Tīkla operētājsistēmu apskats

850 0

PL1. Tīkla operētājsistēmu apskats

Par izplatītākajām tīkla operētājsistēmām var uzskatīt:

• Microsoft Windows NT paaudzes operētājsistēmas;

• NetWare operētājsistēmas;

• UNIX un Linux operētājsistēmas.

Microsoft Windows NT paaudzes operētājsistēmas

Kopš iznākšanas 1993. gadā Microsoft Windows NT (New Technology) paaudzes operētājsistēmas ir pakāpeniski kļuvušas par pašu populārākām tīkla operētājsistēmām, aizņemot tirgū Nowell NetWare operētājsistēmu vietu. Tam par iemeslu ir ērtais grafiskais interfeiss un salīdzinoši vienkāršā ekspluatācija, kas ļauj pat nepieredzējušiem lietotājiem uzstādīt un apkalpot lokālos tīklus.

Windows 2000 – viena no pēdējām NT operētājsistēmu versijām, kurā ir novērsti daži Windows NT trūkumi.

Windows XP – pašlaik pē ēdējā NT versija.

Šīs operētājsistēmas ir vienādi ērtas visiem datoru tipiem sākot no darba stacijām līdz jaudīgiem serveriem.

Windows NT/2000 un Nowell NetWare salīdzinājums

Tradicionāli tīkla operētājsistēmu Nowell NetWare priekšrocības ir ērtības, kādas tā nodrošina piekļuvei failiem un printeriem – t. i. tiem mērķiem, kas bija par iemeslu datortīklu izveidei. Arī Windows NT paaudzes operētājsistēmas to nodrošina, lai gan ne tik efektīvi, kā NetWare. Bez tam Windows NT operētājsistēmas kalpo kā efektīva platforma lietojumprogrammām.

Atšķirībā no OS Novel NetWare, kas stingri pieturas pie klienta/servera modeļa principiem (dators var būt vai nu tikai klients vai tikai serveris) un prasa serverim izmantot speciālu OS versiju, Windows NT operētājsistēmas gadījumā katrs dators var pildīt kā klienta tā arī servera funkcijas.

Viena no Windows NT operētājsistēmu versiju priekšrocībām ir tā, ka tās ir ērtāk uzstādīt un administrēt nekā Novel NetWare OS. Parādoties Windows NT operētājsistēmām, tajās tika automatizēta uzstādīšanas programma, bet Novel NetWare OS tajā laikā bija jāuzstāda un jākonfigurē tikai manuāli. Turklāt Windows NT varēja lietot arī Novel NetWare tīklos, kas tajā laikā bija dominējošie.

Būtiska Windows NT priekšrocība ir arī tās grafiskais interfeiss ar lietotāju, kas ir daudz ērtāks par komandrindu interfeisu, ko plaši izmanto Novel NetWare un UNIX OS.

Pieņemamā cena un iespēja sadzīvot ar Novel NetWare ļāva lietotājiem eksperimentēt ar Windows NT un novērtēt to vipusīgi. Ar laiku Windows NT aizstāja DOS personālajos datoros un līdz ar to arī kļuva par labāko izvēli gan darba stacijām gan serveriem.

Kā vēl viens svarīgs faktors, kas sekmēja Windows NT izplatību, bija tā orientācija uz protokolu TCP/IP kā standartu. Izrādījās, ka lietojumos Windows NT ir vienkāršāka kā UNIX.

Iekarojusi labu lietojumu serveru reputāciju, Windows NT praktiski ir izspiedusi NetWare no komerctīkliem.

Pašlaik lielākā daļa no jauna izveidojamie LAN serveri izmanto Windows NT, Windows 2000, vai Windows XP. Firma Microsoft rekomdē uzstādīt Windows 98 vai Windows Me vidējās darba stacijās, bet profesionālās darba stacijās – Windows 2000 vai Windows XP.

Windows NT paaudzes tīkla OS versijas

Atšķirībā no iepriekšējām versijām, Windows NT ir modulāra OS, kas uztur visas paplašinātās iespējas, kas iebūvētas firmu Intel un Alpha procesoru izstrādnēs. Tai arī ir noņemti ierobežojumi operatīvajai atmiņai un glabājamai informācijai, ko uzliek tādas OS stuktūra, kas orientēta DOS. Iepriekšējās OS, tādas kā DOS, bija monolītas , t. i., nesadalāmas funkcionālās vienībās un tas arī apgrūtinaja to modifikāciju. Ievestais modularitātes princips deva iespēju vieglāk pilnveidot un mainīt atsevišķas OS komponentes, neskarot citas sastāvdaļas, kas iespaido OS darbību.

