Darbs:

latiem 1994. gadā. Iekšzemes kopprodukta izmaiņu dinamika pa gadiem ir atspoguļota tabulā.
Jāpiezīmē, ka pēc daudzu ekspertu novērtējuma Latvijā, kas ir ceļā uz tiesiskas valsts veidošanos un likumdošanas sakārtotību, iekšzemes kopprodukta faktiskā vērtība varētu būt par 10 - 20 procentiem lielāka, nekā tas uzrādīts Valsts Statistikas biļetenā uz ''ēnu ekonomikas'', kuru neatspoguļo oficiālā statistika, darbības rēķina.
Tomēr ''ēnu ekonomikas'' loma valstī jāizvērtē kritiski. Līdz ar zināmu ražošanas apjomu un ienākumu palielinājumu virs oficiālās statistikas rādītājiem, tā atstāj arī negatīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, notiek nacionālās ekonomikas un tiesiskās kārtības attīstības kavēšana, nodokļu nemaksāšana, kas ievērojami kavē arī dažādu sociālo jautâjumu risināšanu saskaņā ar tautas attīstības principiem.
IKP turpina lēnām pieaugt. Rodas iespaids, ka Latvijas valdība ir izvēlējusies lēnu, bet stabilu ekonomikas izaugsmes modeli, lai nepieļautu ekonomikas "pārkaršanu", nacionālās valūtas kursa krišanos un strauju cenu līmeņa celšanos.

LATVIJAS IKP
Atteikšanās no plānveida ekonomikas un PSRS sabrukums pirmajos reformu gados deviņdesmito gadu sākumā izrasīja ievērojamu IKP kritumu. Tomēr valdības konsekventās reformas jau 1993. gada vidū ļāva apturēt lejupslīdi. 1994. gadā IKP pieauga par 0.6%, bet 1995. gadā IKP tomēr samazinājās par 0.8%. Šajā periodā ražošanas apjomu kritumu lauksaimniecībā un apstrādājošā rūpniecībā kompensēja tirdzniecības un finansu pakalpojumu aktivitāšu pieaugums. To noteica augošā valsts ekonomiskā atvērtība, tirdzniecības un kapitāla liberalizācija, straujā banku attīstība. Bet ar šop darbības sfēru straujai attīstībai bija arī savas ēnas puses – ekonomika nespēja akumulēt tajā ienākošos līdzekļus, strukturālo reformu tempi atpalika no izmaiņām finansu sistēmā, vāja bija komercbanku uzraudzības sistēma.
Tas 1995. gada vidū Latvijā izraisīja banku krīzi, un finansu situācija valstī pasliktinājās. Daļa banku kļuva maksātnespējīgas, sākās finansu kapitāla aizplūšana no valsts. Tomēr valdībai un Latvijas bankai, nostiprinot banku un finansu sistēmu, kā arī paātrinot strukturālās reformas, izdevās īsā laikā stabilizēt saimniecisko dzīvi, un IKP 1996. gadā jau pieauga par 3,3%. Šo pieaugumu nodrošināja galvenokārt transporta un sakaru nozares attīstība, tās aktivitātei pieaugot par 13.6%, un apstrādājošās rūpniecības ražošanas apjomu pieaugums par 4,1%.
1997. gadā bija vērojama ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās visās tautsaimniecības pamatnozarēs. IKP 1997. gadā pieauga par 6.5%. to galvenokārt nodrošināja eksporta straujš pieaugums. Arī investīciju palielināšanās rada pamatu izaugsmei turpmākajos gados.
1998. gada 1. ceturksnī straujais IKP pieaugums turpinājās. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, IKP ir pieaudzis par 7.6%, tai skaitā, pievienotā vērtība apstrādājošā rūpniecībā pieauga par 13.6%, transportā un sakaros – 9.2%, celtniecībā – 6.1%. 1998. gads bija nelabvēlīgs lauksaimniecībai.
Faktiskajās cenās Latvijas IKP 1997. gadā sasniedza 311.2 milj. latu.
Laikā no 1993. līdz 1997. gadam IKP vidēji ik gadu pieaudzis par 2,4%. Šo IKP pieaugumu nodrošināja:
- strādājošo skaita izmaiņas par –3,4%;
- darba ražīguma izmaiņas par 5,8%.
Tādējādi ikgadējo IKP pieaugumu šajā periodā nodrošināja darba ražīguma pieaugums, jo strādājošo skaits vidēji ik gadu samazinājās.
Savukārt darba ražīguma izmaiņas iespaidoja:
- fiziskā kapitālā izmaiņas par 3,4%;
- pārējo faktoru ietekme par 2,4%.

