Apraksts:

Lai runātu par eksporta dinamiku un struktūru, es uzskatu par vajadzīgu to definēt: Produkcijas eksports – ir dotajā valstī ražotās produkcijas izviešana un realizācija ārzemēs, ka arī produkcijas realizācija iekšzemes izvešanai uz citām valstīm ar nosacījumu, ka šīs preces šķērsos robežu. Ta kā savā kursa darbā es mazliet izskatīšu arī pakalpojuma eksportu, definēšu arī to. Pakalpojumu eksports – eksporta sastāvdaļa, taja skaitā tūrisms. Pakalpojumu eksportu ārzemniekiem valsts var īstenot savā teritorijā vai arī ārzemēs. Abos gadījumos tiek iegūta ārzemju valūta. Par pakalpojumu apjomu var spriest, gan pēc dotās valsts pakalpojumu sfēras konkrēto organizāciju darbības, gan arī netieši, pēc ārzemju valūtas kustības pāri valsts muitas robežai. Tā kā šī valūtas kustība bieži vien (arī Latvijā) netiek ne kontrolēta, ne uzskaitīta, valstī aprēķinātie dati ir lielā mērā novērtējums. Tieši tāpēc pakalpojuma eksportu es izskatīšu tikai mazliet. Eksporta dinamika – ka attīstas eksports, kadas tiek ievērotas tendences un kadi tendencem ir tempi. Eksporta struktūra – tas ir eksporta sadalījums pa preču grupām, pa valstu grupām.

Darbs:

Saturs

Ievads.................................................................................... 3.lpp.

1.1. Eksporta dinamika......................................................... 5.lpp.

1.2. Eksporta dināmika pa valstīm un valstu grupām........... 7.lpp.

1.3. Eksporta dinamika: prognoze........................................ 11.lpp.

2.1. Eksporta struktūra pa preču grupām.............................. 12.lpp.

2.2. Eksporta struktūra pa pakalpojumu grupām.................. 14.lpp.

2.3. Eksporta struktūra pa valstim un pasaules daļam.......... 15.lpp.

Nobeigums............................................................................ 19.lpp.

Literatūras saraksts................................................................ 21.lpp.

Ievads

Es uzskatu, kā izvēlētais temats ir aktuāls, jo valsts eksports ir viena no galvenajam sfēram, kas uztur nacionālo labklājību. Ir ļoti svarīgi valstij rupēties par sava eksporta nozares attīstīšanu, jo tas palielina valsts iekšzemes kopproduktu, dod iespēju ražotājiem samazināt savas ražošanas izmaksas, paaugstināt produktu kvalitāti. Eksporta nostiprināšana ir ļoti svarīgs un aktuāls jautājums jebkurai valstij, arī Latvijai it īpaši pašreizēja ekonomiskajā situācijā. Eksports ir faktors ārzemju valūtas saņemšanai un ražošanas atbalstīšanai. Mūsdienu Latvijas ekonomikā eksports kļuva par lielāko ekonomikas nozari, caur kuru realizējas gandrīz 30%IKP.
Mana kursa darba mērķis ir parādīt kada ir Latvijas eksporta struktūra pēdējos gados, kadas preces eksporte vairāk, uz kādam valstim eksporte vairāk, kā arī parādīt cik dinamiski attīstas eksports, kadas ir tendences: augšana vai kritums un kadi ir tempi – cik atri aug vai krit. Dinamiku es paradīšu par lielāko periodu, tāpēc kā vajāg saredzēt dinamiku, bet struktūras izskatīšanai es ņemšu nelielu periodu.
Mana darba galvēnie uzdevumi ir atrast tādus makroekonomikas datus kuri vislābāk parāda Latvijas eksporta dinamiku un struktūru, un ne tikai atrast bet arī atspoguļot, ka arī savākt kopā savā kursa darbā visus datus tāda veidā lai būtu saprotāms ne tikai pašai, bet arī citiem.Un lai būtu sasniegts mērķis.
Par vispiemērotāku metodi dinamikas un struktūras paradīšanai es uzskatu grafikus, kurus es taisu Exelī pēc statistikas datiem un kopēju uz Wordu. Struktūras parādīšanai es lietoju “Pie” veida grafikus, kur apaļu pirāgu sadalu pa procentiem vai skaitļiem (kā kurā gadījumā) un parādu kādu daļu ieņem kada valsts vai prece. Dinamiku es parādīsu “Line” veida grafikos, kur pa gadiem vai mēnešiem atzīmēšu ar linijas augstumu eksporta apjomu, ta būs redzama tendence un dinamika. Dažus datus parādīšu tabulas veidā.
Uzskatu sava kursa darba tematu par īpašu par kuru nav daudz rakstīts, vairāk informācijas atspoguļo cipari, procenti tieši tapēc galvēnais datu avots man bija statistikas biļeteņi un Centrālās Statistikas Bāzes interneta saits, avīzes ir ļoti svaiga informācija par pirmajiem 2002 gada 3 mēnešiem. No grāmatām es galvēnokārt ņemu definicījas.Ļoti liela nozīme bija Ziņojumam par Latvijas tautsaimniecības attīstību kur var redzēt kā vajag analizēt datus par daudziem gadiem, kā labāk parādīt dināmiku, piemēram pa mēnešiem vai pa gadiem.
Tā kā es lielu informācijas daļu ņemu no statistikas biļeteņa lai visa informācija un dati būtu saprotāmi ir vērts uzradīt kā tiek aprēķināti ārējās tirdzniecības dati.
Ārējās tirdzniecības dati aprēķināti, izmantojot informāciju no muitas kravas deklarācijām un statistikas pārskatiem.
Ārējās tirdzniecības dati aprēķināti, izmantojot speciālo tirdzniecības sistēmas shēmu. Ārējās tirdzniecības apgrozījumā iekļautas šādas preču plūsmas.
Eksporta kopapjomā ieskaitītas:
- preces, kas izvestas realizēšanai ārvalstīs;
- preces, kas izvestas pārstrādei ārvalstīs, uzņemoties saistības par atpakaļievešanu;
- importētās preces, kas pēc pārstrādes izvestas uz ārvalstīm;
- reeksports, t. i., patēriņam Latvijā importētās preces, kas izvestas atpakaļ uz ārvalstīm.
Papildus muitas kravas deklarāciju datiem, ārējās tirdzniecības apgrozījumā ir ieskaitīts elektroenerģijas un dabasgāzes eksports un imports no ikmēneša statistikas pārskatiem, kā arī līdz 1998.gadam ceturkšņa informācija par ārpus valsts teritorijas esošo zvejas kuģu tirdzniecības darījumiem.
Eksporta un importa kopapjomā nav ieskaitīts ievedums un izvedums uz laiku, preces remontam, nomai, vēstniecībām un diplomātiskām pārstāvniecībām, humānās palīdzības kravas.
Preču eksports ir uzrādīts faktiskajās FOB cenās. Tā ir preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai.
Tagad, kad viss ir definēts un paskaidrots varam sakt darbu ar pašu kursa darba satūru.


