:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Par tūrismu un kruīzu piedāvajumiem tūrismu aģentūrās

Darbs:

Latvijas Universitāte
Ekonomikas un vadības fakultāte
Starptautisko ekonomisko attiecību katedra




KURSA DARBS
Kruīzu tūrisma piedāvājuma analīze





Vadības zinību bakalaura
studiju programmas
2.kursa studente
Inga Šīmane
is06012
Zinātniskais vadītājs
Docents Juris Brencis




Rīga 2008
Saturs
lpp.
Ievads .…………………………………………………………............................ 3
1 Tūrisma teorētiskie aspekti 4
1.1 Tūrisma jēdziens 4
1.2 Tūrisma klasifikācija 7
1.3 Izejošā tūrismu veidu raksturojums 8
2 Izejošais tūrisms Latvijā 14
3 Kruīzu tūrisma piedāvājuma analīze 18
Secinājumi…………………………………….................................................................... 26
Izmantotā literatūra …………………….............................................................................. 27



Ievads
Mūsdienās tūrisms ir viens no dinamiskākajiem sektoriem kā pasaules ekonomikā, tā arī Latvijas. Pēdējo gadu desmitu laikā tūrisma attīstība noritējusi ļoti strauji– ir notikusi tūrisma veidu specializācija un specifisku tūrisma produktu izstrāde, paplašinās tūristiem piedāvāto pakalpojumu klāsts, strauji pieaug tūrismu uzņēmumu skaits, palielinās gan ārvalstu, gan arī vietējo tūristu plūsmas. Latvijā vairāk tiek reklamētas nevis Latvijas tūrisma iespējas ārvalstu ceļotājiem, bet gan ārvalstu tūrisma produkts. Un līdz ar to, var secināt, ka Latvijas tūrisma firmām daudz ienesīgāks ir izejošais tūrisms, nekā ienākošais. Gan izejošais, gan arī ienākošais tūrisms ir vieni no tūrisma veidiem. Izejošais tūrisms ir kādas valsts ceļotāju izbraukšana no savas valsts, lai izklaidētos, atpūstos, apskatītu valsti, veiktu darījumus, apmeklēt draugus un radiniekus u.c.
Kursa darba mērķis ir izpētīt un izanalizēt kruīzu tūrisma piedāvājumu Latvijas tūrisma aģentūrās.
Lai sasniegtu darba mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi:
 izpētīt, kas ir tūrisms un ko tas sevī ietver;
 izpētīt un izanalizēt kruīzu tūrisma piedāvājumu;
 izdarīt secinājumus.
Darbā izmantoti šādi pētījumu avoti - specializētās literatūras izpēte, interneta resursu izpēte un atrastās informācijas analīze.


