Darbs:

banku sniegtajiem kredītiem un to salīdzinājumu.
Tātad sekojošā tabula 3.3. piedāva apskatīt banku izsniegtos kredītus par periodu uz 2006.gada 30.septembri.


3.3.tabula
Latvijas komercbanku izsniegtie kredīti uz 2006.gada 30.septembri [7]

30.09.2006., Ls Tirgus daļa, %
Hansabanka 2 635 880,2 27.5
Parex banka 1 146 790,4 12.0
SEB Latvijas Unibanka 1 884 826,9 19.7
Rietumu banka 321 494,6 3.4
NORD/LB Latvija 977 408,2 10.2

Kā var redzēt no šīs tabulas, ievērojama tirgus daļa kredītu izsniegšanas darbībā pieder Hansabankai, trešā daļa no kredīta tirgus pieder šai bankai. Savukārt ne īpaši atpaliek šāja jomā arī SEB Latvijas Unibanka, tikai par 7,8% tās tirgus daļa ir mazāka par Hansabankas.
Ja veikt salīdzinājumu ar banku piedāvātiem un izsniegtiem kredītiem par iepriekšējā gada periodu, tad situācija izskatīsies sekojoši saskaņā ar izveidotās tabulas 3.4.rezultātiem.

3.4.tabula
Latvijas komercbanku izsniegto kredītu salīdzinājums uz 2005.gada 31.decembri un 2006.gada 30.septembri [7]

30.09.2006., Ls 31.12.2005., Ls Izmaiņas salīdzinājumā ar 31.12.2005.
Hansabanka 2 635 880,2 3 563 806,10 927 925,9
Parex banka 1 146 790,4 1 462 205,50 315 415,1
SEB Latvijas Unibanka 1 884 826,9 2 195 867,30 311 040,4
Rietumu banka 321 494,6 393 567,90 72 073,3
NORD/LB Latvija 977 408,2 1 322 396,80 344 988,6


Grafiski apskatāmo banku izsniegto kredītu apjomi un to salīdzinājums attēlots 3.5.attēlā.


3.5.attēls. Latvijas Komercbanku izsniegto kredītu salīdzinājums uz 2005.gada 31.decembri un 2006.gada 30.septembri [7]

Tātad var redzēt, ka izsniegto kredītu apjomi gada laikā ir palielinājušies. Viennozīmīgi var izdarīt secinājumu, ka pieprasījums pēc kredītiem mūsu valstī aug, spēja atmaksāt kredītus liecina arī par iedzīvotāju dzīveslīmeņ un ienākumu paaugstinājumu, ka tie ir stabili un kredīta ņēmēji ir pārliecināti par to atmaksāšanas iespējām.
Līdzerpozīcijas ieņem Hansabanka un SEB Latvijas Unibanka, kas arī turpina attīstīt un palielināt šo darbības veidu.
Risinot jautājumu par kredīta piešķiršanu, bankām ir jāņem vērā sekojošus faktorus:
• Kredītņēmēja maksātspēju, t.i., reālo iespēju noteiktajos termiņos atmaksāt Bankai kredīta pamatsummu un samaksāt procentus par kredīta izmantošanu,
• Klienta finansiālā stāvokļa stabilitāti, ko apliecina uzņēmumu bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins, ja Klients ir juridiska persona, vai jebkādi citi dokumenti, kas apliecina Klienta finansiālo stāvokli. Fiziskai personai – dokumenti, kas apliecina peļņas gūšanas avotu,
• Kredīta nodrošinājuma likviditāti;
• kredīta vēsture (ja tāda eksistē);
• valsts risks, ja kredīts tiek piešķirts nerezidentam.
Kredīta nodrošinājums uzskatāms par pietiekamu, ja kredīta nodrošinājuma tirgus vērtība ir vienāda vai lielāka par kredīta un kredīta procentu summu, kredītiestādes ķīlas glabāšanas, uzturēšanas un pārdošanas izmaksām un sedz nodrošinājuma vērtības izmaiņu (cenas samazināšanās, nolietojuma vai bojājuma dēļ) risku.
Bankām pastāvīgi jāpievērš uzmanība riska vadības un iekšējās kontroles uzlabošanai, balansējot starp piesardzīgumu un ienesīgumu, tā kā, no vienas puses, bankas rīkojas ar svešu naudu, tām jācenšas maksimāli nodrošināt aktīvu saglabāšanos. No otras puses, bankai ar piesardzīgas aktīvu izvietošanas palīdzību jānodrošina sev ienesīgums, kas būtu pietiekams ne tikai sevis uzturēšanai, bet arī tālākai attīstībai.
Tā kā darba gaita vairākkārt tika uzsvērts hipotekāro kredītu lielā loma un pieaugošais pieprasījums pēc tā, tad tālāk autore vēlas piedāvāt tabulu (3.6. tabula), kas sniedz priekšstatu par Latvijas lielāko banku darbību tieši šajā jomā, vēlāk veicot analīzi pievēršot uzmanību tieši hipotekāro kredītu īpatsvaram kopējā kredītu portfelī.

