Darbs:

jauda 90kW
320 91.3 0.7 Paideru HES (atjaunotā)ekspl.nod.2001g.jauda 70kW


1.tabula sastādīta ar nozīmīgākiem objektiem un mazās HES uz 01.01. 2004 par jaudām, nodošanu ekspluatācijā- no mazo HES asociācijas datiem. Pēc personīgas objektu apskates izteikts savs viedoklis.

No Gaujas iztekas 32.km atrodas Augstāres HES. Ūdens krātuves platība aizņem 5 ha un ir appludinājusi aizsargājamas vietas, kā arī iznīcinājusi upes straujteci, kas bija visstraujākā visā tecējumā.[foto no personīgā albuma] Lai varētu pārvietoties gar ūdenskrātuves malu ir jābūt labai fiziskai sagatavotībai, jo jāpārvar dažādi šķēršļi. Vēsturiskā vecā dzirnavu ēka kura pastāv
1.1.att.Augstāres HES ūdenskrātuve jau vairāk kā trīs gadsimtus ir saglabājusies, bet pašreiz liela daļa atrodas zem ūdens. Gandrīz pretī tām Gaujas otrā krastā ar līdzīgu vēsturi ir bijušās Jaunpiebalgas Nēķenu dzirnavas. Abas šīs dzirnavas bija ietvertas perspektīvā atjaunojamo dzirnavu sarakstā [publikācija grāmatā [;Mazo HES ierīkošanas iespējas Latvijā;]. Tomēr tas nav noticis. Augstāres HES kura aizsprosts atrodas apmērām 0,5 km uzleju no vecajām dzirnavām, lielāko daļu ir appludinājusi. Ir grūti novērtēt, cik liels ir dabai nodarīts kaitējums
1.2.att.HES izvietojums Rankas pagastā Tā kā būve ir jauna, tās apkārtne pēc celtniecības vēl nebija sakārtota, kad steidzami tika nodota ekspluatācijā, lai paspētu saņemt dubulto tarifu par saražoto elektrību. Nākošā Ilzēnu spēkstacija atrodas desmit km uz leju, un ir appludinājusi vēl plašāku teritoriju. Šeit ir traucēta Gaujas kreisā krasta pieteka Ubeja, varētu teikt, ka tādas vairs nav. Pie ūdens krātuves piekļūšana ir apgrūtināta. Tālāk Gauja trīsdesmit km plūst pa savu gultni, cauri Jaunpiebalgai līdz Rankas HES. Šajā posmā upe ir sevišķi skaista ar daudzām raksturīgām straujtecēm.[12.] 1.3.att.Izsusējusi Gaujas gultne Variņu HES

Pirms Rankas uzpludinātā HES ūdens krātuvē upe pazūd un pielīdzinās piesārņotam ezeram. Jāpiezīmē ka Rankas HES pastāv kopš seniem laikiem, tikai ar mazāku uzpludinājumu. Jaunais īpašnieks nav rēķinājies ar vides apstākļiem, paceļot līmeni, appludinājis lielas platības, līdz ar to ir iegūta liela spēkstacijas jaudu.[dati 1. tabulā] Tālāk desmit km uz leju ir Variņu HES, balstoties uz esošo literatūru, tur ir notikuši daudz 1.4.att.Straujtece pirms upes bagarēšanas. nelikumīgi darbi, kas nav saskaņoti ar attiecīgām institūcijām. Septiņus km pa bagarētiem kanāliem uz leju ir Gaujas HES ūdens krātuve. Gaujas HES atjaunota agrāko Vecbrantu dzirnavu vietā, apkārtne sakopta, veidojot pievilcīgu ainavu. Toties aiz spēkstacijas atkal izrakti kanāli, izpostīta upes gultne, jo nedaudz tālāk ir Lācīšu HES. Šo četru hidrostaciju kaskāde, kas pieder vienam saimniekam, biedrībā izraisīja plašus protestus. Lielu daļu upes gultnes īpašnieks 1.5.att.Straujtece pēc upes bagarēšanas. pārveidojis pašrocīgi nesaskaņojot ar vajadzīgām institūcijām. Sakarā ar to Smiltenē notika izbraukuma sēde, kurā piedalījās daudzi speciālisti. Īpašnieks par šo dabai nodarīto postu tika sodīts ar mazu sodu.[dati no sēdes protokola]
Tālāk upe septiņpadsmit km plūst savā tecējumā un apstājās pie Pilskalnu HES, kas ir uz Gaujas vislielākā. Šeit lielā ūdenskrātuve apdraud daudzus objektus, piemērām autoceļu. Piecus km tālāk ir Sinoles HES, kas pastāv no senākiem 1.6.att.Sakopta vide pie Gaujas HES. laikiem, tā pat kā pēdējā Paideru HES.[8.]


