Darbs:

uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju pārvaldes institūciju uzaicinājuma to pārziņā esošajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un organizācijās;
3. pēc uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju pārvaldes institūciju uzaicinājuma tām pakļautajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un organizācijās;
4. pēc koncerna valdošā uzņēmuma uzaicinājuma šā koncerna atkarīgajās sabiedrībās un koncernā kopumā.
Revīzijas uzdevuma devējam ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu revidentu. Zvērinātam revidentam ir tiesības brīvi izvēlēties uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju, ar kuru slēgt līgumu par profesionālo pakalpojumu sniegšanu.
Zvērināts revidents nedrīkst uzņemties veikt gada pārskata revīziju vai veikt šo revīziju, ja netiek ievērotas Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas noteiktās prasības.
Pēc revīzijas uzdevuma saņemšanas zvērinātam revidentam rakstveidā jāinformē revīzijas uzdevuma devējs par to, ka tiek ievēroti šā likuma 8.panta otrajā daļā minētie nosacījumi.
Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pienākums ir nodrošināt zvērinātu revidentu ar visu viņam nepieciešamo informāciju un uzrādīt viņam visus gada pārskata revīzijas veikšanai nepieciešamos dokumentus, arī tos, kuri satur uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) komercnoslēpumus.
Zvērinātam revidentam ir aizliegts izpaust informāciju, ko viņš guvis, pildot profesionālos pienākumus. Viņš nedrīkst šo informāciju izmantot vai atklāt bez revīzijas uzdevuma devēja rakstveida pilnvarojuma, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar tiesas nolēmumu viņam ir tiesības vai pienākums to darīt.
Zaudējumi, kas radušies zvērināta revidenta vainas dēļ, tam apzināti vai nolaidības dēļ nepildot savus profesionālos pienākumus, piedzenami ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā revidenta atzinuma parakstīšanas dienas.
Zvērināta revidenta civiltiesiskā atbildība ir jāapdrošina MK noteiktās minimālās summas apmērā un saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas noteiktajām prasībām.

Audita darbība bankās.

Banku audits apliecina to stabilitāti
Latvijas komercbanku aktīvi (bez aktīviem pārvaldīšanā) pēc auditētiem rezultātiem pagājušajā gadā pieauga par 21,5% līdz 1,89 miljardiem latu. Savukārt banku auditētā peļņa pērn bija 12,5 miljoni latu, liecina LB apkopotā informācija. Pēc LB prezidenta Einara Repšes teiktā, komercbanku kapitāls un rezerves 1999.gadā palielinājušās no 125 miljoniem latu līdz 186 miljoniem latu jeb par 48,8%.
Kā “Dienai” pastāstija Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, pērn bankas sekmīgi atjaunojušas 1998.gada Krievijas krīzes laikā zaudēto kapitālu un rezerves. Viņš atzina, ka bankas ir strādājušas ļoti labi, par ko liecina peļņas radītāji un jaunu pakalpojumu ieviešana. T.Tverijons apliecināja, ka vairumam komercbanku 1999.gada galvenais peļņas avots bija darbības starptautiskajā vērtspapīru tirgū, taču, pēc viņa teiktā, katrai bankai ir sava politika — dažas galvenokārt izsniedz kredītus tautsainmiecības attīstībā, citas veic darījumus ar vērtspapīriem, un vēl citas pieņem komisijas maksājumus.
LB informē, ka no 24 komercbankām pagājušo gadu ar peļņu noslēdza 19 bankas un to kopējā peļņa bija 24,6 miljoni latu, savukārt piecas bankas pērn strādāja ar zaudējumiem.
E.Repše atzina, ka dažu banku zaudējumi nav nekāds brīnums, ņemot vērā Krievijas finansu krīzes radītās sekas.
Saskaņā ar LB prezidenta teikto par banku sistēmas stabilitāti liecina tas, ka visas bankas savus auditētos gada pārskatus iesniedza laikā un visām bankām minimālā kapitāla prasības arī bija nodrošinātas.
LB informācija liecina, ka komercbanku izsniegto kredītu apjoms (ar tranzītkredītiem) pērn palielinājies par 16% un gada beigās sasniedza 851 miljonu latu. No visiem kredītiem 79% ir izsniegti Latvijas rezidentiem. Arī banku piesaistīto noguldījumu apjoms pērn palielinājies par 14,3%, sasniedzot gandrīz 1,3 miljardus latu.
“Diena” jau rakstīja par komercbanku darbību šā gada pirmajā ceturksnī, un LB prezidents apliecināja, ka komercbankas šā gada trijos mēnešos nopelnījušas nedaudz vairāk par 10 miljoniem latu. Komercbanku kopējais kredītportfelis šajā gadā palielinājies par 40 miljoniem latu jeb 4,7%, sasniedzot 891 miljonu latu, savukārt banku piesaistīto noguldījumu apjoms šā gada pirmajos trīs mēnešos palielinājies par 113 miljoniem latu jeb 8,7% un kopsummā nedaudz pārsniedz 1,4 miljardus latu.
Kā jau ziņots, šā gada pirmajā ceturksnī lielākā peļņa bijusi Pareksa bankai — 2,791 miljons latu un Latvijas Unibankai — 2,523 miljoni latu.

