Saskarsmes psiholoģija

1139 0

Saskarsmes psiholoģija

Lektore : Andra Gaitniece – Putāne

SASKARSME – iegūstam paštēlu, “Es” tēlu;

– attīstam pašapziņu , pašvērtējumu.

A.ADLERS teicis – cilvēks piedzimst ar sociālajām (jūtām) iemaņām .

SASKARSME :

1)socioloģiskā pieeja – saskarsme ir viena no patstāvīgām darbības formām;

– mijiedarbība, kur norisinās cilvēciski sakari.

2) sociālpsiholoģiskā pieeja – saskarsmes tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera emocijas, uzvedību, darbību.

Saskarsmes struktūra

TIE IR SAVSTARPĒJI

SAISTĪTI UN NEDALĀMI

Saskarsme sākas ar savstarpēju uztveri.

• SOCIĀLĀ PERCEPCIJA mēģina uztvert otra cilvēka priekšstatus , domas , spējas, emocijas, vēlmes, darbību.

• KOMUNIKĀCIJA – informācijas apmaiņa , ko nodod sekojošos veidos – ar vādiem, pozām, žestiem, sejas izteiksmi, ba alss intonāciju, mesu komunikāciju.

• INTERAKCIJA – mijiedarbība vērsta uz rīcības regulaciju.

– mijiedarbība var izpausties kā sadarbība vai konkurence.

Saskarsmes funkcijas :

1) PRAGMATISKĀ JEB REGULATĪVĀ FUNKCIJA – saskarsmes procesā realizējas cilvēku mijiedarbība.

2) APSTIPRINĀJUMA UN SOCIĀLĀS KONTROLES FUNKCIJA – saprast – kāds es esmu? (saukšana vārdos, sasveicināšanās, apsveikšana, apdāvināšanās);

Kontrole -saskarsmē var apstiprinaties :

a) pozitīva veidā – uzslava, cildinājums;

b) negatīvā veidā – kritika, nopēlums.

3) VEIDOJOŠĀ JEB SOCIALIZĀCIJAS FUNKCIJA- saskarsme veidojas un mainas cilvēka psiholoģiskais tēls. Tikai saskarsme mēs mācāmies – kā veidot attiecības , kā uzvesties u.t.t.

4) SAVSTARPĒJO ATTIECĪBU ORGANIZĀCIJA UN UZTURĒŠANA JEB EKSPRESĪVĀ FUNKCIJA:

a) palīdz paust emocijas , attieksmi;

b) dažāda līmeņa attiecības palīdz veidot citu cilvēku tēlu caur emocijām.

5) SASKARSME PAŠAM AR SEVI JEB IZZIŅAS FUNKCIJA – caur savām domām, pārdzīvojumiem , izjūtām mēs spējam labāk sevi izprast , veidot iekšējo dialogu pašam ar sevi.

Saskarsmes tipi :

1. Imperatīvā saskarsme – direktīva attiecību forma

– mērķis kontrolēt partnera domas, lēmumus, uzskatus;

– saskarsmes partneris tiek uztverts kā objekts, kam kaut ko var pavēlēt , pieprasīt, fiziski iespaidot.

2. Manipulācija – attiecību forma, kur arī ir mērķis iespaidot personu, lai gūtu sev

labumu, bet tikai apslēptā veidā;

– manipulācija iederās – reklāmās, propogandās, aģitācijās;

– ja apzināti maipulē ar tuviem cilvēkiem, tas noved pie attiecību sagraušanas;

– manipulators ar laiku pats kļūst par manipulāciju upuri (rodas cinisms, pārmērīga paškontrole).

IMPERATĪVĀ UN MANIPULATĪVĀ SASKARSME – MORFOLOĢISKĀ SASKARSME.

3. Dialoģiskā saskarsme – divu vai vairāku personu mijiedarbība;

– mērķis – gūt abpusēju saskarsmi.

– Priekšnoteikumi :

a) svarīgi ievērot savu un partnera psiholoģisko stāvokli;

b) svarīga uzticēšanās un nevērtēšana;

c) jārespektē otra cilvēka domas kā sevis paša.

