:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Maijpuķītes, Parastā pērkonene, Melnā driģene, Maura retējs, Sējas auza, Zobu ammi, Ārstniecības amoliņš, Kaņepes. Atrodami augu apraskti un to izmantošanas iespējaas.

Darbs:

Ārstnieciskie augi.

1. Maijpuķītes (liliju dzimta)

Ārstniecībā izmanto
• maijpuķītes ziedus (flores Convallariae)
• maijpuķītes lapas (folium Canvallariae)
• maijpuķītes lakstus (herba Canvallariae)
Maijpuķīte ir 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu,zarainu sakneni.Lapas ir sēdošas, ar gludu malu. Ziedi balti, zvanveida, smaržīgi, sakopoti ķekarā ziedneša galā. Visas auga sastāvdaļas ir indīgas.
Maijpuķīte sastopama diezgan bieži. Zied maijā, jūnijā.Tā aug ēnainos mežos, krūmājos, mežmalās. Audzē ne tikai kā ārstniecīgu, bet arī kā dekoratīvu augu.
Lieto glikozīdus- konvalozīdus, konvalatoksīnus,lokundjozīdus. Šie glikozīdi darbojas kā sirds līdzekļi. Maijpuķītes preperātus lieto akūtas un hroniskas sirds mazspējas, kardiosklerozes, sirds neirozes ārstēšanai. Bieži lieto kopā ar baldrianu, māteru tinktūru un vilkābeļu šķidro ekstraktu.

2. Parastā pērkonene (krustziežu dzimta)

Ārstniecībā izmanto
• lakstus
Parastā pērkonene ir 30-120cm augsts, viengadīgs lakstaugs ar stāvu, zarainu stumbru. Lapas iegareni lancetiskas vai lancetiskas, sēdošas, pamīšus, klātas ar retiem matiņiem. Ziedi spilgti dzelteni, sakopoti īsos ķekaros, kas augļu laikā sasniedz līdz 35cm augstumu. Zied no maija līdz oktobrim. Augļi četršķautņaini pāksteņi.
Parasto pērkoneni var sastapt bieži kā nezāli tīrumos, pļavās, ceļmalās, upmalās, izcirtumos, apdzīvotu vietu tuvumā. Lielas audzes tā neiveido.
Pērkoneņu aktīvās vielas pēc savas iedarbības ir līdzīgas uzpirkstenīšu glikozīdiem. Satur erizimīnu, erizimozīdus. Izmanto pret mitrālām sirdskaitēm, aterosklerotisko kardiosklerozi. Parastās pērkonenes lakstu uzlējumu lieto sirdsslimību, cingas ārstēšanai un kā diurētisku līdzekli.

3. Melnā driģene (nakteņu dzimta)

Ārstniecībā izmanto
• Driģeņu lapas (folium Hyscyami)
Driģene ir 30-100cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar taisnu, augšdaļā zarainu stumbru. Lapas iegareni olveida vai lancetiskas ar rupji zobainu vai daivainu malu. Apakšējās lapas ar kātu; ziedēšanas laikā tās atmirst. Stumbra lapas sēdošas, pat skaujošas. Augs lipīgs, augs klāts ar matiņiem. Ziedi netīri dzelteni ar violetu dzīslojumu, sēdoši, izvietoti stumbra un zaru augšējajā daļā. Zied jūnijā un jūlijā. Auglis divcirkņu pogaļa ar sīkām sēklām. Ļoti indīgs augs.
Melnā driģene sastopama bieži. Tā aug nezālienēs, ceļmalās, retāk tīrumos un dārzos pa vienai vai vairākām nelielās grupās; to arī kultivē.
Visas auga daļas satur alkaloīdus un arī glikozīdus. Melnās driģenes preperātus medicīnā lieto kā spazmolītiskus un sāpes mazinošus līdzekļus. Eļļu izmanto artrīta, radikulīta un neirīta ārstēšanā. Lieto arī pret galvassāpēm, hronisku bronhītu, kunģa un zarnu spazmu, histēriju, bezmiegu.

4. Maura retējs (rožu dzimta)

sastopams ceļmalā, pagalmos, pļavās.
Tas
ir viens no retēju ģints augiem. Retēji ir daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stumbru. Lapas plūksnaini vai staraini dalītas. Ziedi dzelteni, daudz putekšņlapu, auglis – riekstiņu kopauglis. Maura retējam raksturīgas līdz 1 m garas ziedošas, ložņājošas stīgas, kas mezglu vietās apsakņojas.
Tautas medicīnā lieto tuberkulozes, aknu slimību ārstēšanai, lapas izmantojamas mājputnu ēdināšanai. Pie mums ir izplatītas arī vēl citas retēju sugas: stāvais retējs, sudraba retējs, smilšu retējs.

5. Sējas auza (graudzāļu dzimta)

Ārstniecībā izmanto
• auzu auglis (graudenis)- (fructus Avenae)
• auzu laksts- (herba avenae)
Sējas auza ir 50-100cm augsts, viengadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām. Ziedi sakopoti līdz 25cm garās vārpskarās. Zied jūlijā, augustā. Auglis graudenis.
Plaši kultivē kā pārtikas un lopbarības augus.
Auzu augļus lieto kā sedzošu un mīkstinošu līdzwekli kunģa un zarnu trakta iekaisumu un caureju ārstēšanai, it sevišķi veciem cilvēkiem un maziem b’’erniem. Tautas medicīnā augļu uzlējumu izmanto žults sekrēcijas stimulēšanai. Tautas medicīnā plaši izmanto arī auzu salmu novārījumu un tēju kā sviedrējošu, pretdrudža, diurētisku līdzekli tūsku ārstēšanai, izmanto arī meteorisma ārstēšanai. Auzu salmu peldes izmanto reimatisma, išiasa, apsaldējumu ārstēšanai, kā arī pret kāju svīšanu. Pret nierakmeņu izraisītām sāpēm lieto karstas salmu kompreses nieru rajonā. Svaigu auzu lakstu spirta uzlējumu lieto homoepātijā kā spēcinošu, tonizējošu līdzekli pret nogurumu, kā arī gremošanas orgānu sekrēcijas stimulēšanai.

