Apraksts:

Banku aktīvās operācijas, to veidi, Lavijas komercbanku aktīvo operāciju apskats un analīze

Darbs:

SATURS
Ievads
1. Banku aktīvās operācijas, to loma, ekonomiskā būtība un vieta komercbanku darbībā
2. Komercbanku aktīvo operāciju veidi un formas
2.1. Kredītu operāciju veidi
2.2. Banku kases operācijas
2.3. Operācijas ar vērtspapīriem
3. Latvijas komercbanku aktīvo operāciju apskats un analīze
Secinājumi un priekslikumi
Izmantotās literatūras un avotu saraksts
Ievads
Līdz ar tautsaimniecības attīstību labus rezultātus ir sasniegušas arī Latvijas bankas. Tas ir viens no visattīstītākajiem tautsaimniecības sektoriem. Bankas ir viens no finansu tirgus struktūras centrālajiem posmiem. Pēdējos gados Latvijas komercbanku loma ir stipri palielinājusies, to attīstības gaita bija ļoti grūta un sarežģīta.
Banku stabilitāte lielā mērā ietekmē valsts ekonomikas stabilitāti. Tāpat kā citu komercuzņēmumu darbība, banku darbība ir apdraudēta ar dažādu veidu riskiem, un tieši tāpēc vairākās valstīs šis ir viens no regulējamākiem uzņēmējdarbības veidiem.
Latvijā pedējā laikā ir kļuvusi ļoti aktuāla Latvijas komercbanku tematika, tā ietver visu, kas saistīts ar finansu lietām, naudas apgrozību valstī, naudas ieguldīšanu, kredītu izsniegšanu un visām komercbanku atļautām un neatļautām darbībām.
Darba saturs ir veltīts banku aktīvo operāciju apskatei un analīzei par pamatu ņemot vērā Latvijas lielākās un pazīstamākās bankas.
Darba autore, runājot par komercbanku aktīvajām operācijām, akcentē uzmanību uz ar kredītiem saistītām operācijām, jo kredītu izsniegšana ir viena no komercbanku galvenakajām funkcijām, pie tam tiešie darījumi ar kredītiem ir galvenais komercbanku ienākumu gūšanas avots. Kā arī autore darbā ir uzmanību darījumiem ar vērtspapīriem, jo arī tie ieņe, zināmu vietu finansu tirgū.
Kursa darba mērķis ir apskatīt banku aktīvo operāciju veidus, to ekonomisko būtību un attīstības tendences Latvijas finanšu tirgū, izanalizēt un noskaidrot banku aktīvo operāciju vietu Latvijas komercbanku darbībā. Un uz šī darba pamata izteikt priekšlikumus banku darbības uzlabošanai un pilnveidošanai Latvijā.
Lai sasniegtu šo mērķi, izvirzīti šādi darba uzdevumi:
1. izpētīt un izanalizēt zinātnisko literatūru un internetā pieejamos resursus par Latvijas Komercbanku aktīvajām operācijām;
2. noskaidrot Latvijas komercbanku aktīvo operāciju attīstības tendences Latvijas finanšu tirgū;
3. salīdzināt lielāko Latvijas komercbanku aktīvo operāciju attīstības tendences.

