Apraksts:

Atkritumu ietekme uz vidi, atkritumu samazināšanas iespējamie varianti, bīstamo atkritumu jēdziens, atkritumu saimniecība.

Darbs:

Saturs.


Ievads
1. Atkritumu ietekme uz vidi
2. Atkritumu samazināšana iespējamie varianti
3. Bīstamie atkritumi
4. Atkritumu saimniecība
Secinājumi
Izmantotā literatūra


Ievads
Mūsuprāt, atkritumi kļūs par 21. gs. vienu no nopietnākajām problēmām. Šī problēma ir pēc mūsu domām aktuāla, jo cilvēku darbības rezultātā vēl joprojām rodas arvien jauni un jauni atkritumi, kurus cilvēki necenšas vai nav iemācījušies pārstrādāt vai likvidēt, kaut teorētiski tas būtu iespējams. Tādēļ atkritumu skaits tikai palielinās un nav novērojams nekāds progress šajā atkritumu problēmu risināšanas jomā.
Mūs satrauc otrreizēja atkritumu pārstrādes kā arī šķirošanas problēma. Mēs vēlamies ne tikai aktualizēt šīs problēmas, bet arī censties rast idejas un ieteikumus šo problēmu risināšanā. Mūsu mērķis ir censties pievērst sabiedrības uzmanību šīm problēmām. Ikdienā ir pierasts, ka par tuvējo apkārtni rūpējas sētnieki un mēs gluži neapzināti paši nedomājam par to, cik lielu ļaunumu dabai nodarām nometot zemē kaut papīra gabalu. Kā arī mēs vēlamies šo darbu nākamajā gadā turpināt padziļinātāk.
Materiāli, galvenokārt, ir gūti no preses, TV un dažādām zinātniska satura grāmatām. Apkopojot visus mums pieejamos materiālus esam guvuši virspusīgu priekšstatu par atkritumu problēmām Latvijā un cenšamies tās salīdzināt ar citu attīstītāku valstu problēmām un dot iespēju Latvijai nepieļaut šo attīstītāko valstu kļūdas un izmantot šo valstu pieredzi.
Šo darbu mēs izstrādājām salīdzinot masu medījos rakstīto ar pašu redzēto. Tā kā masu medīji atspoguļo jau zināmus faktus, kas balstās uz zinātnisku izpēti, tad varētu teikt, ka Latvijā patreizējā momentā situācija ir bīstama un mūs kā jaunatni tas ļoti satrauc.
1.Atkritumu ietekme uz vidi.
Sadzīves atkritumu daudzums pieaug uz importēto preču, it īpaši iesaiņojumā materiāla, rēķina. Tā kā tuvākajā nākotnē Latvijā paredzama ražošanas jaudu palielināšanās gaidāms arī bīstamo atkritumu daudzuma pieaugums. Ņemot vērā, ka vēl nav pieejamas ražošanas attīstības prognozes, kopējais bīstamo atkritumu daudzuma pieaugums nav nosakāms.
Atkritumu deponēšanas vietas ir ievērojams ūdens, gaisa un augsnes piesārņojuma avots apkārtējā teritorijā. Tas pasliktina dzīves apstākļus vietējiem iedzīvotājiem un daudzos gadījumos piesārņo dzeramo ūdeni. Atkritumu izgāztuves parasti ir ļoti slikti plānotas un aprīkotas, turklāt tiek pārslogotas. Kā arī par šīm atkritumu izgāztuvēm neviens neliekas ne zinis. Bez sadzīves atkritumiem tajās bieži vien tiek izgāzti arī bīstamie atkritumi, jo atkritumu izgāšana netiek pienācīgi kontrolēta.
Nekontrolēta atkritumu izgāšana visā Latvijas teritorijā nodara nopietnas bažas. Tā izraisa mežu piesārņošanu, ainavu degradāciju un rada simtus vietējo nelegālo atkritumu izgāztuvju ar nezināmu saturu un izcelsmes atkritumiem. Vecās atkritumu izgāztuves, kuras jau ir slēgtas, turpina piesārņot pazemes ūdeņus. Šis process var turpināties daudzus gadus, ja netiks veikti nepieciešamie pasākumi.
Šķidrie ražošanas atkritumi, ieskaitot toksiskās vielas, bieži vien tiek tieši novadīti sadzīves kanalizācijas tīklos, tādejādi kaitējot ūdens attīrīšanas iekārtu darbībai un papildus piesārņojot ūdeni.
Ražošanas uzņēmumu un zemes privatizācijas gaitā nekontrolēta tiek atstāti ražošanas izejmateriālu un blakusproduktu, pesticīdu, mākslīgo minerālmēslu un citu ķīmisko vielu krājumi. Tas pats attiecas uz daudziem Krievijas armijas atstātajiem materiāliem. Lielāko tiesu tie uzskatāmi par atkritumiem, bieži vien par bīstamiem. Bieži vien to uzglabāšanas apstākļi ir nepieņemami un tieši var apdraudēt cilvēku veselību un ekosistēmas.
Atkritumi ir zaudēti derīgie materiāli, ko lietderīgāk būtu bijis pārstrādāt.
Ar atkritumiem saistītām problēmām ir vairāki svarīgi cēloņi, no kuriem būtiskākie ir:
• Politikas trūkums atkritumu samazināšanā un pārstrādē;
• Neattīstīta atkritumu pārvaldes sistēma un attiecīgās infrastruktūras trūkums;
• Sociālistiskās tautsaimniecības mantojums ražošanā, lauksaimniecībā un municipālajās sistēmās;
• Sabiedrības neinformētība par atkritumu bīstamību.
•
2.Atkritumu samazināšanas iespējamie varianti.
Sadzīves atkritumu apjoma samazināšanas izmantojamie līdzekļi:
• Sabiedrības izglītošana, bieži vien ar saziņas līdzekļu vai sabiedrisko starpniecību;
• Pašvaldību atbildība par atkritumu savākšanu. Ja atkritumu saimniecībā tiktu piemērotas patiesās atkritumu savākšanas un pārstrādes izmaksas, tās varētu patērētājus mainīt savas rīcību;
• Dabas resursu nodoklis iesaiņojamiem materiāliem un maksājumi par iepakojumiem.
Ražošanas atkritumu daudzuma samazināšana.
Tā kā ražošana ir galvenais bīstamo atkritumu avots, tādejādi radot īpašus draudus cilvēka veselībai un ekosistēmām, ražošanas samazināšanai ir jāpiešķir prioritāte. Piemērotākie risinājumi šajā grupā ir:
• jaunu tehnoloģiju un iekārtu ieviešana;
• izmēģinājuma un demonstrāciju projekti;
• aizdevumi ar atvieglotiem noteikumiem un vietējo un rajona pašvaldību garantijas šādiem uzņēmumiem;
• jaunu iekārtu plānošana un to projektu sagatavošana, kas jābalsta uz labākas pieejamās tehnoloģijas principa;
• valsts ieguldījumi;
• pāreja uz mazāk bīstamiem vai tīrākiem izejmateriāliem;
• samaksa par atkritumu galējo apstrādi. Līdzeklis ir jāpielieto uzņēmumos, kas ir specializējušies atkritumu pārstrādē;
• nodokļu samazināšana tīrākai ražotnei
• dažādi valsts rīkoti konkursi, kuru mērķis ir panākt firmu tiekšanos pēc tīrākās un mazāk bīstamas preces.