Pirmā Windows NT versija 3.1 iznāca 1993. gadā. To var uzskatīt kā centienu izveidot jaunu 32-bitu OS, kam nav nekā kopēja ar DOS. Lai gan tās interfeiss bija ļoti līdzīgs ar darbstaciju OS Windows 3.1, tomēr Windows NT bija principiāli atšķirīga. Tiklīdz firma Microsoft bija pieņēmusi lēmumu par to, ka agrāk izveidoto programmu uzturēšana vairs nebūs prioritāte, radās iespējas veikt radikālas izmaiņas OS struktūrā.

Dažādas Windows NT versijas var iedalīt 3 paaudzēs.

Pirmā paaudze ietver Windows NT versijas 3.1, 3.5 un 3.51, kuru interfeiss ir Windows 3.1 stilā. Win 3.1 kā standartprotokolu izmanto NetBEUI, kas ierobežo tās lietošanu tikai nelielos tīklos. Protokolu TCP/IP un IPX izmantošana arī bija iespējama, bet tikai lietojot interfeisu STREAMS.

Versijās 3.5 un 3.51 akcents tika likts uz protokolu TCP/IP lietošanu un tika uzsākts ievest servisus WINS un DCHP.

Windows NT 4.0, ko izlaida 1996. gadā – tā ir otrās paaudzes OS. Tai ir tāds pats interfeiss kā Windows 95 un tā ir orientēta uz Interneta lietošanu ar iebūvētu brauzeri Internet Explorer un ar Interneta informācijas serveri, kas ietver sevī servisa WWW, protokola FTP un servera Gopher priekšrocības.

Trešā paaudze – Windows2000 – bija izstrādāta ar kodētu nosaukumu Cairo. Tās interfeiss – uzlabots Windows NT 4.0 un Windows 95 variants. Kā pats ievērojamākais jaunievedums var uzskatīt jauns katalogu serviss – Active Directory, ko var uzskatīt par lielu lēcienu salīdzinājumā ar iepriekšējo katalogu servisu, kas balstīts uz domēnu principu.

Windows NT/2000 komercvarianti

Katra Windows NT versija tika izlaista 2 dažādos variantos – priekš servera un priekš darba stacijas, bet neskatoties uz to OS kodols abos gadījumos ir praktiski vienāds. Atšķirība ir tikai papildu servisu apjomā kā arī cenā. Piemēram, Windows NT 4.0 versijā priekš servera ietvertas iespējas strādāt kā domēnu kontrollerim (DC – Domain Controller) kā arī servisi DNS, WINS unDCHP. Bet Windows NT 4.0 versijā darba stacijai šīs iespējas nav, lai gan tai ir iespēja sadarboties ar citām stacijām uz vienādranga principa.

Abi varianti uztur Interneta servera funkcijas, bet tikai ar to atšķirību, ka servera versijā ir pilna IIS (Internet Information Server) pakete, bet darba stacijas versijā – ierobežota Web servisa kopa MS Peer Web Services, kas paredzēta lietošanai vienādranga tīklā.

Tika izlaistas arī divas Windows NT 4.0 speciālām vajadzībām paredzētas versijas.

• Windows NT Server Terminal Server Application – to lieto, lai komplektā nogādātu Windows NT uz Windows termināliem un klientiem.

• Windows NT Server Enterprice Edition – tas nodrošina augsta līmeņa lietojumiem simetrisku vairākprocesoru datu apstrādes uzturēšanu (SMP – Symetric MultiProcessing) un serveru klasterizāciju.

Windows 2000 komercvarianti pamatā ir līdzīgi, bet tie tiek izplatīti ar citiem nosaukumiem.

Windows 2000 Server paredzēta serveriem ar procesoru skaitu ne lielāku par 4, bet Advanced Se erver un Data Center Server uztur atbilstoši 8 un 32 procesorus.

Darba stacijas versijai ar nosaukumu Windows 2000 Professional arī piemīt dažas servera iespējas.

Kad jāatjauno Windows NT OS versija

Visas iepriekšējās Windows NT modernizācijas nebija pārāk sarežģītas, bet viens no sarežģītākiem jautājumiem ir noteikt, kad jāpāriet no Windows NT uz Windows 2000. Tas ir tādēļ, ka šeit jāpāriet uz jaunu katalogu servisu – Active Directory.

