Apraksts:

Šajā darbā gribētu vērsties pie aktuālas tēmas, kas saistīta ar finansu pasauli, precīzāk, tieši uzņēmējdarbības finansēšanu. Tieši par to, kādā veidā ir iespējams iegūt un ieguldīt līdzekļus.

Darbs:

IEVADS

Šajā darbā gribētu vērsties pie aktuālas tēmas, kas saistīta ar finansu pasauli, precīzāk, tieši uzņēmējdarbības finansēšanu. Tieši par to, kādā veidā ir iespējams iegūt un ieguldīt līdzekļus.

Jebkurš, kuram ir kaut mazākais uzņēmums ir saskāries ar to, ka ir nepieciešami līdzekļi, lai attīstītu , piemēram, ražošanu vai arī paplašinātu uzņēmuma darbību.

Uzskatu, ka Latvija ir dinamiska valsts – ekonomika strauji attīstās, tirgus apjomi pieaug, vēl ir brīvas biznesa nišas un daudz iespēju attīstīt biznesu.

Un pašlaik ir tik daudz iespēju, kuras ir apskatītas arī darbā, kur iegūt līdzekļus, lai veiktu uzņēmējdarbību. Galvenais ir izplānot savas finanses un tad rīkoties, iet pie kreditoriem un investoriem ar labiem, izplānotiem, pamatotiem piedāvājumiem. Tā ir galvenā prasība, lai panāktu sava uzņēmuma finansēšanu. Protams, ka iegūtie līdzekļi ir jāatgriež, bet izstrādājot izdevīgu un pareizu biznesa plānu, ieguldītie līdzekļi atpelnīsies, un kā jau es minēju, tad Latvijā attīstās ekonomika un pastāv iespējas vai nu uzsākt vai paplašināt uzņēmējdarbību.

Saturs.
Ievads
1. Finansēšanas jēdziens, veidi un noteikumi
2. Uzņēmuma finansēšanas formas un finansēšanas avoti
3. Iekšējā finansēšana
4. Ārējā finansēšana
5. Finansēšana ar aizņemto kapitālu:
5.1 Kreditēšanas finansēšanas jēdziens
5.2. Kredīta piešķiršanas nosacījumi
5.3. Bankas kredīta veidi
5.3.1. Aizdevumi
5.3.2. Kontokorentie kredīti
5.3.3. vekseļa kredīts
5.3.4. Galvojuma kredīts
5.3.5. Cesijas kredīts
5.3.6. Hipotēku kredīts
6. Īpašās finansēšanas formas
6.1. Līzings
6.2. Faktorings
6.3. Komerciālais (piegādātāja) kredīts
7. Investīcijas
8. Investējamā kapitāla aprites process
9. Finanšu piesaistīšana publiskās emisijas veidā.
10. Finansējums bez kredītsaistībām
11. Valsts investīciju programma
12. Izmantotās literatūras saraksts



1. Finansēšanas jēdziens, veidi un noteikumi.



I Finansēšanas jēdziens un veidi.

• Uz uzņēmuma mērķiem orientētu kapitālu sagādi sauc par finansēšanu.
• Finansēšana ir uzņēmuma naudas plūsmas veidošana.
• Investēšana – sagādātā kapitāla ieguldīšana.

Finansēšanas veidi:

1. klasificēti pēc finansēšanas gadījumu biežuma:

• tekošā finansēšana,
• īpašā finansēšana;

2. klasificēti pēc ilguma:

• īstermiņa,
• vidēja termiņa,
• ilgtermiņa;

3. klasificēti pēc naudas līdzekļu izcelsmes:

• iekšējā finansēšana = finansēšana no uzņēmējdarbības ieņēmumiem = finansēšana no naudas plūsmas = finansēšana no peļņas, no nolietojuma norakstījumiem, no uzkrājumiem;


• ārējā finansēšana:

1. kreditēšana:

• ilgtermiņa kreditēšana:

a) aizņēmumu emisija,
b) kredītiestāžu ilgtermiņa kredīti;


• īstermiņa kreditēšana:

a) komerckredīti:
- piegādātāju kredīts,
- pircēju avanss;

b) kredītiestāžu kredīti:
- apgrozījuma kredīts,
- termiņkredīts,
- vekseļu diskonta kredīts,
- lombarda kredīts,
- akcepta kredīts,
- avala kredīts;

2. dalības finansēšana;

3. īpašas ārējās finansēšanas formas:

• faktorings,

• noma,

• subsīdijas.

