Darbs:

krituma, substrāta un transporta savstarpējo attiecību izmaiņas
4) Citi ūdensteces izmantošanas veidi un traucējumi, kuri pastiprina kaitējošo iedarbību, piemēram, organiskais noslogojums, pieteku izraisīta temperatūras paaugstināšanās
5) Pieteku eksistence un raksturojums
Vācijā pielieto minimālā ūdens caurplūduma noteikšanas metodes, ievērojot makro zoobentosa biocenozes vajadzības. Šis veids pamatā balstās uz kvantitatīvu gaidāmo makrozoobentona izmaiņu prognozi kā ūdens stāvokļa indikatoru.
Arī Latvijā optimālais variants būtu ekoloģiskā caurplūduma noteikšana katrai mazajai HES individuāli, izstrādājot vadlīnijas tā noteikšanai un minot kontroldatus, kuri balstās uz hidroloģiskajiem rādītājiem. Bet ņemot vērā nepieciešamo pētījumu apjomu un, līdz ar to, laika un finansu resursu ietilpību (izpētes apjomam jābūt salīdzināmam ar HES lielumu un rentabilitāti), būtu lietderīgi noteikt vienotu formulu, pēc kuras aprēķinātu ekoloģisko caurplūdumu, kamēr tas nav noteikts individuāli.
Domājams, ka, pielietojot vienkāršotas formulas, optimālākais caurplūduma noteikšanas modelis ir Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta ieteiktais:
„Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts (pēc reorganizācijas - Latvijas Zivju resursu aģentūra- LZRA ), veicot ilggadīgus monitoringa tipa pētījumus par zivju ekoloģiju un to dzīvotņu hidroloģisko stāvokli gan dabiskās, gan HES ekspluatācijas skartās upēs, ir nācis pie slēdziena, ka Latvijas apstākļos ir lietderīgi nostiprināt likumdošanā vienu vienkāršu metodi minimālā ekoloģiskā caurplūduma noteikšanai, par aprēķina bāzi ņemot vasaras mazūdens perioda (jūnija un jūlija) daudzgadīgo vidējo caurplūdumu. Līdzīgu metodi pielieto ASV .


5.PRASĪBAS NEGATĪVĀS IETEKMES MAZINĀŠANAI UZ VIDI

Nosakot HES darbības grafiku, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz ekoloģiju un vidi kopumā, ir jāņem vērā sekojošas prasības [1.] :
1) sakarā ar to, kur ir uzbūvētas kaskādes (vai gandrīz kaskādes) principā Gaujas saistīto HES valdītājiem ir jāsaskaņo darbība savā starpā. Sevišķi būtiski tas ir galējos variantos - pavasara palu vai ilgstošu lietus periodu izraisītu plūdu laikā, kā arī mazūdens periodā.
2) nodrošināt ūdenskrātuves ūdens līmeņu regulēšanas režīmu starp normālo un minimālo uzstādinājuma līmeni, svārstību robežās.
3) Kā viens no videi draudzīgiem HES darbības nosacījumiem tiek izvirzīts veco Frensisa tipa hidroturbīnu nomaiņa uz Kaplāna tipa propellera hidroturbīnām.
Hidroturbīnas pēc lāpstiņu konstrukcijas ir galvenokārt divējāda tipa- Frensisa jeb radiālās un Kaplāna jeb propellera. HES turbīnās galvenokārt tiek traumētas zivis, kas pēc nārsta dodas atpakaļ uz jūru un šo zivju mazuļi, kas izauguši un attīstījušies līdz jūras dzīves stadijai. Zivju mirstība ir novērota, zivsaimniecības speciālisti to saista ar hidroturbīnu tipu. Vides un zivsaimniecības speciālisti uzskata, ka Frensisa tipa hidroturbīnas ir videi nedraudzīgākas nekā Kaplāna tipa hidroturbīnas, jo tām ir vairāk lāpstiņu, uz kurām ūdens tiek padots radiāli, bet, atsitoties pret tām, izplūst vārpstas virzienā. Mehāniskie un hidrauliskie triecieni šaurajos starplāpstiņu kanālos ir galvenais zivju bojāejas cēlonis. Protams, ir jāskatās no sateces baseina lieluma, un ar to saistītā caurplūduma lieluma, upes nozīmīguma. Ja ir mazs sateces baseins, relatīvi neliels caurplūdums un mazāks straumes ātrums, ūdenim ejot uz turbīnām, zivīm ir mazāka iespēja tikt ierautām turbīnu pievadkanālā un, ja tiek ierautas, tiek tikai apdullinātas. It sevišķi, ja ir liels caurplūdums, kā arī augsts ūdens uzstādinājums, teorētiski var paredzēt, ka ir iespēja vairāk zivis traumēt Frensisa turbīnās. (nav Latvijā regulāru pētījumu par šo tēmu, vairāk minējumi). Ir nepieciešams izvērtēt jauno tehnoloģiju piemērotību Latvijas apstākļiem. Piemēram, Austrijas zivsaimniecības apvienība un Makšķernieku asociācija ir pozitīvi novērtējusi nesen patentēto „ūdensratu-dambi”, kurš likvidē gandrīz visus faktorus pret kuriem iebilst zivsaimniecības nozares speciālisti: no dabīgās ūdensteces netiek novadīts ūdens, nenotiek straujas ūdens līmeņa svārstības, kā arī nav nepieciešami ne derivācijas kanāli, ne arī liels kritums. Iekārtas rotējošām daļām ir tāds pats ātrums kā dabīgai upes straumei un tādejādi cauri peldošām zivīm netiek radīts ne risks, ne nepārvarams šķērslis.

