.
EC/MC Business (Silver) un VISA Business (Silver) ir juridiskām personām paredzētas kartes. Par visām saistībām ir atbildīgs uzņēmums. Privātpersonas nevar iegūt savā īpašumā šīs kartes. Ar šīm kartēm darbinieks var samaksāt par viesnīcu, pusdienām ar biznesa partneri, nopirkt lidmašīnas biļeti. Šī ir uzņēmuma nauda, taču uzņēmums, lai izvairītos no darbinieku ļaunprātīgas rīcības, var aizliegt, piemēram, skaidras naudas izņemšanu.
EC/MC Gold un VISA Gold savā īpašumā var iegūt personas, kuru ienākumi ir vairāki tūkstoši latu. Šīs kartes īpašniekiem tiek piedāvāts augstāka līmeņa serviss un tiek doti arī daži papildpakalpojumi – labāka apdrošināšana, atlaides mašīnu īrei, ceļojumu apdrošināšana. Šīs kartes izdevējbankai obligāti ir jāsniedz palīdzība šīs kartes īpašniekam, ja ir ārkārtas gadījumi.

Debetkartes priekšrocība ir tāda, ka tās izmaksas ir zemas. Ar EC/MC Maestro un VISA Electron klients var tērēt naudu, kas ir viņa kontā. Daudzreiz klientiem tiek sniegts overdrafts – īslaicīgs aizdevums līdz nākošajai algas dienai. Debetkartē glabāt naudu ir droši, jo neviens to nevar iegūt, ja vien nezin PIN kodu. Kartes nozaudēšanas vai nozagšanas gadījumā obligāti par to jāinformē banka, jo veikalos, norēķinoties par precēm, netiek prasīts PIN kods. Tādā veidā pie likumīgā īpašnieka naudas var tikt jebkurš, kurš iegūst šo karti. Pagaidām līdzeklis, kas ierobežotu preču iegādi ar zagtu karti, vēl nav pieņemts.
Virtuālā karte ir visparastākā karte, kura tiek izmantota tikai elektroniskiem norēķiniem. Tā fiziskā formā nemaz nepastāv, jo interneta norēķiniem ir nepieciešams tikai kartes kods. Turēt lielu naudu uz šīs kartes ir bīstami, jo to savā īpašumā var iegūt interneta hakers. Preču iegāde internetā nav populāra, jo cilvēki izvēlas preces labāk iegādāties reālā veikalā, kur tās var apskatīt īstenībā.

4) Nākotne pieder viedkartēm
Pavisam drīz pašreizējās magnētiskās kartes nomainīs viedkartes (čipkartes vai smārtkartes) Pašreizējās kartēs informācija par kartes īpašnieku tiek ierakstīta uz magnētiskā celiņa, taču viedkartēs tā tiks ierakstīta uz speciāla kartē iebūvēta mikroprocesora. Šo karti būs grūtāk sabojāt vai viltot. Protams viltot to būs iespējams, taču tas izmaksās stipri dārgāk, kas arī ir galvenais pluss. Arī kartes iespēju pielietojums augs, ar šo karti būs iespējams norēķināties par automašīnas stāvēšanu ielas malā. Tas ir iespējams arī ar pašreiz esošajām kartēm, taču tas ne vienmēr ir izdevīgi, jo maksājot terminālam vienmēr ir jāsazinās ar banku. Izmantojot viedkarti tas būs nepieciešams vienreiz dienā.
Pāreja uz šīm kartēm notiks pakāpeniski, jo šis process ir ļoti dārgs. Ir vajadzīgs
ieviest jaunu programmatūru, apmācīt personālu, uzlabot bankomātus. Ir paredzams, ka gada beigās šīs kartes varētu parādīties Latvijā, taču tās noteikti būs izdotas kaut kur citur. Pārejas periodā uz kartēm būs gan magnētiskais celiņš, gan mikroprocesors. Pēc speciālistu domām uz viedkartēm vispirms pāries kredītkartes, jo ar šim kartēm visvairāk tiek veikti krāpnieciski darījumi. Pašreiz nekādi obligātie viedkaršu ieviešanas termiņi nav noteikti, taču līdz 2005.gadam ir plānots uz šīm kartēm pāriet kaut daļēji.

