Darbs:

enerģija.


2. pants. Šis likums attiecas uz :
1) iepakojumu un izlietoto iepakojumu, ko ražo un patērē Latvijas Republikas teritorijā, neatkarīgi no tā izcelšanās, iepakošanas un patērēšanas vietas vai arī tajā izmantotajiem materiāliem;
2) iepakojuma ražotājiem, iepakotājiem, importētājiem, tirgotājiem, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī iepakojuma apsaimniekošanas organizācijām (turpmāk – iepakojuma aprites dalībnieki).

3.pants.
(1) Uz iepakojumu, izlietoto iepakojumu un iepakotajiem produktiem attiecas arī citi normatīvie akti, kas reglamentē cilvēka drošības, veselības un higiēnas prasības, prasības produktu pārvadājumiem un atkritumu apsaimniekošanai.
(2) Ja iepakojuma sastāvā ir materiāli, kas izlietoto iepakojumu padara bīstamu, vai iepakojums ir bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem ķīmiskajiem produktiem uz izlietoto iepakojumu attiecas normatīvie akti, kas reglamentē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.


4. pants. Šī likuma mērķis
ir samazināt izlietotā iepakojuma nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un veicināt brīvprātīgas vienošanās principu ieviešanu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā, tajā skaitā:
1) sekmēt iepakojuma atkārtotu izmantošanu;
2) veicināt iepakojuma materiālietilpības samazināšanu, neizmainot iepakojumam paredzētās un veicamās funkcijas;
3) veicināt un nodrošināt izlietotā iepakojuma reģenerāciju.

5. pants. Iepakojumu iedala:
1) primārais (tirdzniecības) iepakojums - tirdzniecības vajadzībām izmantojams iepakojums, kas nonāk pie iepakotāja vai patērētāja tirdzniecības vietā un ir tiešā saskarē ar preci vai produktu;
2) sekundārais iepakojums - iepakojums, ko izmanto noteikta daudzuma tirdzniecībai paredzētu produkcijas vienību kopīgai iepakošanai. Tas var nonākt pie iepakotāja vai patērētāja neizsaiņots, vai arī to atdala no preces tirdzniecības vietās. Sekundārā iepakojuma noņemšana neietekmē produkta raksturlielumus;
3) terciārais (transporta) iepakojums - iepakojums, ko izmanto, lai pārvadātu tirdzniecībai un ražošanai paredzētu produkcijas vai sekundārā iepakojuma vienības un izvairītos no produktu bojājumiem pārvadājuma laikā. Transporta iepakojums nav konteineri, ko izmanto sauszemes, ūdens un gaisa pārvadājumiem.


II nodaļa. Prasības iepakojumam

6.pants. Iepakojuma projektēšanai, ražošanai un izmantošanai ir šādas prasības:
1) minimāls iepakojuma tilpums un svars, lai nodrošinātu pietiekamu drošības un higiēnas līmeni produktam un patērētājam;
2) iepakojumam jābūt projektētam, ražotam un izmantojamam tādā veidā, lai veicinātu tā pārstrādi un samazinātu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, apsaimniekojot izlietoto iepakojumu;
3) minimāla materiālietilpība, kā arī iepakojuma materiālos vai citos iepakojuma komponentos esošo bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu saturs, ņemot vērā to saturu emisijās gaisā vai ūdenī, pelnos vai infiltrātā, iegūstot enerģiju vai apglabājot izlietoto iepakojumu.

7. pants. Smago metālu saturs
iepakojumā nedrīkst pārsniegt šī likuma 1. pielikumā noteiktās normas, izņemot iepakojumu, kas pilnībā izgatavots no svina.

8. pants. Atkārtotai izmantošanai paredzētam iepakojumam ir šādas prasības:
1) iepakojuma fizikālajām un citām īpašībām jābūt tādām, kas pieļauj tā atkārtotu izmantošanu atbilstošā kvalitātē sākotnējam uzdevumam;
2) tam iespējams atjaunot sākotnējās funkcijas, ievērojot strādājošo veselības aizsardzības un darba drošības prasības;
3)ja iepakojumu vairs nevar izmantot atkārtoti, tam jāatbilst reģenerācijas prasībām.

