Ofšora bankas un nodokļu paradīzes

148 0

PĀRVALDĪBAS NODAĻA

Ofšora bankas un nodokļu paradīzes

Ventspils Augstskolas

2. kursa studenta

Raimonda Aronieša

referāts

2000. gads

Ofšora zonas

Banku likumdošana dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga. Šī likumdošana ir līdzīga, piemēram, ASV un Anglijā, bet Kaimanu salās un Menas salā banku likumdošana ir ļoti liberāla, un šajās valstīs ir arī ļoti liberāli nodokļu likumi (tax havens ), bet stingri likumi par uzņēmējdarbības noslēpumu neizpaušanu, kas dod iespēju slēpt uzņēmumu struktūru, darbību, finansiālo vērtību un dažkārt pat īpašnieku. Šajās valstīs likumdošana īpaši aizsargā uzņēmējus pret citu valstu nodokļu inspekciju izmeklēšanu. Parasti šīs valstis va ai teritorijas arī nepiedalās nekādos starptautiskajos līgumos par nodokļu iekasēšanu, banku darbības reglamentēšanu un informācijas apmaiņu starp valdībām. Šajās valstīs nepastāv arī nekādas valūtas apmaiņas un tās pārvedumu kontroles.

Lai gan Singapūra, Hongkonga un Šveice tiek uzskatītas par nodokļu paradīzēm, īstie ofšora banku centri ir Nīderlandes Antiļu, Kaimanu salas (Netherlands Antilles, Cayman) un aptuveni 25 citas Nauru līdzīgas salu valstis.

Naudas bēgšana no ASV uz ofšora bankām sākās ar brīdi, kad Savienoto Valstu valdība sāka aplikt ar nodokli ārvalstīs nopelnītu ASV uzņēmēju naudu. Ar 1981.gadu ASV ķērās pie pasākumiem šīs naudas atgūšanai, iedibinot “Starptautisko banku iespējas” tā sauktajās “brīvajās zonās”, kuras bija atbrīvotas no parastās ASV banku likumdošanas darbības. Savienoto valstu teritorijā šādas zonas ir izveidotas Ņujorkā, Čikāgā, Maiami, Jaunorleānā un Sanfrancisko.

Apskatīsim pazīstamākās ofšora zonas.

Džersijas sala

Tā ir viena no pazīstamākajām ofšora zonām. Džersijas sala atrodas 20km no Francijas piekrastes, bet nav ne Lielbritānijas, ne EES dalībniece. Kopā ar citām tā sauktajām Kanāla salām tā ir vienīgā Normandijas hercogistes atlikusī sastāvdaļa (Duthy of Normandy), kas bija apvienota ar Anglijas kroni 1066.gadā. Tagad tā ir tipiska Eiropas ofšora zona, kurā pastāv sava pašpārvalde visos aspektos, izņemot aizsardzību un ārpolitiku, par kurām atbildību uzņemas “Lielbritānijas karalienes valdība”. Savstarpējo attiecību sistēma starp Džersiju un Lielbritāniju balstās uz gadsimtus vecu līgumu sistēmu. Džersias attiecības ar ES reglamentē 1972.gada Protokols 3 pie Lielbritānijas iestāšanās Akta EES, ar kuru Kanāla salas ir iekļautas Eiropas muitas ūnijā, pašām salām tomēr paliekot ārpus ES.

Banku uzraudzību Džersijas salā īsteno Valsts finansu un ekonomikas komiteja, kam ir gan likumdošanas, gan izpildvaras pilnvaras. Tā nodrošina, ka savas filiāles Džersijā drīkst atvērt tikai spēcīgas bankas, kam ir augsta darbības kvalitāte un integritāte. Lai arī Džersija nav ES jurisdikcijā, tā turas pie Bāzeles noteikumiem un ES standartiem. Banku statusu Džersijā reglamentē Banku uzņēmējdarbības (Banking Business) likums. Likums izplata Finansu dienesta departamenta tiesības iegūt informāciju un nepieciešamības gadījumā bankas grāmatveža ziņojumu, kas satur informāciju par holdinga firmām, nodaļām un saistītām firmām, direktoriem, kontrolieriem un ietekmīgiem akciju īpašniekiem. Nepatiesas informācijas apzināta sniegšana tiek uzskatīta par kriminālnoziegumu.

Konfidencialitātes noteikumi Džersijā neizplatās gadījumos ar narkotiku transportu, izmeklēšanas krāpšanu, terorisma novēršanu un bankrotu.

Lai atvērtu jaunu finansu institūiju Džersijā, tai jau jābūt ar starptautisku statusu un reputāciju. Nākamais noteikums ir tāds, ka jaunreģistrētajam uzņēmumam jāpārstāv pasaules reģions, kuru jau Džersijā reģistrētie uzņēmumi vēl nepārstāv vai pārstāv nepietiekami. Mātes uzņēmumam jāuzņemas pilnīga atbildība par Džersijā jaunizveidotās bankas saistībām ar īpašas garantijas vēstules palīdzību. Šo noteikumu mērķis ir pārvērs Džersijas salu par patiesi starptautisku finansu centru.

