Apraksts:

Pirms Rankas uzpludinātā HES ūdens krātuvē upe pazūd un pielīdzinās piesārņotam ezeram. Jāpiezīmē ka Rankas HES pastāv kopš seniem laikiem, tikai ar mazāku uzpludinājumu. Jaunais īpašnieks nav rēķinājies ar vides apstākļiem, paceļot līmeni, appludinājis lielas platības, līdz ar to ir iegūta liela spēkstacijas jaudu.

Darbs:

SATURS
IEVADS 5
1. GAUJAS HES KASKĀDE 8
2. MAZO HES DARBĪBAS IZVĒRTĒŠANA 11
2.1.Hidroenerģētisko resursu ieguves tehnoloģijas 11
2.2.Hidroelektro staciju priekšrocības 11
3.HES IETEKME UZ VIDI. 13
3.1. HES negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi 13
3.2. HES pozitīvā ietekme 16
3.3. Pieļaujamās ūdens līmeņa svārstības 16
4.EKOLOĢISKĀ CAURPLŪDUMA NOTEIKŠANA 18
4.1. Ārvalstu pieredzes izmantošanas iespējas 18
4.2. Ūdenstilpņu tipa noteicošie faktori 18
4.3. Upes stāvokļa noteicošie faktori 19
5. PRASĪBAS NEGATĪVĀS IETEKMES MAZINĀŠANAI UZ VIDI. 20
5.1.Zivju aizsargierīču uzstādīšana 21
5.2.Zivju ceļu ierīkošana 21
5.3. Projektu uzlabošana 22
6.VIDES VALSTS INSPEKCIJAS VEIKTĀS PĀRBAUDESUN
TO REZULTĀTI 24
SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS 26
IZMANTOTO UZZIŅAS AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS 28
Pielikums 29




IEVADS


Gauja ir garākā upe Latvijas teritorijā, garums-452 km (skat. 1.attēlu). Sākas Vidzemes augstienē, Cēsu rajonā, Taurenes pagastā un ietek jūrā pie Carnikavas. Kritums 234 m (0,52 m/km). Gauja met loku ap Vidzemes augstienes daļu, bet ja savienotu ar taisnu līniju izteku ar ieteku tad ir tikai 90 km. Agrāk uzskatīja, ka Gauja sākas Vidzemes augstienē no Alauksta ezera, bet tā kā senā izteka ir aizaugusi, tad par Gaujas sākumu uzskata Arnīšu upi, kas sākas Elkas kalna pakājē, tek caur Zobola ezeru, nosusinātā Laidza ezera vietā tā satek ar Gaujiņu, šī vieta, arī ir viens no Gaujas iztekas variantiem. Šeit Gauja iegūst savu vārdu. Tālāk tā tek caur Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem tās ūdeņus. Ar savu tecējumu tā pieņemas spēkā un līdz Gaujienai ir daudz uzpludinājumu un līdz ar to iznīcināti daudzi biotopi kurus varēja iekļaut Latvijas gan ES Biotopos. Gaujas augštecē pirms hidroelektrostaciju būvēšanas vajadzēja izveidot ”Augšgaujas biosfēras rezervātu” tad būtu izglābtas daudzas dabas vērtības. Pie Gaujienas sāk tecēt caur” Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” kas pārstāv starptautiski atzītas, mērenajai joslai raksturīgas, sauszemes ekosistēmu. Latvijas Dabas fonds un citi sadarbības partneri, (projekta vadītāja- Ilze Vilka) ar Eiropas Savienības „ LIFE-Nature” programmu un Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu apguvuši projektu: [13.]

