Apraksts:

Investīciju jēdziens, investīcijas Latvijā, investīciju klimats Latvijā, investīcijas nākotnē, valsts investīciju programma, IKP, Latvijas IKP, investīciju ietekme uz Latvijas IKP.

Darbs:

SATURS
Ievads 3.lpp
Investīcijas 4.lpp
Investīcijas Latvijā 13.lpp
Investīciju klimats Latvijā 18.lpp
Investīcijas nākotnē 20.lpp
Valsts investīciju programma 22.lpp
Iekšzemes kopprodukts 24.lpp
Latvijas iekšzemes kopprodukts 30.lpp
Investīciju ietekme uz Latvijas IKP 33.lpp
Secinājumi 35.lpp
Izmantotā literatūra 36.lpp

IEVADS
Investīcijas ir ļoti nozīmīgs un ekonomiku ietekmējošs faktors.
Latvijas tautsaimniecības stāvoklis un tās tālākā attīstība ir cieši saistīta ar investīcijām, protams arī ārvalstu investoriem Latvija lielā mērā šķiet pievilcīga, pateicoties tās labajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un blakusesošajam lielajam Krievijas tirgum.
Mana darba mērķis ir analizēt un apkopot maksimāli pieejamo informāciju, kas ļautu izdarīt secinājumus par investīcijām, to ietekmi uz Latvijas iekšzemes kopproduktu un to nozīmi Latvijas makroekonomikas attīstībā.
Iespēju robežās izklāstīšu investīciju attīstību Latvijā no 1990. gada līdz pat mūsdienām.
Darba apjoms sastāv no lpp.