Atkritumu otrreizēja izmantošana.
Gan uz cēloni, gan uz sekām vērsti risinājumi, kurus ver ieviest gan īsā, gan vidēji ilgā posmā kā nacionālā, tā vietējā līmenī. Tas parasti attiecas uz stikla un cietās plastmasas traukiem, polietilēna izstrādājumiem, mašīnu riepām, metāllūžņiem, papīru utt. Līdz 90 – to gadu sākumam stikla iesaiņojuma otrreizēja izmantošana bija pietiekoši labi organizēta, bet pašlaik Latvijā ir tikai viena vieta, kur otrreiz pārstrādā stiklu. Nepieciešama ir valdības palīdzība šo problēmu risināšanā.
Atkritumu pārstrāde:
• nodokļu samazināšana uzņēmumiem, kas nodarbojas ar atkritumu pārstrādi;
• nodokļu samazināšana otrreizēji izmantojamām precēm;
• atbalsts no reģionālā un vietējā budžeta uzņēmumiem, kas nodarbojās ar atkritumu pārstrādi;
• informācija sabiedrībai, lai veicinātu sadzīves atkritumu – papīra, stikla, organikas – dalītu savākšanu
Sadedzināšana.
Atkritumu sadedzināšanas sistēmas ieviešanai vajadzīgi šādi līdzekļi:
• subsīdijas no vietējiem budžetiem;
• aizņēmumu garantijas;
• aizdevumi ar atvieglotiem noteikumiem no nacionāliem un starptautiskiem avotiem;
• rietumu valstu pieredzes pārņemšana.

