Starptautiskās jūras tiesības

1830 0

Starptautiskās jūras tiesības

Jūras tiesības Privātās tiesības

1. Starptautisko jūras tiesību jēdziens un būtība

2. Starptautisko jūras tiesību sastāvdaļas

3. Starptautisko jūras tiesību saistība ar citām Starptautisko tiesību nozarēm

4. SJT siastība ar valsts tiesībām

5. Nacionālās jūras tiesības

6. SJT vēsturiskā attīstība

7. SJT vergturu valstīs

8. SJT feodālajā sabiedrībā

9. SJT pārejas periodā no feodālisma uz kapitālismu

10. SJT attīstība jaunajos laikos

11. Jūras jēdziens, avoti, principi

12. JT kodifikācija

13. Starptautiskie līgumi

14. Starptautiskās paražas, tiesu lēmumi

15. JT subjekta jēdziens

16. Starptautiskās organizācijas

17. Valsts teritorija jūras tiesībās

18. Jūras teritoriju iekšējie ūdeņi

19. Teritoriālā jūra un piegulošā zona

20. Arhipelāgi

21. Kontinentālais šelfs

22. Atklātā jūra

23. Atklātās jūras tiesiskais statuss

24. Starptautiskā kuģošanā izmantotie jūras šaurumi un kanāli

25. Ekskluzīvā ekonomiskā zona

26. Jūras tiesību izmantošanas ti iesiskais regulējums

27. Jūras zinātniskā izpēte

28. Domstarpību risināšana Starptautiskajās jūras tiesībās

Literatūra:

Jūras tiesības Lejnieka un Mediņas redakcijā 97.g.

Bojārs “Starptautiskās jūras tiesības”

Berholds “Jūras tiesības” 1. un 2. Burtnīca, 1997.g. – 1999.g.

Konvencijas + LR likumi un normatīvie akti

Jūras kodekss (2003.g. augusts)

Starptautiskās jūras tiesības ir viena no starpt.tiesību sastāvdaļām, ko saista tiesības. Starpt.tiesības ir īpaša tiesību sistēma, kas apvieno daudzas tiesības, kuras ir svarīgas dzīvē. Starptautisko tiesību disciplīnas izveide saistīta ar valstu veidošanos. Līdz ar valstu izveidi radās nepieciešamība reglamentēt attiecības daudzās jomās, piemēram, politikā un ekonomikā.

Starptautiskās tiesības ir līgumu un paražu tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautiskās attiecību kārtību, kas izstrādāta valstu sadarbības rezultātā. Šie principi un normas regulē publiski tiesiskās attiecības starp šo tiesību subjektiem un arī ar tiesību subjektīvu apveltītām reformām un veidojumiem.

Starptautiskās attiecības ir attiecības starp valstīm, kas tiek regulētas ar starptautiskiem līgumiem. Valstis ir viens no galvenajiem starpt.tiesību subjektiem, par to var būt arī starptautiska organizācija, nācijas, tautas, kas cīnās par neatkarību. Galvenais starptautisko tiesību priekšmets ir starptautiskās attiecības un kuru pakļautība tiek regulēta šādi:

1. Teritoriju tiesiskais statuss.

2. Starptautisko līgumu noslēgšana, to izpilde un darbība, pārtraukšana.

3. Diplomātisko un konsulāro attiecību noregulēšana.

4. Militāro konfliktu tiesiskais regulējums.

5. Starptautiskā sadarbība:

a) ekonomiskā attīstība;

b) ekoloģija;

c) cīņa ar starptautisko noziedzību.

Starptautiskās tiesības veido paši starptautisko tiesību subjekti, tās nepārstāv nekāds kopējs visas pasaules viens likumdošanas orgāns, kas nosaka vienu līgumu visiem. Ja gādās, ka kaut ko pārkāpj, tad ir paredzētas sankcijas:

Ir 2 jēdzieni:

1. Retorsija – valsts tiesiskā reakcija uz kādas citas valsts nedraudzīgo rīcību.

2. Reprezālija – prettiesiska rīcība, kas tiek izmantota pašaizsardzības nolūkos, atbildot uz citas valsts prettiesisku rīcību.

