Darbs:

īpašnieka, bet arī no trešās personas.

Sakarā ar to kapitāla apgrozījumu veido četras fāzes:


Kapitāla piesaistīšana – Ieņēmumi – Finansēšana
Iemaksājumi

Kapitāla ieguldījums – Izmaksas – Investēšana

Kapitāla atgriešanās – Ieņēmumi – Reinvestēšana



uzņēmumā

Kapitāla atgriešanās – Izmaksas – Refinasēšana
finansētājam


Kapitāla apgrozījuma process ir finansu – ekonomisks process, kurš atrodas pastāvīgā savstarpējā saistībā ar preču – ekonomiskajiem procesiem. Preču ekonomiskie procesi ir pretnostatīti finansu – ekonomiskajiem procesiem.

1. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, vispirms nepieciešams veikt iepriekšēju ražošanas procesa finansēšanu. Šādiem mērķiem kapitālu piesaista kā personīgā kapitāla, tā aizņemtā kapitāla formā. Tāpēc parādās maksājumi ieņēmumu veidā.

2. Atbilstoši finansu plānam kapitālu novirza ražošanas faktoru izveidei: iegādājas iekārtas, materiālos resursus, apmaksā darbaspēku. Investēšana ir kapitāla ieguldīšanas procesa īstenošanas tajā nozīmē, ka kapitāls pārtop par preci, kura vērtība ražošanas – komerccikla posmā pieaug. Šis process ir raksturīgs ar maksājumu līdzekļu izmaksām.


3. Produkcijas realizācijas rezultātā kapitāls atgriežas atpakaļ. Ieguldīti reālās un finansiālās vērtībās naudas līdzekļi no jauna atbrīvojas likvīdā formā, veidojas maksājumu līdzekļu ieņēmumi. Investētā kapitāla aprites procesa rezultātā, uzņēmums var gūt gan peļņu, gan ciest zaudējumus.


4. Kapitāla refinansēšanas process parādās izmaksu veidā. To galvenās formas ir kredīta dzēšana, peļņas sadale un pašu naudas atgriešana tiem investoriem, kuri pārtrauc sadarbību ar doto uzņēmumu.


Dotajā kapitāla aprites procesā rodas finansiāli – ekonomiska rakstura problēmas, ko izsauc preču un naudas līdzekļu plūsmas neatbilstība, jo maksājumu kārtošana jāveic noteiktos termiņos pat pirms naudas iemaksu ienākšanas.
Starp ražošanas faktoru iedarbināšanas brīdi un produkcijas realizācijas ieņēmumu saņemšanu paiet noteikts laika periods, kurā ražošanas vajadzībām ir nepieciešama iepriekšējā finansēšana.
Bez tam ir gadījumi, kad cenu starpību rezultātā no ieguldītiem ražošanas faktoriem un pārdotajām precēm rodas zaudējumi. Tādos gadījumos tos var segt tikai kredītiem. Ilgstoši neuzlabojoties saimnieciskās darbības rezultātiem, uzņēmums ir spiests bankrotēt.


9. Finanšu piesaistīšana publiskās emisijas veidā.
Valdības pārstāvji un masu informācijas līdzekļi arvien biežāk runā, ka Latvijā ir sācies straujas ekonomiskās attīstības sākuma posms. Pēc dziļas krīzes, kuru pārdzīvojām deviņdesmito gadu sākumā, Latvijas uzņēmumi sāk palielināt ražošanas apjomus un attīstīt jaunas nozares. Lai uzņēmums veiksmīgāk attīstītos, tam ir nepieciešami kapitālieguldījumi. Viens no visefektīvākajiem veidiem, kā saņemt kapitālieguldījumu, ir palielināt pamatkapitālu ar akciju emisijas palīdzību.

Divas iespējas kā palielināt pamatkapitālu.