3.Bīstamie atkritumi.
Bīstamie atkritumi - saimnieciskas vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji , kuri negatīvi ietekmē vidi un cilvēkus, gan materiālu resursi, kurus izmanto tūlīt pēc to radīšanas vai pēc attiecīgas speciālas pārstrādes. Šī likuma nozīmē to bīstamību raksturo: eksplozivitāte, ugunsdrošība, uzliesmotspēja, toksiskums, korozivitāte, nevadāmā reaģētspēja, spēja izraisīt kancerogēnas, mutagēnas un citas pārmaiņas dzīvajos organismos.
Pašlaik Latvijā ir jārisina divu veidu problēmas. Pirmās ir saistītas ar totalitārā padomju režīma radīto seku likvidāciju, otrās- ar tautsaimniecības pārstrukturēšanu atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām.
Viena no nopietnākajām pagātnes mantojuma problēmām bīstamo atkritumu sfērā ir veco bezsaimnieka lauksaimniecības ķimikāliju savākšana un likvidācija. Pēc Padomju saimniecību likvidācijas ir palicis daudz lauksaimniecībā neizmantojamu ķimikāliju. Mūsdienu sabiedrībā vides aizsardzība nav atraujama no pārējās tautsaimniecības, tāpēc, lai sakārtotu bīstamo atkritumu saimniecību, jāvadās pēc tiem pašiem kritērijiem. Tāpēc Latvijā 90. Gadu sākumā aizsākās pētījumi, lai kvantitatīvi raksturotu industrijas radītos bīstamos atkritumus un izveidotu apsaimniekošanas sistēmas. Pašlaik Latvijā apstiprinātie noteikumi skaidri definē vides aizsardzības politikas mērķus un principus, kuri attiecas arī uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.
4.Vides aizsardzības politikas plānā Latvijai ir definēti vides politikas mērķi, kurus nosaka divi galvenie apstākļi:
 Lai gan Padomju gados notika nepārdomāta tautsaimniecības attīstība, Latvijā vides kvalitāte salīdzinājumā ar lielāko daļu Eiropas valstu pašreiz ir augsta.
 Latvijā tautsaimniecība atrodas pārejas periodā, tāpēc jāņem vērā šī perioda īpatnības. Turklāt sabiedrības lielākajā daļā interese par vides aizsardzības problēmām ir samazinājusies, tas izskaidrojams ar nepieciešamību risināt savas sadzīves problēmas.
Vides aizsardzības politikā izvirzīti četri mērķi:
 Panākt vides kvalitātes uzlabošanos teritorijās, kur tā rada paaugstinātu risku cilvēka veselībai un ekosistēmu stabilitātei, vienlaikus nepieļaujot vides kvalitātes pasliktināšanos pārējā teritorijā.
 Saglabāt pašreizējo bioloģiskās daudzveidības līmeni un Latvijai raksturīgo ainavu.
 Nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
 Integrēt vides aizsardzības politiku visās tautsaimniecības nozarēs un dzīves jomās, lai radītu pamatu valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai.

Principi, kas būtu jāievēro praktiskajā darbībā vides politikas īstenošanā iesaistītajām pusēm nosacīti būtu iedalāmi divās grupās.

1)Vispārīgie principi
-)Vides un tautsaimniecības līdzsvara saglabāšana. Tautsaimniecībai jāattīstās, ņemot vērā ekosistēmu ietilpību, tātad materiālu izmantošanas cikliem jābūt noslēgtiem. Praksē pašlaik to- vismaz attiecībā uz atkritumiem- gandrīz nav iespējams panākt, jo daļa izejvielu no ražošanas vai patēriņa cikla rada atkritumus, kuri mūsdienu apstākļos netiks izmantoti. Daļa materiālu, kuri uzskatāmi par atkritumiem, nenonāks vielu dabiskajā apritē to ķīmisko un fizikālo īpašību dēļ. Šis princips liek maksimāli taupīt materiālus un enerģiju, turklāt preču pakalpojumu kvalitātei jābūt svarīgākai par kvantitāti.