Darbs:

pakalpojumus gandrīz par velti, tos kompensējot ar Krievijā gūto lielo peļņu. Tagad šis laiks ir beidzies.
Daļai Latvijas komercbanku šogad būs ļoti nopietni jāstrādā pie pašu kapitāla palielināšanas, lai gada beigās sasniegtu Kredītiestāžu likumā noteikto 5 miljonu ekiju (aptuveni 3,4 miljoni latu) kapitālu.


Kredīti un kredītprocenti


1999.gada pirmajos divos mēnešos turpinājās tendence pieaugt banku izsniegto kredītu likmēm, ko baņķieri galvenokārt izskaidro ar Krievijas krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un paaugstināto kredītrisku. Manāmu samazinājumu baņķieri nesola arī tuvākajos mēnešos.
Procentu likmes Latvijā strauji pieauga 1998.gada septembrī un oktobrī, ko baņķieri izskaidroja ar resursu sadārdzināšanos un resursu bāzes samazināšanos. Lielākā daļa banku savus kredītprocentus piesaistījušas starpbanku tirgus likmēm, bet tā kā šis tirgus bija nelikvīds un centrālā banka bija paaugstinājusi likmes saviem resursiem, ievērojami pieauga starpbanku tirgus procenti un arī tautsaimniecībai pieejamo kredītu procenti. Vidējā likme latu kredītiem pieauga par aptuveni 4%, dolāru kredītiem tā būtiski nemainījās.
Pieaugot jau tā ne pārlieku zemajiem banku kredītprocentiem, ne vienam vien aizņēmējam radās jautājums, kas notiks ar viņa agrāk paņemtā kredīta procentiem. Latvijas komercbanku prakse šādās situācijās ir dažāda, un, iespējams, ka vecā kredīta procenti tiek palielināti, kaut gan bankas uzsver, ka iespēju robežās klienta situāciju nepasliktinās, jo tās nav ieinteresētas klientā, kas nespēj tikt galā ar savām saistībām.
Visai bieži bankas savus kredītprocentus piesaista standartlikmēm. Tas nozīmē, ka latu kredītus bankas var piesaistīt Latvijas Bankas refinansēšanas likmei vai starpbanku tirgus likmei LIBOR. Tādējādi gadījumā, ja mainās šīs standartlikmes (tās raksturo, par kādu cenu pašas bankas aizņemas naudu), tiek mainīti arī klientam izsniegtā kredīta procenti. Laiks, kad tiek pārskatītas likmes, noteikts kredītlīgumā, un tie var būt kā 3 vai 6 mēneši, tā gads. Procentu piesaistīšana standartlikmēm nenozīmē, ka banka tieši par tādiem procentiem naudu aizdos klientiem. Standartlikmei tā pieskaita klāt vēl savus peļņas procentus, ko bankas mēdz apzīmēt par riska procentiem.
Prognozes 2000.gadam

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija Latvijā 2000.gadā nepārsniegs 4%, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs 3 līdz 5% robežās, arī maksājumu koeficienta deficīts saglabāsies 9 – 10% līmenī.
Stingra fiskālā politika veicinās sabalansēta budžeta nodrošināšanu, kas kopā ar Latvijas Bankas monetāro politiku un sagaidāmo zemu regulējamo cenu kāpumu nodrošinot zema inflācijas līmeņa saglabāšanos.
Centrālās statistikas pārvalde prognozēja, ka šogad inflācija Latvijā varētu būt 3 – 5%, savukārt Finansu ministrijas prognozēs inflācijas līmenis 2000.gadam ir paredzēts augstāks – 5%.
Starptautiskās ārvalstu finansu institūcijas Latvijai 2000.gadā prognozē inflāciju 4 - 5%, kas varētu būt viens no zemākajiem inflācijas līmeņiem Centrālajā un Austrumeiropā. 1998.gadā inflācija Latvijā bija 2,8%, 1997.gadā – 7%, bet 1996.gadā – 13,4%.
Aizvadītajā gadā kopumā maksājumu konta deficīts varētu sasniegt 9-10% un aptuveni šādā līmenī tas saglabāsies arī šajā gadā. Šogad paredzētā lielo uzņēmumu privatizācija veicinās papildu ārvalstu investoru investīciju ieplūdi valstī un tekošā konta deficīts tiks finansēts ar tiešo investīciju ieplūdi.
Pagājušajā gadā samazināti vairāku pasaules valstu kredītreitingi, taču starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Standard & Poor’s” pērnā gada septembrī nemainīja Latvijai piešķirto labvēlīgo kredītreitingu.
Konkurences dēļ bankas būs spiestas domāt par savu pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un izdevumu samazināšanu. Viens no izdevumu samazināšanas veidiem ir banku apvienošanās. Līdz ar to šogad ir reāli konsolidācijas procesi.
Latvijas Komercbanku asociācijas priekšnieks Teodors Tverijsons uzskata, ka īpaši citāda banku dzīve turpmāk tomēr nebūs. Lielākie ieguldījumi Krievijā bija valsts obligācijās, kam bankas pārsvarā izmantoja īstermiņa resursus. Tagad , kad Krievijas vērtspapīru tirgus ir ciet, tām būs jādomā, kur ieguldīt tā saukto “īso naudu”. Latvijas bankās viena trešdaļa patlaban ir nerezidentu noguldījumu, kuru lielākā daļa nāk no Krievijas, tādēļ nav jādomā, ka ar Krieviju saistītais bizness ir absolūti pagalam.


