Apraksts:

Mans mērķis rakstot šo zinātnisko darbu bija uzzināt vairāk par banku pakalpojumiem, kredītkaršu veidiem, bankomātu piedāvātajām iespējām un pārējo, kas ir saistīts ar bankām un to darbību.

Darbs:

Ievads

Mans mērķis rakstot šo zinātnisko darbu bija uzzināt vairāk par banku pakalpojumiem, kredītkaršu veidiem, bankomātu piedāvātajām iespējām un pārējo, kas ir saistīts ar bankām un to darbību.
Darbam ir vairākas nodaļas un apakšnodaļas, kurās ir aplūkotas dažādas tēmas, kas ir cieši saistītas ar bankām, piemēram, par monetārā sektora attīstības rādītājiem un valūtas maiņas kursu, Latvijas banku izdotajām kredītkartēm un debetkartēm, bankomātu izvietojumu un piedāvātajiem pakalpojumiem, banku piedāvātajiem kredītiem. Kredītu piedāvājumu atšķirības ir ievietotas tabulās, kurās ir parādītas procentu likmes, termiņš uz kādu tiek izsniegts kredīts, kredīta maksimālā summa.
Darbam izmantoju materiālus no interneta (banku mājas lapās), bukletus no bankām, avīzes, grāmatas par bankām.



1. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

1) Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus
Latvijā par monetārās politikas īstenošanu ir atbildīga Latvijas Banka, kuru faktiski kontrolē Saeima. Galvenais uzdevums šai bankai ir raudzīties, lai tiktu nodrošināta cenu stabilitāte.
Latvijas banka, monetārās politikas īstenošanai, balstās uz šādiem pamatprincipiem:
 Brīva nacionālās valūtas konvertējamība
 Kapitāla neierobežota plūsma
 Nacionālās valūtas ārējā stabilitāte
 Iekšējā stabilitāte, nodrošinot iespējami zemu inflāciju
 Procentu likmju politika, kas sekmē likviditātes papildu kontroli
Jau 8 gadus Latvijas Banka, neoficiāli piesaista lata kursu SDR1 valūtu grozam, de facto īsteno fiksētā nacionālās valūtas maiņas kursa politiku. Centrālā Banka nākotnē ir nolēmusi turpināt lata piesaisti SDR līdz Latvijas iestājai ES.
Viens no izdevīgākajiem monetārās politikas instrumentiem ir valūtas pārdošana un pirkšana, kas ļauj Latvijas Bankai regulēt iekšzemes naudas tirgu ar savām ārvalstu valūtas rezervēm. Pozitīvs šai darbībai ir tas, ka netiek ietekmēta procentu likmju politika. Banku likviditātei aktīvi tiek izmantotas atvērtā tirgus operācijas, lombarda kredītu izsniegšana, kas paredzēta starpbanku norēķinu sistēmas efektivitātes palielināšanai. Sistēmas likviditātes samazināšanai, tiek izmantoti termiņnoguldījumi Latvijas bankā. Obligātās rezerves pašlaik ir 5%, taču tās tiks samazinātas līdz 2%, kurus ir noteikusi Eiropas Centrālā banka.
Latvijā darbojas salīdzinoši daudz banku – 22, taču no šīm bankām stabilas ir tikai nedaudzas, piemēram, Hansabanka, Pareks banka, Unibanka u.c. Daudzas no šīm bankām atrodas privātpersonu īpašumā. Piecu lielāko banku aktīvi veido ¾ no banku kopējā aktīvu apjoma vispār. Lielāko valsts kapitāla daļu sastāda tikai 2 bankas – (Latvijas Hipotēku banka – 100% un Latvijas Krājbanka – 32%, taču šīs bankas privatizācija vēl nav beigusies). Latvijas banku akcionārus sastāda bankas no Vācijas, Zviedrijas, Igaunijas, Krievijas un Somijas.
Pagaidām Latvijas banku sektors ir stabils, ja nenotiks nekādas krasas pārmaiņas banku darbībā, tad tāds tas arī saglabāsies vairākus gadus. Stabilitāti nodrošina banku aktīvu, piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu apjomu pieaugums. Banku efektivitāte palielināsies tikai tad, ja tiks palielināta tautsaimniecības attīstība, kapitāla un nekustāmā īpašuma tirgus attīstība. Banku sistēmas nostiprināšanos sekmē respektablu ārzemju banku ienākšana Latvijas finansu sektorā, piemēram, Skandinaviske Enskilda Banken, Norddeutsche Landesbank u.c.
Pēc ekspertu domām banku uzraudzība Latvijā ir viena no stingrākajām Eiropā, to nodrošina stingrība kredītiestāžu darbības regulēšanā. Pašreiz šo uzdevumu veic Finansu un kapitāla tirgus komisija, kas ir pārņēmusi līdzšinējās Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes, Vērtspapīru tirgus komisijas un Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas funkcijas. Šī komisija raugā, lai tiktu veicināts ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzība un finansu un kapitāla tirgus attīstība un stabilitāte.
Atbilstoši Fizisko personu noguldījumu garantiju likumam pakāpeniski tiek paaugstināts garantēto atlīdzību apjoms, pašlaik tas ir 1000 latu, taču ir plānots, ka līdz 2008.g. 1.janvārim šī summa palielināsies vairāk nekā 12 reizes.