Latvijas IKP reālais pieaugums ceturkšņu griezumā (1995.g.1.cet=100)
1995. g. – 1996. g.


1997 .g. – 2000.g.1.cet.


INVESTĪCIJU IETEKME UZ LATVIJAS IKP
Investīciju ietekme uz latvijas IKP ir ļoti jūtama. Pēc kursa darba studiju priekšmetā “Makroekonomika” izstrādāšanas, secināju, jo vairāk Latvijā ienāk investīcijas, gan ārvalstu, gan vietējās, jo lielāks ir Latvijas IKP.
Uz 1998. gadu investīcijas veido jau gandrī 20% (jeb piekto daļu ) no IKP. Pēc statistikas datiem tas sastāda 19,7% no IKP.

IKP izlietojuma posteņu ieguldījums IKP pieaugumā (%)

Valsts patēriņš Investīcijas Eksports

Imports Privātais patēriņš IKP

Investīciju kopējais lielums tiek lēsts pie aptuveni 3% no nacionālā kopprodukta, no kura 1% nāks no valsts budžeta, bet 2% no ārvalstu aizdevumiem. Tādēļ arī šo sadalījumu zināmā mērā ietekmā ārvalstu aizdevumu pieejamība dažādiem sektoriem, tomēr ir skaidrs, ka šo investīciju lielum lielā daļa tiks izmantota, lai attīstītu ekonomiku, atstājot pārējās tautas attīstību ietekmējošās jomas - veselību un izglītību - novārtā.


SECINĀJUMI
Šobrīd ir izveidojusies paradoksāla situācija attiecībā uz Latvijas ekonomiskā stāvokļa vērtējumu: no vienas puses, rietumnieki Latviju joprojām uzskata par Krievijas krīzes ietekmē grimušu un riskantu ekonomiku; no otras puses, atradīsies visai maz pašmāju uzņēmēju, kuri varētu ar pilnu pārliecību apgalvot, ka biznesā valda lejupslīde. Arī izvērtējot statistikas biļetenus rodas iespaids, ka Latvijā notiek atdzimšana. Ar katru gadu tik svarīgais Latvijas rādītājs kā iekšzemes kopprodukts palielinās, kur viens no pamatnosacījumiem tā palielināšanā ir investīciju piesaistīšana.
Runājot par perspektīvu, ja netiks pietiekami domāts par to, lai ekonomiskās izaugsmes augļus dabūtu visi un tādējādi novērstu radušos nevienlīdzību, var tikt apdraudēta valsts attīstības stabilitāte un arī reformu gaita. Var notikt bieža valdību maiņa un citas nestabilitātes izpausmes, kas neapšaubāmi var ietekmēt gan ārvalstu investoru aktivitātes, gan vispārējo valsts ekonomisko attīstību.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA
1. LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tatsaimniecības attīstību. R. Krauklītis. 1997. gada jūnijs.116 lpp.
2. LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. R. Krauklītis. 1997. gada decembris. 128 lpp.
3. LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. R. Krauklītis. 1998. gada jūnijs. 133 lpp.
4. Latvija – pārskats par tautas attīstību 1998. R. KOKS. 1998.gada decembris. 107 lpp.
5. http://www.undp.riga.lv/un
6. LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. R. Krauklītis. 1999. gada decembris. 133 lpp.
7. LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. R. Krauklītis. 2000. gada jūnijs. 133 lpp.
8. LR Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. R. Krauklītis. 1999. gada jūnijs. 133 lpp.
9. V. Paiders. Sarūk nefinansu investīciju apjoms// Dienas Bizness. – 2000. gada 5.aprīlis.15.lpp.
10. V. Paiders. 54.8% investīciju Latvijā veido ilgtermiņa ieguldījumi// Dienas Bizness.- 2000. gada. 5. aprīlis. 15lpp.

Komentāri

PĪKA 2 5
Izlasot šo darbu rodas jautājums, kas to raksta? PIRMKLASNIEKS VAI? Latvija jāraksta tak ar lielo burtu bet te ar mazo!!!
Daudz gramatisko kļūdu!

PIRMS PUBLICE IZLASI VAI NAV TĀDAS NESMUKAS KĻŪDAS! :)