Darbs:

-)Piesārņojuma novēršana jau rašanās avotā. Līdz šim piesārņojumu centās novērst, uzlabojot attīrīšanas iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas, bet šis princips nosaka, ka jāmaina ražošanas tehnoloģijas, lai nepieciešamība pēc attīrīšanas iekārtām samazinātos. Latvijā rūpnieciskā ražošana ir ievērojami samazinājusies daudzu apstākļu ietekmē, attiecīgi rodas pozitīvs ekoloģiskais efekts, jo sarūk rūpniecības saražoto bīstamo atkritumu daudzums.
-)Individuālās atbildības princips. Tas nosaka, ka atbildīgs par vidi ir katrs indivīds. Šī principa ievērošana atkarīga no vispārējā izglītības līmeņa. Piemēram, atkritumu apsaimniekošanā liela loma ir atkritumu šķirošanai to rašanās vietā. Bez pamatzināšanām par atkritumu īpašībām, kuri tiek saražoti attiecīgajā objektā, nav iespējama to adekvāta apsaimniekošana.
-)Atklātības princips. Tas ir vispārdemokrātisks un paredz informācijas pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanā jāiesaista iespējami plaša sabiedrība, un sabiedrībai ir tiesības saņemt adekvātu informāciju, lai varētu piedalīties lēmumu pieņemšanā.

2)Vides aizsardzības problēmu risinājumu līdzekļu izvēles principi.
-)Kompleksā pieeja. Vides problēmu risinājums ietver sevī gan ekonomiskus apsvērumus, gan sociālus aspektus, gan tehnoloģiskas problēmas. Bieži vairākas problēmas ir iespējams risināt vienlaikus. Piemēram, pēc padomju lauksaimniecības uzņēmumu likvidācijas pamestos pesticīdus nolēma savākt pamestā padomju armijas bāzē. Tā tika atrisināta gan bāzes izmantošanas, gan pamesto pesticīdu apglabāšanas problēma.
-)Pakārtotības princips. Tas nosaka, ka vides aizsardzības pasākumi jāveic vietējā un reģionālā līmenī, valdība iesaistās tikai tad, ja vietējā vara ar kādu no problēmām netiek galā vai nevar panākt risinājuma vēlamo efektivitāti.
-)Piesārņotājs maksā. Gandrīz katra darbība sadzīvē rada tāda vai citāda veida atkritumus, tāpēc jānodrošina atbilstoša to savākšana, pārstrāde un deponēšana. Pašreiz viena no lielākajām problēmām bīstamo atkritumu apsaimniekošanā ir bezsaimnieka pesticīdu savākšana un likvidācija, kur šis princips pilnīgi netiek ievērots.
-)Piesardzības princips. Tas liek vides problēmu praktisko risināšanu uzsākt, negaidot pilnīgu zinātnisku analīzi par cēloņiem. Princips prasa ieviest visjaunākās un videi visdraudzīgākās tehnoloģijas, kur vien tas ir iespējams, un, ja tas ir nepieciešams, pieņemt attiecīgus likumus.
-)No šūpuļa līdz kapam. Bīstamo vielu kustībai jāseko no ražotāja līdz galējai pārstrādei vai deponēšanai. Šāda uzskaite vai kontrole paredzēta bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas plānā. Pieņemot Eiropas Savienības prasībām atbilstošus likumus un tos atbilstoši ieviešot dzīvē, arī šīs problēmas tiks atrisinātas, jo tikai tā saglabāsim vides kvalitāti un novērsīsim gadījumus, kad bīstamie atkritumi netiek adekvāti apsaimniekoti.
-)Aizvietoðanas princips Tas iesaka videi nedraudzīgus procesus un vielas aizstāt ar citiem, kuri ir nekaitīgāki. Ieviešot tīrākas tehnoloģijas rūpnieciskajā ražošanā, kurā rodas bīstamie atkritumi, tos samazina līdz minimumam. Minētie mērķi un principi attiecas uz visām vides aizsardzības jomām, arī uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Valsts investīciju programma katru gadu piešķir līdzekļus bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei, un nu jau ir redzami pirmie rezultāti – aktīvi norisinās bezsaimnieku pesticīdu savākšana, tiek izvērtētas to likvidācijas iespējas.