5.1. Zivju aizsargierīču uzstādīšana [2.]:
Ir jādomā valstiski par efektīvām zivju aizsargierīcēm - pieprasītās un uzstādītās gružu aizsargrestes pirms ieejas turbīnās ar restu spraugu platumu 20-35 mm nav izeja. Ir bijušas idejas ar nelielu elektrību vai ar vibrācijas palīdzību atgaiņāt zivis, ko varētu noorganizēt pie ieejas turbīnās.
Latvijā ir savā laikā izstrādāti „Tehniskie norādījumi zivju aizsardzības iekārtu (ZAI) projektēšanai, būvniecībai un ekspluatācijai Latvijas ūdens objektiem”, kas apstiprināti LR Vides aizsardzības komitejā 1993g. 21. jūnijā. Tos būtu lietderīgi, piesaistot attiecīgus speciālistus, aktualizēt, izmantojot jaunākās ārzemju pieredzes atziņas, un tad ieteikt HES valdītājiem uzstādīšanai pie HES. Vai arī, izstrādājot Latvijas būvnormatīvu „Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”, tajā iestrādāt variantus zivju aizsardzības ietaišu izveidei.
No HES valdītāju puses ir ieinteresētība sakārtot zivju aizsargierīces pirms ieejas kanāliem uz turbīnām, uzlabojot to darbību tieši zivju aizsardzībai.

5.2.Zivju ceļu ierīkošana
Zivju ceļš ir apzīmējums zivju pārlaišanas iekārtām, kas var būt ar dažādu, pat visai atšķirīgu tehnisko risinājumu, ietverot arī lejupejošo zivju un mazuļu novadīšanu lejas bjefā. Parasti gan ar zivju ceļu saprot augšupejošo zivju pārlaišanai domātu īpaši izbūvētu kāpņukameru tipa baseinu virkni vai vienlaidu apvadkanālu ar iebūvētiem straumes ātruma dzēsēja elementiem. Ir iespējams izbūvēt arī dabiskos jeb ekoloģiskos apvadkanālus, bet tiem ir nepieciešams lielāks ūdens nodrošinājums, kā arī nepārtraukta sargāšana no maluzvejniekiem. Diemžēl, gan apsekoto ārvalstu, gan arī Latvijas pieredze rāda, ka lielākā daļa zivju ceļu ir mazefektīva, jo tie pārlaiž tikai dažas zivju sugas, bet ne visas augšupejošās zivis. Latvijā bez zivju ceļa Ķeguma HES ( kurš praktiski nedarbojas) ir divi izbūvēti zivju ceļi - uz Amatas upes pie Amatas (Kārļu HES) un uz Aiviekstes pie Aiviekstes HES. Pēc zivsaimniecības speciālistu atzinuma tie strādā neapmierinoši. Tie vairākas reizes ir mēģināti uzlabot, bet bez ievērojamiem rezultātiem. Latvijā trūkst novērojumi par zivju ceļu efektivitāti.
2001. gadā Latvijā tika piesaistīti ārzemju eksperti (Dānija), kuri piedāvāja zinātniski - tehnisku, kā arī finansiālu palīdzību efektīva zivju ceļa izbūvei kādā no aizsprostiem. Apsekojuma laikā tika konstatēti tikai nedaudzi aizsprosti, kur būtu atbilstošs bioloģiski - tautsaimniecisks pamatojums zivju ceļu izbūvei.

