Apraksts:
Pārejas periodā no centralizētās plāna ekonomikas uz tirgus ekonomiku sevišķi svarīgi ir radīt labi funkcionējošo un respektablu grāmatvedības uzskaites sistēmu, kurai ir uzticība gan no vietējo, gan ārzemju klientu puses. Mūsdienās audits ir neatņemama daudzām kredītiestādēm sastāvdaļa, jo katrā uzņēmumā darba izpilde ir dažāda, un auditoram jādod slēdzienu par finansu pārskatu pareizību un precizitāti, jāveic savs darbs tādā veidā, lai ar augstu varbūtības pakāpi nodrošinātu ikvienas krāpšanas atklāšanu, kura ir pietiekami būtiska.Darbs:
Satura rādītājsIevads
1. Audita būtība un nepieciešamība
1.1. Audita vēsture
1.2. Audita būtība
1.3. Audita veidi
2. Audita plānošanas pamati
2.1. Audita metodika
2.2. Audita standarti un ētika (GAO standarti)
2.3. Auditora materiālā atbildība
3. Audita izmantošana Latvijā
3.1. Zvērināto revidentu gatavošana un izmantošana Latvijā
3.2. Audita darbība bankās
Secinājumi un priekšlikumi
Pielikumi
Izmantotās literatūras un avotu saraksts
Ievads
Pārejas periodā no centralizētās plāna ekonomikas uz tirgus ekonomiku sevišķi svarīgi ir radīt labi funkcionējošo un respektablu grāmatvedības uzskaites sistēmu, kurai ir uzticība gan no vietējo, gan ārzemju klientu puses.
Mūsdienās audits ir neatņemama daudzām kredītiestādēm sastāvdaļa, jo katrā uzņēmumā darba izpilde ir dažāda, un auditoram jādod slēdzienu par finansu pārskatu pareizību un precizitāti, jāveic savs darbs tādā veidā, lai ar augstu varbūtības pakāpi nodrošinātu ikvienas krāpšanas atklāšanu, kura ir pietiekami būtiska.
Ar audita palīdzību var loģiski un objektīvi novērtēt finansu un grāmatvedības dokumentāciju un pārskatus, noteikt to atbilstību starptautiskajiem grāmatvedības standartiem vai arī nacionāliem grāmatvedības likumiem un noraidījumiem.
Plānojot auditu, nepieciešams izskatīt audita dažādu nodaļu nozīmīgumu. Tas nepieciešams, lai koncentrētu darbu svarīgās jomās un orientējoši noteiktu, kādām kļūdām un neprecizitātēm jābūt uzmanības centrā.
Kursa darba mērķis ir iepazīstināt ar audita pamatprincipiem, būtību un nepieciešamību. Apskatot audita principus un darbības virzienus, censties izvirzīt dažus secinājumus un priekšlikumus.
Lai sasniegtu mērķi jāatrisina šādi uzdevumi:
1. Jānoformulē audita būtība un nepieciešamība.
2. Jānosaka audita plānošanas pamati.
3. Jāraksturo audita izmantošanas virzienus Latvijā.
Kursa darbā tiek lietotas monogrāfiskā metode un faktoru analīzes metode.
Pētāmais periods aizņema 6 gadus, jo literatūra bija izmantota šo gadu robežās.
Materiāls ir sagatavots, izmantojot Maskavas izdevniecības grāmatas. Autors uzskata grāmatu “Audits” Džeka Robertsona par labu avotu, no kura var uzzināt par audita būtību un veidiem.
Par otro labu avotu, kuru aotors izmanto savā darbā ir grāmata “Audita praktika”. Šajā grāmatā ļoti labi aplūkota audita īstenošanas gaita.
Citi literatūras avoti palīdzēja autoram plašāk apskatīt problēmas, kuras saistītas ar audita standartiem un likumiem.
Darbā tiek izmantoti tādi saīsinājumi:
• LR – Latvijas Republika
• LB – Latvijas Banka
• MK – Ministru Kabinets
• RDzMPK – Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisija
• AICPA – Amerikāņu sertificēto sabiedrībaa atskaites institūts (American Institute of Certified Public Accounts)
• IIP – iekšējo auditoru institūts (Institute of Internal Auditors)
• GAO – starptautiskie revīzijas standarti
Atsauces autors savā kursa darbā apzīmē ar kvadrātiekavām, kur pirmais cipars nozīmē numuru pēc kārtas literatūras sarakstā, bet otrais cipars apzīmē lapaspusi vai lapaspuses vai arī nodaļas.