Katram subjektam ir valsts iekšējās tiesības, tām ir jābūt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

SJT ir ST sastāvdaļa un Jūras tiesībās ir daudz jautājumi, kas tiek regulēti ne tikai ar iekšvalsts tiesībām, bet ar starptautiskām tiesībām. Galvenā attiecību problēma ir valsts teritorijas savstarpējā norobežošana. Suverēnas – starptautiski atzītas (de jure, de facto) valsts robeža noteikta juridiski. Šie līgumi ir pieskaitāmi pie minētajiem līgumiem. Katrai valstij kā starptautisko tiesību subjektam ir nepieciešami 3 elementi:

– teritorija,

– iedzīvotāji,

– konstitūcija.

Sauszeme, ūdens, sala – valsts sastāvdaļas.

Kopš seniem laikiem uzmanība tiek pievērsta ūdeņiem – nozīmīga valsts ekonomika, konkurence valstu starpā, kuru nosaka jūras ūdeņu izmantošana starptautiskā mērogā. Radās nepieciešamība noteikt reglamentācijas. Galvenais dokuments 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencija (nozīmīgākais dokuments). No seniem laikiem tiecās iegūt šīs teritorijas Romu, Ēģipti, Grieķiju.

Valsts teritorijas sauszemes daļa, kas pieder atsevišķai valstij, pakļauta tās jurisdikcijai, pakļauta suverenitātei.

Galvenās valsts tiesības ir teritoriālā jurisdikcija. Starptautiskajās tiesībās vispāratzītas ir teritoriju jurisdikcijas principa, kas nosaka, ka valstīm ir absolūta vara noteikt fizisko, juridisko personu un arī citu ārvalstu juridisko personu rīcību savā teritorijā. Valsts jurisdikcija par savu īpašumu savā robežā uzskata teritoriju. Par saviem pilsoņiem – juridiskās personas un kustamo īpašumu ir personāls. Abas jurisdikcijas var būt:

a) ekskluzīvā, kas parasti īsteno attiecības uz savu teritoriju un pilsoņiem tajā.

b) konkurējošā un ierobežotā – uz pilsoņiem citā valstī,

c) starptautiskos līgumos paredzētas (teritorijās).

Vienas valsts teritorijas jurisdikcijas pārkāpšana no 2 pusēm (ja nav agresija) ir iejaukšanās valsts lietās un tas ir pārkāpums. Valstīm ir spēja vadīt, kontrolēt šos procesus valstī. No šī principa izriet vispāratzīta kontroles teorija. Šis princips dod valstīm tiesības nepieļaut neko tādu, kas varētu kaitēt citām valstīm.

Valsts teritorija = Nacionālā teritorija

Valsts robeža – līnija, kas robežo gaisu, ūdeni un sauszemi, kas norobežo no citu valstu starptautiskām teritorijām.

Ūdens robeža – līnija, kas atdala piekrastes valsts teritoriālo jūru no atklātās jūras vai iekšējiem ūdeņiem.

Ortogrāfiskās robežas – nospraustas gar upēm, grēdām, aizām un citiem ģeogrāfiskiem punktiem (uz kartēm līkloči).

Ģeometriskās robežas – tās veido taisnas līnijas starp noteiktiem ģeogrāfiskiem punktiem, paralēlēm un meridiāniem.

Robežas režīmu nosaka valsts likumos un starptautiskos līgumos – bieži vien nosaka arī anklāvus (teritorijas daļa, kura atrodas otras valsts teritorijā (Vatikāns)).

LR likumdošanas aktos valsts robežu regulē likums par valsts robežu.

Robežas noteikšanā ir 2 posmi:

1. Robežu noteikšana starptautiskā līgumā un tās iezīmēšana kartē (starptautiskā līgumā ir dots robežlīniju apraksti).

2. Demarkācija – valsts robežlīnijas iezīmēšana dabā ar attiecīgām robežzīmēm. Šo procesu veic robežvalstu komisija, kura arī tiek fiksēta speciālā protokolā – apraksti, shēmas, foto.