Pamatojoties uz izvirzīto mērķi, kursadarba autors apkopos secinājumus un priekšlikumus par Latvijas Komercbanku darbību un attīstību.
Tēmas iepazīšanai un pētīšanai tika izmantoti vairāki resursi, gan speciālā literatūra, gan statistiskie dati, gan pieejamie internetā materiāli. Darba satura izklāstam autore izmantoja statistikas datus, banku darbības pārskatus un to sniegto pakalpojumu aprakstus un piedāvājumus, un citus avotus, kas ļauj veidot priekšstatu par banku aktīvo operāciju būtību un nozīmi komercbanku darbībā.
Darbs sastāv no ievada, trim daļām, kurās ir ietvērtas kopumā vēl trīs apakšnodaļas, kas ļauj plašāk apskatīt izvēlēto tēmu, kā arī nobeiguma daļas, kurā tiek izdarīti secinājumi un priekšlikumi.
Darba pirmajā daļā tiek sniegta informācijas par komercbanku aktīvo operāciju ekonomisko būtību, to lomu un vietu finanšu tirgū
Otrajā daļā ir ietverti tādi jautājumi, kas skar kredītu operāciju veidus, ko mūsdienu komercbankas piedāvā visplašākajā klāstā. Tiek apskatīti arī jautājumi, kas attiecas uz banku kases operācijām, un operācijām ar vērtspapīriem. aktīvo operāciju veidiem un to būtību, kas ir viens no pamatjautājumiem izskatot šo tēmu. Šī daļa sniedz ieskatu par Latvijas komercbanku aktīvajām operācijām. Bankas aktīviem, aktīvu un ar to saistītu aktīvu operāciju struktūrai pieder noteicoša loma bankas likviditātes un ienesīguma nodrošināšanā.
Un, pēdējā trešā darba nodaļa pievērš uzmanību tieši prakstiskai sadaļai, tas ir Latvijas lielāko komercbanku aktīvo operāciju apskats, analīze un salīdzinājums, uz kā pamata var spriest par populārākajām bankām un par to sniegto pakalpojumu pieprasījumu mūsdienās. Kursa darbā tiek aplūkota banku aktīvo operāciju dinamika un struktūra.
Darbā tiks izmantotas 2005/2006. datu tabulas ar Latvijas komercbanku statistiskajiem rādītājiem, dažādu autoru atziņas un viedokļi par banku darbību Latvijā, kā arī interesantākā informācija no ekonomiskas literatūras avotiem.


1. BANKU AKTĪVĀS OPERĀCIJAS, TO LOMA, EKONOMISKĀ BŪTĪBA UN VIETA KOMERCBANKU DARBĪBĀ
Komercbankas veic pasīvās operācijas (naudas līdzekļu piesaistīšana, lai tos izmantotu aktīvo operāciju veikšanai; banku pasīvi sastāv no piesaistītajiem līdzekļiem un bankas kapitāla) un aktīvās operācijas (kredītu izsniegšana, vērtspapīru ieguldīšana, spekulācijas ar valūtu; banku aktīvi ir kredīti, valsts vērtspapīri, sertifikāti, vekseļi, akcijas u.tml.).
Kredītiestāžu likuma izpratnē (Kredītiestāžu likuma 1.panta 4.punkts). [7] Bankas operācijas – nozīmē “finanšu pakalpojumi”, veicot šādu uzskaitījumu:
a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana;
b) kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem;
c) skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana;
d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana;
e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu;
f) uzticības operācijas (trasts);
g) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana;
h) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;

Pie banku aktīvu operācijām pieder:
1. Kase un prasības un pieprasījumi pret centrālajām bankām
2. Centrālās bankās refinansējamie vērtspapīri
3. Prasības pret kredītiestādēm (prasības un pieprasījumu, kā arī citas prasības)
4. Kredīti – prasības, kas radušās klientiem (bet ne kredītiestādēm) – overdrafts
5. Obligācijas un citi parādu vērtspapīri ar fiksētu ienākumu
6. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu
7. Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā
8. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā
9. Nemateriālie aktīvi (licences, patenti, nomas tiesības)
10. Pamatlīdzekļi – izdevumi datorprogrammām
11. Pašas akcijas
12. Pārējie aktīvi – dārgmetāli, kustāmais un nekustāmais īpašums, kas pieņemts kā nodrošinājums, ja neatdod kredītus
13. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi
14. Aktīvu pārvaldīšana
Attiecībā uz aktīvo operāciju klasifikāciju pastāv vairāki viedokļi un uzskati. Pie banku atkīvajām pamatoperācijām parasti pieskaita: kredītoperācijas, kuru rezultātā veidojas bankas kredīta portfelis; investīciju operācijas, kas veido investīcijas portfeļa pamatu; kases un norēķinu operācijas, kas ir pamatpakalpojuma veids, kuru sniedz banka saviem klientiem; citas aktīvās operācijas, kas ir saistītas ar atbilstošās infrastrutkūras izveidošanu, kas savukārt nodrošina visu bankas operāciju veiksmīgu izpildi.
Turpmāk darba autore vēlas piedāvāt apskatei bankas aktīvo pamatoperāciju raksturojumu. Norādītās operācijas nes bankai ienākumus peļņas izveidošanā. Tirgus analīze liecina, ka aptuveni trešdaļa banku ienākumu ir pakalpojumu komisijas nauda. Pārējās divas trešdaļas galvenokārt ir procentu ienākumi, kuros dominē kredītu procentu ienākumi.
Norādīto operāciju ekonomiskā nozīme, parasti ir saistīta ar līdzekļu ilgtermiņa ieguldīšanu tieši ražošanā.
Banku investīciju operāciju paveidi ir līdzekļu ieguldīšana ofisa ēkās, iekārtās, nomas maksā. Norādītos ieguldījumus banka īsteno uz bankas paša kapitāla rēķina, to nozīme ir bankas darbības apstākļu nodrošināšanā.

