tiesu sistēmas latvijā

293 0

Tiesu sistēma Latvijā

Konstitucionālais pamats – parlamentāra demokrātija

Administratīvi teritoriālais iedalījums – 26 rajoni.

Latvijas valsts varas institūciju uzbūvi, pilnvaras un darbību nosaka 1922. gada Satversme. Latvija ir parlamentāra demokrātiska republika, kuras institucionālā shēma ir šāda: (šeit grafiks)

Latvijas tauta. Sastāv no visiem pilntiesīgajiem abu dzimumu pilsoņiem. Latvijas tautai pieder valsts suverēnā vara. Latvijas tauta ievēl Saeimu, tai Satversmē un likumos noteiktajā kārtībā ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tautai ir tiesības nobalsošanā izlemt jebkuru valstiski svarīgu jautājumu, izņemot dažus Satversmē norādītos. Tautas nobalsošanā pieņemams arī Valsts Prezidenta piedāvātais lēmums at tlaist Saeimu. Tikai tautai ir tiesības izlemt jautājumus, kas attiecas uz valsts neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti un demokrātisko valsts iekārtu.

Saeima. Tai pieder likumdošanas vara un tiesības lemt par valsts budžetu. Saeima apstiprina visu tiesu tiesnešus. Saeimai ir tiesības izsludināt amnestiju.

Ministru kabinets. Ministru kabinetam (valdībai) pieder izpildvara Latvijā. Tas sastāv no Ministru prezidenta un ministriem. Ministru kabinets ir tiesīgs iesniegt Saeimā likumprojektus. Ministru kabineta kompetencē ir visi tie jautājumi, par kuriem nav lēmusi Saeima. Atsevišķos gadījumos Ministru kabinets var pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Valsts Prezidents. Valsts Prezidenta funkcijas ir ierobežotas salīdzinot ar dažu citu valstu prezidentiem. Valsts Prezidentam ir galvenokārt reprezentatīvas funkcijas, bet tieši Valsts Prezidents aicina kādu personu sastādīt valdību, kurai pēc tam jāsaņem uzticības balsojums Saeimā. Valsts Prezidentam ir likumu ierosināšanas tiesības. Kā citās valstīs, viņam ir arī apžēlošanas tiesības. Valsts prezidents ieceļ Latvijas diplomātiskos pārstāvjus. Viņš ir bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks miera laikā.

Tiesu sistēma

Rajonu un pilsētu tiesas. Latvijā ir 34 rajonu un pilsētu tiesas. Civillietas ar nelieliem izņēmumiem izskata tiesnesis vienpersoniski. Krimināllietas un atsevišķu kategoriju civillietas tiesā izskata koleģiāli – tiesnesis un divi tiesas piesēdētāji. Šajās tiesās strādā t.s. administratīvie tiesneši, kas vienpersoniski izskata administratīvās lietas.

Apgabaltiesas. Tās ir izveidotas četros Latvijas novados un Rīgas pilsētā. Apelācijas instancē lietas izskata koleģiāli, trīs profesionālu tiesnešu sastāvā, bet pirmajā instancē tiesas sastāvs tiek veidots tāpat kā rajona (pilsētas) tiesās.

Augstākā tiesa. Augstākās tiesas senāta departamentus un tiesu palātas izveido Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce jeb plēnums.

Satversmes tiesa. Tā neietilpst vispārējā tiesu sistēmā, bet ir īpaša tiesa, kas izskata likumu atbilstību Satversmei un vispār normatīvo aktu atbilstību ar augstāku juridisku spēku apveltītiem aktiem. Vispārējā tendence ir paplašināt to institūciju loku, kas var iesniegt prasības Satversmes tiesā. Satversmes tiesā ir jābūt septiņiem Saeimas apstiprinātiem tiesnešiem, no kuriem trīs deleģē Saeima, divus – Ministru kabinets un vēl divus – Augstākās tiesas plēnums.

Tiesnešu iecelšana. Visus tiesnešus amatā apstiprina Saeima pēc tieslietu ministra (Augstākās tiesas tiesnešus – pēc tās priekšsēdētāja) ieteikuma. Par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas Republikas pilsonis – augsti kvalificēts un godīgs jurists. Iecelšanai par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ir sekojošas prasības: augstākā juridiskā izglītība, 25 gadu vecuma sasniegšana, vismaz divus gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē, kvalifikācijas eksāmena sekmīga nokārtošana. Iecelšanai par apgabaltiesas tiesnesi un Augstākās tiesas tiesnesi ir nepieciešams noteikts darba stāžs iepriekšējā līmeņa tiesā, vai arī advokāta, prokurora vai augstākās mācību iestādes tieslietu specialitātes pasniedzēja darbā. Uz Satversmes tiesas tiesnešiem ar nelieliem izņēmumiem attiecas visi noteikumi, kas skar citus tiesnešus. Par tiesneša kandidātu nevar būt personas, kas nav morāli atbilstīgas šim amatam (agrāk izdarījušas noziegumu, ierosināta krimināllieta vai notiek izmeklēšana; ir darbojušies Latvijas valstij naidīgās vai aizliegtās organizācijās).

