Apraksts:

Latvijā ir divpakāpju banku sistēma – centrālā banka un komercbankas. Latvijas banka pilda divas galvenās funkcijas – īsteno naudas politiku valstī, nodrošinot nacionālās valūtas, banku stabilitāti kā arī veic banku un citu kredītiestāžu uzraudzību. Banku darbība tirgus ekonomikas apstākļos ir līdzīga jebkurai citai komerciālai darbībai tādā ziņā, ka tās galvenais mērķis ir gūt peļņu īpašniekiem.

Darbs:

Ievads

Latvijā ir divpakāpju banku sistēma – centrālā banka un komercbankas. Latvijas banka pilda divas galvenās funkcijas – īsteno naudas politiku valstī, nodrošinot nacionālās valūtas, banku stabilitāti kā arī veic banku un citu kredītiestāžu uzraudzību. Banku darbība tirgus ekonomikas apstākļos ir līdzīga jebkurai citai komerciālai darbībai tādā ziņā, ka tās galvenais mērķis ir gūt peļņu īpašniekiem.
1998.gada pirmajos divos ceturkšņos turpinājās iepriekšējā gada, banku uzplaukuma perioda, tendences – auga aktīvi, summārais kapitāls, bija nodrošināta pietiekama banku sistēmas likviditāte. Tomēr Krievijas krīze gada otrajā pusē atkal aktualizēja jautājumu par banku stabilitāti. Šī kursa darba mērķis ir izpētīt banku darbību, novērtējot to stabilitāti un uzticamību.
Banku darbība atšķiras no vairuma citu nozaru, jo banku izdzīvošana ir ļoti atkarīga no to klientu uzticības tām. Uzticība ir nepieciešama, lai piesaistītu no klientiem līdzekļus, par kuriem tiek maksāti procenti un kuri tiek aizdoti citiem klientiem uz augstākiem procentiem. Bankas ir katras valsts ekonomikas centrā, jo tās novirza naudu no piegādātājiem uz investoriem vai uzņēmējiem, kas ražo preces un pakalpojumus un rada darbavietas. Ja banku sarežģījumu dēļ cilvēki glabātu savus ietaupījumus ārpus finansu sistēmas, tas nodarītu ievērojamus zaudējumus visai valsts ekonomikai un kaitētu sabiedrības labklājības izaugsmei. Tāpēc ir jābūt uzticamai un efektīvai banku darbības regulēšanas sistēmai, lai iespējami samazinātu problēmu varbūtību un tādējādi saglabātu sabiedrības uzticību.

Latvijas bankas
vēsture

Latvijas Republikas bankas darbības laiks skaitāms no 1922.gada 7.septembra, kad Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Republikas dibināšanu. Tai tika piešķirtas emisijas tiesības. Latvijas banka veica arī komercdarbību, pieņemot noguldījumus un finansējot, kreditējot valsts un privātos uzņēmumus, iestādes, pilsoņus. Banku vadīja padome un valde. Par pirmo padomes priekšsēdētāju tika iecelts finansu ministrs Ringolds Kalnings.
1940.gada 17.jūnijā Latviju okupēja Sarkanā Armija un 5.augustā Latvija tika inkorporēta PSRS. Latvijā pakāpeniski tika ieviesta PSRS naudas sistēma. Pēc Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā Latvijas Banka atsāka darbību, taču naudas emisijas tiesības tā neatguva. Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal nonāca PSRS finanšu sistēmā.
1988.gadā sākās banku sistēmas reorganizācija. 1990.gada 2.martā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma likumu “Par bankām” un lēmumu “Par Latvijas Banku”, kurš noteica, ka Latvijas PSR tiek atjaunota Latvijas banka – patstāvīga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiecībā pret komercbankām, valsts budžeta kases izpildes organizatore un ekonomikas regulētāja ar monetārās politikas instrumentiem. Taču tikai ar Augstākās Padomes 1991.gada 3.septembra lēmumu “Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju” pārņemot savā īpašumā un struktūrā bijušās PSRS valsts bankas Latvijas Republikānisko banku un citas valsts kredītiestādes, Latvijas Banka kļuva par centrālo un emisijas banku. Par Latvijas Bankas prezidentu tajā pašā dienā ievēlēja Latvijas Republikas Augstākās Padomes Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas vadītāju Eināru Repši. Pēc 1995.gada banku krīzes Latvijas Banka izveidoja stingrāku banku uzraudzības mehānismu.