2. MAZO HES DARBĪBAS IZVĒRTĒŠANA

Katra saimnieciskā darbība rada kaitējumu dabai, videi. Aizsprostu veidošana uz ūdenstecēm rada dabīgā hidroloģiskā režīma traucējumus, veido tādu ūdens līmeņa režīmu, kas nesakrīt ar to dabiskajām sezonālajām svārstībām. Nav iespējams novērst hidroelektrostaciju negatīvo ietekmi, bet iespēja to samazināt līdz minimumam ir pilnīgi reāla. Racionāli izmantot dabas resursus nenozīmē, ka no dabas jāņem mazāk.
Racionālas izmantošanas jomā ietilpst noteikums- neņemt no dabas vairāk, kā
nepieciešams, taču galvenais ir -visu iegūto izmantot, un atjaunot visus
atjaunojamos resursus, piemēram, mežus, dzīvnieku un augu valsti, dabas ainavas,
turklāt atjaunojot optimālā apjomā un labākā kvalitātē.
Cilvēces darbības paplašināšanās dabas resursu izmantošanā ir nenovēršama, taču biosfēru nedrīkst pārveidot bezgalīgi. Cilvēce tuvojas kritiskai robežai, un izeja ir tikai viena - cilvēkam ar savu darbu un saprātu jārada tāds mākslīgs, bet zinātniski pamatots atražošanas veids.
Zinātnei vēl vairāk ir jāpalīdz cilvēcei dabas resursu racionālā izmantošanā, jo šo dabas resursu krājumi strauji izsīkst. Ar pašreizējiem izmantošanas tempiem un tehnoloģiju daudzi no tiem var izbeigties jau pēc dažiem gadu desmitiem. Taču šodien zinātnieki un inženieri strādā, lai ražošanas tehnoloģijas procesos atrastu iespējas dabas resursu izmantošanai.

2. 1 Hidroenerģētisko resursu ieguves tehnoloģijas
Hidroenerģētiskos resursus iegūst hidroelektrostacijās(HES), kas ir hidrotehnisko būvju un iekārtu komplekss, kurā ūdens plūsmas enerģija tiek izmantota elektriskās enerģijas ražošanai. Hidrotehniskās būves noncentrē ūdens plūsmu un rada nepieciešamo ūdens spiedienaugstumu. Enerģijas pārvēršanai izmanto hidroturbīnas un hidroģeneratorus, ko ievieto HES ēkā, tur atrodas arī vadības pults. HES tuvumā ierīko sprieguma paaugstinošo transformatora apakšstaciju
HES jauda atkarīga no izmantotā ūdens daudzuma, spiediena augstuma un no hidroagregātu lietderības koeficienta.[3.]

2.2. Hidroelektrostaciju priekšrocības
1) HES nav atkarīgas no fosilā kurināmā cenu svārstībām pasaules tirgū.
2) HES nepatērē fosilo kurināmo un nepapildina planētas globālo piesārņojumu ar
CO2 un atmosfēras piesārņojumu ar ozona slāni noārdošām vielām.
3) HES salīdzinājumā ar TEC ir lielākas jaudas manevrēšanas iespējas.