4. Atkarībā no naudas devēja tiesiskā stāvokļa veidojas pašu kapitāls un aizņemtais kapitāls.

II Horizontālais finansēšanas noteikums.

Ilgtermiņa ieguldījumi jāfinansē no pašu kapitāla un ilgtermiņa aizņemtā kapitāla.

III Vertikālais finansēšanas noteikums.

Galvenie faktori, kas nosaka attiecību starp pašu un aizņemto kapitālu ir:

• Apgrozījuma stabilitāte,

• Kapitāla rentabilitāte.





2. Uzņēmuma finansēšanas formas un finansēšanas avoti.


Uzņēmējdarbības finansēšanā praktizē šādas finansēšanas formas:

pēc ieņēmumu biežuma

- tekošā finansēšana
- īpašā finansēšana

pēc finansēšanas ilguma (termiņiem)

- īslaicīga finansēšana
Finansēšana - finansēšana vidējos termiņos
- ilgtermiņa finansēšana

pēc investora tiesiskā stāvokļa

- personīgā finansēšana
- aizņēmuma finansēšana

pēc naudas līdzekļu izcelsmes

- ārējā finansēšana
- iekšējā finansēšana


Tekošās finansēšanas gadījumā ik dienas vai periodiski tiek īstenots patēriņš, t.i., naudas līdzekļu izlietojums (izmantošana) dažādām investīcijām. Un, otrādi, īpašais finansējums var būt vienreizējs vai arī tam var būt gadījuma raksturs, piemēram, finansējums uzņēmuma izveidei, apvienošanai ar citiem uzņēmumiem vai arī uzņēmuma atjaunināšanai.
Finansēšanas sadalē pa termiņiem tipiski ir sekojoši termiņi:
• īstermiņa – līdz gadam;
• vidējs termiņš – līdz 5 gadiem;
• ilgtermiņa – vairāk par 5 gadiem.
Principā tomēr šie termiņi ir atkarīgi no nozares un uzņēmuma ražošanas procesa. Divi svarīgākie atšķirības kritēriji finansēšanai, kuri vienmēr ir jāizskata ciešā savstarpējā saiknē viens ar otru, ir kreditora (investora) tiesiskais stāvoklis un naudas līdzekļu izcelsme.



Uzņēmējdarbības finansēšanā izmanto finansēšanas avotus. Izšķir iekšējos finansēšanas avotus un ārējos finansēšanas avotus, kuru iedalījums uzrādīts zīmējumā:




Iekšējā finansēšana Ārējā finansēšana
(Pašfinansēšana)


Iekšējās finansēšanas gadījumā naudas līdzekļi uzņēmumā rodas peļņas rezultātā. Tā var būt nesadalītā peļņa (iekšējā personīgā finansēšana) jeb ilgtermiņa atskaitījumi, daļēji arī pensionēšanas nolūkiem(iekšējie aizņēmuma finansēšana).
Par ārējo finansēšanu runā tad, ja uzņēmumā ienāk līdzekļi no ārienes. Nav svarīgi, ienāk šie līdzekļi no ārienes. Nav svarīgi, ienāk šie līdzekļi no konkrētajā momentā esošajiem īpašniekam vai, atbilstoši, no jaunajiem paju biedriem – paju īpašniekiem (ārējā personīgā finansēšana) jeb no aizņēmuma investoriem (aizņēmuma finansēšana).
Kapitāla struktūra – t.i. personīgā un aizņemtā kapitāla attiecību (samērs) uzņēmumā. Tā ir interesanta ne tikai raugoties no izdevumu un kapitāla atbildības viedokļa, bet arī lielā mērā var ietekmēt personīgā kapitāla rentabilitāti.


Izcelsme/tiesiskais stāvoklis Iekšējā finansēšana Ārējā finansēšana
Personīgā finansēšana Piemēram, pašfinansēšana peļņas saglabāšanas rezultātā Piemēram, kapitāla palielināšana akciju emisijas rezultātā.
Aizņēmuma finansēšana Piemēram, aizņēmuma obligācijas līdzstrādniekiem, pensionēšanas atskaitījumi Piemēram, finansēšana ar aizņēmuma kapitālu obligāciju emisijas rezultātā, kredīti.


