Apraksts:

Obligācijas vispārīgs raksturojums, obligāciju veidi, finansu aprēķini obligāciju tirgū.

Darbs:

S A T U R S
lpp.
Ievads . . . . . . . . . . . 3
1. Obligācijas vispārīgs raksturojums . . . . . . . 5
2. Obligāciju veidi . . . . . . . . . 9
2. 1. Vidējo termiņu obligācijas . . . . . . . 9
2. 2. Krājobligācijas . . . . . . . . 12
2. 3. Municipālās obligācijas . . . . . . . 13
2. 4. Mērķa municipālās obligācijas . . . . . . 16
2. 5. Korporāciju obligācijas . . . . . . . 17
2. 6. Konvertējamās obligācijas . . . . . . . 18
3. Finansu aprēķini obligāciju tirgū . . . . . . . 20
3. 1. Obligācijas vērtība . . . . . . . . 20
3. 2. Obligācijas ienesīguma mērīšana . . . . . . 23
3. 3. Obligācijas cena sarežģītākās situācijās . . . . . 27
Secinājumi un priekšlikumi . . . . . . . . 28
Izmantotās literatūras un avotu saraksts . . . . . . 29


I E V A D S

Šī darba temata aktualitāti nevar bāzēt uz mūsu valsts pašreizējo vērtspapīru tirgu. Piemēri obligāciju veidiem, par kuriem ies runa kursa darbā, tiks ņemti no ārzemju tirgu pieredzes, pamatā no Krievijas un ASV obligāciju tirgiem, kur šiem vērtspapīriem ir rietni plašāks apgrozījums.
Latvijā obligāciju tirgus izpaužas valsts iekšējā aizņēmuma izlaistajās bezkuponu obligācijās, kuras iepērk komercbankas. Šīs obligācijas privātajā sektorā praktiski nenonāk, tāpēc mūsu valsts obligāciju tirgu var uzskatīt par ļoti neattīstītu ne tikai obligāciju dažādības ziņā, bet arī šaurās izplatības nozīmē.
Kursa darba mērķis ir dot aptverošu raksturojumu mūsdienās apgrozībā esošo obligāciju pamatveidos, raksturojot tās no to iegādes, izplatības un dzēšanas pusēm. Darbs nepretendē uz pilnīgu un visaptverošu informācijas kapacitāti. Darbā apskatīti tikai galvenie obligāciju veidi, nesaistot tās ar konkrētu valsti, kurā tās tiek izlaistas apgrozībā, lai izvairītos no liekas analīzes un informācijas apjoma par lokālām problēmām, kas nekādi neattiecas uz mūsu valsti.
Tādejādi var teikt, ka darbs veidots par vērtspapīriem, kuri varētu tikt izplatīti arī mūsu valstī, bet pagaidām kaut kādu iemeslu dēļ šī iespēja nav realizējusies. Citu veidu obligāciju potenciālajiem izplatītājiem būtu jāizvēlas kāds no obligāciju veidiem būtu optimālākais naudas iegūšanas veids, ņemot vērā katra veida īpatnības, kuras arī ir aprakstītas šajā darbā.
Darba mērķa sasniegšanai bija nepieciešams veikt sekojošus uzdevumus: balstoties uz pieejamo literatūru, atklāt obligāciju būtību, veidus, to īpatnības, iemeslus to nepopularitātei Latvijā.
Lai sasniegtu iepriekš izvirzīto kursa darba mērķi, autoram bija jāsaskaras ar problēmām, kuras ir likumsakarīgas mūsu valstī, kur kā jau minēts obligācijas nav īpaši populārs vērtspapīrs. Visupirms jāsaka, ka latviešu valodā praktiski nav speciālas literatūras par šo tēmu, jāaprobežojas tikai ar atsevišķām atsaucēm par obligācijām vispār avotos par citām tēmām.
Krievu valodā stāvoklis nav tik kritisks, kaut gan ir jāatzīst, ka atsevišķa grāmata par izvirzīto tēmu arī nebija pieejama. Ar atzinību ir jāatsaucās uz zinātniskajiem rakstiem Krievijas žurnālos, kuros detalizēti tiek analizēts stāvoklis šīs valsts vērtspapīru to skaitā arī obligāciju tirgū. Kaut arī atsevišķi Krievijas ekonomisti atzīst savas valsts obligāciju tirgu par ne īpaši attīstītu (ņemot vērā valsts mērogus un ietekmi pasaules finansu tirgū), tomēr tas dod pietiekami plašu informācijas apjomu par tik dzirdēto, bet joprojām mums vēl tik nepazīstamo vērtspapīru.
Citās svešvalodās iespējamais informācijas apjoms netika pētīts autora nepietiekamo valodu zināšanu dēļ. Latvijā arī ir bijuši pāris raksti par šo tēmu, tomēr tie nav atzīstami par zinātniskā darbā izmantojamajiem.
Kursa darba izpildei tika izmantota speciālā ekonomiskā mācību literatūra, zinātniski pētnieciskie raksti kā arī skaidrojošā vārdnīca.