Rīgas privatizācijas komisijas auditori lūdz termiņa pagarinājumu.
Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Juris Rītiņš vakar saņēma vēstuli no auditorfirmas SIA Invest-Rīga ar lūgumu pagarināt pilsētas Valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privacizācijas komisijas gada pārskata slēdziena nodošanas termiņu.
SIA Invest-Rīga bija uzdots līdz vakardienai precizēt audita pārbaudes Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijā (RDzMPK) rezultātus, taču auditori lūguši pagarināt termiņu līdz 22. maijam. Lai gan iemesli šāda pagarinājuma nepieciešamībai nav minēti, auditoru lūgums akceptēts. lespējams, Invest-Riga vienkārši nav spējuši iegūt no RDzMPK nepieciešamos dokumentus, jo, kā zinams, komisijas vadība ar tās priekšsēdētāju Jāni Rupku priekšgalā bija komandējumā Tunisijā.
Kā Neatkarīgā jau informēja, RDzMPK audita pārbaudē konstatēti likumpārkāpumi un pat korupcijas gadījumi, un Rīgas dome uzdeva precizēt šā audita rezultātus. Līdz pārbaudes beigām J.Rupkus un vēl pāris komisijas darbinieku atstādināti no ieņemamā amata. Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis Neatkarīgo informēja, ka uzdevis J.Rupkum līdz trešdienai iesniegt paskaidrojumu gan par komandējumu uz Tunisiju, gan par audita pārbaudes gaitu.

Secinājumi.

