Apraksts:

Iekšējo auditu regulējošā normatīvā bāze.

Darbs:

Iekšējo auditu regulējošā normatīvā bāze.

Iekšējā audita normatīvo bāzi nosaka šādi noteikumi:
 Iekšējā audita likums;
 2001.gada 11.decembrī MK noteikumi Nr. 504 .Noteikumi par iekšējo auditu valsts aģentūrās;
 1999.gada 5.oktobrī MK noteikumi Nr.342. Noteikumi par iekšējo auditu.
 1999.gada 5.oktobrī MK noteikumi Nr.346. Iekšējā audita padomes likums.

Iekšējā audita likums.
Likuma mērķis ir nodrošināt:
1) iekšējās kontroles sistēmas darbības novērtēšanu ministrijās un iestādēs, kā arī ministriju vai iestāžu īstenotajās valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansētajās programmās un projektos;
2) iekšējo auditoru neatkarību un objektivitāti, veicot iekšējo auditu.

2001.gada 11.decembrī MK noteikumi Nr. 504 .Noteikumi par iekšējo auditu valsts aģentūrās;
Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts aģentūrā tiek veikts iekšējais audits.

Iekšējo auditu veic, lai sniegtu valsts aģentūras direktoram vērtējumu par:
 iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību valsts aģentūrai izvirzīto mērķu sasniegšanā;
 iesniegtās finansu, uzskaites un citas informācijas ticamību un pilnību;
 valsts aģentūras struktūrvienību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, valsts aģentūras izstrādātajai stratēģijai, politikai, apstiprinātajiem rīcības plāniem, noteiktajām funkcijām un personālpolitikai;
 efektīvu un ekonomisku resursu izmantošanu, drošu kontroli un aizsardzību pret zaudējumiem.
Iekšējais audits ietver finansu, vadības, izpildes novērtējuma, informācijas sistēmu un kvalitātes auditu.

1999.gada 5.oktobrī MK noteikumi Nr.342. Noteikumi par iekšējo auditu.
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā izveidojams, vadāms un attīstāms iekšējais audits ministrijās, īpašo uzdevumu ministru sekretariātos un citās valsts pārvaldes iestādēs (turpmāk - ministrija), ministrijas padotībā esošajās valsts iestādēs, kā arī valsts iestāžu īstenotajās valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansētajās programmās un projektos.


1999.gada 5.oktobrī MK noteikumi Nr.346. Iekšējā audita padomes likums.
Iekšējā audita padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir koordinēt iekšējā audita sistēmas ieviešanu un vienotas valsts politikas īstenošanu, lai pilnveidotu valsts pārvaldes iestāžu darbību un padarītu to efektīvāku un racionālāku, kā arī savas kompetences ietvaros sniegt ieteikumus un konsultēt ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu iekšējā audita struktūrvienības iekšējā audita jomā.
Likums nosaka:
 audita padomes funkcijas;
 audita padomes tiesības;
 audita padomes satāvu;
 darba kārtību.

Iekšējās kontroles sistēmas.