Pamatkapitālu var palielināt divējādi:

• Pārdodot uzņēmuma kapitāla daļas šauram investoru lokam slēgtas akciju sabiedrības ietvaros,
• Vai publiski piedāvājot uzņēmuma akcijas neierobežotam investoru lokam Rīgas Fondu biržā – bankām, investīciju fondiem, pensiju fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām, brokeru sabiedrībām un vienkārši uzņēmumiem, kā arī kopējo ieguldījumu fondiem un privātpersonām.
Publisko akciju emisiju var veikt tikai publiskā akciju sabiedrība. Tātad, lai uzņēmums varētu piesaistīt investīcijas publiskās emisijas veidā, tam jāpārveidojas un jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā kā publiskai akciju sabiedrībai.
Publiska naudas līdzekļu piesaistīšana uzņēmumam par salīdzinoši zemām izmaksām ļauj piesaistīt brīvos naudas līdzekļus no plaša kapitāla tirgus, kas ir daudz izdevīgāk nekā izmantot kredīta iespējas. Tādējādi šis process samazina uzņēmuma finansu atkarību no kredīta devējiem vai akcionāriem.
Publiskā akciju emisija netieši ietver arī uzņēmuma imidža veidošanu un pazīstamības nodrošināšanu, kā arī publicitāti, izmantojot masu informācijas līdzekļus un biržas biļetenus. Tādējādi uzņēmuma akcionāri, piegādātāji, tirdzniecības partneri un patērētāji iegūst vairāk informācijas un uzņēmums kļūst pazīstams.
Ja uzņēmums ir kļuvis par publisku akciju sabiedrību, tas var tikt kotēts valsts vadošās biržas labākajā sarakstā (Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā) un starptautiski pazīstamās biržās. Tajās pastāv iespēja, ka pie augoša akciju tirgus palielināsies uzņēmuma akciju vērtība. Publiskā akciju vērtība. Publiskā akciju emisija nodrošina arī akcionāru loka paplašināšanu vai veicina akcionāru maiņu
Privātpersonas, kļūstot par publisku akciju sabiedrību akcionāriem, nodrošina konkrētā ieguldījuma vērtības pieaugumu, lielāku aizsardzību, iegūstot papildu informāciju. Depozitārijs un birža var izvirzīt augstākas prasības pret uzņēmumu un Vērtspapīru tirgus komisija nodrošina papildu pārraudzību, kas garantē akcionāriem papildu drošību. Vispusīga tirgus informācijas izplatīšana (BNS, EPI/LETA Latvijā; REUTERS, DOW JONES TELERATE,INTERNET) papildus var nodrošināt akcijas vērtības pieaugumu.
Pēc neatkarības atjaunošanas publiskās akciju sabiedrības ar publiskām akciju emisijām Latvijā veidojās administratīvi. Privatizējot uzņēmumus, tika veidoti Latvijas Centrālais depozitārijs, Rīgas Fondu birža, Latvijas Privatizācijas aģentūra. Lai veidotos otrreizējais kapitāla tirgus, veidoja arī publiskas akciju sabiedrības ar publiskām akciju emisijām, kuras varēja iegādāties publiskā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem. Par tādiem praktiski kļuva visi biržas pašreizējos sarakstos iekļautie uzņēmumi.