1Speciālās aizņēmuma tiesas (Special Drawing Rights – SDR; valūtas kods saskaņā ar starptautisko valūtu klasifikatoru ISO 4217 – XDR).
Saeima ir veikusi grozījumus attiecībā uz šo likumu, tagad tas attieksies arī uz juridiskām personām, tagad šī likuma nosaukums ir Noguldījumu garantiju likums.
Svarīga loma investīciju piesaistē ir vērtspapīru tirgum, tāpēc arī Latvijā ir radīta tirgus attīstības tiesiskā bāze, taču tā nevar īpaši ietekmēt valsts ekonomiku, jo atrodas tikai attīstības sākumposmā.
Sākot ar šo gadu Rīgas fondu biržā tiek veiktas lielas pārmaiņas. Rīgas Fondu biržas Oficiālajā un Otrajā sarakstā esošo 17 uzņēmumu akciju vietā tiks kotētas 12 emitentu akcijas. Galvenais uzdevums šīm pārmaiņām ir radīt nelielu, taču drošu tirgu.
Kapitāla tirgus izaugsmi nākotnē būs atkarīga no privatizācijas plānu izpildes un no tā, cik aktīvi uzņēmumi izmantos vērtspapīru tirgu kapitāla piesaistīšanai. Pozitīvi šo attīstību varētu iespaidot investoru ienākšana vērtspapīru tirgū. Rīgas Fondu birža izskata 3 attīstības iespējas: pievienošanos kādai biržu aliansei kā neatkarīgai biržai, jaunas alianses izveidi vai arī stratēģiskā partnera piesaisti.

2) Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji
Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji turpina pieaugt – plašā nauda ir palielinājusies par 20%, skaidrā nauda apgrozībā par 13%, noguldījumu apjoms par 24%, kredīti uzņēmumiem un privātpersonām par 39%, tas ir izskaidrojams ar vispārējo ekonomikas stāvokļa uzlabošanos. Krievijas krīzes laikā nerezidenti no Latvijas bankām ņēma ārā naudu, lai risinātu savas radušās problēmas, kas izraisīja noguldījumu sarukšanu, to daudzums saruka par 10%, taču pašlaik to daudzums ir krietni pieaudzis. Ekonomisko satricinājumu rezultātā strauja noguldījumu apjomu samazināšanās varētu atstāt būtisku ietekmi uz Latvijas banku sistēmu kopumā, taču par šo problēmu ir domāts, tāpēc ir izveidota stingra banku sistēmas uzraudzība un kontrole. Uzticību bankām sekmē arī Noguldījumu garantiju likums, kas ir diezgan drošs garants iedzīvotājiem savas naudas nezaudēšanai.
Pēdējos gados ir vērojams kredītu īpatsvara pieaugums pret IKP, tomēr tas vēl joprojām atpaliek no attīstīto valstu rādītājiem. 2001. gada 9 mēnešos no kredītu kopsummas 86% kredītu ir izsniegti rezidentiem – aizņēmējiem. Kredītu apjomu pieaugumu veicina gan ekonomiskās darbības aktivizēšanās, gan tas, ka ir samazinājies kredītrisks.
Ir vērojamas pozitīvas izmaiņas aizdevuma termiņu un kredītportfeļa kvalitātes ziņā – 1997.g. beigās 44% iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu bija īstermiņa, taču 2001.g. beigās to daudzums ir samazinājies uz pusi. 2001.g. beigās banku kredītu kvalitāte bija šāda: 95% izsniegto kredītu bija standarta, 1,8% uzraugāmo un tikai 3,2% ieņēmumus nenesošie kredīti.1 Peļņu nenesošie kredīti apdraud bankas pastāvēšanu tāpēc tie tiek nodrošināti ar speciāliem uzkrājumiem.
Visvairāk kredītu 2001.g. septembra beigās saņēma tirdzniecība (25% no iekšzemes izsniegto kredītu daudzuma), apstrādājošā rūpniecība (20%) un transports, glābšana un sakari (12%). Pieaugums ir vērojams kredītu izsniegšanai viesnīcām un restorāniem (160%) un būvniecības biznesa attīstībai (98%).2
Bankas galvenokārt kreditē uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. Strauji turpina pieaugt hipotekārās kreditēšanas apmērs (2001.g. 9 mēnešos par 64%) un to īpatsvars kopsummā sasniedza 14%.