1 Tūrisma teorētiskie aspekti

1.1 Tūrisma jēdziens
Pirmo reizi vārds tūrisms radies Anglijā. Žurnālā „Sparting Magazine” 1811. gadā sāka lietot šo vārdu līdzšinējā „ceļotājs” vietā. Pats vārds radies no franču valodas tour – pastaiga, brauciens. Par tūristiem 19. gs. Eiropā sāka saukt iebraukušos tūristus, galvenokārt no Anglijas.
Plašāks tūrisma jēdziens ir definēts visai vāji. Pirmkārt, tūrisms ir tikai viens no atpūtas paveidiem līdzās sportošanai, vaļaspriekiem un citiem izklaidēšanās veidiem un ka visas šīs nodarbes ir patstāvīgi brīvā laika pavadīšanas veidi. Tūrisms parasti ir saistīts ar noteiktiem izdevumiem, lai gan ne vienmēr. Piemēram, ja cilvēks dodas pārgājienā pa lauku apvidu un paši sev nes līdz pārtiku, tas nebūt neveicina šī reģiona ekonomiku. Tātad tūrisms ir viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem, kas parasti, bet ne vienmēr ir saistīts ar izdevumiem. Turpinājumā tūrismu varētu definēt kā cilvēku pārvietošanos prom no to parastās dzīvesvietas. Tomēr vēl aizvien nav panākts kopīgs viedoklis par to, cik tālu cilvēkiem jāceļo, lai oficiālajos dokumentos viņus varētu uzskaitīt kā tūristus. Tā piemēram, Kanādas valdība definē to kā ceļojumu vismaz divdesmit piecu jūdžu attālumā no tūristu dzīvesvietas, bet Anglijas Tūristu padome ir lietojusi divdesmit
jūdžu attālumu un vismaz trīs stundu ilgu ceļojumu, lai definētu brīvā laika pavadīšanu ārpus mājas.
Vieni no pirmajiem definēt tūrismu mēģināja profesori Huncikers un Krapfs no Bernes universitātes 1942. gadā. Viņi uzskatīja, ka tūrisms jādefinē kā „parādību un attiecību kopums, kas rodas no iebraucēju ceļojuma un uzturēšanās tiktāl, cik tas nenoved pie pastāvīgas dzīvošanas un nav saistīts ar jebkādu peļņu nesošu darbību”. Šī definīcija nošķir tūrismu no migrācijas, taču pieļauj, ka tūrismam svarīga ir gan ceļošanas, gan uzturēšanās, tādējādi neieskaitot vienas dienas ceļojumus. Kā arī šī definīcija izslēdz arī darījumu braucienus, kas ir saistīti ar peļņas gūšanu, pat ja šie ienākumi nav gūti galamērķa valstī. Tāpat grūti atšķirt darījuma braucienu no atpūtas brauciena, jo vairums darījuma braucienu apvieno arī atpūtas elementus.
Runājot par tūrismu jebkurā aspektā – no likumdošanas, statistikas, uzņēmējdarbības vai pētniecības viedokļa, kā arī no valsts orientācijas uz starptautisko tūrisma attīstību, tūrisma definējumā izdala:
 brīvā laika pavadīšanu ārpus pastāvīgās dzīves vietas
 iedzīvotāju īpašu pārvietošanās veidu
 tautsaimniecības nozari
Tātad ar tūrismu saprot darbību, telpu, kurā darbība notiek un arī pakalpojumu iestādes un organizācijas, kas iesaistās ceļojumu organizēšanā un apkalpošanā. Tūrisma ģeogrāfijā tiek aplūkoti visi trīs pamatjēdzieni.
Tūrisma galvenās pazīmes:
 pirmā pazīme akcentē faktu, ka tūrists īslaicīgi maina atrašanās vietu, pārvietojas, bet atgriežas savā dzīves vai darba vietā. Dažās valstīs minēts attālums no dzīves vietas.
 otrā pazīme uzsver atrašanos jaunā vietā, kura ir galvenais ceļojuma mērķis un arī pārvietošanās rezultāts. Minimālais ceļojuma ilgums ir, kad ceļotājs atrodas ceļojumā vismaz 24 stundas vai nakšņo ārpus savas dzīves vietas, maksimālais – ne ilgāk par vienu gadu.
 trešā pazīme raksturo to, ka ceļojuma izdevumiem, tūrista izdevumiem ir patēriņa raksturs. Tūrisma brauciena mērķi var būt dažādi, bet tiek izslēgti visi tie braucieni, kas ir saistīti ar ražošanu, algota darba veikšanu vai naudas pelnīšanu apmeklētajā vietā.
1989. gadā Hāgā notika Starpparlamentu tūrisma konference, kurā pieņēma Hāgas Tūrisma deklarāciju. Tajā tūrisms tiek definēts šādi:
Tūrisms ir parādība, kas ietver cilvēku brīvu pārvietošanos no dzīvesvietas uz citu vietu un pakalpojuma sfēru, kas apmierina šīs vajadzības.
Tūrisms – personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk par vienu gadu, un pakalpojumu sfēra, kura apkalpo šo personu.
Tūrisms – jebkura veida darbība un aktivitāte, kas nodrošina jeb ir saistīta ar cilvēku pagaidu, ne īsāku par 24 stundām un ne garāku par 1 gadu, kustību ar uzturēšanos ārpus patstāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas vai biznesa nolūkā, ja tas nav saistīts ar jebkāda veida algotu darbību apmeklētajā vietā.
Latvijas Tūrisma likumā atrodama šāda tūrisma definīcija:
Tūrisms – jebkura veida darbība vai aktivitāte, kas nodrošina vai ir saistīta ar cilvēku pagaidu ceļojumu ārpus savas patstāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas vai lietišķu darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar jebkāda veida atalgotu darbu apmeklētajā vietā.
Pasaules Tūrisma organizācija (PTO) tūrisma izstrādāta definīcija skan „personu darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā uz vienu gadu”.
Pasaules Tūrisma organizācija (PTO) par tūristu sauc "ieceļotāju, kurš pavada vairāk kā 24 stundas valstī, kurā ieradies biznesa vai atpūtas nolūkā".
Pasaulē par tūristu neuzskata jebkuru personu, kura ceļo. Visus ceļotājus var dalīt divās grupās:
1. grupa – ceļotāji, kuri tieši saistīti ar tūrismu un tiek uzskaitīti tūrisma statistikā
2. grupa – ceļotāji, kuri nav saistīti ar tūrismu. Pie tādiem ceļotājiem pieskaita sezonas strādniekus, lidmašīnu un kuģu apkalpes u.c.
Tūrisms kopš seniem laikiem ir atzīts brīvā laika pavadīšanas veids, bet 20. gs. tas kļūst tik populārs, ka iegūst apzīmējumu „masu tūrisms”. Tūrisma pieaugums ir viens no lielākajiem 20. gadsimta sociālajiem un ekonomiskajiem fenomeniem.
Tūrisma braucienos iesaistās arvien vairāk un vairāk pasaules iedzīvotāju, tas kļūst par nozīmīgu pasaules saimniecības nozari.
Tūrisms var kļūt par vienu no saimniecības attīstības virzieniem tādās valstīs, kurām ir ierobežoti resursi citu nozaru attīstībai, bez tam, tas ir svarīgs izziņas līdzeklis. Ceļojuma laikā tūrists paplašina savu redzesloku, iegūst vizuālu priekšstatu par daudzām lietām un parādībām. Tūrisma ceļojumos paplašinās dažādu valstu iedzīvotāju savstarpējie sakari, planētas iedzīvotāji labāk iepazīst cits citu. Tūrisms iespaido ikvienas sabiedrības kultūras, ekonomisko un sociālo dzīvi.
Tūrisms ir viena no tām nozarēm, kas dod ekonomiskus stimulus pasaules valstu kultūrām to vēstures, pieminekļu, mākslas, daiļamatniecības un folkloras aizsardzībai. Tas izglīto un māca savstarpēju iecietību.