Audits tas ir neatkarīga pārbaude un auditora viedokļa izteikums par uzņēmuma finansu pārskatiem saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.
No definīcijas izriet vairāki noteikumi:
a) auditors neapstiprina kompānijas finansu pārskatu un nedod garantijas par ta pareizību; viņš izsaka tikai savu viedokli.
b) auditoram nav jānovērš krāpšana vai citas kļūdas. Tomēr prasība dot slēdzienu par finansu pārskatu pareizību un predzitāti nozīmē, ka auditoram jāveic savs darbs tādā veidā, lai ar augstu varbūtības pakāpi nodrošinātu ikvienas krāpšanas atklāšanu, kura ir pietiekami būtiska, lai ietekmētu apskatāmo pārskatu patiesīgumu un precizitāti. Bez šaubām, ja auditors darba procesā tiešām atrod krāpšanas pazīmes, viņam jāturpina izmeklēšana;
c) auditors neatbild par grāmatvedības un citu darbu izpildi uzņēmumā;
d) auditors nodarbojas tikai ar vadības izveidotās grāmatvedības sistēmas efektivitāti, bet ne tieši ar vadības efektivitāti kādā citā nozīmē. Gadās arī izņēmumi no vispārējā likuma, dažreiz auditoram uzdod iesniegt parskatu (ziņojumu) par vadības efektivitāti. Tomēr pastāv uzskats, ka auditoriem jāgarantē patiesa informācija, uz kuras pamata akcionāri pieņem lēmumus, bet viņi nedrīkst ieteikt vai ietekmēt šos lēmumus.
1. Auditora galvenais pienākums - noformēt viedokli par finansu pārskatiem. Spēja veidot saprātīgus spriedumus un secinājumus audita praksē ir īpaši svarīga.
2. Derīgus un vērā ņemamus slēdzienus var formulēt tikai tad, ja auditors savā darbā izmanto loģisku un sistemātisku pieeju. Sistemātiska pieeja ietver visu uz lietu attiecīgo faktu uzmanīgu izskatīšanu katrā pārbaudes etapā. Tikai šāda pieeja ļauj auditorarn nonākt pie saprātīga viedokļa.
3. Skaidra un koncentrēta secinājumu izteikšana arī ir svarīga, jo citi audita grupas locekļi tad ātri var noteikt to problēmu loku un jautājumus, kuriem viņiem jāveltī īpaša uzmanība.
4. Pastāv dažādi audita etapi, kuru nobeigumā nepieciešams izteikt slēdzienus:
- par katru atsevišķu sistēmas vai substantīva rakstura auditora testu;
- par grāmatvedības dokumentiem, vai tie sniedz pietiekamu bāzi finansu atskaišu sagatavošanai;
- (c) par darbojošās iekšējās kontrolēs sistēmu, vai auditors zināmā mērā paļaujas uz šo kontroles sistēmu;
- (d) par katru finansu atskaišu iecirkni, piemēram, parādnieki, banka un kase;
- (e) par auditu kopumā un tā rezultātā arī par finansu atskaitēm.
5. Iekšējās kontroles sistēmas iekšējā pārbaude paredzēta, lai noteiktu, vai kontroles sistēma teorētiski ir adekvāta. Pozitīvs slēdziens nozīmē, ka tā spējīga nodrošināt darījumu precīzu reģistrāciju, kas notikuši atskaites periodā. Gala pārbaudei pēc sistēmas testēšanas jānosaka, vai tā tas praktiski apstiprinās.
6. Gala slēdziens pamatojas uz veiktajiem sistēmas testiem.
7. Slēdzienu sastāda divos etapos:
(a) nepieciešams veikt atsevišķu testu apskatu. Auditoram jācenšas noskaidrot, vai tie nodrošina pētāmās konkrētās procedūras adekvātumu;
(b) visu individuālo testu rezultāti jāizskata kopā, lai nonāktu pie, kopīga viedokļa par kontroles sistēmas atsevišķu iecirkni vai ciklu.
8. Nepieciešams izsekot jebkuram izņēmumam sistēmas testā un novērtēt tā potenciālo efektu uz aplūkojamās sistēmas auditora slēdzienu.
9. Auditora slēdziena sastādīšanas process ietver sekojosus etapus:
(a) nepieciešams pārbaudīt, vai visi norādījumi no iepriekšējā gada audita dokumentu komplekta, kuriem jāpievērš uzmanība kātējā auditā, ir izpētīti un apstrādāti;
