Darbs:

proti, IKP apjomu. NATO kopīgie budžeti ir relatīvi nelieli un aptver NATO galvenās mītnes un centrālo štābu uzturēšanas izdevumus, kā arī atsevišķas kopīgas infrastruktūras programmas. No iestāšanās brīža Latvija apmaksās noteiktu daļu no šiem kopīgajiem budžetiem. Aplēses liecina, ka Latvijas iemaksas NATO kopīgajos budžetos 2004.gadā varētu sasniegt ap 0,9 miljoniem eiro (aptuveni 0,55 miljoniem latu), 2005.gadā ap 1,4 miljoniem eiro (ap 0,85 miljoniem latu) un 2006.gadā līdz 1,55 miljoniem eiro (ap 0,95 miljoniem latu). Iemaksu pieaugums saistīts ar Latvijas pakāpenisku iekļaušanos kopīgo infrastruktūras projektu finansējumā. Reformu plāns dalībai NATO paredz kolektīvās aizsardzības principu, bruņoto spēku tālāku reformu, kā arī specializāciju un integrāciju NATO struktūrās.



Latvija kļūst par NATO dalībvalsti




2004. gada 29. marts Latvijai ir kļuvis par vēsturisku. Latvija kopā ar Bulgāriju, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju pievienojusies Ziemeļatlantijas aliansei tās piektajā un līdz šim lielākajā organizācijas paplašināšanas kārtā. Tajā dienā Latvijas ministru prezidents Indulis Emsis un aizsardzības ministrs Atis Slakteris, kā arī citas augstas valsts amatpersonas Vašingtonā iesniedza ASV Valsts departamentā Ziemeļatlantijas līguma ratifikācijas dokumentus. Tas nozīmē, ka Latvija kļūst par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.
Līdz ar to septiņu jauno valstu pievienošanos NATO apvienos 26 dalībvalstis. Šī bija lielākā paplašināšanās alianses vēsturē. Kā aprēķināja aģentūra LETA – septiņas jaunās NATO dalībvalstis papildināja aliansi ar aptuveni 175 000 karavīru. Vislielāko pienesumu deva Rumānija(87 000 karavīru) un Bulgārija(42 000). Salīdzinoši Latvijas bruņotajos spēkos bija ap 4900 karavīru, trīs tanki „T – 55”(skat. pielik. Nr. 4) un 13 citas bruņumašīnas.
Prakstisku labumu no pievienošanās NATO Baltijas valstis izjuta jau drīz, kad to gaisa telpu sāka apsargāt NATO aviācija ar slaveno iznīcinātāju F – 16(skat. pielik. Nr. 5). Šim nolūkam tika izmantotas Lielbritānijas, Beļģijas, Dānijas un Norvēģijas lidmašīnas.
Pievienojoties NATO līgumam, Latvija apstiprina savu uzticību ANO hartas mērķiem un principiem, savu vēlēšanos "dzīvot mierā ar visām tautām un valdībām".


Latvijas augstāko politiķu komentāri par iestāšanos NATO.

Vaira Vīķe – Freiberga, Valsts prezidente:
Vēsturiski šī ir pirmā reize, kad varam būt pārliecināti par savu drošību – Latvijai tiks sniegts vislielākais atbalsts, kāds šobrīd pieejams pasaulē. Latvija var baudīt tādu drošības sajūtu, kas iespaidos visu mūsu tālāko attīstību, tajā skaitā ekonomisko izaugsmi, kaut vai veicinot tirdznieciskās saites ar citām valstīm, kam mūsu drošības garanti ir būtiski. Arī gatavošanās NATO bija nozīmīga daudzpusīgai valsts attīstībai – ne tikai smags politisks darbs, diplomātijas centieni, bet daudzi neskaitāmi praktiski sasniegumi ne tikai bruņoto spēku attīstībā, bet demokrātisko institūciju stiprināšanā.
(2004. gada 30. marts, Diena)


Ģirts Valdis Kristovskis, bijušais aizsardzības ministrs:
Atlikt uzņemšanu uz vēlāku laiku būtu nozīmējis paturēt Latviju atpalicībā, ko mēs nevarējām atļauties. Bija gan atsevišķi bīstami brīži – kaut vai kad Lietuva centās uzspiest modeli, ka izmēģinājumam attiecībās ar Krieviju uzņem vienu Baltijas valsti, viņus. Interesants brīdis bija 1999. gada vasaras sākumā, kad NATO Eiropas spēku komandieris Veslijs Klārks bija Rīgā un es viņam prezentēju mūsu attīstības plānus. Viņš bija atzinīgs un iedrošināja smagi strādāt, taču, kad lūdzu privāti padomu, viņš teica: „Latvia is in trouble.”(tulk. Latvijai ir nepatikšanas). Valdības un komandieri bija maz darījuši, lai pārmantotās padomju tradīcijas armijā pārveidotu rietumu standartos, ko es izdarīju. NATO ir un paliks spēcīgākā organizācija uz zemeslodes, taču to gaida bēdīga nākotne, ja tā zaudēs identitāti un mērķus viedokļu nesaskaņošanas un iekšpolitisku intrigu dēļ.”
(2004. gada 30. marts, Diena)


Raimonds Graube, bijušais NBS komandieris:
Kad Veslijs Klārks 1999. gada vasarā bija Rīgā pirmajā vizītē, mēs runājām par NATO integrāciju un viņš izteica atmiņā paliekošu frāzi: „Jūs būsit NATO un varbūt tam esat vēl tuvāk, nekā paši domājat.” Tolaik mēs paši vēl runājam par varbūt 2006. gadu, agrākais. Liela loma bija noturīgai ASV ārpolitikai, trimda bija aktīva, mūsu uzņemšanu atbalstīja arī vairākas Eiropas valstis, un beigās viņi guva virsroku. Turklāt mūsu ārpolitika un rīcība bija konsekventa – miera misijās mēs esam no 1996. gada, un, lai gan bija daudz skeptiķu, tagad mēs saņemam augļus.
(2004. gada 30. marts, Diena)

