Darbs:

attīstības nozīme iekšzemes kopprodukta palielināšanā, jaunu darba vietu radīšana, maksājumu bilances pozitīvā saldo veidošanā.

2.3. Eksporta struktūra pa valstim un pasaules daļam.

90% Eksporta no Latvijas aiziet uz Eiropu un tas ir skaidrs, jo mēs atrodamies Eiropa un eksportēšana uz citam valstim nav izdevīga, tāpēc kā preces cena pieaug transporta izdevumu dēļ.

19.attēls. Eksporta sadalījums pa regioniem 2001.g. ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

20.attēls. Eksporta sadalījums pa valstim Eiropā, 2001.g. ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)
Tā kā Eiropai pieder 90% Latvijas Eksporta, aprakstot Eiropu mēs varam redzēt lielakus partnerus. Izņemot Eiropu tikai Amerikai ir 2.4% no kopeksporta.Lielākie eksporta apjomi Eiropā, un arī vispār ir Vācija, no kopējā eiropas eksporta Vācijai ir 18.94%, Pavisam mazliet atpaliek Lielbritānija – 17.5%. Visam parējām valstīm ir tālu līdz Vācijai un Lielbritānijai.
Ta, ka Latvija eksportē arī uz Āziju, Āfriku un Ameriku, kaut gan mazu daļu, uzskatu ka vajag sadalīt arī tos reģionus.

21.attēls.Eksporta sadalījums pa valstim Āzijā,2001.g.(% no kopēja Āzijas eksporta) ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)
Galvenais sadarbības partnieris Āzijā ir Irāna uz kuru mēs eksportējam gandrīz 30% no kopējā eksporta uz Āziju, bet uz parējam valstīm mazāk par 10%, izņemot vēl Japānu. Varu teikt kā eksports no Latvijas ir praktiski vienmērīgi sadalīts pa visu Āziju.
Nākamais reģions par kuru runāšu ir Āfrika uz kuru aiziet 2.3% no kopēja Latvijas eksporta.
22.attēls. Eksporta sadalījums pa valstim Āfrikā, 2001.g.(% no kopēja Āfrikas eksporta) ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)
No attēla ir redzams ka galvēnais partnieris Āfrikas reģionā ir Alžirija tas eksports uz Latviju ir 56% no kopēja Āfrikas eksporta. 28% eksportē uz Eģipti, 10% uz Nigeriju. Šeit struktūra ir ļoti skaidra, 3 valstis sastāda 90% no Āfrikas eksporta.
23.attēls. Eksporta sadalījums pa valstim Amerikā, 2001.g. .(% no kopēja Amerikas eksporta) ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)
Eksports uz Ameriku sastāda 3.5%, no tiem: apmēram 70% uz Savienotam Valstīm, 7% uz Kanādu, 10% uz Peru un Čile, un atlikušos 13% uz Kostariku, Meksiku, Gvatemalu un citām valstīm. No attēliem var redzēt cik atšķirīga ir struktūra Āzijā un Amerikā, Āfrikā. Uz Āziju eksportē gandrīz uz visām Āzijas valstīm, bet Amerika un Āfrika vairāk par 50% uz vienu valsti. Ja tos reģionus skatīties pa valstīm tad, tā daļa ko sastāda eksports uz vienu valsti ir tik māza, no kopējā Latvijas eksporta tas sastāda mazāk par 1%. Bet tomēr 10% no kopēja Latvijas eksporta sastāda Amerika, Afrika, Āzija un parējās atsevišķas valstis.