3. HES IETEKME UZ VIDI
Pēdējos desmit gadus notikusi pastiprināta atjaunojamo enerģijas avotu, it īpaši ūdens enerģijas, izmantošana. Tomēr arī šis enerģijas ieguves veids ietekmē apkārtējo vidi. Šī iemesla dēļ ūdens spēkstaciju ekspluatācijā jācenšas sasniegt kompromiss starp enerģijas ieguves ekonomisko un ekoloģisko aspektu.
Ja enerģijas ražošanas iekārtas ekonomiskumu var aprakstīt kvantitatīvi, tad videi nodarīto kaitējumu ir grūti izmērīt un izteikt skaitļos. Šī iemesla dēļ tas vienmēr būs vairāk vai mazāk subjektīvs.
Galvenais fakts, ar kuru pašreiz jārēķinās - HES ir izbūvētas un katrai ir lielāka vai mazāka ietekme uz apkārtējo vidi un ekoloģiju
Nav vērtētas arī upju aizsprostošanas un straujteču appludināšanas netiešās sekas - iespējamā negatīvā ietekme uz ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības izmaiņām nākotnē. Tāpat nav aprēķināms kopējais zaudējums, ko upes ekoloģijai un apkārtējām ietekmētajām platībām nodara aizsprostojums, caurplūduma neritmiskums, zivju un citu ūdens dzīvnieku migrācijas pārtraukšana, galvenokārt tāpēc, ka to var konstatēt pēc ilgāka ietekmes laika. Ūdens uzstādinājuma rezultātā radušās izmaiņas arī piekrastē un uz grunts dzīvojošos dzīvniekus un augus. [8.]

3.1. HES negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi

Veidojot jaunas HES, tika izmainīts ūdensteces dabiskais hidroloģiskais cikls, kas savukārt izmainīja piekrastes un ūdens ekosistēmu daudzu gadu laikā izveidojušos līdzsvaru. Tādas ir Gaujas, Pilskalnu, Ilzēnu HES ūdenskrātuves, kuras jau no seniem laikiem bijušas nosprostotas ar aizsprostiem no jūras, bija izveidojušas laika gaitā savu hidroloģisko režīmu un bioloģisko daudzveidību, bet uzsākot HES ekspluatāciju, tas atkal tika mainīts, mainot ūdenskrātuves līmeņu regulēšanas režīmu, caurplūduma neritmiskumu lejas bjefā. HES īpašnieki pēc iespējas cenšas uzturēt augstāku ūdens līmeni par atļauto.
Ūdens līmeņa svārstībām ir negatīva ietekme gan uz pašas ūdenskrātuves, gan uz ūdensteces, kur ūdens tiek aizvadīts, ekosistēmām. Ir apgrūtināta piekrastes zonas dabiskā augu kopuma atjaunošanās, līdzenās teritorijās rodas pārpurvotas zemes ar nepastāvīgu augu eksistenci. Ūdens līmeņu svārstību rezultātā krasta līnijas ir nepastāvīgas(skatīt attēlos), ūdensaugi tajās atmirst, arī zivis un mikroorganismi nespēj piemēroties šīm svārstībām. Gruntsūdens līmeņu celšanās apkārtējās ūdenskrātuves ietekmētajās teritorijās augšējā bjefā var izraisīt krastos koku bojāeju. Gruntsūdens līmeņa paaugstināšanās var negatīvi ietekmēt būvju pamatus, izsaukt pagrabtelpu applūšanu, kā arī izraisīt ūdens kvalitātes izmaiņas akās. Ietekmētās teritorijas platība atkarīga no uzpludinājuma augstuma, ūdenslīmeņu svārstībām, teritorijas ģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem. Īpatnība, ka tas nenotiek uzreiz, bet pakāpeniski vairāku gadu laikā. Jau ir bijušas sūdzības par gruntsūdens līmeņu celšanos Ilzēnu HES ūdenskrātuvei pieguļošajās teritorijās. Mainās periodiski appludināmā zona, kur, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstecē, ir iespējama appludināšana uz neilgu laiku. Daļa HES ir atjaunotas, neņemot vērā, ka tajā laikā, kad bija pazemināts ūdens līmenis, piekrastes teritorijas tika apbūvētas un vairs nedrīkstēja atjaunot iepriekšējo ūdens līmeni ūdenskrātuvē. Ūdenskrātuvju krastos gan viļņu, gan līmeņu regulēšanas režīma izraisīta veidojas krastu pārstrāde. Ūdenslīmeņu svārstības var izsaukt krastu pārstrādi un nogruvumus gan augšpus, gan lejpus aizsprostam. Krastu pārstrāde gan augšas bjefā, gan lejas bjefā ir novērojama Pilskalna HES. Nozīmīga var būt ūdens līmeņa svārstību ietekme karsta un sufozijas procesu bīstamajās teritorijā HES, kuras darbojas uzkrāšanas režīmā, neritmiskas darbības rezultātā lejas bjefā ūdens tiek novadīts neregulāri, minimālā caurplūduma daudzumi ūdens uzkrāšanas laikā mijas ar turbīnu