Nobeigums

Ievērojamie komercbanku zaudējumi 1999.gadā un Rīgas Komercbankas darbības apturēšana ir saasinājusi sabiedrības interesi par notiekošo Latvijas komercbanku sektorā. Masu medijos tiek diskutēts par komercbanku sektora stabilitāti. Raugoties 2 – 3 gadu perespektīvā, finansu sektora konsolidācija šķiet neizbēgama. Ir iespējams, ka ar laiku Latvijas finansu tirgu kontrolēs ne vairāk kā 5 – 7 dominējoši spēlētāji, kuri spēs klientiem sniegt kvalitatīvus un , pats galvenais, drošus pakalpojumus. Konkurētspējīgu kvalitātes līmeni būs grūti nodrošināt finansu institūcijām bez ilggadējas un starptautiskas pieredzes. Manuprāt pozitīvs notikums Latvijas banku sektorā ir lielākās Ziemeļeiropas finansu grupas “Merita Nordbanken Group” apliecinājums piedalīties Latvijas tautsaimniecības un banku sistēmas attīstībā, palielinot savu ieguldījumu Latvijas Investīciju bankā no 70% līdz 100%.
Jaunas tirgus telpas radīšana mūsdienās prasa atšķirīgu stratēģisko domāšanu. Banku klientiem ir jāizvēlas starp līdzīgiem un vienam otru aizvietojošiem produktiem. Tomēr itin bieži klientam pietrūkst informācijas per šādu izvēli, kad, iespējams, labāku vērtību ar līdzīgu aizvietojošu produktu piedāvā kāda cita banka. Vai arī banka cenšas klientam pārdot savu ienesīgāko produktu un pasniedz to tendenciozi attiecībā pret citiem piedāvājumiem.
Parasti bankas koncentrē visu savu uzmanību uz savu mērķauditoriju – patērētājiem , kaut gan patiesībā izrādās, ka ir vesela virkne patērētāju, kas ir vairāk vai mazāk iesaistīti lēmuma pieņemšanā par to, vai maksāt par bankas pakalpojumiem, vai nē. Pircēji, kas maksā par pakalpojumu var nepiederēt pie pakalpojumu faktiskajiem izmantotājiem, bet dažkārt procesā var būt iesaistītas personas, kas būtiski ietekmē izšķirošo lēmumu.
Vairumā gadījumu Latvijas uzņēmēju viena no vājajām pusēm ir korporatīvo finansu un vadības vai izmaksu grāmatvedības vāja pārzināšana. Šīs biznesa nozares ir izstrādājušas un praksē pierādījušas metodes, kuras par pamatu ņem uzņēmuma izmaksu struktūru, atdeves un darbības efektivitātes rādītājus, kā arī aizņēmuma izmaksas, un, kuras izmantojot, ir iespējams ar augstu ticamības pakāpi prognozēt uzņēmuma peļņu, vienlaikus ievērojot arī Latvijas nodokļu un citu apstākļu īpatnības.
Tirgus jaunradīšana Latvijas bankām būs centrālais stratēģiskais uzdevums nākamo desmit gadu laikā, kas parādīs, kādā mērā esam spējīgi izmantot Latvijas ekonomisko apstākļu īpatnības, lai noturētu savu vietu finansu pasaulē.

Izmantotās literatūras saraksts

• Junior Achievement “Biznesa pamati”, 1998
• Naudas, kredīta un nodokļu politika (1.krājums). Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu un kredīta katedras zinātniskie raksti, 1999.
• Laikraksts “Dienas Bizness”:
09.02.99.
12.02.99.
23.02.99.
25.02.99.
26.02.99.
• Laikraksts “Diena”: 22.01.99.
09.02.99. 08.03.99.
12.02.99. 12.03.99.
18.02.99. 15.03.99.
22.02.99.
27.02.99.
01.03.99.
• Žurnāls “Kapitāls”: Nr.1.99.
Nr.2.99.
Nr.4.99.
Nr.5.99.