Apraksts:

Monetāro un valūtas maiņas kursa politiku, kā arī banku uzraudzību Latvijā īsteno valsts centrālā banka – Latvijas Banka. Tā pilda savus uzdevumus saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku” un kredītiestāžu likumu un nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem un rīkojumiem. Katrā valstī ir banku sistēma, kas ir vienas bankas atzarojumi. Tās ir bankas, kas ir atkarīgas no centrālās bankas. Latvijā centrālo banku uzskata par Latvijas Banku, kurai tiek dots uzdevums kontrolēt pieņemtās valsts naudas vērtību ar citu valsts naudu. Atbilstoši likumam “ Par Latvijas Banku” tās galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā , lai saglabātu cenu stabilitāti valstī.

Darbs:

Satura rādītājs.

Satura rādītājs 1
Ievads 2
Neliels ieskats Latvijas Bankas sistēmas darbībā 3
Par Latvijas Banku un viņu liekumiem 5
Banku darbības posms 1998.gadā:
Banku publisko finansu rezultāti 7
Komercbanku aktīvi 1998.gadā 8
Banku darbības posms 1999.gadā:
Banku konkurences cīņā ieguvēji būs klienti 10
Latu trūkums starpbanku tirgos 12
Baltijas Tranzītu bankas vēlme paplašināties 13
Latvijas banku ienākumi un izdevumi 13
Mazo banku samazinājums 14
Ietekme Latvijas Bankai uz baumu palaišanu 16
Saules Banku akciju izpārdošana 1999.gadā 17
Banku jaunā izmaksu sistēma 18
Nauda aprite bankā 19
Banku darbības posms 2000.gadā:
Komercbanku kreditēšana 20
Norēķinu karšu popularitāte 22
Baltijā populārākās debetkartes 22
Skaidras naudas apjoma palielinājums 24
Debetkaršu un kredītkaršu lietošana Latvijā 25
Par banku apvienošanos 26
Banku sistēmu apkopojums 27
Izmantotā literatūra 28



Banku sistēma Latvijā, tās attīstības iespējas.
IEVADS

Latvijā šinī laika sprīdī ļoti aktuāla ir tematika par Valsts Banku, tā ietver visu kas saistīts ar finansu lietas, naudas krīzi un visu komercbanku atļautās un neatļautās darbības, kā arī naudas lietas. Pašlaik šī lieta ir ļoti aktuāla tāpēc, ka pavisam nesen tika pārvarēti šķēršļi Krievijas krīzes laikā, kā arī Latvija uz Eiropas savienību.
Šī kursa darba mērķis ir apskatīt un salīdzināt Latvijas Bankas galvenos finansu rādītājus ar 1997.,1998.,1999., un 2000.gadu.
Lai sasniegtu kursa darbā tādus mērķus ir jāveic sekojoši uzdevumi:
jāpārskata un jāizanalizē statistiskie dati par Latvijas Bankas sistēmām;
jāpārskata visu gan vēl esošo, gan bankas, kas ir izgājušas no biznesa, visas darbības ar aizdevumiem jeb kredītiem, naudas plūsmas, lata vērtības krišanas ietekmi uz komercbankām, krīzi ar ieguldītajiem vērtspapīriem Krievijas krīzes laikā;
jāpārskata Latvijas Banku sistēmas gada pārskati, ar nolūku salīdzināt valsts bankas darbības ar iepriekšējiem gadiem, tās peļņa vai zaudējumiem;
jāpārskata avīzes un žurnālus, kas būtu saistīti ar Latvijas Bankas un visu Latvijas komercbanku darbībām, jauniem likumiem, tarifiem u.c.
Laika posms, kas tiek ietverts šajā kursa darbā ir no 1997 – 2000. gadam. Visa šī laika posma salīdzinājums ar katru gadu iesākot. 1997. gada dati tiek salīdzināti ar 1996.gada datiem.
Es izvēlējos rakstīt par šo tēmu tāpēc, ka viņa man ļoti ieinteresēja un ir diezgan interesanta.


Neliels ieskats Latvijas Banku sistēmas darbībā.