6. Zobu Ammi (čemurziežu dzimta)

Ārstniecībā izmanto
• Zobu ammi augli (fructus Ammi visnagae)

Zobu ammi ir līdz 100cm augsts divgadīgs lakstaugs. Tās stumbrs ir stāvs, zarains. Lapas vairākkārt plūksnaini dalītas sīkās diegveida plūksnās. Ziedi-sīki, balti ar nepatīkamu smaku, sakopoti saliktos čemuros zaru galā. Auglis-sēkleņu skaldauglis. Zied jūnijā un augustā.
Kā viengadīgu lakstaugu kultivē Ukrainā, Moldāvijā, Ziemeļkaukāzā.
To lieto stenokardijas, bronhiālās astmas, kā arī kuņģa un zarnu un urīnceļu spazmu ārstēšanai un lēkmju profilaksei. No zobu ammi iegūtais Kellīns ietilpst preperātu „kellitrīna” un „vikalīna” sastāvā. Preperātu avisānu (zobu ammi aktīvo vielu summu) lieto nieru koliku un cistītu ārstēšanai.


7. Ārstniecības amoliņš (Melilotus officinalis) (Tauriņziežu dzimta)

Ārstnieciskais amoliņs ir divgadīgs lakstaugs ar līdz 1,5 m garu, stāvu stublāju un dzelteniem ziediem skrajos ķekaros lapu žāklēs. Zied no VII - IX. Sastopams retāk kā baltais amoliņš ceļmalās, uz dzelzceļa uzbērumiem, tīrumos. Dažas amoliņu ģints sugas sastopamas kā adventīvi augi.

8. . Kaņepes. (Linu dzimta)

• Tautas medicīnā izmanto stiebrus, lapas, ziedus, putekšņus, sēklas, eļļu.
• Tautas medicīnā izmanto augšējo elpošanas ceļu saslimšanu, akūtu bronhītu, dzimumorgānu slimību, urīnpūšļa un nieru iekaisumu gadījumos.
• Kaņepju preparāti ir lieliski absorbenti, kas pārsteidzoši efektīvi no organisma izvada dažādas toksiskas vielas.
• Tautas medicīna liecina, ka uzlējumus izmanto kā sāpju mazinošu un miega līdzekli.
• Kaņepju sēklu uzlējumu pielieto kā attīrošu un urīna dzenošu, mīkstinošu un organismu vispārstiprinošu līdzekli. To izmanto gremošanas trakta, urīna sistēmas un dzimumorgānu saslimšanu ārstēšanai (gonoreja, urīnpūšļa katara, hemoroīdi). Palīdz arī pie garīgas pārslodzes.
• Sēklas komprešu veidā izmanto mastīta, hroniska reimatizma, apdegumu, izsitumu, nobrāzumu dziedēšanai.
• Kaņepju emulsiju no sasmalcinātām sēklām un ūdens vai piena izmanto kā labu sāpju mazinošu līdzekli pie klepus (īpaši astmas gadījumā), sāpīgas urinācijas (5-10 g sēklas uz 1 gl. ūdens – dienas deva).
• Dažkārt kaņepju preparātus izmanto aknu salimšanu, pleirīta, perikardīta gadījumos.
• Kaņepju sēku putriņu uzliek locītavu traumu vietām.
• Podagras un reimatizma gadījumā izmanto kā sāpju mazinošu un mīkstinošu līdzekli.
• Kaņepju eļļu izmanto jostas vietas radikulīta, sāpošo vietu ieziešanai.
• Kaņepju eļļu izmanto apdegumu dziedēšanai.
• Kaņepju augu augšējās lapiņas izmanto nomierinošu tēju pagatavošanai. Lieto bezmiega, epilepsijas gadījumos.
• Preparātus kas iegūtu no stiebru masas izmanto nerastēnijas, impotences, rahīta, diatēzes un mazasinības gadījumos.

• Sasmalcinātu sēklu novārījumu (½ – 1 tējk. sēklas uz 1 gl. ūdens) lieto kā mīkstinošu līdzekli ūrīnpūšļa iekaisumu gadījumos.
• Sasmalcinātas sēklas ir labs piena sekrēcijas stimulējošs līdzeklis.
• Kaņepju sēklu un medus maisījumu izmanto tulznu dziedēšanai.
• Dziedniecisko vannas peldi ar kaņepju lapām, nātrēm, bērzu lapām (100-200 g katra veda uz vienu vannu) lieto taksapalzmozes gadījumā un kā organismu vispārstiprinošu līdzekli smagu infekciju saslimšanu gadījumos.
• Kaņepju sēklu novārījums astmas gadījumā. 5-10 g sēklas, 1 gl. ūdens. Devu izdzer dienas laikā.
• Nieru un urīnpūšļa saslimšanu gadījumos pagatavo kaņepju un ķirbju sēklu (vienādās devās uz 3 gl. ūdens) novārījumu. Ieteicams lietot tajos gadījumos, kad urīnā novēro asins piejaukumu.
• Kaņepju eļļa izrāda efektīvu iedarbību uz sejas ādu mazinot grumbas un atjaunojot ādas šūnas.