1. Obligācijas vispārīgs raksturojums.

Naudas līdzekļu piesaistīšanai akciju sabiedrības izlaiž arī obligācijas (no lat. val. Obligatio - saistība). Dažādi autori obligācijas definīciju izsaka atšķirīgi, tomēr viņu starpā nav būtiskas viedokļu atšķirības. LB ekonomists Ē. Vēciņš dod sekojošu skaidrojumu obligācijai: tas ir vērtspapīrs, kas reprezentē parāda saistību un dod tā turētājam tiesības saņemt iepriekš noteiktu (fiksētu) ienākumu izteiktu procentos no obligācijas nominālvērtības. [1,99]
Krievijas ekonomistu V. Koļesņikovas un L. Kroļiveckas interpretācijā komercbanku obligācija ir jebkurš vērtspapīrs, kas apliecina aizdevumu starp obligācijas īpašnieku (kreditoru) un banku, kas tās ir izlaidusi. [3,204] Otrā definīcija ir vispārīga, tomēr paliek nepamanīta finansiālās attiecības starp abām pusēm. Šo trūkumu likvidē L. Balabanovs.
L. Balabanovs obligāciju definē līdzīgi kā Ē. Vēciņš, tomēr būtiski papildina to, uzsverot, ka kreditora peļņa nav obligāts elements obligācijas definīcijā: obligācija ir vērtspapīrs (parāda saistība), pēc kuras tās emitents apņemas izmaksāt obligācijas turētājam fiksētu summu noteiktā nākotnes momentā vai izmaksāt ienākumu, kura lielums iepriekš ir noteikts zināma procenta formā pie nominālās vērtības. [2,145]
A. Bureņina skatījums šajā jautājumā ir tikpat kā analoģisks Balabanova viedoklim vienīgi tiek uzsvērta obligācijas peļņa kā neatņemams komponents. Obligācijā izpaužas a/s apņemšanās atgriezt īpašniekam tās nominālo vērtību uz tās noteiktajā termiņā, kā arī ikgadus izmaksāt viņam ienākumu konkrēta procenta formā no obligācijas nominālās vērtības. [4,21]
Obligāciju turētājs ir a/s kreditētājs. Tājā izpaužas a/s saistība atgriezt īpašniekam tās nominālo vērtību uz tās norādītajā laikā (t.i., atdot parādu), kā arī ikgadēji izmaksāt viņam ienākumu noteikta procenta formā no nominālās obligācijas vērtības. Piedevām šai apņemšanās ir obligāts raksturs un nekādi nesaistās no a/s peļņas. Obligācijas var būt vārda un uzrādītāja. Uzrādītāja obligācija ietver sevī sekojošus rekvizītus: numuru, nominālu, procentu likmi, emitētājsabiedrības nosaukumu, aizņēmuma kopējo summu, procentu izmaksas kārtība un noteikumi. Vārda obligācija ietver papildus rekvizītu - turētāja vārdu. Pēc vārda obligācijām sabiedrība ved speciālu to īpašnieku reģistru. [8,21]
Obligācijas vērtībai ir divas sastāvdaļas - nominālvērtība un kuponu vērtība. Ienākumu izmaksā pret kuponiem (parasti divas reizes gadā). Obligācijas apgrozībā var būt līdzvērtīgas naudas zīmēm, tās ir biržas darījumu objekts.
Izšķir obligāciju nominālvērtību un faktisko vai kursa vērtību. Obligācijas pērkot, izdara attiecīgus aprēķinus.
Piemērs. Tiek pārdotas 500 piecprocentu 100 Ls obligācijas, kuru nominālā summa ir 50 000 Ls. Turklāt par nomināala summu 20 000 Ls ir tekošie kuponi, bet par summu 30 000 Ls nav kuponu. Obligāciju kurss ir 98, darījums notiek 27. februārī. Noteikt, cik saņems obligāciju pārdevējs.
Atrisinājums. Piecprocentu obligāciju nominālvērtība =Ls 50 000
mīnus 2 % (kurss 98) jeb 100 Ls =Ls 49 000
plus 5 % par 56 dienām +Ls 388,89
mīnus trūkstošo kuponu vērtība