Dažas bankas piedāvā arī specifiskas kartes, kuras nepiedāvā citas bankas
Banka Ego Eurocard/
Mastercard
Cirrus Degvielas karte Līzinga karte Ego Līzinga karte – Preču karte Kontu karte American express Darījumu karte Vietējās debetkartes Platinium
Aizkraukles
banka +
Baltijas
tranzītu
Banka +
Hansabanka + + + +
Lateko +
Latvijas
Krājbanka + +
Latvijas
Unibanka + +
Multibanka +
Parekss
banka + +
Rietumu banka + + +
VEF banka +


Komercbanku izdotās populārākās maksājumu kartes
Banka Eurocard/Mastercard VISA
Maestro Standart Business Gold Electron Classic Business Gold
Aizkraukles banka + + + + + + + +
Baltijas starptautiskā banka + + + +
Baltijas tranzītu banka + + + + + + + +
Banka Paritāte + + +
Hansabanka + + + + + + + +
Baltikums + + + +
Lateko + + + +
Latvijas biznesa banka
Hipotēku banka + + + +
Latvijas Krājbanka + + + + + + + +
Latvijas tirdzniecības banka
Latvijas Unibanka + + + + + + + +
Māras banka +
Multibanka + + + +
Nordea + + + + + + + +
Ogres komercbanka
Parekss banka + + + + + + + +
Pirmā banka + + + + + + + +
Reģionālā investīciju banka
Rietumu banka + + + + + + + +
Trasta komercbanka + + + + + + + +
VEF banka + + + + + + + +
Vereinsbank Rīga +

Dienas Bizness “Bankas 2002”, 12. un 13.lpp.

3. Bankomāti

Bankomāti pastāv vairāk nekā 30 gadus, to konstrukcijas laika gaitā tiek pilnveidotas. Bankomāts sastāv no divām daļām – datora un seifa, kuram ir sarežģīta mehāniskā atslēga, tāpēc to atlauzt ir ļoti grūti. Bankomātam ir signalizācija, daudzi ir aprīkoti arī ar novērošanas sistēmām, kas ļoti labi palīdz atpazīt personas, kuras ir centušās aplaupīt vai sabojāt bankomātu.
Seifā atrodas vairākas kasetes ar naudu, katra nominālā banknote ir atsevišķā kasetē, tāpēc tās sajaukt nav iespējams. Sabojātās naudaszīmes nonāk atsevišķā kasetē. Ja klients noteiktā laikā nepaspēj paņemt naudu. Tad bankomāts to paņem atpakaļ. Visas veicamās funkcijas ir atkarīgas no datorprogrammas. Bankomātā var apmaksāt visus rēķinus, izņemt un pārskaitīt naudu, veikt un saņemt depozītnoguldījumus.
Bankomāti ir saslēgti vienotā tīklā, tāpēc ir viegli pārraudzīt visas darbības, kādas tajos ir veiktas. Tas ļauj operatīvi papildināt ar naudu tos bankomātus, kuros trūkst naudas. Kļūdu rašanās iespējamība bankomātos ir visai niecīga – mazāka par 1%. Ir domāts arī par klientu drošību – bankomāts pēc noteikta laika savāc karti un naudu, lai to neiegūtu kāds cits. Latvijā bankomāti izsniedz tikai latus, taču lidostā atrodas bankomāts, kas izsniedz arī ASV dolārus. Paredzams, ka nākotnē tur varēs izņemt arī eiro banknotes.
Nākotnē ir paredzams, ka visi bankomāti tiks saslēgti vienotā tīklā, taču ne visas bankas to vēlas vai var. Katra banka ir ieinteresēta par klientu skaita pieaugumu. Daudzu banku bankomātu piedāvātie pakalpojumi atšķiras, citi piedāvā norēķināties par tālruņa lietošanu, naudas noguldīšanu depozītā. Apvienojoties vienotā tīklā šie papildus pakalpojumi var pazust. Apvienojoties bankomātu tīkliem darbu var zaudēt daudzi darbinieki, kas apkalpo šos bankomātus. Nākotnē varētu būt vienots bankomātu tīkls arī Latvijā, tas nav neiespējami. Savus bankomātu tīklus jau ir apvienojušas dažas bankas – Pirmā Banka ar Unibanku, Parekss banka ar Baltijas tranzītu banku.

Banka Banku automātu skaits Funkcijas
Rīgā Reģionos
Parekss banka 90 35 Skaidras naudas izņemšana, konta atlikuma apskats
Latvijas Krājbanka 68 51 Konta atlikuma apskats, rēķinu apmaksa, skaidras naudas izņemšana
Hipotēku banka 2 15 Konta atlikuma apskats, skaidras naudas izņemšana
Aizkraukles banka 7 1 Pēdējo transakciju saraksts, kartes konta bilance, skaidras naudas izņemšana
Latvijas Unibanka 65 82 Skaidras naudas izņemšana, kontu atlikumu apskats, transakciju vēsture, rēķinu apmaksa
Rietumu banka 47 8 Skaidras naudas izņemšana, konta atlikumu apskats, depozītu konta atvēršana un papildināšana, rēķinu apmaksa
Hansabanka 118 67 Skaidras naudas izņemšana, konta atlikuma apskats, rēķinu apmaksa, 3 pēdējo darījumu izdruka, valūtas konvertācija, PIN koda maiņa, pārskaitījumi starp kontiem
Pirmā banka 32 21 Skaidras naudas izņemšana, bilances apskats, izraksts par pēdējām 5 transakcijām
Baltijas Tranzītu banka 18 62 Skaidras