3.6.tabula
Latvijas komercbanku izsniegto hipotekāro kredītu salīdzinājums uz 2005.gada 31.decembri un 2006.gada 30.septembri [7]

30.09.2006., Ls Izmaiņas salīdzinājumā ar 31.12.2005.
Hansabanka 1 483 568.00 544 601,5
Parex banka 427 304.3 143 206,3
SEB Latvijas Unibanka 714 843.8 283 689,9
Rietumu banka 179 271,3 82 639,7
NORD/LB Latvija 612 452,2 275 108,4

Pēc šīs tabulas datiem var spriest par to, ka savas kreditēšanas iespējas cenšās palielināt visas bankas. Varbūt mazāk tas ir raksturīgs Rietumu bankai. Principā var teikt, ka tās bankas, kuras piedāvā visplāšāko kredītu klāstu, bankās kurās ir atvērts visvairāk algas kontu, arī ieņem līderpozīcijas kredītu tirgū. Jo lielākā daļa iedzīvotāju dod priekšroku ņemt kredītu „savā” bankā.
Patreiz strauji pieaug iedzīvotāju vēlme pēc sava mājokļa, pēc savas mājas vai dzīvokļa. Iedzīvotāju stabilie ienākumi ļauj domāt un apsvērt iespējas noformēt kredītus mājokļa iegādei.
Zemāk piedāvātais 3.7.attēls parāda lielāko banku lomu un vietu šajā kreditēšanas veidā.


3.7. attēls. Latvijas Komercbanku mājokļa iegādei iezsniegto kredītu apjoms uz 2006.gada 30.septembri [7]

Attiecīgi komentārs te varētu būt sekojošais, ka Hansabanka arī šajā jomā ir līderis, kas apsteidz SEB Latvijas Unibanku par 312 426,9 Ls. Tas ir ievērojams skaitlis, kas raksturo starpību. Hansabanka mājokļu kreditēšanā ieņem pirmo vietu valstī, un tās tirgus daļa pēc vispārējiem datiem sastāda 28.3 % no kopējā tirgus daļas šajā kredīta veidā. Augusta beigās Latvijas kredītiestāžu aktīvu kopsumma sasniegusi 13,944 miljardus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.
Mēneša laikā banku aktīvi palielinājušies par 3,7%.
Lielākais īpatsvars aktīvu struktūrā ir uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, kas veido 4,399 miljardus latu jeb 31,6% no kopējā aktīvu apjoma.
Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu kopsumma veido 3,619 miljardus latu, kas ir par 45,2% vairāk nekā gada sākumā.
Kopumā kredītu apjoms sasniedzis 9,125 miljardus latu, kas ir par 31,1% vairāk nekā 2005.gada decembra beigās. Savukārt mēneša laikā aizdevumu kopsumma palielinājusies par 4,1%.
Prasības pret citām monetārajām finanšu iestādēm sasniegušas 2,046 miljardus latu, kas ir par 6% vairāk nekā pagājušā gada beigās.
Kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu apjoms bijis 7,017 miljardu latu apmērā, no kuriem 3,776 miljardi latu pieder uzņēmumiem, bet 2,634 miljardi latu - mājsaimniecībām. Kopējais depozītu apjoms astoņu mēnešu laikā palielinājies 13,2%.
Banku kapitāla un rezervju kopējā vērtība augusta beigās sasniegusi 1,095 miljardus latu, kas ir par 31,3% vairāk nekā pagājušā gada beigās.


SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Darba nobeigumā autore izdara sekojušus secinājumus un priekšlikumus, kas radās darba izpildes gaitā:
Secinājumi:

1. komercbankas ir viens no tirgus struktūras centrālajiem posmiem. Tās darbības attīstība ir tirgus mehānisma dibināšanas nepieciešamais nosacījums. Komercbanku stabilitāte lielā mērā ietekmē valsts ekonomikas stabilitāti;
2. kā jau tas tika noskaidrots darba saturā, tad komercbankām mūsdienās piemīt ļoti svarīga loma, kas ir lielā mērā saistīta ar kreditēšanas iespējām, finansējumiem, uzņēmumu atbalstu, kas attiecīgi palielina valsts ekonomisko attīstību;
3. Latvijā komercbanku darbība ir virzīta uz aktīvu mērķtiecīgu izvietošanu ar mērķi aktivizēt aktīvu struktūru, maksimizējot ienākumus un minimizējot riskus. Kredītu organizācijas patieso stāvokli finanšu tirgū, tās stabilitāti, ienesīgumu, spēju atdot kredītus un noguldījumus, izdzīvot krīzes apstākļos, izpildīt saistības likvidēšanas gadījumā, kā arī izpildīt savas funkcijas pēc sanācijas, ir raksturojams ar bankas aktīvu stāvokli, to kvalitāti. Tāpēc aktīvu analīze, to saglabāšanas un stabilitātes nodrošināšana ir sevišķi svarīgs uzdevums;
4. mūsdienu komercbanku aktīvajās operācijās vislielākais īpatsvars ir kredītoperācijām - 48.05%, savukārt arī ieņēmumos lielākais īpatsvars ir kredītprocentiem;
5. komrcbankas ir viens no finanšu tirgus struktūras centrālajiem posmiem. Tās darbības attīstība ir tirgus mehānisma dibināšanas nepieciešamais nosacījums;
6. darbošanās reāli esošo resursu ietvaros nozīmē, ka komercbankai ir jānodrošina ne tikai savu resursu un kredītu aizdevumu kvalitātes atbilstība, bet arī jānodrošina banku aktīvu rakstura atbilstība tās mobilizēto resursu specifikai;
7. komercbanku darbība ir virzīta uz aktīvu mērķtiecīgu izvietošanu ar mērķi aktivizēt aktīvu struktūru, maksimizējot ienākumus un minimizējot riskus.
8. komercbankas aktīviem, aktīvu un ar to saistītu aktīvu operāciju struktūrai pieder noteicoša loma bankas likviditātes un ienesīguma nodrošināšanā;