INVESTĪCIJAS

Latīņu vārds "invest" nozīmē - ieguldīt. No plašāka viedokļa investīcijas ir ieguldījumi, lai uzturētu kapitālu un dabūtu tā pieaugumu.
Reālā dzīvē par investīcijām uzskata iekārtu, mešīnu, transporta līdzekļu utt. iegādi vai to izgatavošanu savam patēriņam, ilgtermiņa nemateriālos ieguldījumus, ieguldījumus bankā vai citu uzņēmumu vērtspapīros utt.
Presē ir daudz mēģinājumu noteikt investīciju būtību, dažādas piezīmes un rekomendācijas. Par šo jautājumu nav vienotas izpausmes arī starp ekonomistiem.
Par investīcijām uzskata arī naudu, kura saņemta par pārdotajām akcijām ārzemēs.
Lielākā daļa Rietumu ekonomistu par investīcijām uzskata ieguldījumu summu pamatlīdzekļos (ieskaitot ilgtermiņa nemateriālos ieguldījumus) un ieguldījumus materiālu krājumu palielināšanai, bet pēc ekonomiskā satura ieguldījumus vērtspapīros neuzskata par investīcijām, paskaidrojot, ka tie nepalielina ražošanas līdzekļu apjomus ekonomikas sistēmā.
Atsevišķu uzņēmumu līmenī par investīcijām uzskata iekārtu (mehānismu, transporta līdzekļu u. tml.) iegādi un citu uzņēmumu vērtspapīru pirkšanu, jo šādā veidā iespējams nopelnīt vai palielināt naudas kapitālu.
Starp valstīm eksistē dažādas naudas plūsmas. Piemēram, Latvijas bankas iegulda naudu akcijās un vērtspapīros ārzemēs. Šajā gadījumā Latvijas uzņēmumu (banku) nauda strādā ārzemēs un dod peļņu vispirms tur. Bet ir jautājums: vai uzskatīt šo s ieguldījumus par investīcijām mūsu valstī ?
Investīcijas ir resursi, kuri tiek izmantoti reālā kapitāla pieaugumam, atjaunošanai, uzturēšanai un modernizācijai. Iedzīvotāju pašreizējo labklājības līmeni lielā mērā noteica iepriekšējo periodu investīcijas, tāpat kā dzīves līmenis nākotnē ir atkarīgs no investīcijām, kas veiktas šodien. Investīcijas ne tikai ietekmē kopējo saimniekošanas efektivitāti un izaugsmes potenci nākotnē, bet arī tai pašā gadā iespaido IKP, nodarbinātības un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Investīcijas ir nozīmīgs faktors ekonomiskajai izaugsmei kā īsā, tā arī ilgā laikā. Pārejas ekonomikā ārvalstu investīcijām ir liela loma, bet, lai sasniegtu stabilu ilgtermiņa izaugsmi, iekšzemes investīcijas ir jānodrošina ar nacionāliem uzkrājumiem, jo kapitāla ieplūdei ir nepastāvīgs raksturs sakarā ar konjunktūras svārstībās starptautiskā kapitāla augstas mobilitātes apstākļos. Tāpēc stabilas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošinājums ir iekšējie uzkrājumi. Lai saglabātu ekonomikas iekšējo un ārējo līdzsvaru, iekšējiem uzkrājumiem jāsedz investīcijas vismaz par 80%, jo tas neizraisa maksājumu bilances tekošā konta pārmērīgu deficītu un nerada draudus nacionālās valūtas stabilitātei. Latvijais šie rādītāji ir daudz zemāki, nekā vajadzētu būt.
Investīciju pieaugums ir saistīts ar vispārējo ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, intensīvo privatizāciju un finansiālās sistēmas nostiprināšanos. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kuri nosaka ekonomiskās augsmes tempu un tautas labklājību, ir investīciju politikas veiksmīgums. Investīcijas (kopējā pamatkapitāla veidošanās fonda un krājumu izmaiņu summa) ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kuri ietekmē ekonomisko izaugsmi. Investīciju būtiskākā sastāvdaļa ir kopējā pamatkapitāla veidošanās fonds, kuru parasti sauc par kapitālieguldījumiem. Kā rāda citu valstu pieredze, lai nodrošinātu strauju ekonomisko attīstību, kapitālieguldījumu īpatsvaram IKP ir jāpārsniedz 20%, taču Latvijā šis līmenis vēl ir zems. Starptautiskā pieredze rāda, ka lai sasniegtu stabili ekonomikas izaugsmi ilgā laika periodā, investīciju līmenim jābūt 25-30% no IKP. Sava loma ir arī plašākām iespējām izmantot līzingu.
Būtiska loma Latvijas tautsaimniecībā ir ārvalstu tiešajām investīcijām, kas veicina modernas tehnoloģijas un vadības ieviešanu, kā arī konkurētspējīgas produkcijas ražošanu un atvieglo iespiešanos attīstīto valstu tirgos.
Kopējais uzkrātais ārvalstu investīciju apjoms pērnā gada trešajā ceturksnī Latvijā ir pieaudzis un 1. oktobrī sasniedzis 2814 miljonus latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pagājušā gada 1. jūlijā kopējais uzkrātais ārvalstu investīciju apjoms Latvijā bija 2747 miljoni latu, bet 1998. gada 1. oktobrī – 2352 miljoni latu.
Šīs summas veidojas no dažādu veidu finansu ieguldījumiem, ko mūsu tautsaimniecība saņēmusi no ārzemēm. Galvenās ārvalstu investīciju sastāvdaļas ir aizdevumi, noguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā.
