Darbs:

paredzama tuvākajā nākotnē, un Latvijas Banka vispirms rūpīgi izvērtēs šāda soļa nepieciešamību.


Latvijas bankas gatavojas eiro.

Latvijas Banka ir pielikusi daudz pūļu, pilnveidojot savas uzraudzības metodes un banku darbību regulējošos noteikumus, lai veicinātu stabilas un drošas banku sistēmas attīstību. Šobrīd mēs varam teikt, ka visi spēkā esošie noteikumi un vērtēšanas kritēriji, kas regulē banku darbību Latvijā, atbilst ES direktīvām un dažos gadījumos ir pat stingrāki par šīm prasībām.
Kopēja finanšu tirgus izveidošana Eiropā radīs sīvāku konkurenci starp finanšu iestādēm. Jau notiek finanšu iestāžu konsolidācija gan valstu iekšienē, gan arī starp valstīm. Konkurences spiediena rezultātā samazināsies banku skaits Eiropā un arī Latvijā. Bankas zaudēs klientus un daļu tirgus. Uzņēmumi dos priekšroku bankām, kas būs dinamiskākas, orientēsies uz uzņēmumu kapitāla finansēšanu un specializēsies noteiktu pakalpojumu sniegšanā
Bankas, kas nespēs augt vai specializēties, nonāks turpmākās pastāvēšanas dilemmas priekšā. Lai sagatavotos konkurences spiedienam, Latvijas bankām ir jāizmanto priekšrocības. Proti, banku apvienošanās rezultātā iegūtajām iespējām ir jābūt lielākām par tām, kas iegūstamas, summējot atsevišķu banku priekšrocības, tām neapvienojoties.
Latvijas bankas jau banku sektora izveides sākumposmā bijušas iesaistītas vairākās naudas reformās: Krievijas rubļu aizstāšanā ar Latvijas rubļiem un Latvijas rubļu apmaiņā pret latiem. Šo reformu īstenošanai bija nepieciešams veikt pārmaiņas banku grāmatvedībā, informatīvajā nodrošinājumā un klientu apkalpošanā, tāpēc tās guva neatsveramu pieredzi, kā rīkoties šādu pārmaiņu laikā.
Lai gan mēs esam tehniski gatavi jebkurā laikā pāriet uz piesaisti EIRO un Latvijas Bankai ir visas pilnvaras to darīt, mums ir pamatīgi jāapsver visas kursa maiņas iespējamās sekas. Mums būs uzmanīgi jāseko pārmaiņām dažādo tirdzniecības partneru rīcībā un rūpīgi jāvēro EIRO sasniegumi pasaules finanšu tirgos.


Eiro maiņas kursa ietekme uz latu.

Lai gan Latvija nav to valstu starpā, kuras 1999. gada 1. janvārī uzsāka kopējo darbību EMS ietvaros, taču Latviju tieši ietekmēs eiro maiņas kursa attīstība. To nosaka Latvijas ekonomikas atvērtība un ārējās tirdzniecības būtiska nozīme mūsu valsts tautsaimniecībā. Latvijai nav būtiskas ietekmes uz pasaules cenu līmeni, savukārt iekšzemes cenu līmeni ļoti būtiski ietekmē pasaules cenu attīstība. Stabils valūtas maiņas kurss pārvērš pasaules cenas stabilās iekšzemes cenās. Kā gan eiro maiņas kursa izmaiņas ietekmēs lata kursu, pieņemot, ka Latvijas Banka nemainīs savu valūtas maiņas politiku, t. i., turpinās saglabāt stabilu lata maiņas kursu attiecībā pret SDR valūtas grozu?
Jāņem vērā, ka pats SDR valūtu grozs mainīsies, jo vismaz divas no grozā ietilpstošajām valūtām – Vācijas marka un Francijas franks pārstās eksistēt, un to vietu šajā grozā ieņems eiro. Līdz ar to 1999. gads varētu būt nozīmīgas izvēles laiks Latvijas Bankai, jo tai būtu jāapsver, vai piesaiste pie jaunā SDR groza ir vēlama, vai varbūt nepieciešams izvēlēties citu piesaistes grozu. Pašlaik SDR sastāv no piecām galvenajām pasaules valūtām.
Pēc eiro ieviešanas SDR groza sastāvā pazūd DEM un FRF, un to vietā nāk XEU ar īpatsvaru 29 %. Uzreiz gan jāpiezīmē, ka SCF padomei ir tiesības pārskatīt SDR groza struktūru, līdz ar to šis ir uzskatāms par tīri “aritmētisku” pieņēmumu.
Ja tomēr pieņem, ka SDR struktūra būs tieši šāda, jāizdara sekojoši secinājumi. Jaunajā grozā būs četras nevis piecas valūtas, turklāt triju valūtu (USD, JPY un GBP) īpatsvari saglabāsies nemainīgi. Līdz ar to ir skaidrs, ka pieaugs SDR valūtu groza jūtīgums pret eiro maiņas kursa svārstībām, salīdzinot ar esošā SDR groza jūtīgumu pret Vācijas markas un Francijas franka maiņas kursa svārstībām.
Iespējams, ka Latvijai, lai izpildītu nacionālās valūtas stabilitātes prasības un iekļūtu ES un vēlāk arī EMS, varētu rasties vajadzība piesaistīt latu ne vairs kādam valūtu grozam, bet gan eiro. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas ārējā tirdzniecībā dominējošā norēķinu valūta ir ASV dolārs, un lata piesaiste eiro var radīt relatīvi lielas kursa svārstības attiecībā pret dolāru. Tas var negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta konkurētspēju, tāpēc ir skaidrs, ka lata piesaiste eiro ir ļoti rūpīgi jāapsver, vai vismaz jāatliek uz vēlāku laiku, kad eiro un ASV dolāra maiņas kurss būs nostabilizējies.