Robežvalstīm valstis veic redemarkāciju – tiek savesta kārtībā. Pēc noteikta laika robežzīmes, nomainot zīmes un pārbaudot vecās.

Arī kuģojamās robežās robeža iet pa dziļāk kuģojamo vietu, ja gultne mainās, tad robeža arī. Robežu robežupēs var novilkt pēc tilta vides principa (jebkura valsts). Ikvienai valstij vajag atļauju, lai uzturēto pierobežas joslā.

Starptautiskās regulējošās jūras tiesības nosaka galvenokārt ANO un tās apakšstruktūras.

ANO:

– Starptautiskā jūrniecības organizācija.

– Starptautiskā darba organizācija.

– Starptautiskā didlogrāfijas organizācija.

Starptautiskie dokumenti:

1982.g. ANO juristu tiesību konvencija (Latvija nav pievienojusies).

1958.g. ANO konvencija par teritoriālo jūru un piegulošo zonu.

1958.g. ANO konvencija par atklāto jūru.

1958.g. ANO konvencija par kontinentālo šelfu.

1958.g. ANO konvencija par zvejniecību un dzīvo resursu aizsardzību atklātā jūrā.

1948.g. konvencija par starptautisko jūras organizāciju.

1974.g. konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību jūrā

1989.g. starptautiskā glābšanas konvencija

Vēsture

Līdz ar tirdzniecības attīstītību dažādos Eiropas un citos reģionos, Jūras ostās radās atsevišķi noteikumi. Tie nebija suverēnas varas akceptēti un paražu veidā kļuva par pamatu jūras tiesību normu izstrādei, kas arī vēlāk plaši regulēja civilās, mantiskās un arī citas attiecības va alsts nacionālo tiesību sistēmā. Paražu tiesību normas, kas bija saistītas ar pasaules okeānu un jūras vides starptautiski tiesisko regulēšanu starptautiski tiesisko normu attīstības procesā sastopamas ļoti sen. Jūras tiesības un kuģošanas tiesības ir attīstījušās dažādos laika posmos un reģionos, līdz ar to katrā nākamajā attīstības posmā pārņemot katrā iepriekšējā posmā iegūto pieredzi. Kuģošanas tiesību attīstību var nosacīti iedalīt 5 posmos:

1...līdz m.ē.10.gs.;

2. no10.gs.-1360.g;

3. no 1360 – XVI., XVII.gs;

4. no XVI., XVII.gs . – XIXgs.beigām un XX.gs.sākumam;

5. XX.gs sākuma – mūsdienām.

Starptautiskās jūras tiesības ir starptautiskās tiesību sistēmas daļa un tām ir daudz kas kopīgs ar starptautiskās tiesības attiecīgiem institūtiem. Kā pirmais vēsturei zināmais tiesību normu apkopojums, kurš satur arī atsevišķas kuģošanas tiesību normas, ir jāmin tā saucamais Hamurapi Babilonijas kodekss, kura izcelšanās tiek datēta starp XX un XVI gs.p.m.ē. Turpmākā kuģošanas tiesību vēsturiskā attīstība, bez šaubām, ir saistāma ar Vidusjūras reģionu.

Vidusjūras reģionā senākie kuģošanas tiesību avoti ir saistīti ar Seno Grieķiju un Romu. Starptautisko tiesību vēstures periodizācijā atspoguļotas tirdzniecības tiesības un l

. . .

Tā par st-ties subjektiu var būt valstis, st-skas or-jas, valstis, kuras cīnās par savu neatkarību, karojošās puses;

Nevar iztikt bez st-līgumiem(st-ties avots)

Starptautiskie līgumi dalās dažādos nosaukumos-nolīgumos, traktāts, akts, konkordarāts, nota.

Starptautiskos līgumus var iedalīt – divpusējos un daudzpusējos

Šie līgumi starptautiskajā praksē ir klasificēti – politiskie l.;ekonomiskie l.;un līgumi speciālos jautājumos..