Lielākā daļa šo investīciju ir ilgtermiņa ieguldījumi, kas veido 1671 miljonu latu jeb 59% no kopējā investīciju apjoma (1998. gada 1. oktobrī – 1387 miljoni latu). Ekonomiski svarīgāko ārvalstu investīciju daļu veido tiešās investīcijas, kuru raksturīga iezīme ir ieguldītāja ilgstoša ieinteresētība uzņēmuma darbā un ievērojama ietekme uzņēmuma vadībā.
Uzkrātais ārvalstu tiešo investīciju apjoms 1999. gada 1. oktobrī bija 1014 miljoni latu, tas ir, 36% no kopējām investīcijām Latvijā un 423 lati vidēji uz vienu iedzīvotāju (1. jūlijā šie rādītāji bija attiecīgi 1007 miljoni latu un 420 latu, bet 1. janvārī – 886 miljoni latu un 360 latu). 1999. gada trešajā ceturksnī ārzemnieki tiešo investīciju veidā ieguldījuši 14 miljonus latu, mazāk nekā otrajā ceturksnī, kad tika investēts 61 miljons latu, un mazāk nekā iepriekšējā gada trešajā ceturksnī – 37 miljoni latu. Lielākā daļa investīciju ieguldīta uzņēmumu pamatkapitālā. Pērnā gada trešajā ceturksnī saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas bija 1.5% no IKP (1999. gada otrajā ceturksnī – 6,4%). Nozīmīgs ārvalstu investīciju rādītājs ir arī ārvalstu fizisko un juridisko personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā. 1999. gada 1. oktobrī tie bija 712 miljoni latu.
Lielākie ārzemnieku ieguldījumi pamatkapitālā bija šādās nozarēs:
• transportā,
• noliktavu saimniecībā,
• sakaros – 191 miljons latu (27% no kopējā apjoma)
• finansu starpniecībā – 139 miljoni latu (19%)
• rūpniecībā - 130 miljoni latu ( 18%)
• tirdzniecībā – 115 miljoni latu (16%).
Pagājušā gada trešajā ceturksnī lielākie ieguldījumi bija rūpniecībā – 6,5 miljoni latu, transportā, noliktavu saimniecībā un sakaros – 4,1 miljons latu un tirdzniecībā – 1,1 miljons latu.
Lielākais uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms pamatkapitālā ir Dānijai – 105 miljoni latu (15% no kopējā apjoma), ASV – 67 miljoni latu (9%), Zviedrijai – 64 miljoni latu (9%), Vācijai – 60 miljoni latu (8%), un Krievijai – 57 miljoni latu (8%).
Nefinansu investīcijas ir ilgtermiņa nemateriālie un materiālie ieguldījumi, t.i, pamatkapitāla veidošanai ieguldītie līdzekļi. Nefinansu investīciju apjomi atspoguļo kopējo pamatlīdzekļu vērtību noteiktā laika punktā, bet kopējā pamatkapitāla veidošanas fonds – iegādāto, pašu pagatavoto vai citādi iegādāto pamatlīdzekļu summu noteiktā laika periodā.
Nefinansu investīciju apjoms 1999. gadā Latvijā bija 743,5 miljoni latu, kas ir par 5% mazāk nekā 1998. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija.
Nefinansu investīcijās ir ietverti ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi un ieguldījumi pamatlīdzekļos (iegādei, uzlabošanai vai izveidošanai pašu spēkiem)
Sabiedriskajā sektorāinvestēti 0,4 miljardi lati. Nefinansu investīcijas sabiedriskajā sektorā bija 397,9 miljoni latu (54% no kopējā nefinansu investīciju apjoma), kas ir par 13% vairāk nekā 1998. gadā. Savukārt privātajā sektorā 1999. gadā tika investēti 145,6 miljoni latu (46% no kopapjoma), kas ir par 20% mazāk nekā 1998. gadā.
45% no visām nefinansu investīcijā jeb 333,8 miljoni latu veidoja tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, 9% jeb 64,8 miljoni latu tika ieguldīti transporta iegādei.
Rūpniecībā ieguldīti 214,8 miljoni latu jeb 29% no kopējā nefinansu investīciju apjoma. 39,0 miljoni latu jeb 18% no kopējām nefinansu investīcijām ieguldīti koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā, 37,6 miljoni latu (17%) – pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, 11,2 miljoni latu (5%) – tekstilizstrādājumu ražošanā, 9,2 miljoni latu (4%) – izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, 7,5 miljoni latu (3%) – pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, bet ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā ieguldīti 3,0 miljoni latu (1% no kopējām nefinansu investīcijām rūpniecībā).
Transporta un sakaru nozarēs investēts 191,7 miljoni latu jeb 26% no kopējām nefinansu investīcijām, kas ir par 18% mazāk nekā 1998. gadā.
Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecībā; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remontā investēts 80,3 miljoni latu (11%) jeb par 19% mazāk nekā 1998. gadā.
Vislielākais nefinansu investīciju apjoms 1999. gadā bija republikas pilsētās – 82% no kopējām nefinansu investīcijām (Rīgā – 64%, Ventspilī – 10%). Viszemākie ieguldījumi bija Ventspils, Rēzeknes, Gulbenes, Krāslavas, Balvu un Alūksnes

Komentāri

PĪKA 2 2
Izlasot šo darbu rodas jautājums, kas to raksta? PIRMKLASNIEKS VAI? Latvija jāraksta tak ar lielo burtu bet te ar mazo!!!
Daudz gramatisko kļūdu!

PIRMS PUBLICE IZLASI VAI NAV TĀDAS NESMUKAS KĻŪDAS! :)