(b) veikt audita darba programmas un grafika pārskatu, lai nodrošinātu, ka:
(1) plānā un galvenajā programmā viss paredzētais darbs ir izpildīts;
(2) ICEP norādītās nepilnības tika speciāli izskatītas ar speciālu audita testu palīdzību;
(3) audita darba dokumenti apliecina, ka darbojošas sistēmas un procedūras strādā efektīvi. Pretējā gadījumā jāveic alternatīva kontrole, lai novērstu šīs nepilnības;
(4) radušies jautājumi ir noskaidroti iespēju robežās.
(c) līdzko auditors izskatījis visus šos iecirkņus, viņam jāpieņem galīgais slēdziens. Tajā ietver jebkuras atklātās nepilnības potenciālo ietekmi. Ja auditors vēl arvien nav apmierināts ar kontroles sistēmas adekvātumu vai tās funkcionēšanu, tad viņam nepieciešams noskaidrot, vai šī nepilnība var radīt būtisku finansu atskaišu izmaiņu. Ja tas tā ir, nepieciešams paredzēt papildus pārbaudi.
10. Finansu atskaišu pārskata laikā nozīmīgs ir etaps, kurā auditors izdara secinājumus par atsevišķu audita iecirkni. Jāiziet sekojošas pamata stadijas:
(a) veikt pabeigtās darba programmas un testēšanas dokumentu pārskatu, lai garantētu, ka :
(1) pamatprogramma uz gada beigām un starpposmu darbs, kas norādīts plānā, ir izpildīts;
(2) visi papildus darbi, kuri bija nepieciešami sakarā ar atklātajām problēmām, ir izpildīti;
(3) visi radušies jautājumi pēc iespējas ir noskaidroti.
(b) salīdzinot skaitļus finansu atskaitēs un aprēķinātos grāmatvedības koeficentus ar:
(1) iepriekšējo periodu faktiskajiem rezultātiem;
(2) plāniem un vadības atskaitēm.
(c) nodrošināt visu audita sākotnējā plānā norādīto jautājumu izskatīšanu un analīzi pietiekamā veidā;
(d) izpēt it iepriekšējā periodā izmantotās grāmatvedības sistēmas pamatu atbilstību patreizējai un noteikt, vai jebkuru būtisku sistēmas pamatu izmaiņu rezultāts ir apreķināts un analizēts;
(e) nodrošināt, lai summu atspoguļošanas veids finansu uzskaite būtu pieņemams un nekādā gadījumā nemaldinātu;
(f) veikt visu audita uzdevumu pārskatu un to salīdzināt ar izpildīto audita darbu, lai garantētu, ka visi uzdevumi ir apmierinoši izpildīti;
(g) izlemt, vai ir iespējarns formulēt viedokli par grāmatvedības dokumentu un uz to bāzes sagatavoto finansu atskaišu drošumu. Šo lēmurnu pieņem uz visu audita, tajā skaitā neparedzēto, darbu rezultātiem.
11. Lai nonāktu pie kopīga slēdziena par to, vai pareizi uzrādītas finansu atskaitēs ieslēgtās summas, nepieciešams noteikt jebkuru atklāto kļūdu daudzumu iun to būtiskumu.


Izmantotās literatūras un avotu saraksts.

1. Likums par zvērinātiem revidentiem, “Vēstnesis”, 26.11.1996 (ar grozījumiem, kas izsludināti “Latvijas Vēstnesī”, 20.apr., № 142/144; Ziņotājs, 2000, № 10)
2. Likums par kredītiestādēm, “Diena”, 08.11.1995
3. ACCP “Ievads auditā”, Rīga, LU, 1994, 167.lpp.
4. Feders G., Diena, 13.04.2000, 3.lpp.
5. “Grāmatvedības un audita pamati starptautisko standartu skatījumā”, Rīga, 1994, semināra materiāli, 143.lpp.
6. Neatkarīgā Rīta Avīze, 16.05.2000, 3.lpp.
7. Аренс Я., “Аудит”, Москва, 1995, 140 с.
8. Барышников Н., “Организация и методика проведения общего аудита”, Москва, “Филин”, 1996, 268 с.
9. Данилевский Ю., “Практика аудита”, Москва, Финансовая газета, 1994, 120 с.
10. Додж Р., “Краткое руководство по стандартам и нормам аудита”, Москва, 1992, 240 с.
11. Робертсон Д., “Аудит”, Москва, 1993, 496 с.