1. Audita būtība un nepieciešamība
1.1. Audita vēsture.
Sākumā audits bija vienkaršā pārbaude un grāmatvedības dokumentu un pārskaitu apstiprināšana. Pēc tam tas kļuva par sistemātiski-orientēto. Pie tam, lai izvairītos no kļūdām uzsvars bija uz uzņēmuma vadības sistēmas sefktivitātes palielinājuma, un, pirmām kārtām, uz iekšējo kontroli, kas nevarēja neatstāt iespaidu uz uzskaites precizitāti un atskaišu datu bāzes drošumu. Tādējādi, tas bija pamats kvalitatīvam auditam. Pateicoties tam, auditu firmas sāka vairāk uzmanību pievērst konsultatīvai darbībai nekā auditu pārbaudēm. Sistēmas pieejas gadījumā tiek īstenota auditu procedūras formalizācija, kas ļauj pamatīgi optimizēt pārbaužu veikšanas procedūras, sākot ar audita plaņošanu un beidzot ar to slēdzienu.
Un trešais etaps audita evolucijā ir to orientācija uz iespējamo risku pārbaužu laikā vai arī konsultācijās, uz bridinājumu un izvarīšanos no riska. Īpašu audita riska nozīmi izskaidro netikai ar to, ka auditors var zaudēt reputāciju, kā arī auditu firma un, tātād, zaudēt klientu, un firma tiek sodīta tūkstošos dolāros, jo nepareiza auditora slēdziena dēļ firma nes zaudējumus. Un, runājot par lielu konkurenci, kura pastāv auditu firmu starpā, tad risks zaudēt reputāciju ir dzīves un nāves jautājums.
1.2. Audita būtība.
Audits ir uzņēmumu finansu pārskatu neatkarīga izskatīšana (pārbaude) un nozīmēta auditora viedokļa izteikšana attiecībā par tiem, saglabājot noteikumus, ko nosaka likumi.
Ar auditu saprot atzītu metožu kompleksa pielietošanu, kurš nosaka vadības sistēmas efektivitāti un grāmatvedības uzskaites pilnīgumu un precizitāti. Pārbaudes mērķis ir nodrošināt auditoram tādu stāvokli, ka viņš var formulēt viedokli par auditu. Audits ir informācijas riska samazināšanas process finansu atskaites lietotājiem. Ekonomikas darbība tiek īstenota uzņēmējdarbības nosacījumos: inflācijas palielinājums; nodokļu likmes palielinājums; tiks samazinātas valsts subsīdijas utt. Tādu risku var izrēķināt un noteikt labvēlīgo notikumu varbūtību. Firmas uzņēmējdarbības risks auditorus tieši neietekmē.
Informācijas risks tas ir iespējamība, ka uzņēmuma finansu atskaitēs ir neprecīzi dati. Investori, kreditori, arodbiedrības, valsts un privātie analitiķi, pieņemot ekonomikas lēmumu, paļaujas uz informācijas drošumu (ticamību). Auditoram jāapstiprina publicējamas finansu informācijas precizitāti, tas dod iespēju lietotājiem izmantot to ar mazāku informācijas risku koeficientu. Risku samazinājums saistīts ar nepricīzu datu rašanos finansu atskaitēs ir auditoru galvenais uzdevums.
Auditors ir augsti kvalificēts, neatkarīgs specialists uzskaites jomā, kurš izsniedz ziņojumu akcionāriem, attiecībā par finansu pārskatu ticamību un objektivitāti. Audita standartus nosaka nacionālās profesionālās audita organizācijas, bet ne valsts.
Audita lietotāji ir akcionāri, kreditori, baņķieri, darbā pieņemtās personas, nodokļu investīcijas, valsts iestādes, potencionālie ieguldītāji, iniciatīvas grupas, plaša sabiedrība, konsultanti par kapitālieguldījumiem. Parasti izdara pieņēmumu, ka aprēķini sagatavoti tā, lai apmierinātu esošus akcionārus, kā arī citus informācijas lietotājus.
AICPA savā atskaitē № 1 (par auditu standartiem), definē audita pamatmērķi tā:
“Sastādīt uzskatu par precizitāti, ar kuru finansu atskaitēs tiek paradīts finansu stāvoklis, operāciju rezultāti un naudas plūsmas kustība saskaņā ar pieņemtiem grāmatvedības principiem. Auditora atskaitē tā ir viņa viedokļa izteikšana vai arī, atkarībā no apstākļiem, atteikšanās dot slēdzienu. Pie tam auditoram jebkurā gadījumā jāpaziņo, vai pārbaude bija veikta saskaņā ar vispārpieņemtiem auditu standartiem vai nē”.