Secinājumi par Eiro.

Lai arī sabiedrība ir labi informēta par eiro ieviešanu, tomēr pastāv noraidoša attieksme. Tam pa iemeslu var minēt divas lietas:
Mēs vēl neesam uzņemti Eiropas savienībā un Latvijas iedzīvotājos pastāv neliela daļa eiro skeptiķu, kas gan izskaidrojam ar informācijas trūkumu un neizglītotību šajos jautājumos.
Par otru iemeslu var kalpot tas, ka pēdējo gadu laikā mēs esam novērojuši un piedalījušies mūsu lata dzimšanas, augšanas un stabilizēšanās procesā. Mēs esam pieraduši pie šīs naudas, mēs to esam lolojuši. Nereti nākas dzirdēt to, ka mums ir tik skaista nauda un kur mēs liksim tos bezgaumīgos eiro. Šim faktam var arī piekrist, jo eiro zonā ietilps liela daļa no Eiropas valstīm, kurās kultūras un mākslas izpratne stipri atšķiras. To nebūt nedrīkst noliegt, ka naudai ir jābūt skaistai, patīkamai un mīļai, jo ar to mēs saskaramies katru dienu, nevienu reizi vien. Naudai ir jāpiemīt arī morālai vērtībai, tai nepietiek ar materiālo.
Nedrīkst nepieminēt arī to, ka šaubas ar eiro efektivitāti pastāv arī pašreizējās eiro zonas valstīs, kas pierāda to, ka mums nebūt nav kur steigties.
Visi faktori liecina par labu eiro. Kā būs patiesībā, rādīs nākotne.

Nobeigums.

Eiropa ir civilizācijas šūpulis un mūsu uzdevums ir saglabāt to neatkarīgi no tā, kurā valstī mēs dzīvojam. Mūsu pienākums ir saglabāt Eiropas civilizācijas vērtīgākos elementus un to konkrētās izpausmes katrā atsevišķā valstī. Eiropai nepieciešams integrēties, Eiropas Savienībai vajadzētu paplašināties, lai pašreizējām 15 valstīm pievienotos citas.
Stājoties ES pats svarīgākais ir valdības integrācijas politika - tā ir mierīga līdzāspastāvēšanas formula. No varas ieguvumu un zaudējumu līdzsvara koncepcijas viedokļa, jaunas, plašākas ģeogrāfijas veidošanās nozīmē, ka noteikti varas centri iegūs vai palielinās savu ietekmi uz citu varas centru rēķina. Valdības arvien biežāk sāk izjust suverenitātes ierobežojumus un valsts iekšpolitika tiek upurēta ārpolitikas prasībām, jo veto tiesības, kas pastāv starptautiskajās organizācijās, praksē izrādās pārāk radikāls līdzeklis, lai to varētu pielietot politikā.
Eiropas integrācijas process nenovedīs pie nacionālās valsts izzušanas. Eiropa kļutu nabagāka, ja šīs nacionālās identitātes vienkārši izzustu. ''Jebkuras valodas zaudējums ir tas pats, kas zvaigznes izdzišana. Pasaule kļust nabagāka, ja kāda valoda mirst. Un otrādi, ikvienas valodas klātbūtne pasauli padara bagātāku.'' /M.van der Stūls, ''Rīgas Laiks'' '99 septembris/





Izmantotā literatūra
1. Laikraksti un žurnāli:
“Dienas bizness” – periodika
“Diena” - periodikas arhīvs internetā
“Latvija un Eiropas Savienība”, 2000
2. Informācijas bukleti:
Latvijas Bankas informatīvais buklets “Eiro”
Rietumu bankas informatīvais buklets.

3. Interneta resursi:
Latvijas Bankas oficiālā lappuse (http://www.bank.lv )
Eiropas Savienības oficiālā lappuse (http://europa.eu.int)
Eiropas integrācijas biroja oficiālā lappuse (http://www.eib.lv)
TVNET ziņu portāls (http://www.tvnet.lv)