Saskarsmes dziļuma līmeņi

Vaļsirdīga pašatklāsme – prasa

dziļu harmoniju un sapratni

Domu un jūtu atklāšana – emocionāli dziļāka –

prasa pašatklāšanos; Pozitīvi –paaugstina pašvērtējumu;

negatīvi – jūtas nepieņemti, lieki, nenozīmīgi

Faktu atstāstīšana un apspriešana- pozitīvi- ir labsajūta, možums; negatīvi –

jūtas atraidīti, vietuļi, atstumti

Rituālā jeb klišejas saskarsme – sekla , nenozīmīga; attiecības nepilnveidojas, jo saskarsme tālāk nepilnveidojas

2. tēma – Manipulācija

Neapzināta manipulācija arī ir manipulācija – nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Manipulācija neveicina izaugsmi un manipulētāja kontakti ir virspusēji.

Paņēmieni :

 manipulētājs sarunā ir lieks (ko ted es, es jau neko)

 manipulētājs liek apšaubīt pirms brīža teikto (izraisa apjukumu)

 manipulētājs ieņem “muļķa pozu”, lai izvairītos no atbildības;

 iekšējais konflikts liek cilvēkam manipulēt :

a) ar citu manipulēšanas palīdzību cilvēks panāk savu;

b) neuzticēšanās sev un citiem

 E.Froms uzskata , ka manipulācija notiek: -cilvēki baidās no mīlestības kā no patiesām jūtām.

Pozīcijas

1. NO AUGŠAS – mēģina gūt sev labumu;

– lomas – diktators (pārspīlē savu spēku, komandē, citē autoritātes)

– huligāns – pārspīlē savu agresivitāti, cenšas citus iebaidīt, draud, apvaino;

– tiesnesis – apsūdz, atmasko, kaunina, raksturīgs pārspīlēts kritiskums.

2. BLAKUS – līdzvērtīga pozīcija, cieņa, ko manipulators tēo, bet reāli pats neizjūt, tādējādi panākot sev vēlamo rezultātu.

– lomas – “lāga zēns” – pārspīlēti demonstrē uzmanību, siltas jūtas;

– “moralizētājs”

– “aizstāvis” – demonstrē iecietību pret citu jūtām, spēlē uzupurēšanos.

3. No apakšas – manipulētājs ieņem cietušā lomu

– lomas – “lupata” –akcentē jūtīgumu,ievainojamību, pasivitāti,

piekāpšanos, nedzirdēšanu;

– “pielipeklis” –cenšas pārspīlēt savu atkarību , tēlo nevarīgu, apgādājumu.

Manipulētājs ļoti labi spēj atrast partneri, uz kuru var spēlēt.

Ietekmēšanas veidi:

1. Piespiešana – ļoti iedarbīgs;

– izpaužas, ja kontaktējas divu dažādu soc. slāņu cilvēki (bailes).

2. Emocionāla ietekmēšana – balstās uz neverbālo komunikāciju.

Nepilnas jūtas – baiļu, dusmu vietā demostrē sarūgtinājumu.

Manipulētāja jūtas bieži vien nav īstas, bet gan izdevīgas.

Psihes noslogošana var novest pie depresijas, apātijas.

Patiesās manipulētāja jūtas var tikt pārspīlētas kā anipulēšanas paņēmiens.

3. Intereses izraisīšana – pret manipulatora objektu, cenšas izvirzīt kopīgas problēmas ar “upuri”. Interese ietvert sevī pozitīvas emocijas.

4. Uzslavas un kritika . Kritika ietver sevī negatīvas emocijas.

Manipulatoru tipi .

Sadzīvē ir sastopami 3 manipulatoru tipi :

 Upuris – cietušais, kas grib saņemt kompansāciju , kuru nesaņemot paši cieš.

 Vajātājs, prokurors – ļoti patīk, ka citi sajūtas vainīgi, ļoti kontrolējoši.

 Glābējs – sajūta, vēlme darīt labu, kam pamatā labais tiek darīts, lai apmierinātu savu vajadzību;

– glābj tāpēc, ka sajūtās kā profesionāls glābējs;

– glābējs grib saņemt atlīdzību par izpalīdzību.