1.3. Audita veidi.
Auditu kontrole dalās 2 grupās:
1. Ārējais audits.
2. Iekšējais audits.
Ārējais audits.
Ārējā audita apjoms: ko prasa likums.
Apjoms atkarīgs no likumdošanas, piemēram, Lielbritānijā:
kompāniju darbību regulējoša likuma;
pašvaldību likumiem;
banku darbības regulējoša likuma;
apdrošināšanas sabiedrību darbību regulējoša likuma u.c.
vai no privātas vienošanās, ja nav atbilstošas likumdošanas, piemēram, gadījumā:
neinkorporētais bizness;
vienreizēji uzdevumi, piemēram, apvienojoties kompānijām.
Visos gadījumos nepieciešams auditora slēdziens, lai noteiktu finansu pārskatu ticamību. Līdz ar to ārējā audita apjoms būs ierobežots ar jautājumiem, kuri saistīti ar finansu pārskatiem.
Tā kā arējā audita galvenais mērķis ir noteikt finansu pārskatu ticamību, tādēļ īpaši svarīga nozīme ir auditoru persoīgām īpašībām.
No ārējā audita izslēdzamie jautājumi.
Ārējais auditors neatbild par aprēķinu sagatavošanu. Ārējais auditors neatbild par krāpšanas brīdinajumu un atklāšanu: viņš ir tikai kā "pēdējā aizsardzības līnija" pret krāpšanu. Vadībai jānodrošina, veicot pareizu iekšējo kontroli, lai krāpšana nenotiktu viņa uzņēmumā vai sliktākā gadījumā krāpšanu atklātu.
Apjoma neieslēdz :
- krāpšanas brīdinājumu;
- krāpšanas atklāšanu.
Ārējā audita apjoms: problēmu jomas.
Lielbritanijā ziņojuma standarts par audita rezultātiem ir sekojošā veidā:
“Mes veicām finansu pārskata auditu atbilstoši audita standartiem. Pēc mūsu domām, finansu pārskati dod ticamu un objektīvu novērtējumu par kompānijas darbību uz (datums) un tās peļņu (vai naudas daudzuma kustību) uz norādīto datumu un bija pareizi sagatavoti atbilstoši 19XX gada kompānijas darba regulējošam likumam.”
Šis problēmas rodas kā starpības rezultāts starp audita lietotāju paredzējumiem un auditora slēdzienu. Šī starpība pazīstama ar nosaukumu "atšķirības paredzējumos".
Atbilstoši audita standartiem "auditam pakļauts" nozīmē, ka auditors nodrošināja auditora darba standartu un atbilstošu audita normu ievērošanu. Auditora izpildāmā darba detaļas vai atbildības ierobežošanu nenorāda:
pārbaudi izpilda parasti izlases veidā, nevis par 100% (sabiedrības viedoklis pastāv par 100% pārbaudi);
par firmu pārskata formu un saturu atbild kompānijas vadība, ne auditors (sabiedrība bieži uzskata, ka grāmatvedības aprēķinus sagatavo auditori).
- “Pec mūsu domām” nozīmē, ka auditoram jādod profesionāls slēdziens (sabiedrība uzskata, ka auditors dod faktisku apstiprinājumu).
- “Ticams un objektīvs viedoklis” - nozīme, galvenokārt, objektīvu formulējumu (sabiedrības viedoklis paredz 100% pareizību).
Paredz (saprot), ka kompānija ir "funkcionējošs uzņēmums". Lielbritanijā audita normas paredz veikt nepieciešamos pasākumus, lai parliecinātos, ka organizācija ir darboties spējīga 12 mēnešu laikā no gada beigām vai sešu mēnešus pēc audita rezultātu ziņojuma datuma. Sabiedrības viedoklis izsaka šaubas par kompānijas bankrota cēloņiem ātri pēc tam, kad auditori parakstījuši savu ziņojumu.
Kvalitātes prasības ārējiem auditoriem.
Profesionalisms un kompetence
Tehniskās zināšanas atbilstoši:
- likumdošanai;
- grāmatvedības standartiem;
- audita normām un standartiem.
Prasme sazināties vārdiski un rakstiski:
- lai iegūtu



Komentāri