Tātad, ja grib, lai HES valdītāji izveido zivju migrācijas ceļus upēs aizsprostu ietekmes mazināšanai, ir jāizstrādā zivju ceļa bioloģiski - ekonomiskā pamatojuma aprēķina metodika tajās vietās, kur nepieciešams nodrošināt zivju migrācijas ceļu izbūvi pie HES, kā arī speciālistiem jāizstrādā zivju migrācijas ceļu nodrošinājuma dažādi tehniskie varianti, ko piedāvāt HES valdītājam. Tiem ir jābūt pamatotiem, domātiem attiecīgu zivju sugu migrācijai. Pašreiz tiek daudz runāts par zivju migrācijas ceļu nodrošināšanu, bet kad HES valdītājs piedāvā variantus, izrādās, ka neviens praktiski neapmierina speciālistus, jo nenodrošina zivju migrāciju.
Daļai HES ir paredzēts atstāt atsevišķas slūžu ailes atvērtas zivju masveida migrācijas laikā, kas sakrīt ar pavasara palu beigu fāzi. Bet ne visām HES tas ir iespējams, jo dažām slieksnis ir tik augsts, ka arī pie atvērtiem slūžu aizvariem zivīm nav iespējas tikt pāri slieksnim. Kā arī atverot atsevišķas slūžu ailes, caur to ir ļoti liels ūdensteces ātrums un to pārvarēt ir iespējams tikai dažām zivju sugām, kā lašiem, taimiņiem. Daļai novadbūvju arī konstrukcija neļauj atvērt atsevišķus aizvarus, jo ir vienlaidu konstrukcija.

5.3. Projektu uzlabošana [5.]
HES hidromezgla projekts kā ekoloģiski nozīmīgas būves būvprojekts izstrādājams tehniskā projekta stadijā. Līdz šim daļai HES, atjaunojot hidromezglus, kur nebija nepieciešama būtiska pārbūve, tika izstrādāti tikai skiču projekti. Bieži tie ir nekvalitatīvi: augstumi tiek piesaistīti pēc hidromezgla izbūves, nav veikta ģeoloģiskā izpēte, nav ievēroti hidrotehnisko būvju drošuma kritēriji, u.c.
Izdodot tehniskos noteikumus, RVP jāpieprasa projektā dot ūdenskrātuves esošā stāvokļa aprakstu un projektēšanas laikā veikt ūdenskrātuves uzmērīšanu ar šķērsprofiliem. Trūkums HES ūdenskrātuvju projektēšanā ir tas, ka nav gandrīz neviena ūdenskrātuve, kuru atjaunojot, būtu notikusi ūdenskrātuves uzmērīšana vai vismaz šķērsprofilu uzmērīšana dabā. Lielākā daļa ir uzliktas no 1:10 000, vai 1: 25 000 plāniem, pēc plāniem aprēķinot to platības un vidējos dziļumus. Līdz ar to, šīm ūdenskrātuvēm noteiktās seklūdens zonas, kas uzrādītas ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumos, ir nosacītas; iespējams, tās ir lielākas, nekā uzrādīts dokumentācijā. Arī ietekmētās platības ir noteiktas, izmantojot augstumu atzīmes uz mēroga kartēm, un ekspluatācijas laikā bieži izrādās lielākas. Atsevišķas ūdenskrātuves, kurām projekti ir tikuši izstrādāti laika posmā no 50-90- tajiem gadiem, ir tajā laikā uzmērītas.
Ir jāizstrādā speciāls valsts standarts hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju projektēšanā, nosakot prasības ar HES būvniecību saistītu hidrobūvju projektēšanai (tai skaitā hidroloģiskie aprēķini, vides prasības, caurplūdumu tehniskais nodrošinājumu.


.
6. VIDES VALSTS INSPEKCIJAS VEIKTĀS PĀRBAUDES UN TO REZULTĀTI
Vides valsts inspekcijas 2004. gadā veiktajās pārbaudēs galvenie konstatētie mazo HES ekspluatācijas vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumi un trūkumi:[8.]

1) Netiek nodrošināts nepārtrauktais garantētais caurplūdums,