Darbs:

zīmes ar to, ka parāds tiek piedzīts pamatojoties uz tiesas lēmumu. Vekselim ir neapstrīdamas īpašības.
Vienkāršais vekselis - debitora parādu zīme savam kreditoram, kur ievērotas visas vekseļu formālās prasības.
Pārvedu vekselis – kreditora rakstiska pavēle debitoram vekselī norādīto parāda summu paredzētā laikā un vieta samaksāt kādai tiešai personai. Vekseļu izrakstīšanu un apgrozību regulē starptautiskā vekseļu konvencija, kurai Latvija pievienojās 1938.g., tomēr praktiski nedarbojas.
Čeki visbiežāk apkalpo juridisko personu rēķinus. Naudas čeks ir konta īpašnieka rakstiska pavēle bankai izmaksāt no viņa konta čekā uzrādītai juridiskai vai fiziskai personai norādīto naudas summu norēķinu kartes – debetkartes. Latvijā latkarte ar iekodēto čipu. Latvijā banku kartes (Rīgas komercbankas, Pareks Bankas, Venspils VBB, Rīgas VBB, Latvijas Krājbankas, Unibankas u.c.). kartes aizstāj skaidru naudu automātiski sakārtojot naudas summas par pirkumiem vienā kopējā kontā. Pateicoties čipam, katrs īpašnieks vienmēr zina, cik naudas ir viņa rīcība kas neļauj ieslīgt parādos. Visizplatītākās debetkartes ir degvielas kartes, Latvijā 14050, 70% pieder juridiskām personām. 1995.g. izdotas Neste, Zemes Bankas, Statoil, Unitrade, Viada degvielas kartes.
Kredītkartes ir ar plastikāta magnētisku strīpu, jo kartē fiksēts īpašnieka vārds uzvārds, ciparu kods. Kredītkartes ir iespējams izmantot iepērkoties kā arī izņemot bankomātā ierobežotu daudzumu skaidras naudas. Latvijā esošās kredītkartes ir VISA, EUROCARD, MASTERCARD, DINNERS CLUB, AMERICAN EXPRESS, GLOBUS CARD u.c..
Atlaižu kartes ir plastikāta, bez magnētiskas strīpas vai čipa. Parādot šo karti var iegūt zināmas atlaides. Latvijā šādas kartes ir Ex Voto, VISA INTERNATIONAL un citas.


BANKNOTES

Banknotes izlaiž valdība, garantējot segumu to vērtībai. Ja kāds cits nokopē un iespiež banknotes, tas ir liels noziegums, kuru sauc par naudas viltošanu. Banknotēm ir sarežģīti zīmējumi, lai tās būtu grūti kādam atdarināt. Thomas De La Rue and Company ir viena no pasaules vislabākajām banknošu iespiedējām. Katras banknotes šablonā tā iestrādā dažādas aizsargzīmes, kuru dēļ banknoti viltot praktiski nav iespējams.


KREDĪTKARTES

Kredītkarte ir plastmasas gabals, kuru lieto naudas vietā. Veicot pirkumu, ar šo karti tu it kā paraksti kvīti. Kredītkartes izsniedzēja firma preces apmaksā. Kredītkartes tiek izgatavotas ļoti rūpīgi, lai izslēgtu vai mazinātu to viltošanas vai nelikumīgas izmantošanas iespējas.
Uz kredītkartes jābūt tās lietotāja parakstam, un lietot to drīkst viņš viens pats. Daudzās kredītkartes ir iestrādātas hologrammas kuras ir grūti nokopēt.
Latvijā bankas bija pirmās, kas saviem drošiem klientiem pārdeva starptautiski atzītas kredītkartes. Tā Rīgas Komercbanka sāka izplatīt VISA kredītkarti. Raksturojot šīs kredītkartes darbības sfēru, jāatzīmē ka to pieņem 200 valstīs 10.5 miljonos punktu – veikalos, restorānos, lidostās, ostās, dzelzsceļa stacijās un daudzos citos pakalpojumu sniegšanas punktos. 350 tūkstotis punktu uzrādot VISA kredītkarti, tiek izsniegta skaidra nauda.
Juridiskas personas var iegādāties Biznesa VISA karti, ko var lietot kādas firmas pārstāvji, braucot ārzemju komandējumos. Biznesa VISA kartes cena ir 70 USD.
Starptautisko VISA kredītkarti izsniedz arī Parex banka. 28% ir gada likme par kredītu. Skaidrās naudas izsniegšanas jomā Parex banka prasa mazāk par pakalpojumiem nekā Rīgas Komercbanka – tā ietur no klientiem tikai 1.5%.
VISA Electron norēķinu karti ar magnētisku strīpu izlaiž Latvijas Krājbanka. Tā ir paredzēta nelieliem pirkumiem, kad bankas risks ir minimāls.
VISA sīvākie konkurenti ir EUROCARD/MASTERCARD. Šīs kredītkartes izplatītāja vispirms bija Latvijas Depozītu banka. Galīgais norēķins ar šo karti notiek ASV dolāros.
Pastāv trīs dažāda veida EUROCARD/MASTERCARD kartes:
• Pirmkārt, klasiskā karte, kas ir paredzēta klientiem – fiziskām personām – personisko maksājumu kārtošanai.
• Otrkārt, zelta karte, kas ir pieejama tikai tiem klientiem, kuri ir iekarojuši bankas uzticību lielam kredīta limitam.
• Treškārt, sudraba karte, kas ir paredzēta firmām, kompānijām, lai samaksātu savu darbinieku komandējumu izdevumus.
Ar starptautisko EUROCARD/MASTERCARD var norēķināties aptuveni 120 valstīs vairāk nekā 10 miljonu vietās. Karti var lietot tikai tā persona, kuras vārds un paraksts ir fiksēts kartē.