Priekšlikumi:
1. ņemot vērā finanšu risku pārvaldīšanas arkārtīgo nozīmi komercbanku aktīvu saglabāšanā un vēlamās aktīvu struktūras izveidošanā, kā arī Latvijas komercbanku darbības pieredzi un pašreizējo risku pārvaldības organizāciju var piedāvāt pilnveidot finanšu risku pārvaldību, izmantojot praktiskajā darbībā sistēmpieeju;
2. komercbankai izmantojot vienotu metodisku pieeju jānosaka visas prasības konkrēto risku pārvaldīšanas sistēmai, jāizstrādā risku pārvaldīšanas procedūras, un risku pārvaldīšanas formas, kā arī jānosaka risku normatīvos lielumus un pieļaujamās novirzes, piemēram, kredīta limitu apjomus, pieļaujamos valūtas un procentu risku lielumus un to novirzes. Tāpat Latvijas Komercbankām ir jābūt iespējai izmantot vienotu pārādnieku reģistra sistēmu;
3. ņemot vērā izmaiņas klientu lokam, kam tiek izsniegti kredīti, kā arī ekonomikā kopumā, periodiski jāpārbauda noteiktās sistēmas aktualitāte. Ir regulāri jāpārbauda noteiktās sistēmas faktiskā atbilstība situācijai, kā arī jāveic risku novērtēšanas pasākumi;
4. sakarā ar to, ka banku stabilitāte lielā mērā ietekmē valsts ekonomikas stabilitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būtu ieteicams lielāko uzmanību pievērst Latvijas komercbanku darbības kontrolei, jo lieli finansējumu apjomi nāk tieši caur komercbankām, un no to stabilitātes un darbības efektivitārtes un likumības ir daudz kas atkarīgs valsts ekonomikas attīstībā;
5. lai nerastos problēmas ar hipotekāro kredītu nodrošinājumu, kredītiem kuru nodrošinājumā ir nekustamais īpašums, kura derīgās lietošanas laiks jau tuvojas beigām, vai jau ir beidzies, komercbankām būtu jāpārskata hipotekāro kredītu procenti, kas ir noteicošais kredīta piešķiršanā, turklāt ir jāatzīmē tas fakts, ka patreiz Latvijas komercbanku vidū pastāv viedoklis, ka vajag sākt kvalitatīvāku nekustamā īpašuma novērtēšanu, jo līdz šim tam tomēr netika pievērsta liela uzmanība;
6. izsniedzot kredītus, komercbankām ir jāizvērtē rūpīgāk kredītu nodrošinājumus (ķīlas), lai varētu aizsargāt pirmām kārtām savas intereses un arī attiecīgi klientu iztereses;
7. lai nerastos problēmas ar ilgtermiņa kredītiem un lieliem overdraftiem, komercbankām tie būtu jāizsniedz tikai gadījumos, ja ir pietiekošs un drošs nodrošinājums. Autore uzskata, ka nav jāizsniedz lieli overdrafti un kredīti novērtējot tikai norēķinu konta apgrozījumu;
8. autore uzskata ka Latvijas komercbankām būtu jāiegulda naudas līdzekļi tikai bezriska vērtspapīros, kas varētu nodrošināt bankas likviditāti, lai nerastos risks un lai netiktu iesaldēti līdzekļi;
9. lai nerastos problēmas ar hipotekāro kredītu nodrošinājumu, kredītiem kuru nodrošinājumā ir nekustamais īpašums, kura derīgās lietošanas laiks jau tuvojas beigām, vai jau ir beidzies, hipotekārie kredīti būtu jāizsniedz nevis 80% bet 50%-65% apjomā no nekustamā īpašuma vērtības.

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS

1. Briede I. Banku finanšu pakalpojumi. – Turība.
2. Kutuzova. O. Finanses un kredīts. – Turība, 2001.
3. Saksonova S. Nauda bankas vērtspapīri: Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu institūta zinātniskie raksti, 2.krājums/ Rīga: Datorzinību centrs, 2000.-107-119.lpp.;
4. Kredītiestāžu likums;
5. www.bank.lv;
6. www.csb.gov.lv;
7. www.fktk.lv;
8. www.financenet.lv.;
9. www.hansabanka.lv;
10. www.parex.lv ;
11. www.seb.lv;
12. www.rietumu.lv
13. www.nordlb.lb