Latvijas lielākās
komercbankas

Latvijas Unibanka

Latvijas Unibanka tika dibināta 1993.gada 28.septembrī, apvienojot pēc Latvijas Bankas reorganizācijas neprivatizētās nodaļas – 21 dažāda profila vairāku banku atsevišķās nodaļas. Unibanka šajos gados kļuvusi par vadošo komercbanku ar plašu klientu loku Latvijā un stabiliem sadarbības partneriem ārvalstīs.
Unibankas attīstība, pateicoties atturīgi konservatīvai pieejai finansu riska jautājumiem, ritējusi ļoti sekmīgi un strauji: dibinot Unibanku, tika izstrādāta stratēģija – līdz 2000.gadam tai būtu jākļūst par lielāko Latvijā, taču šis mērķis tika sasniegts jau bankas darbības otrajā gadā.
1994.gada jūlijā Unibanka tika nodota Privatizācijas aģentūras valdījumā.
1995.gada oktobrī Unibanka tika reģistrēta kā privāta akciju sabiedrība. Puse akciju piederēja privātajam kapitālam, puse – valstij.
No 1996.gada janvāra Unibankas akcijas sāka kotēt Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā; tajā pat gadā par bankas akciju īpašniekiem kļūst Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka un Swedfund International AB.
Autoritatīvā finansu izdevuma Central European eksperti atzina Unibanku par labāko lokālo banku 1996.gadā.
1997.gadā tika izlaistas Unibankas eiroobligācijas 30 miljonu USD vērtībā. Daudzas Eiropas un Āzijas bankas un investīciju fondi nopirka visas emitētās obligācijas.
1997.gada decembrī Latvijas Unibankas darbībā noslēdzās vēl viens nozīmīgs posms: bankas akcijas sāka kotēt Eiropas nozīmīgākajā vērtspapīru tirgū – Londonas biržā, un starptautiskajā kapitāla tirgū Global Depository Receipt (GDR) programmas ietvaros tika sekmīgi izplatītas Privatizācijas aģentūrai piederošās Unibankas akcijas, kā rezultātā valstij pašlaik pieder apmēram 10% bankas akciju.
Unibankas GDR ir pirmie kāda Latvijas uzņēmuma vērtspapīri, kas tiek izplatīti starptautiskajos tirgos, un Unibanka ir pirmais uzņēmums Latvijā un visā Baltijā, kura akcijas – GDR kotē Londonas biržā. Kotēšana “SEAQ International “ un PORTAL sistēmās pašlaik notiek Londonas un Berlīnes vērtspapīru biržās.
Latvijas Unibankas zaudējumi 1998.gadā bija 15 miljoni latu, taču bankai saglabājas spēcīga kapitāla bāze – 39 miljoni latu, kas ir labākais banku drošību raksturojošais rādītājs. Patlaban banka ir tik sakārtota un tik stabila kā nekad. To apliecina bankas audits, kurš ir bez piezīmēm un norādījumiem, kādus saņēmušas citas bankas, proti, ka Krievijas situācijas pasliktināšanās gadījumā var mainīties bankas finansiālā situācija. Auditu ir veica starptautiskās auditorfirmas Arthur Andersen Londonas birojs.
Bankas stabilitāti apliecina arī tas , ka Zviedrijas banka “Skandinavinska Enskilda Banken” (SEB) ir palielinājusi savu līdzdalību Unibankas pamatkapitālā līdz 44,3%, nopērkot visas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) piederošās Unibankas akcijas. SEB iegādājās 5 713 553 Unibankas akcijas maksājot 1,36 latus par akciju. Kopumā SEB ir ieguldījusi Unibankas pamatkapitālā 22 miljonus latu, apmēram 10 miljoni latu ieguldīti subordinētajā kapitālā. Ja ņem vērā subordinēto kapitālu, banku un apdrošināšanas grupa SEB ir ieguvusi kontroli Unibankā – tai pieder 53,6% kapitāla. ERAB jau iegādājoties Unibankas akcijas, paudusi apņēmību kļūt par vidēja termiņa finansu investoru un tās mērķis bija sekmēt stratēģiskā partnera piesaisti un labu uzņēmuma vadīšanas praksi. Iesaistoties SEB struktūrās, Unibankai paveras jaunas iespējas tehnoloģijas uzlabošanā, jaunu produktu attīstībā, ilgtermiņa resursu piesaistē un sadarbībā klientu apkalpošanā. Nākamie lielākie akciju turētāji ir “The Bank of New York”, “Swedfund”, “Pareksa banka”, PA, “Bank of Bermunda Guernsey”, “Duc de Leman” un “Hansabank – Latvija”.
Par Unibankas stabilitāti var spriest arī pēc tā, ka banka nav zaudējusi spēju pelnīt – šā gada pirmajos divos mēnešos Unibankas tīrā peļņa bijusi 2,6 miljoni latu.
1998.gadā izveidoti uzkrājumi par 26 miljoniem latu. Ieguldījumiem Krievijas valsts īstermiņa parādzīmēs ir izveidoti 96,4% uzkrājumi, ieguldījumiem valsts un pašvaldību eiroobligācijās – 45% uzkrājumi, prasībām pret Krievijas kredītiestādēm (vekseļi, obligācijas un tml.) – 85,4% uzkrājumi. Kopējie uzkrājumi kredītiem Latvijā ir 4,4% pret kredītportfeli. Uzkrājumu līmenis Krievijas ieguldījumiem atbilst starptautiskajai praksei. Sākoties Krievijas krīzei, Unibanka strādāja pie kapitāla palielināšanas. Pēc krīzes kapitāls palielināts par 21 miljonu latu. Bankas kapitāls un rezerves 1998.gada beigās bija 26,5 miljoni, bet līdz februāra beigām kapitāla bāze pieaugusi līdz 39 miljoniem latu.
Unibanka un “Statoil” ir laidusi apgrozībā kopējo starptautisko maksājumu karti “Unibanka/Statoil extra Maestro”, ar kuru var norēķinātie visās vietās, kur pieņem Maestro debetkartes. Šī karte domāta tikai privātpersonām. Atšķirībā no parastās Maestro kartes, šī karte piedalās “Statoil extra” programmā, kuras mērķis ir sniegt priekšrocības pastāvīgajiem klientiem. Unibankai šī ir otrā kopkarte – pirmais projekts tika realizēts kopā ar “Latvijas mobilo telefonu”, kur izsniegtas 650 kartes.
1998.gadā Unibanka bijusi otrā aktīvākā Rīgas Fondu biržas biedre. Unibankas darījumu apjoms pērn veidojis 12,28% no kopējā pērn biržā noslēgto darījumu apjoma.
Pēc Unibankas prezidenta Andra Bērziņa domām Unibankas mērķis ir aizņemt 40% Latvijas banku tirgus, ko tā plāno sasniegt, ilgākais līdz nākamā gada beigām.
Bankas peļņa 1999.gadā bija 11,5 miljoni latu, tas ir, 31 santīms uz akciju.
Hansabank – Latvija