1.2 Tūrisma klasifikācija
Tūrismu un tūrismu industriju var pētīt un raksturot dažādos mērogos: rajona, reģiona, valsts vai pasaules. Pamatojoties uz būtiskām atšķirībām, tūrismu pēc nozīmes iedala:
 vietējais tūrisms
 starptautiskais tūrisms
Vietējais tūrisms ir kādas valsts tūristu aktivitātes, ceļojums savas valsts teritorijā. Starptautiskais tūrisms ir tūrisma ceļojums, ko veic kādas valsts iedzīvotāji ārzemēs, vai citu valstu iedzīvotāju ceļojums konkrētā valstī.

Starptautiskajā tūrismā iedala:
 ienākošo tūrismu (ārzemju tūristu ierašanās valstī)
 izejošo tūrismu (valsts iedzīvotāju izbraukšanas uz citām valstīm).
Īpaši tiek izdalīts tranzīta tūrisms, ceļojums, kura laikā tūrists uzturas valstī caurbraucot uz laiku, kas nav garāks par 24 stundām, pēc tam turpinot ceļojumu uz citu valsti.
Galvenie tūrisma tipi:
 vietējais tūrisms
 ienākošais tūrisms
 izejošais tūrisms
Tie var savstarpēji pārklāties, veidojot citus tūrisma tipus – iekšzemes tūrismu un nacionālo tūrismu. Nacionālo tūrismu veido vietējais un izejošais tūrisms. Iekšzemes tūrisms veidojas no vietējā un ienākošā tūrisma.
Tūrismu pēc ceļojuma mērķa iedala:
 atpūtas, rekreatīvais tūrisms
 tūrisms ar nolūku apciemot radus un draugus
 biznesa tūrisms
 dziednieciskais tūrisms
 reliģiskais tūrisms
 izziņas

[1]  2  3  4  Tālāk