Tīkliem, kam ir mazs vai vidējs izmērs, šāda pāreja nav nepieciešama, ja nav prasības pec jaunām iespējām. Ir svarīgi apzināties, ka jaunā OS ir daudz prasīgāka pēc sistēmas resursiem nekā iepriekšējās Windows NT versijas. Tādēļ pie šādas pārejas, iespējams, vajadzēs modernizēt serverus un darba stacijas arī aparatūras līmenī un pārapmācīt administratorus, jo Windows 2000 ietver principiāli jaunu vadības sistēmu – Microsoft vadības konsoles (MMC – Microsoft Management Console). Tā pilda daudzas Windows NT individuālo utilītu funkcijas. Taču ir iespējama arī pakāpeniska pāreja uz Windows 2000.

Novell NetWare

Novell NetWare bija viena no pirmajām OS, kas paredzēta lietošanai p

. . .

Tīkla failu sistēma NFS

Failu nodošana koplietošanā ir viens no pamatnoteikumiem datoru sadarbībai tīklā. UNIX OS ietvaros ir vairāki failu koplietošanas mehānismi netransportējot failus. Viens no visbiežāk lietotiem mehānismiem ir tā saucamā tīklu failu sistēma (NFS – Network File System), ko izstrādājusi firma Sun Microsystems un kura publicēta kā atvērtais standarts RFC 1813 (3. versija). Katra UNIX versija uztur NFS un arī citas tīkla OS var to lietot izmantojot atbilstošu papildus programmatūru.

NFS ir lietotne, kas darbojas atbilstoši klienta/servera madelim, kur serveris ļauj vi isu savu failu sistēmu vai tās daļu padarīt pieejamu klientam vai arī izdalīt to koplietošanā (sharing), bet klients gūst pieeju attālai failu sistēmai. NFS tieši nesadarbojas ar lokālā datora kodolu, bet lieto attālu procedūru izsaukšanas servisu (RPC – Remote Procedure Call), ko arī izstrādājusi firma Sun Microsystems. Informācija, ko pārraida NFS, tiek kodēta ar metodi, kas saucas ārējo datu attēlošana (XDR – External Data Representation), ko apraksta RFC 1014. Šis serviss lielākoties izmanto protokolu UDP transprtējot datus caur tīklu un uzklausa portu 2049.

Izstrādājot NFS tika lietots servera daļas maksimālās vienkāršošanas princips. NFS serveris ir vienaldzīgs (stateless) tajā nozīmē, ka tam priekš darbības nav vajadzīga informācija par klientu stāvokli, t. i., serveris nesaņem informāciju par to, kādi faili ir atvērti. Nav nepieciešama atkārtotu savienojumu nodibināšanas procedūra. Arī atsevišķa uzdevuma paaugstināta aktivitāte negatīvi neiespaido visas sistēmas veiktspēju – t. i., NFS darbojas maksimāli idempotenti (idempotent).

Sadarbība starp NFS serveriem un klientiem bāzējas uz standartizētu interaktīvu RPC procedūru lietošanu. Ja dators konfigurēts kā serveris, tad failu sistēmas daļu, kas pieejama klientiem, noteic ar sekojošu komandu palīdzību:

• share – OS Solaris un SVR4

• exportfs – Linux un HP-UX

Lietojot šīs komandas norāda tos failus, pie kuriem klienti var vērsties, kā arī piekļuves kārtību – tiesības tikai lasīt vai arī mainīt failus kā arī diferencēt lietotājus pēc tiesībām.

Klienta sistēma gūst piekļuvi pie koplietojamiem resursiem ar instrukcijas mount palīdzību, kas noteic servera katalogu un arī piekļuves tiesības. Klienta sistēmas komandas var vērsties pie attāliem failiem tā it kā tie atrastos uz lokālā diska.

Klient/servera principa lietošana

Datu apstrāde pēc klient/servera principa ir UNIX tīklu darbības pamatā. Atšķirībā no Windows NT serveriem, kas lielu daļu no sava potenciāla izmanto grafiskā interfeisa uzturēšanai, UNIX tīklos galvenie resursi tiek izmantoti sadarbības pamatfunkciju izpildei, piemēram, lielāku skaita klientu apkalpošanai.

UNIX sistēmu serveru lietotnes parasti darbojas pastāvīgi fona procesu jeb dēmonu režīmā.

Join the Conversation