1.attēls. Gauja
„ Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana”. Projekta norises laiks- 2003-2007, ietver Gauju apmērām 140 km garumā (no Gulbenes un Alūksnes rajonu robežas līdz Valmierai) un piegulošās teritorijas. Projekta teritorijas kopējā platība-18070 ha, no kuriem līdz šim aizsargāti tikai 6%. Teritorijai plānots piešķirt aizsargājamo ainavu apvidus statusu un iekļaut to ES īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Ziemeļgaujas ielejai raksturīga mozaīkveida ainava ar ievērojamu biotopu un sugu daudzveidību. Gaujas gultnei mainoties, meandru lokos notiek dabisks biotopu veidošanās process. Līdz šim projekta teritorijā konstatēti 17 biotopi un 48 sugas, kas iekļautas Eiropas Savienības Biotopu direktīvā un Putnu direktīvā, tajā skaitā 7 prioritārie biotopi(t.sk. sugām bagātās atmatu pļavas, parkveida pļavas, boreālie meži, pārmitri platlapju meži) un 3 prioritārās sugas(divas putnu sugas-grieze un mazais ērglis, kā arī vaboļu suga- lapukoku praulgrauzis). No Eiropas mērogā aizsargājamiem biotopiem Gaujā sastopamas upju straujteces . Straujteces ir atkarīgas no upes krituma atsevišķo posmos(svarīgākie kritumi norādīti 2 tabulā) Gaujai līkumojot, tās agrākajās gultnēs izveidojušās vecupes jeb attekas, kas saskaņā ar Eiropas biotopu klasifikāciju atbilst biotopam- dabīgie eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju. Vecupju kopgarums Ziemeļgaujas teritorijā pārsniedz pašas Gaujas garumu, veidojot daudzveidīgu un Latvijas ainavā unikālu upes un vecupju kompleksu. Pateicoties Gaujas veidotajam nelīdzenajam reljefam, Ziemeļgaujas ielejā mozaīkveidā sastopamas dažādiem mitruma apstākļiem raksturīgās pļavas-sākot no sausām pļavām senlejas nogāzēs un upes sengultņu krastu terasēs(sausas pļavas kaļķainās augsnēs) un beidzot ar slapjām palieņu pļavām upes senlejas gultnēs(upju palieņu pļavas). Bieži sastopamas arī sugām bagātās atmatu pļavas. Kā īpaši raksturīgas Ziemeļgaujas ielejai jāmin parkveida pļavas-pļavas, kurās izklaidus aug koki(galvenokārt ozoli un liepas). Šajās pļavās sastopami gan pļavām raksturīgie augi, gan sugas, kas apdzīvo kokstumbrus (piemērām, retas ķērpju un kukaiņu sugas).[7.]
Mūsdienās pilnīgi dabiski veidojušos mežus Latvijā tikpat kā nav. Tomēr ir izņēmums, kas raksturīgs tieši Ziemeļgaujai- meži, kas veidojas vienmēr mainīgajos Gaujas ielokos. Smilšu sēres, kas radušās Gaujas gultnei pārvietojoties, pakāpeniski aizaug ar lakstaugiem, krūmiem, un visbeidzot- ar mežu. Šos mežus neviens nekad nav sējis, stādījis vai kopis, un šis ir vienīgais gadījums, kad uz Latvijā augošu mežu var attiecināt terminu ”pirmatnīgs”. Šis biotops- primārie meži upju meandru lokos ir Latvijā aizsargājams. Pie Gaujas plaši izplatīti citur reti sastopamie vītolu un dabiskie baltalkšņu meži(jaukti ozolu, gobu ošu meži upju krastos un pārmitri platlapju meži). Ievērojamu daļu mežu veido aizaugušas senas parkveida pļavas vai ganības. Veci, dabiski skuju koku meži atbilst ES biotopam ”boreālie meži”. Projekta teritorijas dabas vērtības apdraud galvenokārt meža resursu izmantošanas intensifikācija un nepietiekama tradicionālā pļavu apsaimniekošana(pļaušana un apganīšana). Projektā plānotie pasākumi ir vērsti uz šo draudu ierobežošanu un novēršanu.
Gauja tālāk tek caur „ Gaujas nacionālo parku (GNP) „ kura teritorija iedalīta 5 funkcionālās zonās, no kurām svarīgākās ir dabas liegumu zonas. Dabas rezervāti aizņem nelielu, bet īpaši vērtīgu parka daļu, to apmeklēšana nav atļauta. Parka platība ir 91 745 ha, meži aizņem 47 % no parka teritorijas. GNP sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas.
GNP izveidots, lai aizsargātu unikālu ģeoloģisko procesu radītu dabas kompleksu, kam nav analoga visā Baltijā – Gaujas upes senleju ar daudzo pieteku ielejām un sāngravām. Nekur Latvijā un pat Baltijas valstīs vienkopus nav tik daudz krauju, gravu, strautu, smilšakmens un dolomītu klinšu un alu kā Gaujas senielejā un tās pieteku krastos, te šādu objektu ir vairāki simti. Apmēram 1/5 daļa no Latvijas garākās un straujākās upes 460 km garā tecējuma rit pa plašu un līdz 85 m dziļu ieleju, kas veido Parka kodolu, jeb centrālo daļu. GNP līdzīgi kā vairums nacionālo parku Baltijā, ietver gan mazpārveidotas dabas teritorijas, gan vēsturiski izveidojušās lauku ainavas, gan nozīmīgus senatnes pieminekļus. GNP ir gan viens no floristiski bagātākajiem Latvijas reģioniem ar gandrīz 900 vaskulāro augu sugām, gan arī retu un aizsargājamu dzīvnieku dzīves vietas. Te sastopami gandrīz visi mežu tipi, kādi raksturīgi Latvijai, Siguldas apkārtnē ir arī lielākais veco mežu īpatsvars Latvijā. Gauja ir viena no nedaudzajām upēm visā Baltijas jūras reģionā, kurā saglabājušās dabiskās nēģu un lašveidīgo zivju sugu nārsta vietas.
No Murjāņiem upe tālāk plūst caur Baltijas jūras piekrastes ekosistēmu līdz ietekai Rīgas jūras līcī pie Carnikavas.