Monetāro un valūtas maiņas kursa politiku, kā arī banku uzraudzību Latvijā īsteno valsts centrālā banka – Latvijas Banka. Tā pilda savus uzdevumus saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku” un kredītiestāžu likumu un nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem un rīkojumiem.
Katrā valstī ir banku sistēma, kas ir vienas bankas atzarojumi. Tās ir bankas, kas ir atkarīgas no centrālās bankas. Latvijā centrālo banku uzskata par Latvijas Banku, kurai tiek dots uzdevums kontrolēt pieņemtās valsts naudas vērtību ar citu valsts naudu. Atbilstoši likumam “ Par Latvijas Banku” tās galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā , lai saglabātu cenu stabilitāti valstī.
Jebkura cita esoša banka valstī ir centrālās bankas sazarojums, kas veido banku sistēmu valstī. Latvijā banku sazarojumu veido – “Unibanka” , ”Parekss Banka” , ”Hansbank” , ”Hipotēku banka” , un citas esošās bankas Latvijā.
1999.gada pirmajā pusgadā Latvijā darbojās 26 komercbankas, 1 ārvalstu banka un 1 ārvalstu bankas pārstāvniecība. Divas no tām ( Latvijas Industriālā banka un Rīgas komercbanka) gada pirmajā ceturksnī tika atzītas par maksātspējīgām un pašreiz atrodas sanācijas procesā.
Četru lielāko banku (Unibanku, Parekss, Rietumu banka, Hansbanka – Latvija) aktīvi veido aptuveni pusi no banku kopējā aktīva apjoma, bet 10 lielākajās bankās tie ir koncentrēti 80% apjomā. Aptuveni 2/3 no Latvijas kredītiestāžu apmaksātā pamatkapitāla ir nerezidentu ieguldījumi. 15 bankās ārvalstu akcionāriem pieder vairāk nekā 50% kapitāla, no tām 6 bankas ir ārvalstu banku meitas uzņēmumi. Gandrīz visas bankas ir privātas. Valsts daļa banku sektora pamatkapitālā 1998.gada beigās bija 4,9% (1997.gada beigās – 6.8%). Ievērojamāka valsts kapitāla daļa ir tikai divās bankās (Latvijas Hipotēku un Zemes bankā – 100% un Latvijas Krājbankā – 41.8%).
Monetārās politikas realizēšanai Latvijas Banku izmanto netiešas regulācijas līdzekļus, kuri atbilst monetārās politikas instrumentiem, kas paredzēti izmantošanai Eiropas Centrālajā bankā.
Latvijas Bankas galvenie monetārās politikas instrumenti:
Ārzemju valūtas pirkšana un pārdošana, nodrošinot latu mijmaiņas darījumus, kas ļauj Latvijas Bankai izmantot valūtas iekšzemes naudas tirgus regulēšanai;
Atklātā tirgus operācijas. Latvijas Banka var palielināt vai samazināt banku sistēmas likviditāti, izmantojot valsts vērtspapīru pārdošanas vai pirkšanas darījumus ar sekojošu atpirkšanu vai pārdošanu (tā saucamās repo un reverse repo izsoles), kā arī pērkot un pārdodot valsts iekšējās aizņēmuma parādzīmes otrreizējā tirgū;
Lombarda kredīti, kas Latvijas Bankai nodrošina iespēju darboties kā pēdējās instances aizdevējam. Automātiskie lombarda kredīti tiek izsniegti uz vienu dienu, un to galvenā funkcija ir nodrošināt starpbanku norēķinu sistēmas efektivitāti. Pieprasījuma lombarda kredīti tiek izsniegti uz vienu dienu, un to galvenā funkcija ir nodrošināt starpbanku norēķinu sistēmas efektivitāti. Pieprasījuma lombarda kredīti tiek piešķirti uz laiku, kas pārsniedz 14 dienas, par soda procenta likmi;
Banku termiņnoguldījumi Latvijas bankā kā banku sistēmas likviditātes samazināšanas instruments, tajā pašā laikā noguldījumu likmes kalpo par naudas tirgus likmju zemāko robežu;
Rezervju prasības (kopš 1993.gada 15.februārī – 8%), kas balstās uz vidējiem nebanku noguldījumiem bankās mēneša laikā.
Šie instrumenti ļauj regulēt iekšzemes naudas tirgu, neietekmējot procentu likmes politiku. To izmantošanas efektivitāte pieaug līdz ar finansu un nekustāmā īpašuma tirgus attīstību.
Latvijā ir ierobežots komercbanku skaits, kurām ir atļauts piesaistīt privātpersonu noguldījumus (1999.gada vidū 22 komercbankas ) 1998.gada 1.oktobrī stājās spēkā Fizisko personu noguldījumu garantijas likums. Tas nosaka, ka bankas bankrota gadījumā fiziskās personas, kas tajā ieguldījušas naudu, saņems no Noguldījumu garantiju fonda garantētu atlīdzību 500 latu apmērā. Atlīdzības apjoms pakāpeniski pieaug, un 2008.gad;a tas sasniegs 13.tīkstoši latu.