10. Finansējums bez kredītsaistībām.

Tikai muļķi, noziedznieki vai neaprakstāmi sliņķi var novest uzņēmumu līdz bankrotam, saka – Norvēģijas – Latvijas Uzņēmējdarbības attīstības fonda izpilddirektors Dairis Cālītis. – Bet uzņēmumiem ar labu menedžmentu, izmantojot dažādas finansēšanas formas , ir visas iespējas attīstīties. Fonds piedāvā vienu no finansēšanas variantiem – ieguldīt naudas līdzekļus uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, pērkot uzņēmuma akcijas un kļūstot par uzņēmuma līdzīpašnieku. Pēc vairākiem gadiem, kad ir pieaugusi uzņēmuma un tādējādi arī tā akciju vērtība, fonds savu akciju daļu pārdod vai nu pašreizējiem akcionāriem vai citiem. Fonda ieguldīto naudu uzņēmums var izmantot ne tikai pamatlīdzekļu iegādei, bet arī apgrozāmajiem līdzekļiem, personāla apmācībai, datorizācijai un citiem mērķiem.
Uzņēmuma vadītāji ir apliecinājuši, ka fonda ieguldījums un ieteikumi vadības pilnveidošanai strauji veicinājuši uzņēmuma attīstību. Pirmie, kuri pirms trim gadiem saņēma investīcijas, sākuši atpirkt akcijas no fonda.
Attīstības fonda izveidošana bija paredzēta līgumā starp Latvijas valdību un telekomunikāciju sistēmas modernizēšanas konsorciju “TILTS Communication” mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšanai. Līdzekļi fonda darbībai tika saņemti no “Alcatel Telecom Norway” un Norvēģijas valdības. Vienīgais fonda dibinātājs ir Latvijas Attīstības aģentūra. Gandrīz četru gadu pastāvēšanas laikā fonds piedalījies vairāk nekā divdesmit projektos, ieguldot ap 800 000 latu visdažādāko nozaru uzņēmumos – zivju, gaļas un piena produktu pārstrādē (“Carnikava”, “Buls”, “VNV-2”), krāsu un laku ražošanā (“Emfel”), metālapstrādē (“Mions pro”), enerģētikā (“Latgales enerģētika”), apģērbu šūšanā (“Lords”) un citos uzņēmumos. Divi no lielākiem ieguldījumiem ir datortehnikas firmā “VAR” un “Cēsu alus darītavā”. Līdzekļi netiek ieguldīti:
• tirdzniecībā,
• lauksaimniecībā,
• nekustamajā īpašumā,
• finansu institūcijās.

11. Valsts investīciju programma.


Investīcijas valsts investīciju programmas (VIP) izpratnē ir kopējā kapitāla veidošanai ieguldītie līdzekļi, ietverot materiālos līdzekļus, kas veidojušies ražošanas procesa rezultātā, nemateriālos līdzekļus, uzlabojumus neražojošajiem nefinansu līdzekļiem, kā arī izmaiņas izejvielu un materiālu krājumos, gatavās produkcijas un nepabeigtās ražošanas izmaiņas, līdzekļu izlietojumu vērtīgo lietu iegādei.

Valsts investīcijas valsts investīciju programmas izpratnē ir valsts ieguldījumi infrastruktūras attīstības projektos materiālo labumu iegādei vai radīšanai, lai ražotu citas materiālas vērtības, sniegtu pakalpojumus vai ilgstoši gūtu sociālus vai ekonomiskus labumus.

Valsts investīciju programma ir investīciju projektu kopums, kas sakārtots valdības apstiprinātajā projektu sarakstā, piešķirot tiem finansējumu no valsts finansu resursiem.

VIP ar īpašu valdības lēmumu tika radīta 1994.gadā. Programmas mērķis ir nodrošināt ierobežoto Latvijas finansu resursu efektīvu izlietojumu optimālai infrastruktūras attīstībai. VIP ir iekļauti valsts prioritārie investīciju projekti dažādās to īstenošanas pakāpēs. Tie tiek finansēti no valsts budžeta, valdības garantētiem ārvalstu kredītiem, valsts budžeta līdzekļiem, kas šim mērķim novirzīti pašvaldībām, kā arī no dažādiem nebudžeta līdzekļiem.
Tātad pamatideja ir ļoti laba – laikā, kad valstij trūkst līdzekļu, regulēt investīciju sadalīšanas procesu. Taču cilvēki, kuri nav bijuši saistīti ar šo procesu, nevar iedomāties, cik garš, sarežģīts un ilgstošs tas ir.
Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos “Par valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtību” ir atzīmēts, ka programma tiek izstrādāta katru gadu uz nākamajiem trim gadiem. To izstrādā Ekonomikas ministrija, ievērojot deklarācijā “Par Ministru kabineta darbību” attiecīgajā laikposmā valdības noteiktās prioritātes, finansu stratēģiju, tautsaimniecības attīstības virzienus.