Manipulāciju izpausmes :

 “trešā partija” – vecāki izmanto bērnu kā starpnieku , lai kartotu savus rēķinus;

 “trešā persona” – uz trešo personu tiek uzlikta atbildība par situāciju;

 lomas – manipulācija ar lomām “jūs esat bērni un cietiet klusu”,”es kā māte esmu pelnījusi cieņu” , notiek identificēšanās ;

 uzskatāma rīcība – izmato uzskatāmu rīcību (vecāki ar sāpošu muguru rok dārzu un norāda bērnam, kāds viņš slikts)

 bailes – bailes tiešā veidā noskaidrot savstarpējās attiecības liek veikt manipulācijas; manipulētāji mēdz izmantot asaras.

 Viltus izvēle

 Rūpes

Pret manipulācijām jācīnās ar atvērtiem jautājumiem un bez agresijas:

a) jautājumi – Ko tev konkrēti vajag? Kam to vajag? Kas

tev traucē mēģināt? Cik daudz ? u.t.t.

b) Nevajag kļūt agresīvam, dusmīgasm, jo pretējā

gadījumā notiek spontāna, neloģiska rīcība.

c) Jacenšās pateikt un aizstāvēt savu viedokli;

d) Svarīgi manipulatoram atdot atbildību.

14.03.2002.

Virdžīnija Satira – AVS ģimenes psihoterapeite

Saskarsme atkarīga no : 1) katra individualitātes;

2) situācijas (soc.statuss, atbildība, loma).

Saskarsmes dimensijas:

1. Atvērtība – parādās : a) kaut kāda tipa informācijai – informācija var būt

kritika, cildinājums, izpētes jautājums, atgriezeniskā

saite;

b) kaut kāda tipa situācijās – situācijas- nodaļas

vadītāja kontaktēšanās ar bosu, sava līmeņa nod.vadīt., padoto, klientu.

– attiecās uz cilvēka spēju uzklausīt, saprast, pieņemt kritiku,

2. Personības/ uzdevuma orientācija – cilvēkus var iedalīt 2 tipos:

a) orientēts uz personību – vairāk interesē attiecības, jūtas

b) orientēts uz uzdevumu – vairāk interesē fakti , skaitļi, bet ne cilvēks

– var izdalīt : funkcionālos un afektīvos līderus

3. Pašatklāsme – ir divi skatījumi:

 Džorards: ”Cilvēkam jāspēj runāt par savām jūtām, uztveri – tieši, neviltoti”.

 Egans : ”Cilvēkiem ir pārāk liela pašatklāšanās”.

4. Akceptēšana – atzīšana – katram ir tiesības justies un domāt kā viņš

vēlās;

– svarīgi pieņemt pašam sevi, lai spētu pieņemt citus

(līdzīgi ir ar mīlestību).

5. Aizsardzība – cilvēka uzvedība specifiskās situācijās. “Tā ir tava

problēma, ka tev tas nepatīk”.

– ir divi veidi :

a) vislabākā aizsardzība ir uzbrukums (agresīvais cilvēks, kas nespēj citus saprast)

b) aizsardzības mehānismi – tie darbojas neapzināti (iedarbojas brīdī, kad šķiet, ka tiek apdraudēts pašvērtējums).

6. Kongurence (saskaņotība) – saskaņotība starp ne everbālajām izpausmēm

un vārdiem.

– jābūt saskaņotībai starp iekšējām izjūtām un

uzvedību.

Pašvērtējums. Stress.

Virdžīnija Satira :“Pašvērtējums ir saskarsmes svarīgākā vērtība”.

Nosacīti var izdalīt sekojošus pašvērtējuma veidus:

• Fundamentālais;

• Situatīvais .

Stress tiek izjusts , ja pašvērtējums ir briesmās.

V.Satira izdala trīs galvenos SASKARSMES ASPEKTUS:

Kongurentais stils : – saskaņotība ar jūtām, pieredzi;

– visi trīs Pats, Citi, Konteksts –saskaņoti;

– paredz, ka tiek lietots vārds “es”, tiek izteiktas personīgās domas;

– nelieto “nekad”, “nemaz”,

– lieto “tagad”, “šobrīd”,”dotajā situācijā”.

Sociālā percepcija / uztvere.

Efekti – kā mēs uztveram citus cilvēkus. Svarīgi komponenti – redze, dzirde, oža.

Ir divi aspekti :

1) savas un cita cilvēka personība;

2) efekti jeb parādības, kas rodas uztveres procesā.