Lai varētu sakārtot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, tiek vākta nepieciešamā informācija un organizēta atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto profesionāļu apmācība. Vides aizsardzības politikas plāna mērķis ir katra uzņēmuma iekļaut bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā atbilstoši tā radīto atkritumu daudzumam, lai ekonomiski attīstītā valstī nodrošinātu augstus vides standartus.
5.ATKRITUMU SAIMIECĪBA
Viena no galvenajām Latvija vides politikas prioritātēm ir atkritumu saimniecība, īpašai esošo izgāztuvju radītais piesārņojums un jaunu izgāztuvju vietas izvēle un celtniecība.
1998. gada LR Ministru kabinetā pieņemta "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. - 2010.gadam". Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģija paredz uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejami šie pakalpojumi. Paredzēts pakāpeniski samazināt esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju skaitu. Pamatojoties uz šo stratēģiju, ir sagatavota investīciju programma "500-" un uzsākta tās realizācija Ziemeļvidzemē.
Lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ieviešanu, ir sagatavots un Saemā iesniegts likumprojekts "Par sadzīves atkritumiem". Paredzēts sagatavot sekojošus Ministru kabineta noteikumus:
 "Par sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu būvniecības, apsaimniekošanas un slēgšanas kārtību",
 "Par sadzīves atkritumu klasifikāciju",
 "Par sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas atļauju iesniegšanas kārtību".
Apmēram 20% no atkritumiem veido izlietotais iepakojums, kura apjoms Latvijā pēdējos gados strauji pieaug. Pašlaik VAD, sadarbībā ar Latvija iepakojumu asociāciju, notiek aktīvs darbs pie iepakojuma likumdošanas sakārtošanas un ES direktīvas "Par iepakojumu un izlietoto iepakojumu" ieviešanas, veicinot izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu un pārstrādi videi draudzīgā veidā.
Lai nodrošinātu projekta "Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu Latvijā" un darbību un veiktu Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar ES direktīvu prasībām, tiek realizēts ES PHARE finansēts projekts. Šī projekta rezultātā tiek sagatavoti ierosinājumi izmaiņām Latvijas likumdošanā par bīstamajiem atkritumiem, kā arī jauni likumdošanas akti, piemēram, "Par naftas produktu atkritumu apsaimniekošanu", "Par bīstamas vielas saturošām baterijām un akumulatoriem".

Secinājumi.
• Kopš 1990. gada iedzīvotāju un sadzīves pakalpojumu uzņēmumu saražotais atkritumu daudzums Latvijā ir samazinājies. Tas šobrīd sasniedz apmēram 50% no Rietumeiropas līmeņa.
• Pateicoties ražošanas atkritumu samazinājumam un zemajam patēriņa līmenim, pagaidām kopējais atkritumu daudzums strauji nepieaug, kaut arī pastāv tendence palielināties atkritumu daudzumam no mājsaimniecībām, kas izskaidrojams ar lielāku preču patēriņu vienreizēji lietojamā iepakojumā.
• Atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju svārstās no 0,15 m3 līdz 1,7 m3.
• Nav precīzu datu par veco izgāztuvju skaitu un rekultivēšanas veidu.

