Darbs:

kustībā, šinī gadījumā no piegādātāja tiek piedzīta viņam izmaksātā summa, kad beidzies līgumā paredzētais laiks.


2.3. Komerciālais (piegādātāja) kredīts.

Piegādātāja kredīts ir preču piegāde ar pēcmaksu. Tas nozīmē, ka klientam savs parāds ir jādzēš no piegādes brīža, piemēram, mēneša laikā no preces ienākšanas brīža.
Ātrākas apmaksas gadījumā viņš saņem skonto.
Skonto ir atlaide par maksāšanas termiņa saīsināšanu.
Piegādātāja kredīts ir īstermiņa kredīts. Tas parasti tiek atvēlēts, paredzot pirkšanas līgumā bez īpašām formalitātēm, bez pārspīlēti rūpīgas kredītuzticības pārbaudes un parasti, izņemot bieži lietojamo vienošanos par īpašuma (preču) paturēšanu, pat bez garantijām.

3. Investīcijas.


Investīcijas, to jēdziens un raksturojums.

Pēc tam, kad uzņēmumā ir noteikts un sagādāts nepieciešamais kapitāla daudzums, notiek tā investēšana uzņēmumam nepieciešamajos līdzekļos .
Investīciju jēdziens (līdzekļu ieguldīšana) ir ļoti izplatīts.
Uzņēmumā kapitāls tiek investēts ražošanas līdzekļos, nekustamā īpašumā, zinātniskās pētniecības un konstruktoru darbos utt. Visiem minētajiem piemēriem raksturīgs tas, ka kapitāls tiek ieguldīts noteikta rezultāta sasniegšanai.

Investīciju lēmumu pieņemšanu ietekmē dažādi faktori:

 Investīciju veids;
 Investīciju projekta vērtība;
 Investīciju projekta daudzveidība;
 Finansu resursu ierobežotība;
 Investīciju risks.

Investīciju nepieciešamības nosaka dažādi iemesli, no kuriem var izšķirt trīs galvenos:

 Uzņēmuma materiāli tehniskās bāzes atjaunošana;
 Ražošanas apjoma palielināšana;
 Jauna darbības veidu apgūšana.

Investīciju iedalījums:

Materiālās investīcijas ir kapitāla investīcijas materiālos objektos, piemēram, zemes gabalos, ražošanas līdzekļos, krājumos.

Finansu investīcijas ir finansu līdzekļu ieguldījumi, ko izdara īpašnieks, piemēram, vērtspapīros, citu uzņēmumu daļās.

Nemateriālās investīcijas ir investīcijas, kuras iegulda, piemēram, dažādos pasākumos, tirgus izpētē, reklāmā, zinātniskās izstrādnēs, darbinieku kvalifikācijas celšanā u.c. pasākumos.

Saistībā ar esošo uzņēmuma atražošanas procesu izšķir:
 Bruto investīcijas;
 Neto investīcijas;
 Reinvestīcijas.

Investīciju klasifikācija pēc investēšanas iemesliem

Investīciju veids Investēšanas iemesls
Vienreizējās investīcijas

Uzņēmējdarbības uzsākšana (mantiskās, naudas)
Nomaiņas investīcijas
Ražošanas process, nolietoto ražoš. Līdzekļu nomaiņa.
Uzturēšanas investīcijas Pamatlīdzekļu kapitālremonts, kardināli uzlabojumi
Paplašinātās investīcijas Noieta apsvērumu dēļ ražošanas līdzekļu daudzuma paplašināšana
Modernizēšanas investīcijas Ražošanas līdzekļu uzturēšana tehniskā progresa līmenī
Racionalizācijas investīcijas Attiecība starp ieguldītajiem līdzekļiem un to produktivitāti kādā iekārtā
Pārkārtošanas investīcijas
Iekārtu, to lietojuma maiņa, mainoties ražošanas mērķiem
Citas investīcijas Citi ražošanas mērķi – pētniecības laboratorijas, sociālie mērķi, kvalitātes celšana