Iekšējā audita sistēmas visās ministrijās, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Valsts kancelejā un Valsts kontrolē tika izveidotas 2000.gadā, iekšējā audita struktūrvienību darbs 2001.gadā noritēja atbilstoši noteiktajam iekšējā audita darba apjomam. Jau 2000.gadā daudzām valsts pārvaldes iestādēm tika noteiktas padotības iestādes, kurās izveidotas savas iekšējā audita struktūrvienības, kā arī iestādes, kurās iekšējā audita veikšanu nodrošina ministriju centrālā aparāta iekšējā audita dienesti. 2001.gadā tika nodrošināta gandrīz visu valsts pārvaldes iestāžu sistēmu auditēšana atbilstoši izstrādātajiem stratēģiskajiem plāniem.
Katras iestādes vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas izveidi un nepieciešamo pasākumu nodrošināšanu iestādei izvirzīto mērķu sasniegšanā. Iekšējā audita sistēma katrā iestādē sniedz pārliecību par to, ka iestādes mērķi tiek īstenoti. Iekšējā audita uzdevums ir pārbaudīt iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti, taču iekšējā auditora pienākumos neietilpst iekšējās kontroles izveidošana un uzturēšana.
Auditu uzsāk ar galveno riska faktoru un nepieciešamās kontroles novērtējumu. Šāds novērtējums ietver pārrunas ar attiecīgo personālu par auditējamo sistēmu, esošās politikas un procedūru dokumentāro izvērtējumu, kā arī ar pārbaudāmo jomu saistītās pieejamās dokumentācijas izskatīšanu.
Lai šis process būtu pārskatāms, auditors sagatavo Iekšējās kontroles novērtējumu . Iekšējās kontroles novērtējuma tabulu izstrādā saskaņā ar audita darba plānā noteikto audita apjomu un kontroles mērķiem, to pārbauda iekšējā audita struktūrvienības vadītājs un tajā ir ietvertas piecas ailes:
Galvenie riska faktori
.Katram kontroles mērķim nosaka iespējamos riska faktorus, kā arī tās kontroles, kas šādu risku iestāšanās iespēju kavētu vai samazinātu. Auditoram jāņem vērā riska faktori un jānosaka tie procesi, kas varētu kavēt kontroles mērķa sasniegšanu
Nepieciešamā kontrole
Kontrole ir konkrēti pasākumi, kas novērš vai mazina iespējamo risku. Uzsākot auditu, auditors identificē esošās kontroles. Ņemot vērā iepriekšējās zināšanas par auditējamo sistēmu, darba pieredzi un auditoru mācībās gūtās zināšanas, auditors nosaka tās kontroles, kādas būtu nepieciešamas risku novēršanai.
Nepieciešamās kontroles novērtējums
Auditors sniedz uz konkrētiem faktiem un profesionālu pieredzi pamatotu vērtējumu katrai tabulas 2.ailē identificētajai kontrolei, ko ieraksta tabulas 3.ailē. Šāds novērtējums palīdz noteikt sistēmas vājākās kontroles un auditā pārbaudāmās prioritātes. Novērtēšanas procesā ņem vērā visus iespējamos apstākļus, kas var ietekmēt kontroles efektivitāti.
Lai pārskatāmi noteiktu pašreizējo kontroles līmeni un atklātu visus sistēmas trūkumus, pēc auditējamās sistēmas novērtēšanas var sagatavot audita plūsmas diagrammu. Veikto iekšējās kontroles novērtējumu un sastādīto diagrammu iesniedz iekšējā audita struktūrvienības vadītājam pārbaudei.
Pārbaudes metodes noteikšana
Izstrādājot pārbaudes stratēģiju, auditors var izmantot dažādas pārbaudes metodes, piemēram:
 intervijas;
 dokumentācijas, procedūru un normatīvo aktu izpēti un analīzi;
 anketēšanu;
 testēšanu.
Pārbaudes metodi nosaka, ņemot vērā nepieciešamās kontroles novērtējumu. Izvēlētajai metodei ir jānosaka :
 vai esošās kontroles darbojas un tiek ievērotas;
 kontroles mehānismu esamību to piemērošanu un efektivitāti;
 kontroles sistēmas faktiskos vai iespējamos trūkumus;
 tās sistēmas jomas, kur riska pakāpe ir visaugstākā
 Pārbaudes metožu izvēle ir atkarīga no veicamā audita. Parasti, veicot auditus, izmanto dažādu metožu kopumu.
Iekšējās kontroles novērtējuma tabulas 4.ailē iespējami precīzi jāapraksta izvēlētās pārbaudes metodes un to veikšanas process. Tas nodrošinās vienotu pieeju kontroles sistēmu pārbaudē. Ja ir nepieciešamas pārrunas, norāda, ar ko jātiekas un kādi kontroles mehānismi šajās pārrunās jāpārbauda, kā arī jebkura cita nepieciešamā informācija.
Noslēgumā auditors paraksta iekšējās kontroles novērtējumu un iesniedz to iekšējā audita struktūrvienības vadītājam pārbaudei. iekšējā audita struktūrvienības vadītāja komentārus par sagatavoto dokumentu ievieto audita lietas sadaļā “Pārskats”. Atbilstoši precizētu un parakstītu dokumenta eksemplāru ievieto audita lietas sadaļā “Pārbaudes un novērtēšana” kā pirmo dokumentu.
Atsauces
Lai izstrādātu audita noslēguma ziņojumu un pamatotu sniegtos ieteikumus, nepieciešams atsaukties uz dokumentu oriģināliem, tādēļ visu informāciju dokumentē precīzi. Auditā iegūto nepieciešamo dokumentu kopijas ievieto audita lietas attiecīgajā sadaļā, lai nepieciešamības gadījumā tie būtu pieejami.
Lai nodrošinātu, ka veicamā audita lieta pilnīgi un precīzi atspoguļo auditu, auditors dokumentē un ievieto audita lietā visu iegūto informāciju. Visa informācija par notikušajām pārrunām - gan telefona sarunas, gan arī sanāksmes un intervijas jādokumentē. Pārrunu protokols (5.pielikums) ir dokuments, kuru sagatavo pēc vienota parauga uzreiz pēc pārrunām. Protokola kopija nav obligāti jāiesniedz intervētajai personai, tomēr to būtu ieteicams darīt pēc pārrunām, kurās tiek apspriesti būtiski jautājumi, lai pārliecinātos par abpusēju izpratni.
Pārrunu dokumentēšana sekmē audita procesu, palīdz veidot slēdzienu un ieteikumu izstrādi. Auditors nedrīkst pieļaut neprecizitātes pārrunu protokolu sastādīšanā. Pārrunu protokolu paraksta auditors un norāda dokumenta sagatavošanas datumu.