9. pants. Reģenerācijai paredzētam iepakojumam ir šādas prasības:
1) ja izlietoto iepakojumu paredzēts pārstrādāt, lai iegūtu otrreizējas izejvielas, tad daļai iepakojuma materiāla jābūt ar tādām īpašībām, kas ļauj to izmantot otrreizējo izejvielu iegūšanai;
2) ja no izlietotā iepakojuma paredzēts iegūt enerģiju, tad iepakojumam jābūt no materiāla ar noteiktu siltumspēju, kas pieļauj racionālu enerģijas iegūšanu;
3) ja izlietoto iepakojumu paredzēts reģenerēt, to kompostējot, tad iepakojumam jābūt ar tādām īpašībām, kas ļauj veikt izlietotā iepakojuma dalītu vākšanu un kompostēšanu, tajā skaitā, spējai sadalīties bioloģiskās iedarbības rezultātā, galvenokārt par oglekļa dioksīdu, biomasu un ūdeni.

10. pants(1) Lai veicinātu iepakojuma savākšanu,
atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, iepakojumu klasificē pēc materiāliem, kas izmantoti tā ražošanai, un marķē.
(2) Iepakojuma klasifikāciju un marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

11. pants.
Iepakojumam, ko ražo vai kurā iepako preces un produktus Latvijā, piemēro Latvijas Republikas nacionālo standartu un Latvijas nacionālā standarta statusā adaptēto starptautisko standartizācijas organizāciju standartu prasības.


III nodaļa. Izlietotā iepakojuma apsaimniekošana

12. pants. Izlietotā iepakojuma daudzuma samazināšanai un iepakojuma apsaimniekošanai izmanto šādas metodes :
1) izlietotā iepakojuma rašanās samazināšana, tajā skaitā, samazinot iepakojuma materiālietilpību un bīstamību, kā arī attīstot videi draudzīgus produktus un tehnoloģijas, kuras ir saistītas ar iepakojuma ražošanu, sadali, iepakošanu un tirdzniecību un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu;
2) iepakojumu atkārtota izmantošana;
3) izlietotā iepakojuma reģenerācija:
a) izlietotā iepakojuma pārstrāde, tajā skaitā veicot organisko pārstrādi (bionoārdāmo izlietotā iepakojuma sastāvdaļu novietošana aerobā (kompostēšana) vai anaerobā (biometanizācija) vidē kontrolētos apstākļos, izmantojot mikroorganismus, stabilu) organisko pārpalikumu vai metāna izdalīšanai, izņemot apglabāšanu atkritumu izgāztuvē vai poligonā.
b) enerģijas ieguve;
4) izlietotā iepakojuma apglabāšana tādā veidā, kas neapdraud cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu īpašumu.

13. pants. (1) Iepakotāji un preču importētāji
ir atbildīgi par sava radītā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu.
(2) Ministru kabinets nosaka, procentuālo daudzumu, kādu no visa izlietotā iepakojuma izmanto reģenerācijai, kā arī procentuālos daudzumus, kādus izmanto reģenerācijai dažādiem iepakojuma veidiem un termiņus, kādos šie daudzumi jāsasniedz.

14.pants. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns
satur nodaļu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, reģenerācijas iespējām, tai noteiktajiem mērķiem, pasākumiem izlietotā iepakojuma samazināšanai, iepakojuma atkārtotas izmantošanas veicināšanai un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanai, kuru pirms plāna apstiprināšanas apspriež ar iepakojuma aprites dalībniekiem un sabiedrību

15. pants. (1) Iepakotāji un preču importētāji, lai izpildītu šī likuma 13. pantā noteiktās prasības, var izveidot vai iesaistīties izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas organizācijā (turpmāk – organizācija), kura organizē viņu radītā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu.

16. pants. Organizācija ir kapitālsabiedrība vai sabiedriska organizācija, kuru veido iepakotāji un preču importētāji ar mērķi nodrošināt izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

17. pants. (1) Organizācija slēdz līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai nodrošinātu šī likuma 13. panta prasību izpildi. Līgumu slēdz uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Līgumam pievieno organizācijas darbības programmu.
(2) Organizācija reizi gadā iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ziņojumu par darbības programmas izpildi, tai skaitā par izlietotā iepakojuma savākšanas un pārstrādes apjomiem un veidiem.
(3) Organizācija, kurai ir pilnvarojums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, ir tiesīga iesaistīties Eiropas starpvalstu organizācijā Pro Europe un lietot preču zīmes “Zaļais Punkts” Latvijas teritorijā, kā arī piešķirt šīs preču zīmes lietošanas tiesības komercsabiedrībām.
(4) Organizācija organizē un veic izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu un izlietotā iepakojuma dalītas vākšanas popularizāciju sabiedrībai.
(5) Organizācija nodrošina informāciju sabiedrībai par:
1) iepakojuma dalītās savākšanas un resursu atgūšanas iespējām;
2) iepakojuma lietotāju lomu iepakojuma atkārtotā izmantošanā un izlietotā iepakojuma reģenerācijā;
3) iepakojuma marķējumu nozīmi.