Nobeigums

Pēc padarīta darba varam izdarīt sekojošus sēcinājumus:
Dinamika.Pēc grafikiem un tabulam ir redzams kā eksports strauji attīstās un aug straujos tempos, bet diemžel imports aug vēl straujākos tempos, un tieši tāpēc tīrais eksports ir negatīvs. Tīram eksportam katru gadu jau četrus gadus pēc kārtas ir vienāda dinamika katra gada beigas saldo strauji samazinās, bet gada sakumā atkal ļoti straji paaugstinas līdz iepriekšējam līmenim. Negatīvo balanci preču eksporta sedz pakalpojumu eksports, kuram saldo ir pozītīvais.Arī preču eksporta īpatsvars no kopēja IKP piaug, kaut gan 1999.gadā bija straujšs kritums, bet tagad atkal ir augoša tendence – bet tas ir ļoti svarīgs radītājs priekš ekonomikas, kurš nosaka ekonomisko attīstību.Par pēdējam četriem gadiem strauji palielinās eksports uz ES un turpinā palielināties, un tagad sastāda 65% no kopēja eksporta. Ar parējam valstīm dināmika nav visai skaidra, jo piemēram eksporta samazinājums uz NVS valstīm 1999.g ir saistāms ar Krievījas krīzi, bet līdz tam arī bija augoša tendence, apmēram puse no NVS eksporta sastāda Krievija un atlikumu sastāda Baltkrievija un Ukraina un parējie.
Svarīgākie eksporta partnieri pa valstīm ir: Vācija – 1.vietā, Lielbritānija – 2.vietā, Zviedrija – 3.vietā, Lietuva – 4.vietā un Krievija – 5.vietā, pēc 2001.gada datiem bet Vācija un Zviedrija ir ļoti tuvu viens otrai pēc apjomiem un 2000.gada samainas ar vietam, Krievija 1998.gada bija 3.vietā bet zaudēja savu pozīciju.
Pēc prognozes ir tendence eksports –imports saldo samazinājums, iemēsli importa samazinājums mūsu tirgus šauruma dēļ, un eksporta paaugstinājums ekonomikas attīstības dēļ.
Struktūra: Galvēna Latvijas eksportprece ir koksne un to eksports pieaug, otrajā vietā ir tekstils, talāk metāli, pārtika, mehanismi un ķīmijas preces.
Uz ES valstīm eksporte visvairāk koksnes izstradājumus, tekstilu un metāla izstrādājumus , bet uz Krieviju zivju konservus, elektriskās ierīces, mašinas un mehānismus, kā arī medikamentus un kažokādas.
Pēc pakalpojumu grupam Latvija domine transporta pakalpojumi, un tas ir skaidrs tāpēc kā mūsu ģeografiskais stavoklis to nosāka. Visvairāk mēs eksportējam jūras transporta pakalpojumus, otrā vietā ir pārējais transports – tas vairākkārt ir sauszemes transports. Nakāmā vietā pēc transporta iet ceļojumi, pēc tam dieniesta pakalpojumi un pārējie, pēdējā vietā finansu pakalpojumi.
Pēc pasaules daļām eksports iet visvairāk uz eiropu 90% no kopēja eksporta, un atlikušie 10% iet uz Āziju, Ameriku, Āfriku un parējam valstim. Pa valstīm Eiropā: 19% uz Vāciju, 17,5% uz Lielbritāniju. Āzijā 29% uz Irānu, 15% uz Japānu, 9,3% uz Kazahstānu. Āfrikā 56% uz Alžiriju, 28% uz Eģipti. Amerikā 68% uz Savienotām Valstīm un 7% uz Kanadu.
Kopumā Latvijas eksports turpinās pakāpeniski atgūt savas tirgus pozīcijas Krievijā, kas tika zaudētas 1998.gada finanšu krīzes laikā. Ņemot vērā Krievijas ekonomikas nostiprināšanos, eksportam šajā virzienā vajadzētu turpmākajos gados palielināties. Arī eksports uz citām valstīm varētu pieaugt, jo palielināsies Latvijas ražotāju konkurētspēja. To varētu ietekmēt tas, ka drīzumā vajadzētu sākt atmaksāties lielajām tiešajām ārvalstu investīcijām, kas varētu palielināt vietējās ražošanās efektivitāti un produktu kvalitāte varētu sasniegt ES kvalitātes prasību līmeni. Turpmākajos gados investīciju pieauguma tempi Latvijā būs stabili un 2002. un 2003.gados turpināsies ieplūst tiešās ārvalstu investīcijas, neņemot vērā to, ka ir palikuši tikai daži lieli privatizējami uzņēmumi. Kā es jau rakstīju ekonomisti prognozē negatīvo saldo samazinājumu, straujas eksporta attīstības dēļ.

Izmantotā literatūra:

1. ”Latvijas ārējā tirdzniecība” 2001.g, Rīga, Ceturkšņa biļeteņs
2. Centrālas Statistikas Bāzes interneta lapa
3. Ekonomikas ministrijas interneta lapa
4. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību,2001.g decembris,Rīga
5. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību,2001.g jūnijs,Rīga
6. “Starptautiskie ekonomiskie sakari Latvija”, 1997.g, Georgs Lībermanis, Kamene
7. “Dienas Bizness”, 2002.g. 23.un 17 aprīlis
8. “Бизнес&Балтия”, 2002.g. 23.ap