Darbs:

pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas komercbanku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti – noguldītāji, firmas, valsts iestādes u.c.


Debetkaršu un kredītkaršu lietošana Latvijā.

Bankas piedāvā plašu maksājumu karšu izvēli, sākot no lētākajām vietējām debetkartēm līdz dārgām starptautiskām kredītkartēm.
Bankas piedāvā divu veidu kartes – debetkartes, kuru lietotājs tērē pats savu naudu, ko ielicis kontā, un kredītkartes, kuru lietotājs tērē bankas naudu un noteiktā laikā to atmaksā. Latvijā pagaidām populārākas ir debetkartes – tās ir lētākas un arī vieglāk dabūjamas. Bankas piedāvā VISA Elektron, Maestro, kā arī vietējās debetkartes. Standarta kartes visām bankām, kas tās izdod, ir līdzīgas, tikai katra cenšas saviem klientiem piedāvāt kādu papildu iespēju vai atlaidi, lai padarītu savu karti pievilcīgāku citu konkurencē.
Debetkartes bankas piedāvā par nelielu gada maksu vai arī bez maksas. Lētas ir vietējās kartes.
Tomēr tas var arī nebūt galvenais kritērijs, pēc kā izvēlas karti, jo par lietošanu jāmaksā tikai vienreiz gadā. Gada laikā var iztērēties daudz lielāka summa, maksājot par skaidras naudas izņemšanu un par pakalpojumiem POS terminālos. Ne visas bankas un ne visām kartēm piedāvā iespēju saņemt skaidru naudu bankā vai bankas automātā pilnīgi bezmaksas. Parasti ar debetkartēm bez maksas var izņemt naudu tās bankas automātos, kas izdevusi karti, vai arī automātos, ar kuru saimniekiem ir noslēgta vienošanās par sadarbību. Plašākais draudzīgo bankas automātu tīkls ir Hansbankai, Krājbankai, Saules bankai. Ja karti grib izmantot galvenokārt maksājumiem, būtiski ir komisijas maksa. Izdevīgi iegādāties tādu karti, ar kuru var iepirkties vai nu pilnīgi bez maksas, vai vismaz ar atlaidēm visos POS terminālos.
Debetkaršu popularitāti ceļ iespēja uz tām pārskaitīt stipendijas, pensijas, algas, kuru izņemšanai karšu īpašniekiem vairs nav jāgaida noteikta diena un stunda un nav jāstāv pie kases.
Interesanta parādība maksājumu karšu tirgū ir speciālās kartes, ko piedāvā 1ipašam lietotāju lokam. Populārākais no tiem ir degvielu kartes, kā ari Unibankas Studentu banka. Unibanka Statoil/extra ir starptautiska karte, kas derīga Latvijā un visā pasaulē un kas ietver plašu priekšrocību programmu šīs kartes lietotājiem. Kartes lietotāji vienlaicīgi ir arī apdrošināti.


Par banku apvienošanos.

1999.gadā notika vairākas banku apvienošanās – Rīgas Naftas un ķīmijas banka pievienojās Baltijas Tranzītu bankai, maksātnespējīgajā Lainbanka pievienojās Baltijas Starptautiskajai bankai. 1999.gada beigās parādījās informācija par ievērojamo Ventspils apvienotās Baltijas banka pievienošanos Hansbankai. 1999.gadā tika sākta LAND bankas likvidācija.
1999.gada decembris starpbanku tirgū iezīmējies ar stabilu procentu likmju samazināšanās tendenci, ko veicinājušas centrālās bankas operācijas, nodrošinot bankas ar nepieciešamo likviditāti. Starpbanku tirgū kredītprocentu likmes samazinājušās no 4,27% novembrī līdz 2,63% decembra beigās, kas patiesībā esot atgriešanās pie tā procentu likmju līmeņa, kāds Latvijā esot bijis 1998.gada vasarā, pirms Krievijas krīzes.
Procentu likmes samazinājušās arī starpbanku ilgtermiņa kredītiem – kredītiem ar termiņu virs sešiem mēnešiem likmes samazinājušās no 9,38% decembra sākumā līdz 7,81% janvāra sākumā. 1999.gada nogalē un šā gada janvārī sākumā, augot pieprasījumam, pazeminājušās arī valdības vērtspapīru likmes – decembra sākumā tās bija starp 6% un 7,6% atkarībā no termiņiem, taču janvāra sākumā procentu likmes bija 3,8% līdz 5,8%. Dati par privātpersonām un uzņēmumiem izsniegto kredītu likmēm apstiprinot procentu samazināšanās tendenci. Sarukušas esot gan nacionālajā, gan ārvalstu valūtās izsniegto kredītu likmes.
Pagājuša gadā Latvijas komercbankas darbojušās labi. To kopējais apgrozījums bija 1,898 miljardi latu, banku peļņas, kredītu piesaistes un citi rādītāji vērtējami kā apmierinoši, turklāt izdevies samazināt banku kredītprocentu likmes. Pēdējā laikā investori ir pārliecināti par Latvija politiskā un ekonomiskā klimata stabilitāti. Veiksmīgi ir pārvarēta iespējamā 2000.gada datorproblēma. Palielinājies biržas apgrozījums, kas sekmējis arī lata stabilitātes saglabāšanos.



Banku sistēmu apkopojums.

Banku sistēmai laika mijai ejot visgrūtākie brīži bija Krievijas krīzes laikā, kas deva lielu pārbaudījumu banku sistēmai Latvijā. Notika ļoti liels banku akciju krīzes laiks – vājākās bankas bankrotēja vai izgāja no uzņēmējdarbības spektra, stiprākās bankas cieta lielus finansiālos zaudējumus. Kā jau tika minēts Latvijā darbojās firma, kas palīdzēja uzņēmumiem vai uzņēmējiem Krievijas krīzes cietušajiem. Diezgan lielu ietekmi deva baumu izplatīšana banku sistēmai. Vislielāko novērtējumu par šiem gadiem es dodu Latvijas Unibankai, jo tā ir gan finansiāli, gan arī praktiski sasniegusi lielu spektru komercbanku jomā un viņa arī ir pieprasīta iedzīvotāju spektrā. Cilvēki uzticas šai bankai. Banku sistēmā pa šiem trijiem gadiem ir sasniegusi lielu jomu debitēšanā un kreditēšanā, kas atvieglo cilvēkiem naudas saņemšanu un ienes lielākus ienākumus valstij.
Runājot par kopbudžeta ieņēmumus 1998.gadā nodrošināja nomaksāto nodokļu pieaugums par 14,4% jeb 164,7 miljoniem latu, salīdzinot ar 1997.gadu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nodokļu ieņēmumu pieaugums pakāpeniski samazinājās. Arī 1999.gada 1 ceturksnī, salīdzinot ar 1998.gada 1 ceturksni, nomaksāto nodokļu apjoma pieaugums bija pavisam neliels – tikai 0,4%.
Visbūtiskāk pieauga akcīzes nodoklis, kas raksturojams augstās tarifu likmes naftas produktiem.


Izmantotā literatūra.

Latvijas banku monetārie un finansiālie apkopojumi.
Par Latvijas Banku.
No žurnāla kapitāls ņemtie materiāli 1998.gada decembris
Materiāli no laikraksta “Diena”.
Materiāli no laikraksta “Bizness&Neatkarīgā”
Banku grāmatvedība.
Inerneta izņemtie avīžu mate