1.1.Eksporta dinamika.

Lai runātu par eksporta dinamiku un struktūru, es uzskatu par vajadzīgu to definēt:
Produkcijas eksports – ir dotajā valstī ražotās produkcijas izviešana un realizācija ārzemēs, ka arī produkcijas realizācija iekšzemes izvešanai uz citām valstīm ar nosacījumu, ka šīs preces šķērsos robežu. Ta kā savā kursa darbā es mazliet izskatīšu arī pakalpojuma eksportu, definēšu arī to. Pakalpojumu eksports – eksporta sastāvdaļa, taja skaitā tūrisms. Pakalpojumu eksportu ārzemniekiem valsts var īstenot savā teritorijā vai arī ārzemēs. Abos gadījumos tiek iegūta ārzemju valūta. Par pakalpojumu apjomu var spriest, gan pēc dotās valsts pakalpojumu sfēras konkrēto organizāciju darbības, gan arī netieši, pēc ārzemju valūtas kustības pāri valsts muitas robežai. Tā kā šī valūtas kustība bieži vien (arī Latvijā) netiek ne kontrolēta, ne uzskaitīta, valstī aprēķinātie dati ir lielā mērā novērtējums. Tieši tāpēc pakalpojuma eksportu es izskatīšu tikai mazliet. Eksporta dinamika – ka attīstas eksports, kadas tiek ievērotas tendences un kadi tendencem ir tempi. Eksporta struktūra – tas ir eksporta sadalījums pa preču grupām, pa valstu grupām.
Latvijas preču eksports 2001.gadā turpināja palielināties tikpat straujos tempos kā iepriekšējā gadā. Tā apjomi 2001.gada janvārī – novembrī pa 13% pārsniedza iepriekšēja gada līmeni (faktiskajās cenās).

1.attēls. Preču eksporta apjomi pa mēnešiem 1997.01-2001.07.( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

2. tabula. Preču eksports milj.Ls pa mēnešiem 1997.-2001.gadi. .( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)


1997 1998 1999 2000 2001
I 66.2 83.2 74.9 79.6 95.6
II 66.1 91.2 78.1 94.1 98.5
III 76.7 95.7 92.4 100.8 110.5
IV 84.2 93.7 82.7 93.6 104.5
V 80.3 98.7 88.6 95.5 120.2
VI 79.3 94.6 82.3 101.6 110.5
VII 82.8 98.3 81.8 91.0 98.0
VIII 82.3 81.6 84.1 96.5 108.1
IX 85.2 80.3 89.1 88.8 97.0
X 93.6 83.9 86.9 99.9 114.6
XI 83.2 85.3 82.2 92.1 107.2
XII 87.4 76.3 85.1 97.7 91.7

Savukārt ekonomisko aktivitāšu būtiska palielinājuma dēļ importā apjomi šajā periodā pieauga vēl straujakos tempos(par 15%) un Eksporta saldo dinamika pasliktinajas.