3. Investējamā kapitāla aprites process.

No finansu saimniecības viedokļa kopkapitāla aprite ir jāuzskata kā maksājumu plūsma. Kapitāla īpašnieka augstākais mērķis ir maksājumu plūsmas maksimāls pieaugums. Īpašnieks kapitālu iegulda tikai tajā gadījumā, ja no tā perspektīvā ir gaidāms maksājumu plūsmas pieaugums. Uzņēmumā kapitāls var ienākt ne tikai no kapitāla īpašnieka, bet arī no trešās personas.


Sakarā ar to kapitāla apgrozījumu veido četras fāzes:


Kapitāla piesaistīšana – Ieņēmumi – Finansēšana
Iemaksājumi

Kapitāla ieguldījums – Izmaksas – Investēšana

Kapitāla atgriešanās – Ieņēmumi – Reinvestēšana



uzņēmumā

Kapitāla atgriešanās – Izmaksas – Refinasēšana
finansētājam


Kapitāla apgrozījuma process ir finansu – ekonomisks process, kurš atrodas pastāvīgā savstarpējā saistībā ar preču – ekonomiskajiem procesiem. Preču ekonomiskie procesi ir pretnostatīti finansu – ekonomiskajiem procesiem.

1. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, vispirms nepieciešams veikt iepriekšēju ražošanas procesa finansēšanu. Šādiem mērķiem kapitālu piesaista kā personīgā kapitāla, tā aizņemtā kapitāla formā. Tāpēc parādās maksājumi ieņēmumu veidā.

2. Atbilstoši finansu plānam kapitālu novirza ražošanas faktoru izveidei: iegādājas iekārtas, materiālos resursus, apmaksā darbaspēku. Investēšana ir kapitāla ieguldīšanas procesa īstenošanas tajā nozīmē, ka kapitāls pārtop par preci, kura vērtība ražošanas – komerccikla posmā pieaug. Šis process ir raksturīgs ar maksājumu līdzekļu izmaksām.


3. Produkcijas realizācijas rezultātā kapitāls atgriežas atpakaļ. Ieguldīti reālās un finansiālās vērtībās naudas līdzekļi no jauna atbrīvojas likvīdā formā, veidojas maksājumu līdzekļu ieņēmumi. Investētā kapitāla aprites procesa rezultātā, uzņēmums var gūt gan peļņu, gan ciest zaudējumus.


4. Kapitāla refinansēšanas process parādās izmaksu veidā. To galvenās formas ir kredīta dzēšana, peļņas sadale un pašu naudas atgriešana tiem investoriem, kuri pārtrauc sadarbību ar doto uzņēmumu.


Dotajā kapitāla aprites procesā rodas finansiāli – ekonomiska rakstura problēmas, ko izsauc preču un naudas līdzekļu plūsmas neatbilstība, jo maksājumu kārtošana jāveic noteiktos termiņos pat pirms naudas iemaksu ienākšanas.
Starp ražošanas faktoru iedarbināšanas brīdi un produkcijas realizācijas ieņēmumu saņemšanu paiet noteikts laika periods, kurā ražošanas vajadzībām ir nepieciešama iepriekšējā finansēšana.
Bez tam ir gadījumi, kad cenu starpību rezultātā no ieguldītiem ražošanas faktoriem un pārdotajām precēm rodas zaudējumi. Tādos gadījumos tos var segt tikai kredītiem. Ilgstoši neuzlabojoties saimnieciskās darbības rezultātiem, uzņēmums ir spiests bankrotēt.


Izmantotās literatūras saraksts.

1.Uzņēmējdarbības finanses un kredīts.
2.Uzņēmuma finansēšana .
Rīga 1996
3. “Uzņēmuma finansu vadība”
4. Žurnāls “kapitāls”