Hansabank – Latvija tika dibināta kā Vācijas – Latvijas banka, saņemot licenci darbības uzsākšanai 1992.gada 8.maijā.
1993.gada augustā tika ieviesta elektronisko norēķinu sistēma Hansa Plus.
1993.gada decembrī notika pieslēgšanās SWIFT.
1996.gada jūnijā tika noslēgts līgums par Vācijas – Latvijas bankas pārdošanu Igaunijas Hansapank, kam sekoja nosaukuma maiņa uz Hansabank – Latvija. Akcionāru maiņa nozīmēja iekļaušanos Baltijas lielākajā finansu grupā Hansabank.
1997.gada jūlijā tika ieviests telefoniskais pakalpojums Hansa Info.
1997.gada novembrī Hansabank – Latvija uz desmit gadiem saņem 4 miljonu ASV dolāru subordinēto kredītu no ERAB.
Hansabank – Latvija apkalpo apmēram 16 000 privāto klientu un 4 000 uzņēmumu.
Hansabank – Latvija piedalās arī labdarības akcijās. 1997.gadā banka palīdzēja izdot Māras Zālītes grāmatu “Kas ticībā sēts”. M. Zālīte ir viena no latviešu talantīgākajām un populārākajām rakstniecēm. 1 000 grāmatas eksemplāru tika uzdāvināti Latvijas publiskajām bibliotēkām. Hansabank – Latvija atbalstīja vairākus izglītības projektus, materiāli palīdzot Stokholmas Ekonomikas Augstskolai Rīgā un Latvijas Banku Augstskolai. Tāpat Hansabank – Latvija 1997.gadā sniedza materiālu atbalstu Liepājas bērnu