Ojārs Klaniņš, bijušais vēstnieks ASV:
Kad 1998. gadā notika pirmā paplašināšanās, man bija pārliecība, ka agri vai vēlu mūs uzņems, bet nebija skaidrs, uz cik ilgu laiku Baltijas jautājums atlikts. Kad es pirmo reizi dzirdēju, ka Vācija un Lielbritānija ir mainījusi savu viedokli par mums NATO, un dāņi un ASV vairs nebija vienīgie aizstāvji, kad neoficiāli tapa zināms, ka arī Krievija vairs tik asi neuzstāj, tad bija skaidrs. Esmu pārliecināts, ka Vācija nekad to nebūtu atbalstījusi, ja Krievija neatbalstītu, un svarīgi bija, ka arī Buša administrācija Klintona līniju atbalstīja un noveda līdz galam.
(2004. gada 30. marts, Diena)


Nobeigums



Iestājoties NATO, Latvija bija veikusi ļoti nozīmīgu ārpolitisko posmu valsts pastāvēšanas vēsturē. Bet tas nebūt nenozīmē, ka Latvija ir paveikusi visu saistībā ar dalību NATO. Tagad nāksies pierādīt, ka esam spējīga un uzticama valsts pārējām alianses dalībvalstīm. Mūsu valsts būs spiesta izlemt varbūt ne tik patīkamus jautājumus, kā, piemēram, vēl pirms pāris gadiem, kad bijām kandidātvalsts, izlemt sūtīt savus karavīrus uz Irāku, bet tā ir sava veida drošības cena, ko Latvijai nāksies samaksāt, lai arī militārajā jomā mūsu palīdzība NATO ir ļoti niecīga, drīzāk simboliska. Cik ilgi pastāvēs NATO un Latvija tajā ir grūti pateikt, jo pasaule ir ļoti dinamiska un nemitīgi mainīga, bet vienu var teikt droši: Latvija ir ieguvusi spēcīgu drošības līdzekli pret pasaulē pastāvošo ļaunumu.

Tēzes

• Latvija 90. gadu sākumā noteica ārpolitikas prioritātes: iestāties Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā (NATO).

• NATO ir militāri - politiska savienība.

• Lai iegūtu ciešākas saites ar NATO, Latvija iesaistās programmā „Partnerattiecības mieram”.

• Militāro attīstību Latvija sāka no pašiem pamatiem.

• 1999. gadā Latvija sāk veikt reālas reformas militārajā jomā.

• No 1999. gada Latvija katru gadu līdz 2004. gadam izstrādāja Rīcības plānu dalībai NATO.

• 2004. gada 29. martā Latvija tiek uzņemta militārajā aliansē – NATO.

• Iestājoties NATO, Latvija uzsāk jaunu posmu ārpolitikas dzīvē.

Pielikumi


Nr. 1

Mi – 2


Nr. 2



Nr. 3

An – 2

Nr. 4


T – 55

Nr. 5


F - 16

Izmantotā literatūra

• Šics U. Latvija ceļā uz NATO – SIA „N.I.M.S.”, 1996. – 40. – 50. lpp.
• Jundzis T. Latvijas drošība un aizsardzība – „Junda”, 1995. – 210. – 302. lpp.
• Lieģis I. Latvijas integrācija NATO – sapnis vai realitāte? – AS „McĀbols”, 2000. – 25. – 30. lpp.
• NATO rokasgrāmata – NATO, 2001. – 65. – 78. lpp.
• Zvejnieks O. Latvijas neatkarība atkarīga no Polijas un Vācijas – Kapitāls, 2004. 12. Nr. 14. lpp.
• Latvijas armija- reāls spēks vai butaforija?// http://latvians.lv/modules.php?name=zinjas&file=article&sid=315 Resurss aprakstīts – 2006. g. 20. janv.
• Filma Combating terrorism: NATO’s role, NATO, 2004. g..
• Robežsargi atzīmē dienesta atjaunošanas 14. gadadienu // http://www.virtualliepaja.lv/modules.php?name=zinjas&file=article&sid=1407 Resurss aprakstīts – 2005. g. 13. dec.
• Kas ir NATO?// http://www.nato.int/docu/other/lv/facts/what-is_lat.htm Resurss aprakstīts - 2000. g. sept.
• Integrācija NATO 1999. Gada pārskats// http://www.mod.gov.lv/index.php?pid=03199 Resurss aprakstīts – 2000. g. janv.
• Ko maksā dalība NATO?// http://www.politika.lv/index.php?id=104895&lang=lv Resurss aprakstīts - 2002. g. 12. nov.
• Latvijas Reformu ieviešanas plāns dalībai NATO// http://www.mfa.gov.lv/lv/dp/4087/4088 Resurss aprakstīts - 2004. g. jūl.
• NATO dalībvalstu pasākumu plāns// http://www.nato.int/docu/other/lv/facts/nato-map_lat.htm Resurss aprakstīts - 2000. g. aprīlī.
• Latvija NATO dalībvalsts. – Diena, 2004. g. 30. marts – Nr. 76, 3. lpp.
• Antonevičs M. Latvija kļūst par NATO dalībvalsti. – Latvijas Avīze, 2004. g. 29. marts – Nr. 88, 1. lpp.
• Brošūra: NATO 21. gadsimtā. – 2004. g.
• Informatīvs izdevums: NATO pēc pārmaiņām. – 2004.