IDENTIFIKĀCIJA – tieksme citus pielīdzināt sev.

EMPĀTIJA – veids kā mes sevi tēlaini cenšamies iedomāties cita vietā.

REFLEKSIJA – atspoguļošana- ir 3 komponenti:

a) kāda es esmu;

b) kā es sevi uztveru kā sarunu biedru;

c) kāds ir mans priekšstats par to, kā mani uztver cits cilvēks.

PIEREDZE – jo lielāka pieredze, jo adekvātāk mes spējam uztvert sevi un citus.

FUNKCIONĀLAIS TUVUMS – cik bieži cilvēki ikdeinā saskaras (tuvums veicina

simpātijas);

– aizsniedzmība.

MIJIEDARBĪBAS ANTICIPĀCIJA (kaut kā iepriekšējas gaidas ) – visbiežāk pozitīvā nozīmē.

VIENKĀRŠA ATRAŠANĀS REDZES LAUKĀ

FIZISKĀ PIEVILCĪBA- pirmais iespaids; etalons (kontrasta e

. . .

Prasme klausīties ir jātrenē. Labs sarunu biedrs ir tas, kas prot labi klausīties.

Kvalitatīvu klausīšanos traucē :

• Emocionālā nelīdzsvarotība ;

• Aizvainots pašlepnums;

• Vērtēšana no savām pozīcijām;

• Uzmanības trūkums pret tuvākajiem (tuvāki ir uzticami, tāpēc var atļauties neklausīties);

• Neprasme klausīties.

KLAUSĪTĀJU TIPI

• VĒRTĒTĀJS – klausās savās domās;

– sava veida aizspriedumaina klausīšanās.

• SKAIDROTĀJS – vienmēr gatavs meklēt atbildes – kāpēc kāds kaut ko pateica, izdarīja (piem. – jā , jā es zinu, ka tu to izdarīji, lai liktu man sajusties vainīgam)

– piemīt cilvēkiem, kuriem šķiet, ka viņi ir ļoti intelektuāli (gurdīši)

• ĻOTI LĪDZI JŪTOŠAIS – jūt visiem lī īdzi;

– mierinātājs (piem. – neņem vērā, visiem tā gadās)

• DIAGNOSTIĶIS – gatavs runātāju pārtraukt, lai noskaidrotu nianses.

KLAUSĪŠANĀS TEHNIKAS :

1) nerefleksīvā klausīšanās – akceptējoša, neanalizējoša;

– tā ir vēlama, kad redzam, ka otram cilvēkam ir svarīgi izrunāties;

– konflikta gadījumos, jo otram grūti iesākt runāt;

mērķis – ļaut otram izteikties, prasme uzmanīgi klusēt

likumi – neiejaukšanās; jāpieņem viss otra cilvēka teiktais; jādod atgriezeniskā saite (minimālie atbildes mājieni)

2) noskaidrošana – likvidēt nesaprašanos , pārpratumus;

– ja otrs ir haotisks, juceklīgs;

– frāzēm jāatiecas tikai uz informāciju;

– nevajag uzdot slēgtos jautājumus, kur var atbildēt ar “jā” vai “nē”.

3) parafrazēšana jeb pārstāstīšana – pateikt domu citādāk, ar saviem vārdiem;

– tā jāizmanto biznesā, konfliktsituācijās, ja vāji vai vispār neorientējas tēmā par kuru tiek runāts ;

likumi , ieteikumi :

a) ja es pareizi sapratu., citiem vārdiem., pēc tavām domām.., tātad tu ..

b) svarīgs ir saturs (nevis emocijas)

c) jāatkārto pats galvenais;

d) ja cilvēks ietur pauzi

4) refleksīvā klausīšanās jeb rezumēšana – kopsavilkuma izdarīšana;

– izmanto lietišķās sarunās, ja notiek aktīva diskusija (laiku pa laikam javeic rezumēšana);

– ja tiek izmantotas frāzes : – no tava teiktā izriet.., ja es pareizi sapratu..

5) jūtu atspoguļojums jeb empātiskā klausīšanās – mēs pievēršam uzmanību cilvēka jūtām (krīzes telefoni);

– mēs izrādam, ka cenšamies otru saprast;

– jāizvairās būt striktiem savos izteikumos, apgalvojumos;

– empātija.

Join the Conversation