(300 gab.) =Ls 750,00
Ls 48 638,89
Ienākumu par obligācijām var izmaksāt, ne vien samaksājot kuponu vērtību, bet arī izsniedzot laimestus (prēmijas) pēc obligāciju dzēšanas izlozēm. Laimestu (prēmiju) saņemšanas noteikumiem ir jābūt iespiestiem pašas obligācijas mugurpusē. Obligāciju nominālvērtība dzēšama (izpērkama) noteiktā termiņā, kas speciāli norādāms, izlaižot obligācijas.
Hipotēku un zemes bankas obligācijas sauc par ķīlu zīmēm.
Obligācija var būt arī individuāla vērtszīme, kuru aizņēmējs iesniedz kredītiestādei (krājaizdevu sabiedrībai) kā apstiprinājumu par savu ieķīlāto nekustamo īpašumu, t. i., kā apliecinājumu, ka aizņēmējs līdz parāda atmaksai apņemas ieķīlāto īpašumu neatsavināt un neapgrūtināt ar parādiem, taču šāda obligācija tās turētājam nenes augļus. Klientam (aizņēmējam) šajā gadījumā jāpievieno obligācijai izraksts no zemes grāmatas, kas apliecina, kur tieši minētā obligācija koroborācijas kārtībā ierakstīta zemes grāmatā.
Ja obligācijas izlaiž akciju sabiedrība, tā gūst iespēju savākt papildu kapitālu, taču šāda obligācija nedod tās īpašniekam balsstiesības a/s pilnsapulcē. [1,99-100]
Obligācijas mēdz būt:
1) valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas;
2) vietējo iekšējo aizņēmumu obligācijas;
3) saimnieciska subjekta obligācijas.
Obligācijas tāpat var būt procentu un bezprocentu (ar preces vai pakalpojuma mērķi).
Valsts iekšējā aizņēmuma un vietējā aizņēmuma obligācijas tiek izlaistas uz uzrādītāju. Saimnieciskā subjekta obligācijas tiek izlaistas kā vārda, tā kā uzrādītāja obligācijas.
Uz procentu obligācijām norāda izmaksājamā procenta līmeni un datumu.
Uz mērķa (bezprocentu) obligācijām norāda preci vai pakalpojumu kā dēļ tās ir izlaistas. [2,145-146]
Saimnieciskie subjekti var izlaist arī konvertējamās obligācijas.
Konvertējamā obligācija dod īpašniekam tiesības to pamainīt uz tā paša emitenta parastajām akcijām saskaņā ar konversijas privilēģijas noteikumiem.
Priekš konvertējamās obligācijās kā pamatkritērijus ir obligāti norādīt pirmo datumu, kas paver iespēju obligāciju pārvērst par akciju un pārvēršanas prēmiju. Ar pārvēršanas prēmiju tiek saprasta procentos izteikta pārmaksas summa no akcijas tekošās cenas par tiesībām pārvērst obligācijas parastajās akcijās. [2,149]
Līdzekļi, kas ir bankas mobilizēti uz obligāciju izlaišanas pamata, tiek uzskatīti par aizņemtajiem atšķirībā no naudas līdzekļu atlikuma klientu kontos, kas bankas praksē saucas par piesaistītiem. Obligāciju izlaišanā banka spēlē aktīvu lomu, izlaides iniciatīva pieder tai, tai laikā kad ieguldījumu piesaistē bankas loma ir pasīva.
No depozītsertifikātiem un krājsertifikātiem, un banku vekseļiem bankas obligācijas atšķiras, pirmkārt, ar izlaides termiņu (tās nevar tikt izlaistas termiņā, kas mazāks par vienu gadu) un, otrkārt, ar izlaides kārtību. Akciju komercbankām, kas izlaiž obligācijas, tiek izvirzītas tādas pat prasības kā pie akciju izlaides. Obligāciju izlaide reglamentējas ar tiem pašiem normatīvajiem dokumentiem, kā akciju izlaide.
Bankas obligāciju izlaide aizņemamo līdzekļu piesaistei var būt tikai ar noteikumu, ka ir pilnībā