Politiskie līgumi-visi robežu līg.,miera līg;

Ekonomiskie līgumi- ekon.dabas līg(valstu sadarbība ekonomiskajā jomā);

Spec.līg-līg, kas saistīti ar jūras transporta , gaisa transp, sauszemes transp., pasta sakari,utt.

Starptautiskie tiesību subjekti rada arī st-tiesības avotus (viena v nerada st av-jāpievienojas st t-līg)

1-kaa tiek sadaliiti pasaules okeāna plašumi ņemot vērā to tiesisko stāvokli!

2-kaada sasitiiba pastaav starp st juuras ties un valsts tiesiibaam?????

Konstitucionālās tiesības ir tiesību nozare, kas regulē valsts uzbūves un darbības vispārējos principus, tas ir normu kopums, kas nosaka valsts augstāko varas pārvaldes institūciju veidošanos, uzbūvi un darbības principus, to kompetenci, kā arī valsts teritoriju. Valsts teritorijas robežas parasti tiek noteiktas, savstarpēji vienojoties kaimiņvalstīm un citām ieinteresētām valstīm – tātad noslēdzot starptautisku līgumu. Šis process balstās uz starpt. Tiesību normām un principiem, un, ja valsts teritorijas robeža tiek noteikta nevis vienojoties ar citām valstīm, bet gan darot to vienpusēji, šīs valsts rīcība balstās tieši uz starptautisko tiesību normām. Attiecībā uz valsts jūras teritoriju delimitāciju tiek piemērotas starptautiskās jūras tiesības. Šādi robežlīgumi un lēmumi vai nu tieši vai transformēti nacionālajā likumdošanā kļūst par valsts konstitucionālo tiesību avotiem. Nacionālās jūras tiesības ir tas valstu nacionālo tiesību kopums, kurš regulē valstsjurisdikcijā esošo jūras ūdeņu tiesisko režīmu. Tās ir publisko tiesību normas, kuras nosakavalsts teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas platumu, kā arī regulē valsts fiskālo, sanitāro, imigrācijas un muitas kontroli valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos, dzīvo un nedzīvo j resursu ieguvi.

3-Kaads ir IMO ieguldiijums jt attiistiibaa un vai Latvijai ir kaadi sakari ar to??

Starptautiskā jūras organizācija

Ieguldījums:Izstrādātas tādas konvencijas kā

-par jūras piesārņošanu no kuģiem noveršana (73/78)

-1972.g. Konvencija par starptautiskajiem noteikumiem jūras piesārņojuma novēršanai

– konvencija par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumiem (1974)

-par cilvēka dzīvības aizsardzību jūrā”(1974)

-kuģu sadursmju novēršana jūrā

Šīs starptautiskās organizācijas darbības rezultātā ir pieņemtas sekojošas konvencijas:~konvencija par st-jūras kuģniecības atvieglojumiem

~ konvencija par kravas zīmi;

~ konvencija par zvejas kuģu drošību

Latvija ir šīs organizācijas locekle un LR-ai st-j organizācijā Londonā ir savs pārstāvis. Kopš 1993.g. LV ir IMO dalībvalsts.

4-Nosaukt principus, kuri regulee ieksh uudenju tiesisko staavokli!

Starptautisko tiesību pamatprincipi- tās ietvertas ANO ST-tiesas statūtos un tas tiek uztverts arī par st-ties avotu

St tiesību principi ir jāievēro valstīm (~18 principi):

1-valstu suverenitātes cienīšana 2-neiejaukšanās valstu iekšējās lietās

3-valstu robežu respektēšana 4-neuzbrukšanas princips 5-AJ brīvības princips

(šie visi principi starpt-praksē ir veidojušies no paržu tiesībām. Tie arī iekļauti ANO statūtos un arī ANO ģen asamblejas 1970.g.deklerācijā par st-sko tiesību pamatprincipiem.

5-kas ir RESCOMINIS UN RESCOSUIL.???

Join the Conversation