Lai uzlabotu informācijas kvalitāti par atkritumiem, nepieciešami šādi pasākumi:

• ieviest apmierinoða atkritumu daudzuma uzskaites sistēmu;
• iedzīvotāju un sadzīves pakalpojumu uzņēmumu saražoto atkritumu svēršana, dažādu atkritumu veidu atsevišķa klasifikācija, kā arī uzskaites formas izstrādāšana pilsētām un reģioniem;
• uzņēmumos sastādītās atkritumu bilances pārbaude, pamatoti koeficienti pārejai no kubikmetriem uz tonnām un gabaliem;
• visu ražošanas atkritumu bilances sastādīšana kā obligāts pienākums;
• Latvijas bīstamo atkritumu klasificēšanas sistēmas pielāgošana Eiropas Savienības atkritumu klasificēšanas sistēmai;
• likumdošanas un ekonomisko nosacījumu izveidošana, lai visiem augstāk minētajiem pasākumiem būtu juridisks un ekonomisks pamatojums.


Izmantotā literatūra.
1. Māris Kļaviņš “Vides ķīmija. Piesārņojušās vielas vidē un to apritē.”, 1996. gads, Rīga.
2. “Latvijas vides pārskats”, 1996. gads, Rīga. (VARAM).
3. “Vides politikas plāns”, 1995. gads, Rīga, (VARAM)
4. “Vides aizsardzības politika Latvijā”, 1998. gads, Rīga, (VARAM).
5. žurnāls “Vide un Laiks”, 1999. gada janvāris, Rīga.
6. Kopētie materiāli no dažādām publikācijām presē.

Vislielākās investīcijas bija plānotas ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektos attiecīgi – 35,8 milj. un 9 milj. latu. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē plānoja ieguldīt vairāk nekā 1 milj. latu. Tomēr salīdzinot šīs ieceres izdevās realizēt tikai daļēji (sk. 2. tabulu).

2. tabula
Investīcijas vides sektoros, 1999, milj. LVL
plānots apgūts
Ūdenssaimniecība 35,81 24,33
Sadzīves atkritumu apsaimniekošana 9,06 1,18
Bīstamo atkritumu apsaimniekošana 1,20 0,47
Gaisa aizsardzība 0,41 0,41
Reģionālā attīstība 0,30 0,25
Vides kontrole un monitorings 0,63 0,62
Kopā 47,40 27,25

Finansu ietilpīgākie projekti 1999. gadā bija:
 Daugavpils pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas projekts (plānots - 6,17 milj. LVL, apgūts - 4,62 milj. LVL),
 Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekts (plānots - 13,67 milj. LVL, apgūts - 13,09 milj. LVL),
 Rīgas pilsētas cieto sadzīves atkritumu saimniecības projekts (plānots - 6,88 milj. LVL, apgūts - 0,26 milj. LVL),
 Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu saimniecības projekts (plānots - 2,174 milj. LVL, apgūts - 0,92 milj. LVL).

Latvijā uz vienu iedzīvotāju vides infrastruktūras objektos 1999. gadā vidēji ir ieguldīti 11,1 lati. Arī šogad investīciju sadalījumu ietekmē finansu ietilpīgie investīciju projekti - galvenokārt tas attiecas uz Rīgu un Latgali (Daugavpils), kur vides investīcijas uz iedzīvotāju pārsniedz vidējo rādītāju valstī. Viszemākais investīciju apjoms vides aizsardzībā ir Zemgalē – 1,2 milj. latu, bet vislielākais Rīgā - 13,3 milj. latu. Valsts investīciju programmas finansētie projekti 1999. gadā redzami 5. attēlā.

Valsts investīciju programma 1999. gadā

5. attēls
Atkritumu apsaimniekošana.
Pārskata gadā tika pieņemts konceptuāls lēmums izstrādāt vienotu likumu “Par atkritumu apsaimniekošanu”, kurā tiktu apvienotas un sakārtotas 1993. gada likuma “Par bīstamajiem atkritumiem” un 1998. gada oktobrī pieņemtā likuma “Par sadzīves atkritumiem” prasības, papildinot to ar nosacījumiem, kas izriet no pēdējā laikā pieņemtajiem ES tiesību aktiem atkritumu jomā. Jaunais likumprojekts ir sagatavots un iesniegts izskatīšanai