1 “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, 3.nodaļa, 49.lpp.
2 “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, 3.nodaļa, 50.lpp.
Vēl joprojām problēmas sagādā aizņēmumu iegūšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo nav drošu ķīlu, nav pietiekami attīstīts zemes un pārējā nekustāmā īpašuma tirgus, nav informācijas par kredītņēmējiem, tādējādi banka nezin vai šis uzņēmums ir spējīgs pēc tam apmaksāt kredītu. Kā šīs problēmas risinājums ir akceptēts MVU (Mazo un vidējo uzņēmumu) attīstības kreditēšanas projekts, kas paredz Latvijas Hipotēku un zemes bankas starpniecību 3 gadu laikā nodrošināt 10milj. Latu aizdevumu piešķiršanu MVU.

3) Noguldījumu un kredītu procentu likmes
Ekonomiskās vides uzlabošanās, zemā inflācija un augošais kredītu piedāvājums veicina kredītu procentu likmju samazināšanos un kreditēšanas termiņu palielināšanos. Latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā procentu likme 2001.g. novembrī bija 9,3%, bet ilgtermiņa 10,7%, OECD valstu valūtās izsniegtajiem kredītiem – attiecīgi 11,4% un 7,9%.1
Bankas ilgtermiņa līdzekļu trūkums, piesaistīto līdzekļu cena un risks kavē ilgtermiņa kreditēšanu un procentu likmju samazināšanu.
No 2000.g. 17. marta Latvijas Bankas refinansēšanas likme, kura naudas tirgus dalībniekiem signalizē par starpbanku tirgus procentu likmju augšējo robežu, ir 3,5% gadā. Vidējās gada likmes latos piesaistītajiem īstermiņa noguldījumiem kredītiestādēs 2001.g. novembrī bija 5,7%, ilgtermiņa – 6,7%, bet OECD valstu valūtās piesaistītajiem noguldījumiem – attiecīgi 3% un 5,1%.2

4) Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves
Lata stabilitātes palielināšanai lats tika piesaistīts SDR valūtas groza struktūrai (tajā ietilpst ASV dolārs, eiro, Japānas jena, Lielbritānijas sterliņu mārciņa). Tagad lats ir kļuvis daudz stabilāks attiecībā pret jebkuru atsevišķu valūtu, nekā tas būtu iespējams to piesaistot tikai vienai valūtai. Lata kursa izmaiņas var notikt tikai, ja būs būtiskas izmaiņas pasaules naudas tirgū. Latvijas Bankas darbība ir līdzīga valūtas padomes darbībai, tas nozīmē, ka centrālā banka nedrīkst pārdot nacionālo valūtu vairāk nekā tiek iepirkta ārvalstu valūta. Lata piesaiste SDR ļauj arī vieglāk pielāgoties neprognozējamiem apstākļiem (valūtas spekulācija un tamlīdzīgi) un paplašināt darbu monetārajā jomā (regulēt banku likviditāti).
Fiksēta valūtas kursa noturēšanai noteikti ir vajadzīgs ārējo rezervju apjoms. Latvijas Bankas