3.attēls. Preču eksporta saldo pa mēnešiem 1997.01-2001.07.

No preču eksporta saldo grafika ir labi saskatāma dinamika: katra gada beigas saldo strauji samazinas, bet gada sakumā atkal ļoti straji paaugstinas.
Ja apskatīsim kopējo eksportu pa gadiem tad skaidri redzam cik straujos tempos aug eksports, bet dažreiz diemžel arī eksporta saldo:

4.tabula. Preču eksporta apjoms mlj Ls pa gadiem un saldo. .( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)
1997 1998 1999 2000 2001
Eksports 971.7 1068.9 1008.3 1131.3 1256.4
Eksporta saldo -610.6 -812.4 -715.6 -802.6 -945.2

Kopš 1999.gada eksports katru gadu pieaug, par 123mlj.Ls – 2000.gadā, un par 125.1mlj.Ls – 2001.gadā. Bet ka mēs varam redzēt no 3.attēla Latvijā ir izteikta negatīva preču tirdzniecības bilance kuru daļēji nosedz pozitīvais pakalpojumu saldo(5.attēls).Pakalpojumu eksports aug un atšķirība no preču eksporta pakalpojumu saldo arī aug.

5.tabula. Pakalpojumu eksporta apjoms milj.Ls un saldo.( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)
1998 1999 2000
Eksports 654.2 599.4 735.1
Eksporta saldo 179.2 196.6 273.7

Salīdzinot 5. un 4.tabulas varam secinat ka pakalpojumu eksports, sastāda mazāku apjomu, bet ar pozītivu saldo kas priekš ekonomikas ir labi. Pakalpojumu eksports nosedz apmēram 1/3 daļu no negatīvas preču eksporta saldo.

6.tabula. Preču eksporta saldo mīnus pakalpojumu
eksporta saldo (milj Ls). ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)
1998 1999 2000
Preču eksp.saldo-pakalp.eksp.saldo -633.2 -519.0 -528.9

Produkcijas eksports un iekšzemes kopprodukts. Viens no valsts ekonomikas attīstības indikatoriem ir produkcijas eksporta īpatnējais svars iekšzemes kopproduktā. Pēc 1999.gada krituma eksporta īpatsvars kopproduktā palielinās.

7.tabula. Eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā (%).( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)
1995.g, 1996.g 1997.g. 1998.g. 1999.g. 2000.g. 2001.g.
29,3% 28,1% 29,7% 29,8% 25,9% 26,0% 26,4%

1.2.Eksporta dinamika pa valstīm un valstu grupām.

Eksporta daļa uz Eiropas Savienības valstīm ir lielākā un pakāpeniski pieaug, sasniedzot 2000.g. gandrīz 65% no visa eksporta.

8.attēls.Eksporta sadalījums pa valstu grupām 2000.g. ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

Dinamika labi ir redzama nākamāja attēlā, eksporta apjomi uz ES pieauga, bet uz NVS bija samazinājums 1999.g un 2001.g., uz pārējiam valstim eksporta apjomi pieauga uz NVS valstu rēķina. Ja sadalīt 2001.g. pa procentiem tad redzesim samazinājumu eksporta % uz ES līdz 61,2%, un uz NVS līdz 14,8%.
9.attēls. Eksporta dinamika pa valstu grupam, milj Ls. ( pēc Latvijas Statistikas Biļeteņa datiem)

Svarīgākās eksporta preces, kuras eksportē no Latvijas uz ES, bija: koksne un tās izstrādājumi (zāģmateriāli, apaļkoki, saplāksnis, koka izstrādājumi), trikotāžas un tekstila apģērbi, metāli un to izstrādājumi, mēbeles.
Svarīgākās eksporta preces, kuras eksportē no Latvijas uz NVS, bija elektriskās mašīnas un iekārtas (piem.elektromotori, ģeneratori, elektriskie transformatori, indukcijas spoles, statiskie elektropārveidotāji, u.c.), zivju konservi, medikamenti, mašīnas un mehānismi (dažadi darba galdi un iekārtas tautas saimniecības nozarēm).

Eksporta dinamika uz ES.
Eksporta apjomi uz ES valstim periodā no 1998. līdz 2001.gadam aug, pēc grafika tas ir ļoti labi redzams:

10.attēls. Eksporta apjomi mlj.Ls uz