Personīgā (pašu) kapitāla rentabilitātes pieaugums ir saistīts ar investīciju rezultāta un aizņemtā kapitāla procentu likmes pozitīvās starpības pieaugumu. Ja investīciju rezultāts ir zemāks par procentu likmi, kāda noteikta aizņemtajam kapitālam, uzņēmuma kapitālieguldījumi nav rentabli. Pieaugot aizņemtā kapitāla procentu likmei, samazinās uzņēmuma paša (personīgā) kapitāla rentabilitāte. Te veidojas Ls pieaugošā parāda sviras (Leverage-Effekt) iespaids uz personīgā kapitāla rentabilitāti.



3. Iekšējā finansēšana.


Peļņa ir galvenais dinamiski attīstīta uzņēmuma līdzekļu avots. Grāmatvedības bilancē tā parādīta postenī “Taksācijas gada peļņa” un “Neizmantotā peļņa”. Tirgus ekonomikas apstākļos peļņas lielums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet vissvarīgākais no tiem ir ienākumu un izmaksu attiecība. Bez tam ir iespējama noteikta peļņas regulēšana, kuru paredz atbilstoši normatīvie akti.

Pie peļņas regulēšanas veidiem pieder:

• Paātrināta pamatlīdzekļu amortizācija;
• Dalībnieku ieguldījumu novērtēšanas kārtība;
• Ražošanas krājumu novērtēšanas metožu izvēle;
• Banku kredītu procentu uzskaite, izmantojot aizņemto kapitālu finansēšanai;
• Atsevišķu izdevumu veidu ieskaitīšana realizētās produkcijas pašizmaksā.

Peļņas sadale ir uzņēmuma rezervju veidošanas process, lai apmierinātu uzņēmuma ražošanas un sociālās sfēras vajadzības un nodrošinātu uzņēmēju (akcionāru) interešu realizāciju.
Sadalīta tiek tīrā (neto) peļņa, kura uzņēmuma rīcībā palikusi pēc nodokļu un citu maksājumu izdarīšanas budžetā. Viens no galvenajiem peļņas sadales uzdevumiem – saskaņot kārtējās vajadzības ar perspektīvu.
Augsta tehniskā līmeņa nodrošināšanai ražošanā ir nepieciešams līdzekļu palielinājums iekārtu modernizācijai, papildu kapitālieguldījumi jaunu iekārtu iegādei, darbinieku materiālai motivācijai u.c.
Valsts nosaka normatīvus peļņas sadalei, uzņēmums patstāvīgi izvēlas peļņas sadales virzienus un proporcijas, veido nepieciešamos fondus un rezerves, ņemot vērā radušos saimniekošanas apstākļus un nepieciešamību nodrošināt uzņēmumu konkurētspēju.
Peļņas sadales kārtību uzņēmumā regulē speciāli nolikumi, kurus izstrādā uzņēmuma dienesti. Atkarībā no uzņēmuma organizatoriski tiesiskās formas, šos nolikumus apstiprina uzņēmējs, uzņēmuma padome vai akcionāru kopsapulce utt. Attiecīgie uzņēmuma dienesti gatavo peļņas sadales projektus un to sastāvā izdevumu tāmes: ražošanas attīstībai, darbinieku sociālajām vajadzībām, labdarības mērķiem. Bez tam akciju sabiedrībās veido speciālu garantijas fondu priekšrocību akciju dividenžu izmaksai. Ražošanas attīstības izdevumu tāmē tiek paredzēti izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam, projektēšanas un tehnoloģiju izstrādes darbiem, jaunu produkcijas veidu ieviešanai ražošanā. Tajā var plānot arī izdevumus ilgtermiņa bankas kredītu dzēšanai, pašu apgrozības līdzekļu palielināšanai u.c. vajadzībām. Šajā tāmē var paredzēt arī izdevumu ilgtermiņa bankas kredītu dzēšanai, pašu apgrozības līdzekļu palielināšanai; izdevumus prēmiju izmaksāšanai par jaunas tehnikas ieviešanu, konkursu uzvarētājiem par ražošanas rezervju efektīvāku izmantošanu u.c. vajadzībām.
Atskaitījumu lielums rezerves un garantiju fondos akciju sabiedrībās tiek noteikts saskaņā ar atbilstošajiem nolikumiem. Piemēram, ja tīrā peļņa ir bijusi 1milj. latu, bet atskaitījumi minētajos fondos ir paredzēti 0,7 milj. latu apmērā, tad dividendēm tiek izmantoti 0,3 miljoni latu.
Individuālajos uzņēmumos rezerves fondi formāli netiek veidoti, bet