18. pants. Iepakotāji un preču importētāji, kuri nepiedalās organizācijā:
1) reģistrējas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotā institūcijā;
2) paši organizē sava izlietotā iepakojuma savākšanu un reģenerāciju.;
3) reizi gadā iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vai tās pilnvarotā institūcijā ziņojumu par izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomiem un veidiem.

19.pants. Iepakotāji un preču importētāji, kuru radītā izlietotā iepakojuma apjoms
gadā nepārsniedz Ministru kabineta noteiktu daudzumu, var nepiedalīties iepakojuma apsaimniekošanā, bet netiek atbrīvoti no pienākuma reģistrēties un sniegt ziņojumu par iepakojumu atbilstoši šī likuma 18. pantam.

20. pants.
(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izveido iepakojuma apsaimniekošanas padomi.
(2) Ministru kabinets nosaka Iepakojuma apsaimniekošanas padomē pārstāvētās institūcijas, iekļaujot tajā ieinteresēto ministriju un citu institūciju, tajā skaitā, nevalstisko institūciju pārstāvjus un apstiprina šīs padomes nolikumu.
(3) Iepakojuma apsaimniekošanas padome veicina šī likuma prasību izpildi, ierosina grozījumus normatīvajos aktos par iepakojumu, kā arī īsteno sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas iepakojuma apsaimniekošanas jomā.

21. pants.
Iepakotājs vai preču importētājs var noteikt depozīta maksu atkārtoti izmantojamiem iepakojumiem. Depozīta maksu pircējs samaksā, pērkot preci vai produktu atkārtoti izmantojamā iepakojumā, kā noteiktu summu, ko pārdevējs atmaksā, saņemot atpakaļ šo iepakojumu. Tirgotājam, kurš tirgo preci vai produktu atkārtoti izmantojamā iepakojumā, par kuru ir noteikta depozīta maksa, ir pienākums pieņemt no pircēja atpakaļ attiecīgā veida iepakojumu, atmaksājot depozīta maksu. Depozīta maksas piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.


IV nodaļa. Informācija par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

22. pants.
(1) Iepakojuma ražotāji reizi gadā iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vai tās pilnvarotā institūcijā ziņojumu par sava realizētā iepakojuma apjomiem un veidiem.
(2) Pamatojoties uz iepakojuma apsaimniekošanas organizācijas, iepakojuma ražotāju, iepakotāju un importētāju iesniegtajiem ziņojumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās pilnvarota institūcija veido un uztur datu bāzi par iepakojuma un izlietotā iepakojuma daudzumiem un veidiem.
(3) Iepakojuma datu bāze ir sertificēta valsts nozīmes datu bāze. To veido atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām valsts informācijas sistēmām.
(4) Ministru kabinets nosaka ziņojuma formu un aizpildīšanas kārtību.

23. pants.
Latvijas vides aģentūra katru gadu izstrādā un publicē ziņojumu par iepakojuma un izlietotā iepakojuma daudzumiem un to apsaimniekošanu valstī.

V. Kontrole

24. pants. Iepakojuma ražotāju, iepakotāju, preču importētāju un iepakojuma apsaimniekošanas organizācijas darbību atbilstoši šī likuma noteiktajām prasībām kontrolē Vides valsts inspekcija un reģionālās vides pārvaldes.


Pārējas noteikumi

Likums stājas spēkā 2002. gada 1. jūlijā.
 


1.pielikums
likumam “Iepakojuma likums”


Smago metālu koncentrācijas līmenis iepakojumā
Kopējais svina, kadmija, dzīvsudraba un hroma (VI) koncentrācijas līmenis iepakojumā vai tā komponentos nedrīkst pārsniegt sekojošus daudzumus:
- no 2003. gada 30. jūnija - 600 daļu skaits uz 1 miljonu (ppm no svara);
- no 2004. gada 30. jūnija - 250 daļu skaits uz 1 miljonu (ppm no svara);
- no 2005. gada 30. jūnija - 100 daļu skaits uz 1 miljonu (ppm no svara).