Valsts investīciju programmā iekļauti:
• Ministriju investīciju projekti;
• Valsts uzņēmumu investīciju projekti;
• Vietējo pašvaldību investīciju projekti;
• Nacionālās programmas (ar ilgtermiņa finansēšanas apjomu apstiprina Ministru kabinets vienlaikus ar Saeimai iesniedzamo valsts budžeta projektu).

Apstiprinātā VIP gada laikā var tikt mainīta tikai ar Ministru kabineta lēmumu.

Investīciju projektu koncepcijas vispirms jāiesniedz attiecīgās nozares ministrijā – projektu daļā. Ja kādā ministrijā šāda nodaļa vēl nav izveidota, dokumentus pieņems ierēdnis, kas analizē projektu atbilstību VIP galvenajiem principiem un nozares attīstības pamatnostādnēm.
Nevienam nav noslēpums, ka nozares pirmajam projektam ir labas iespējas saņemt investīcijas, bet nākamajiem tās jau ir problemātiskas, un desmitajam projektam nav nekādu izredžu saņemt investīcijas plānotajā gadā. Tā ir vienīgi “rindas ieņemšana” uz nākotnes investīcijām.
Nozaru ministrijas projektus iesniedz Ekonomikas ministrijas Investīciju departamentam, kur tos apkopo. Ekonomikas ministrija programmās var ietvert visus iesniegtos projektus. Taču tikai 1/3 saņem finansējumu. Vispirms jau Finansu ministrija, īpaši bezdeficīta budžeta laikā, nosaka investīciju griestus jeb summu, ko var atļauties investīciju finansēšanai. Tad Ministru kabineta Ekonomikas komitejas sēdē ministrijas cīnās par savu projektu atstāšanu, iekļaušanu, pārvietošanu VIP. Jāatzīmē, ka VIP ir valsts programma, un tāpēc arī valsts izvēlas, kur un cik investēt. Protams, arī privātais bizness var piedāvāt valsti interesējošus investīciju projektus infrastruktūrās, taču neviens neatbalsta investīcijas tieši privātajā biznesā.
Tāda pati shēma jāiziet arī valsts garantiju saņemšanai: projekts –nozaru ministrija – Ekonomikas ministrija – Finansu ministrija – Ministru kabinets – Saeima.
Tāpēc droši varu apgalvot, ka privātā biznesa projektam un tā vadītājam ir visai bezjēdzīgi klauvēt pie valdības instanču durvīm cerībā uz valsts investīcijām un garantijām. Ja arī izdosies “apstrādāt” ierēdni nozaru ministrijā, priekšā vēl ir tik daudz instanču, līdz, visbeidzot, investīciju programmu, to skaitā valdības garantijas, izskata un apstiprina Saeima.
Uzņēmējam, kuram jau ir gatavs biznesa plāns, ieteiktu izvēlēties citu finansēšanas veidu. Piemēram, strādāt ar bankām. Latvijas komercbankas apgūst arvien jaunus kreditēšanas veidus, elastīgi risina kredīta nodrošinājumu, arī problēmu gadījumā ar tām būs vieglāk risināt atmaksas termiņu pagarināšanu (valsts garantiju gadījumā to var darīt tikai ar Ministru kabineta akceptu) Un publicitāte! Pamēģiniet aizkavēt kredīta atmaksas valsts garantiju gadījumā – to atspoguļos visa prese, par to zinās visa sabiedrība.


Izmantotā literatūra:


1. RTU Uzņēmējdarbības vadīšanas profilinstitūts
Uzņēmējdarbības finanses un kredīts.
Uzņēmuma finansēšana .

2. www.biznesam.lv

3. Finanses un kredīts (O.Kutuzova)
2004. gads

4. Finanšu menedžments (M.Rurāne)
2005. gads

5. Uzņēmuma finanses (M.Rurāne)
2997. Gads

6. “Uzņēmuma finansu vadība