Kontroles novērtējums

Atbilstoši izvēlētajai pārbaudes metodei visu veikto pārbaužu rezultātus pievieno audita lietai, sniedzot par tiem atsauci kontroles novērtējumā. Secinājumos atspoguļo, vai kontroles pastāv un darbojas, bet to neefektivitātes gadījumā - iemeslus un pasākumus situācijas uzlabošanai. Pārbaudē izmantojot pārrunu metodi, pārrunu protokolā skaidri norāda gūtos secinājumus.
Veicot līdzīgu kontroles sistēmu pārbaudi vairākās vietās, var izmantot tipveida testus vai iekšējās kontroles jautājumu anketas. To izmantošanu norāda pārbaudes aprakstā, bet visus aizpildītos testus un anketas saglabā audita lietā. Pēc testu un anketu datu apstrādes sastāda attiecīgus kopsavilkumus, kurus arī pievieno lietai.
Tipveida testi vai iekšējās kontroles jautājumu anketas fiksē nepieciešamo pārbaudes procedūru un nodrošina vienādas procedūras ievērošanu visās struktūrās.
Šāds veikto pārbaužu kopsavilkums apkopo pārbaudes gaitā iegūto informāciju par kontrolēm un riskiem. Pārskatot lietā iekļauto informāciju un atsevišķi novērtējot katras kontroles lietderību, izdara atbilstošus secinājumus. Katru kontroli novērtē, fiksējot tās darbību, izvērtējot tās lietderību un iesakot nepieciešamos uzlabojumus.
Visu dokumentāciju, kas attiecas uz audita laikā veiktajām pārbaudēm, ievieto audita lietas sadaļā ”Pārbaudes un novērtēšana”. Uz visiem dokumentiem jābūt auditora parakstam un datumam.
Ja pārbaužu veikšanas laikā radusies nepieciešamība piemērot vēl citas pārbaužu metodes, iekšējās kontroles novērtējuma dokumentā iespējamas izmaiņas. Tādēļ šajā posmā ir jāveic atkārtots izvērtēšanas darbs, lai:
 sekmētu atsevišķu kontroles mērķu izstrādi;
 palīdzētu noteikt kontroles un riska faktoru nozīmi;
 precizētu tās jomas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība turpmākajā audita gaitā.

Audita darba organizācija.


AUDITORU NORĪKOŠANA

Pēc gada audita plāna izstrādāšanas iekšējā audita