Latvija pieder romāņu – ģermāņu tiesību saimei. Pašreizējā Latvijas tiesību sistēma ir veidojusies pēdējo 150 gadu visdažādāko tiesību kultūru ietekmē: vislielākā mērā tā tomēr ir ietekmējusies no vācu un krievu tiesību skolām. Latvijas Privāttiesību attīstības vēstures posmā no 1918.- 1939.gadam, balstoties uz visu tiesisko mantojumu, sākas aktīvs darbs pie nacionālo Latvijas tiesību kodifikācijas. 1937.gadā tiek pieņemts Latvijas Civillikums. Kā arī tiek strādāts pie Komerclikuma izstrādes. Latvijas nacionālās tiesību sistēmas attīstība tika pārtraukta un visa vietējā likumdošana nekavējoties atcelta 1940.gada ar Padomju varas nostiprināšanos Latvijā. No visām Padomju Savienības republikām Latvija bija vienīgā, kura savā teritorijā restaurēja pirmspadomju tiesību sistēmu. Tas izpaudās tā, ka 1992. gadā atkal stājās spēkā 2 galvenie akti – 1922.gada Satversme un 1937.gada Civillikums.

Latvijas Civillikums sastāv no ievada un 4 daļām: 1) Ģimenes tiesībām, 2) Mantojuma tiesībām,3) Lietu tiesībām,4) Saistību tiesībām. Kopumā Civillikumā ir apmēram 2400 pantu.

Pašlaik Latvijā darbojas1998.gada 17.jūnijā Saeimas pieņemtais un 1998.gada 8.jūlijā izsludinātais Krimināllikums. Tas sastāv no Kopējās un Īpašās daļas, 25 nodaļām un 356 pantiem. Kā galvenie sodi 1998.g. Krimināllikumā ir paredzēti – nāvessods, brīvības atņemšana, arests, piespiedu darbi, naudas sods. Apsūdzētajam var tikt piespriesti papildus sodi – mantas konfiskācija, izraidīšana no valsts, naudas sods, tiesību ierobežošana, policijas uzraudzība.

Tiesu varas orgāns ir Prokuratūra, kura savas kompetences robežās patstāvīgi uzrauga likumu ievērošanu. Prokuratūru vada Ģenerālprokurors. Prokuratūras sastāvā ietilpst: Ģenerālā prokuratūra, apgabalu tiesu prokuratūras, rajonu prokuratūras un specializētās prokuratūras. Ģenerālprokuroru pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma ievēl Saeima un 7 gadiem.

Juridiskās profesijas un to darbības kontrole

Advokāti. Zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas lietu vešanai jebkurā tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs. Advokātu pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija ir Zvērināto advokātu padome. Tā organizē advokātu uzņemšanu, uzrauga advokātu un advokātu palīgu darbību, izskata sūdzības un ziņojumus, uzliek disciplinārsodus.

Notāri. Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, kuras darbojas pie apgabaltiesām. Notāru skaitu un amata vietas nosaka tieslietu ministrs. Notāru pārvaldes un izpildu institūcija, kā arī notāru pārstāvības un uzraudzības institūcija ir Zvērinātu notāru padome.

Tiesu izpildītāji. No pārējām minētajām profesijām tie atšķiras ar to, ka nav brīvās juridiskās profesijas pārstāvji, bet gan Tieslietu ministrijas struktūrvienības – Tiesu izpildītāju departamenta darbinieki. Tiesu izpildītājus amatā ieceļ tieslietu ministrs. Kopš 1996. gada sadarbībā ar Francijas Nacionālo Tiesu Izpildītāju Palātu uzsākts da arbs pie tiesu izpildītāju profesijas reformas, kuras gaitā viņi varētu tikt pārveidoti par brīvo juridisko profesiju.

Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrijai Latvijā ir trīs galvenās funkcijas:

1. Likumu jaunrades un atzinumu sniegšanas funkcija

2. Pirmo divu līmeņu tiesu administrācijas funkcija

3. Tiesiskās reģistrācijas un reģistru pārraudzības funkcija

Bez t

. . .

Join the Conversation