1. GAUJAS HES KASKĀDE
Gauja augštecē līdz Lejasciemam darbina deviņas hidroelektrostacijas. HES tika būvētas un nodotas ekspluatācijā no 1998-2002 gadam.
1.1.tabula.
GAUJAS AUGŠTECES NOZĪMĪGĀKIE OBJEKTI

Km līdz grīvai Augstums virs jūras līmeņa Kritums pirms HES būvniecības m/km Krasta orientieri un īss raksturojums.
413 184.8 2.9 Nēķina tilts
410,5 Nēķina dzirnavu aizsprosts(appludinātas)
410 179.0 0.6 Augstāres HES (jauna) ekspl.nod.2002 g. jauda 300 kW
410,5 Gaujmaļu tilts
411 174.0 1.1 Viļķenu dzirnavas(straujtece)
408 Apteku tilts, bijušās dzirnavas
406 168.4 0.8 Bijušais Drustu HES aizsprosts(nesakopts esošais biotops)
401 kreisā krasta pieteka Ubeja(ūdenskrātuvē)
400 162.3 Ilzēnu HES (jauna) ekspl.nod.2002 g. jauda 224kW
396 Jēcu tilts(sakopta vide)
395 bijušās Ilzēnu dzirnavas(nesakoptas)
394 159.8 0.5 Krāces(saglabājušās)
384 156.5 bijušās Jaunpiebalgas dzirnavas(sakopta vide)
372 150.4 2.1 bijušās Silamētru dzirnavas(sakopta vide)
370 139.8 0.8 Rankas HES (atjaunotā) ekspl.nod.2002 g. jauda 700kW
363 136.7 1.7 Rēveļu tilts, Gaujas dzirnavas(mainīta gultne)
361 Rutkaviņas krauja(izbagarēts posms)
360 Variņu HES (jauna) ekspl.nod.2000g. jauda 420kW
356 125.1 1.1 bijušās Brantes dzirnavas(izbagarēts, mainīta gultne)
353 115.6 0.9 Gaujas HES (jauna) ekspl.nod.2000g. jauda 210kW
350 108.5 0.2 Lācīšu HES (atjaunota) ekspl.nod.1998g.jauda 150kW
330 106.3 0.8 Velēnas tilts, dzirnavu aizsprosts(sakopta vide)
333 101.6 2.6 Pilskalnu HES (Sinoles krāces)ekspl.nod.2002g.jauda 800kW
328 Sinoles HES (esošā) ekspl.nod.2000g.