ATLAIŽU KARTES

Atlaižu karte ir plastikāta karte ar visiem nepieciešamajiem rekvizītiem, bet bez magnētiskās svītras. Šo karti ir grūti viltot. Lai saņemtu atlaidi, šī karte vienkārši jāuzrāda tajās vietās, kur šīs atlaižu kartes atzīst.
Latvijā ir nopērkamas vairākas starptautiski atzītas atlaižu kartes. Piemēram ETN – uzrādot šo karti, 170 valstīs var saņemt līdz 50% atlaidi no cenas, gan veikalos, gan restorānos, gan viesnīcās, gan arī mašīnu nomāšanā. Ir arī pieejama atlaižu karte JAPA kas galvenokārt ir paredzēta aviobiļešu iegādei.
Atlaižu karšu tirgū ir parādījušās arī kartes – BALTIKA, PĒRKONS un DĒLI u.c. Visu šo karšu pozitīvā nozīme ir tāda, ka tās paplašina iekšējo tirgu, jo pazemina cenas.

VALŪTA

Nacionālā valūta – valsts naudas vienība (piemēram, ASV valūta – dolārs) un tās tips (zelta, sudraba nauda, papīrnauda).
Ārvalstu valūta – ārvalstu naudas zīmes, kā arī apgrozījuma un maksājumu kredītlīdzekļi (vekseļi, čeki, akreditīvi), kas izteikti ārvalstu naudas vienībās un tiek izmantoti starptautiskos norēķinos.
Mūsdienu valstīs pastāv papīra valūtas sistēma, kam raksturīga pret zeltu nemaināmas kredītnaudas apgrozība, naudas pirktspējas krišanās.
Valūtu iedala brīvi apmaināmajā, ierobežoti apmaināmajā un slēgtajā valūtā. Par brīvi apmaināmu (konvertējamu) valūtu sauc tās valsts valūtu, ko var brīvi, bez ierobežojumiem apmainīt pret citu valūtu. Ierobežoti apmaināmas valūtas ir valstīs, kuru valūtu ierobežojumi ir atcelti daļai valūtas operāciju. Ierobežoti apmaināmas ir vairāk kā 53 valstu valūtas. Slēgtas valūtas apgrozība notiek tikai attiecīgās valsts teritorijā – valūtas ierobežojumi ir obligāti rezidentiem un nerezidentiem visu veidu valūtas operācijās.

VALŪTAS INTERVENCIJA

Tā ir valsts iejaukšanās valūtas tirgus operācijās – ārzemju valūtas pirkšana un pārdošana, lai mainītu valūtas pieprasījuma un piedāvājuma attiecību un nacionālās valūtas kursu. Valūtas intervenciju realizē valsts centrālā banka vai valsts kase, lai panāktu līdzsvaru maksājumu bilancē.

VALŪTAS SPEKULACIJA

Valūtas spekulācija ir darījumi ar ārzemju valūtu, lai iegūtu peļņu no valūtas kursu maiņas. Spekulanti valūtu pārdod uz noteiktu termiņu ,apņemoties zināmā laikā pircējiem atdot valūtas summu pēc iepriekš nolīgtā kursa. Termiņam beidzoties, zaudētājs izmaksā kursu starpību. Ja šajā laikā kurss ir pazeminājies, tad peļņu gūst spekulants pārdevējs, ja kurss paaugstinājies, - peļņu gūst spekulants pircējs.


Izmantotās literatūras saraksts :


1. G. Libermanis. Nauda , inflācija, valūtas kurss. Rīga, 1995.
2. G. Libermanis. Makroekonomikas teorija un latvijas attīstības problēmas II.daļa . Rīga, 1998.
3. V.Bikse. Makroekonomikas pamati. Rīga , 1998.
4. A, Rubanovskis. Makroekonomika. Rīga, 19