Pēteris Čaikovskis

139 0

Mazliet par Pētera Čaikovska dzīvi kur piedzimis, mācījies utt. talak aprakstīts sižets par vina slavenākajiem darbiem Gu;bja ezers un Riektkodis!

PĒTERIS ČAIKOVSKIS

1840-1893

Čaikovskis piedzima 1840. gada 25. aprīlī Votkinskā. Viņš nomira 1893. gada 25. oktobrī Sanktpēterburgā. Iespējams, Čaikovskis ir populārākais baleta mūzikas komponists. Viņš ir sarakstījis baletus „Riekstkodis”, „Gulbju ezers” un „Apburtā princese”. Viņš ir sarakstījis arī sešas simfonijas, vairākas klaviersonātes, operas „Pīķa dāma”, „Jevgēņijs Oņegins”, kā arī daudzus citus skaņdarbus. Čaikovska tēvs bija valdības ierēdnis, un viņa māte bija francūziete. Kā tai laikā Krievijā bija pa arasts, viņam bija franču guvernante. Pētera interese par mūziku netika atbalstīta. 14 gadu vecumā Čaikovska māte nomirst no holēras, un tas viņam ir liels pārdzīvojums. Savas bēdas viņš apliecina, vēlāk uzrakstot valsi klavierēm. 1850. gadā Pēteris sāka studēt jurisprudenci, bet vakaros mācās Mūzikas biedrībā. Pēc skolas pabeigšanas, viņš sāk strādāt Tieslietu Ministrijā. 1862. gadā Čaikovskis pamet darbu, lai iestātos Pēterburgas konservatorijā. Te viņa skolotājs bija slavenais krievu komponists Antons Rubinšteins. Čaikovskis viņam veltīja 1. klavierkoncertu. Viņš neveiksmīgi apprecējās. Liela nozīme Čaikovska dzīvē bija Nadežda fon Meka. Viņa bija inteliģenta, bagāta sieviete, kura dievināja Čaikovska mūziku. Viņi nekad netikās klātienē, bet tikai sarakstījās. Nadežda Čaikovski atbalstīja finansiāli, kas bija ļoti nozīmīgi, jo viņš varēja savu laiku veltīt tikai daiļradei, nedomājot par savu iztikšanu. Lielāko daļu no sava mūža Pēteris pavadīja viens, un daudzi cilvēki tic, ka viņa mūzika atspoguļo šīs jūtas, it īpaši viņa pēdējā simfonija. Čaikovskis ir bijis vairākās koncerttūrēs ārzemēs – ASV, Eiropas pilsētas. Viņš nomira 1893. gadā neilgi pēc pēdējās simfonijas pirmizrādes no holeras.

Čaikovska baleti.

Čaikovska pirmais balets bija „Gulbju ezers”. Kā viņš pats rakstījis kādā vēstulē, šo darbu viņš uzņēmies rakstīt „daļēji naudas dēļ, daļēji tādēļ, ka viņš jau sen ir gribējis izmēģināt roku šajā žanrā”. Kā zināms, šis mēģinājums bija veiksmīgs. Čaikovskis ir sarakstījis tikai 3 baletus, bet visi no tiem ir pasaules klases skaņdarbi.

Izcilais simfoniju meistars un operu komponists Čaikovskis iegājis vēsturē arī kā baleta reformators. Viņš uzskatīja, ka deja nemazina mūzikas vērtību, bet tieši otrādi – piešķir tai īpašu dinamiku. Trīs darbi – „Gulbju ezers”, „Apburtā princese” un „Riekstkodis”, ko viņš sarakstīja šajā žanrā, atstāja lielu iespaidu uz horeogrāfijas mākslu. Sākot jaunu, simfoniskā baleta ēru, viņi ieņēma pelnītu vietu blakus labākajām 19. gadsimta operām un simfonijām.

Čaikovska baleti ir spilgts piemērs auglīgai teātra un instrumentālās mūzikas mijiedarbībai. Muzikālais teātris un opera veidoja 18. gadsimta klasisko simfoniju. Mazāk nozīmīga bija baleta jeb deju mūzikas ietekme.

Baleta kā žanra evolūcija notika lēni, bet atpalikšana no straujās operas un simfonijas attīstības 19. gadsimta pirmajā pusē noveda pie nopietna pagrimuma. Harmonijas trūkums elementos, kas sastādīja baleta izrādi, bija baleta teātra Ahilleja papēdis. Lai tas sasniegtu klasiskās mākslas virsotnes, trūka citu mūzikas žanru atbalsts. Operas un baleta ietekme uz baleta žanru sāka parādīties tikai 19. gadsimta vidū. Klasiskā baleta radītāja Čaikovska daiļradē šai ietekmei ir īpaša nozīme: simfonista un operu komponista pieredze ieņēma baletu radīšanā galveno lomu.

Baletā Čaikovskis, tāpat kā citos žanros, necentās stāties pretim pieņemtajām normām. Tieši otrādi, viņš pieņēma tā laika mākslas tradīcijas. Un tomēr, parādot veco jaunā g

. . .

Join the Conversation