2. KOMERCBANKU AKTĪVO OPERĀCIJU VEIDI UN FORMAS

Šajā nodaļa autore vēlas pievērst uzmanību aktīvo pamatoperāciju raksturojumam.
Banku ienākumu rādītāju attīstības dinamika liecina, ka kreditēšanas pakalpojumu komisijas nauda veido pusi no kopējo banku ienākuma. Kreditēšanas apjoms pieaug, tomēr banku konkurence Latvijā ir ļoti liela. Arī šā iemesla dēļ kredītu procentu likmes samazinās. Tomēr kreditēšana ir un būs viens no nozīmīgākajiem banku ienākumu avotiem.
Sakarā ar sīvo konkurenci starp bankām, komercbankas ir spiestas samazināt procentu likmes un komisijas maksas, lai piesaistītu klientus, kā arī cenšas piesaistīt klientus ar bezmaksas pakalpojumiem, cerot uz nākotnes atdevi. Bankas tiecas uz kredītu portfeļu palielināšanu. Pašlaik to var sasniegt galvenokārt kreditējot mazā un vidējā biznesa uzņēmumus, kā arī fiziskās personas (hipotekārie kredīti). Valsts ekonomikai kopumā tā ir pozitīva tendence
Bankas kredīts – tās ir ekonomiskās attiecības, kuru procesā bankas piešķir aizņēmējiem naudas līdzekļus ar to atgriešanas noteikumiem. Šīs attiecības paredz vērtības (aizdevuma kapitāla) kustību no bankas (kreditora) pie kredīta jeb aizdevuma ņēmēja (debitora) un atpakaļ. Par aizdevuma ņēmējiem var būt visu īpašuma formu uzņēmumi jeb juridiskās personas, kā arī fiziskās personas. Kredīta operācijas ieņem vislielāko daļu bankas aktīvu posteņu struktūrā. [1;45]
„Banka kreditēšanu veic saskaņā ar tās kredītpolitiku, kas nosaka kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību, izsniegto kredītu uzraudzības kārtību un to kvalitātes novērtēšanas kritērijus.” (Kredītiestāžu likuma 34.pants.) [7]
„Banka, izsniedzot kredītu, slēdz līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus.” (Kredītiestāžu likuma 54.pants.) [7]
Kredīta atgriešana nosaka kredīta ekonomisko lomu, un kalpo par vienu no svarīgākajiem nosacījumiem pie kura banka gūst peļņu no kredīta operāciju īstenošanas. Turklāt ir jāatzīmē, ka iedzīvotāju kreditēšana nodrošina patēriņa pieaugumu, stimulē pieprasījumu pēc precēm, īpaši tas attiecas uz dārgajām precēm. Iedzīvotāju kreditēšana ir atkarīga no iedzīvotāju ienākumu līmeņa, tas arī nosaka banku peļņas gūšanu no kredīta operāciju īstenošanas. [2;56]
Savukārt investīciju operācijas, kuras var īstenot bankas, to īstenošanas procesā banka uzstājas kā investors, ieguldot resursus