Par Latvijas Banku un viņu likumiem.

Kredītiestāde kreditēšanu veic saskaņā ar tās kredītpolitiku, kas nosaka:
Kredīta piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību;
Izsniegto kredītu uzraudzības kārtību;
Kredītu kvalitātes novērtēšanas kritērijus.
Lai varētu novērtēt kredītiestādes iekšējo kontroli, ir svarīgi, lai būtu izstrādāta kredītpolitika. Kredītpolitika dod iespēju novērtēt dažādas procedūras un līdz ar to ar kredītiestādēm saistītos riskus. Tāpat ir svar1igi pārbaudīt vai kredītpolitika tiek ievērota. Par kredītiestādes darbību liecina tas, cik rūpīgi un pareizi ir izstrādāta kredītpolitika. Kredītpolitika ir vienīgā politika, kuru izstrādāt pieprasa kred1ītiestāžu likums. Pārējās politikas (likviditātes, atvērto valūtas pozīcijas u.c.) izstrādi pieprasa īpaši Latvijas Bankas norādījumi. Kredītrisks tiek uzskatīts par nozīmīgāko risku banku darbībā. Kredītiestāde pirms un pēc kredīta izsniegšanas pārbauda kredīta ņēmēja maksātspēju, regulāri pieprasot dokumentus, kas apliecina kredīta ņēmēja saimnieciskās darbības finansiālo stabilitāti, spēju atmaksāt kredītu un tā procentus.
Ja kredīts izsniegts ārvalstu valūtā, tad speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem lielums vispirms tiek novērtēts attiecīgajā ārvalstu valūtā un tad tiek pārvērtēts latos pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa aprēķina veikšanas dienā, lietojot Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtas kursu.
Kredītiestāžu likums noteic, ka minimālais dibināšanas kapitāls ir ekvivalents 5000000 ECU, kas aprēķināts latos Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa.
Kredītiestāžu likums ar1i noteica, ka bankām, kas ir reģistrētas pirms likuma stāšanās spēkā (t.i., pirms 1995.g.24.oktobra) minimālais dibināšanas kapitāls ir:
No 1995.g.24.oktobra līdz 1996.g.31.martam – ne mazāk kā 100 000 Ls
No 1996.g.1.aprīļa līdz 1998.g.31.martam – ne mazāk kā 1 000 000 Ls
No 1998.g.1.aprīļa līdz 1999.g.31decembrim – ne mazāk kā 2 000 000 Ls
No 1999.g.31decembra – ne mazāk par summu latos, kas ir ekvivalenta 5 000 000 ECU
Latvijas Banka ir noteikusi, ka sākot ar 1998.g.1.novembri tai jāsniedz informācija par katru nebankas (rezidenta) ārējo maksājumu, kura apjoms pārrēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas kursa maksājumu veikšanai dienā pārsniedz 1000Ls.
Bankas sagatavo pārskatu par nebanku izejošiem ārējiem maksājumiem. Savukārt, nebankas(rezidents) sagatavo paziņojumu par ienākošajiem ārējiem maksājumiem.
Pārskata un paziņojuma mērķis ir sniegt valsts maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamo informāciju, kas atspoguļota atbilstīgi maksājumu bilances starptautiskajiem standartiem, lai sekmētu tautsaimniecības attīstības analīzi un makroekonomisko prognozēšanu, kā arī Latvijas Bankas monetārās politikas īstenošanu.


Banku darbības posms 1998.gadā
Bankas publisko finansu rezultāti.

Banku darbības rādītāju publiskošanu 1998.gadā nebija obligāta, jo bankas strādāja pie pārskatu sastādīšanas.
Bankas, kuras publiskoja savas darbības rezultātus, rīkojās drosmīgi.
Situācija bija ļoti sarežģīta, jo bija domstarpības, kā vērtēt ieguldījumus Krievijas valsts vērtspapīros. Latvija Banka risināja sarežģītas sarunas ar auditorfirmām, lai panākt vienotu novērtēšanas shēmu visās bankās.
1998.gadā astoņas bankas strādājušas ar peļņu, piecas no tā tikai cieta neveiksmes. 1998.gada darbības ar visaugstāko rezultātu bija “Parekss bankai” 5,5 miljoni latu, bet vislielākos zaudējumus cietusi “Latvijas Unibanka”.
“Rietumu bankai “ bija otri lielākie zaudējumi