Lihtenšteina

Lihtenšteina arī tiek uzskatīta par banku paradīzi. Šī valsts bija muitas ūnijā ar Austriju kopš 1852.gada. Pēc Pirmā pasaules kara tā no Austrijas novērsās un 1922.gadā nodibināja muitas ūniju ar Šveici, patiesībā kļūstot par Šveices muitas teritoriju ar Šveiecs franku kā oficiālo valūtu. Pēc 1924.gada šis monetārais līgums atjaunots 1980. un 1981.gadā. Pateicoties tās likumdošanai Lihtenšteinai ir liberāla loma starptautiskajā finansu tirgū un fondu menedžmentā. Tās panākumu pamatā ir zemi nodokļi, stingri un seni likumi par banku noslēpumiem, šai valstij nav līgumu ar trešajām valstīm par informācijas apmaiņu šajā jomā, un pastāv absolūta ārējā slepenība nodokļu nomaksas jautājumos.

Pateicoties stingri ierobežojošai banku licencēšanai, Lihtenšteinā darbojas tikai trīs pilnīgi licencētas bankas. Visas trīs pilnīgi licencētās bankas ir ļoti aktīvas gan nacionālajā, gan arī starptautiskajā tirgū. Lihtenšteinas banku peļnas rādītāji pārspēj vairākumu Šveices kantorālo banku rādītājus.

Lihtenšteinas banku likumdošana ir patapināta no Šveices Banku likuma. Banku licences izdod valdība, bet tās apstiprina parlaments. Patlaban saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ārvalstnieki atvērt jaunas bankas praktiski nevar.

Banku noslēpuma principi Lihtenšteinā tiek reglamentēti tāpat kā Šveicē līdz 1971.gadam. Tā kā Lihtenšteinas banku klienti galvenokārt ir ārzemnieki, tad šajā jomā darbojas Eiropas Līgums par savstarpējo palīdzību krimināllietās, kas Lihtenšteinā ir spēkā no 1970.gada. Saskaņā ar to Lihtenšteina ir rezervējusi sev tiesības nesniegt ārvalstīm palīdzību krimināllietās nodokļu krāpšanas gadījumos. Šveices likomdošana šajā gadījumā ir radikāli atšķirīga. Citās krimināllietās Lihtenšteinai informācija līgumslēdzējām valstīm jādod.

Luksemburga

Luksemburgai valstiski ekonomiski ir daudz līdzības ar Lihtenšteinu. Ļoti nedaudzās šīs valsts bankas ir saistītas vienīgi ar iekšējo uzņēmējdarbību. Vairākums šīs valsts bankas ir Eirobankas, kas nodarbojas ar tādām starptautiskajām naudas operācijām, kurām nav nekādas saistības ar Luksemburgas tautsaimniecību. Šīs bankas piedāvā starptautisko investīciju un menedžmenta servisu ārvalstu klientūrai. Pēc likuma Luksemburgas bankas ir universāla tipa bankas.

Visas bankas obligātā kārtā ir apvienotas Luksemburgas Banku un banķieru asociācijā , kura kopš 1989.gada banku bankrota gadījumā garantē katram deponētājam minimums 500 000 Luksemburgas franku.

Banku konfidencialitātes noteikumi ir visai stingri. Izņēmumi tiek visai stingri reglamentēti. Bankas padomei, menedžeriem un kalpotājiem aizliegts izpaust tiem uzticētos noslēpumus, saskaņā ar Kriminālkodeksu. Tomēr slepenība nav absolūta. Ja klients ir iejaukts kriminālprocesā, baņķierim nav atļauts atsaukties uz banku slepenības noteikumiem. No kriminālās naudas slēpšanas un atmazgāšanas viedokļa Luksemburga nav ofšora zona, jo ārvalstu valdību vēstules, kas krimināllietu jautājumos tiek adresētas Luksemburgas varas iestādēm tiek izskatītas.

Trinidada un Tobago

Trinidada un Tobago ir tipiska ofšora zo ona. Tās finansu institūcijām ir ļoti plašs spektrs. Likuma par centrālo banku un finansu institūcijām 1986.gadā tika izveidota Depozītu apdrošināšanas korporācija, kura patiesībā ir Centrālās bankas nodaļa un kuras uzdevums ir aizstāvēt licencēto banku noguldītāju tiesības. Visām licencētajām finansu institūcijām obligāti jābūt fonda dalībniecēm.

1991.gadā valstī bija 8 licencētas bankas, 12 “finansu nami” un tirdzniecības bankas. Pēdējos gados fondu pieaugums šajās bankās ik gadu ir 11%.

Ārvalstu personas drīkst iegūt virs 30% kapitāla nacionālajās finansu institūcijās tikai ar finansu ministrijas atļauju. Citiem investoriem valdība par to jāinformē, bet licence nepieciešama tikai sākot no 30% kapitāla.

Pamatkapitāls finansu institūcijas dibināšanai noteikts 500 000$, no kura vismaz 200 000$ ir jābūt iemaksātiem naudā.

Finansu institūciju darbiniekiem ir jāsaglabā finansu noslēpums. Par šādu noslēpumu izpaušanu sods ir 6000$ vai gads cietumā. Šos noslēpumus var atklāt tikai Centrālās bankas inspektoram.

Kaimanu salas

Kaimanu salas ir Lielbritānijas kolonija, kas tagad kļuvusi par vienu no vadošajiem finansu centriem. Tikai Londonā un Ņujorkā ir vairāk nekā Kaimanu salās reģistrētu banku nodaļu, filiāļu u

. . .

Interneta resursi:

8. www.investorwords.com

Join the Conversation