Apraksts:

Kādēļ vajadzīgi nākotnes līgumu tirgi? 2 Cenu riska pārvešana: hedžēšana. 2 Cenas noteikšana 4 Spekulanti palielina tirgū kapitālu un likviditāti 4 Spekulantu tipi 5 Hedžēšanas piemērs 5 Spekulēšanas piemērs 7 NĀKOTNES LĪGUMU VEIDI. 8 Preču nākotnes līgumi. 8 Finansu nākotnes līgumi 9 Indeksu nākotnes līgumi 9 Obligāciju nākotnes līgumi 10 Procentu likmes nākotnes līgumi 10 Valūtu nākotnes līgumi 11 DARBĀ IZMANTOTIE TERMINI 11 SECINĀJUMI 12 IZMANTOTĀ LITERATŪRA 12

Darbs:

NĀKOTNES LĪGUMI 2
Kādēļ vajadzīgi nākotnes līgumu tirgi? 2
Cenu riska pārvešana: hedžēšana. 2
Cenas noteikšana 4
Spekulanti palielina tirgū kapitālu un likviditāti 4
Spekulantu tipi 5
Hedžēšanas piemērs 5
Spekulēšanas piemērs 7
NĀKOTNES LĪGUMU VEIDI. 8
Preču nākotnes līgumi. 8
Finansu nākotnes līgumi 9
Indeksu nākotnes līgumi 9
Obligāciju nākotnes līgumi 10
Procentu likmes nākotnes līgumi 10
Valūtu nākotnes līgumi 11
DARBĀ IZMANTOTIE TERMINI 11
SECINĀJUMI 12
IZMANTOTĀ LITERATŪRA 12



Nākotnes līgumi
Kādēļ vajadzīgi nākotnes līgumu tirgi?
Nākotnes līgumu biržas, vienalga kādā veidā tās ir strukturētas un kādā veidā tajās noris tirdzniecība, pastāv tādēļ, ka tās pilda divas ļoti svarīgas ekonomikas funkcijas – riska pārvietošana un cenas noteikšana. Nākotnes līgumu tirgus padara iespējamu tiem, kuri grib samazināt cenu risku nodrošinātājiem (hedger) nodot daļu vai visu cenu risku tiem kuri ir gatavi to pieņemt spekulantiem.

Cenu riska pārvešana: hedžēšana.
Nākotnes līgumu tirgus pirmā funkcija ir nodrošināšana. Nodrošināšana ir nākotnes līgumu pirkšana un pārdošana, lai izvairītos no riska, kas rodas mainoties preču cenām tirgū. Šis riska sadales mehānisms ir padarījis nākotnes līgumus saistošus praktiski visiem uzņēmumiem un finansu institūcijām.

Nodrošinātāji vai nu plāno iegūt savā īpašumā kādu preci vai viņiem tā jau ir īpašumā – labību, kokmateriālus, kukurūzu, valdības parādzīmes utt. – un ir norūpējušies par to, ka preces cena var izmainīties pirms viņi to pārdos vai nopirks. Gandrīz katrs kurš vēlas aizsargāties pret nevēlamām cenu izmaiņām var izmantot nākotnes līgumu tirgu – lauksaimnieki, ražotāji, eksportētāji, banķieri, apdrošināšanas sabiedrības un citi.

Uzņēmējdarbība ir saistīta ar risku. Lauksaimniecībā piemēram ilgstošs sausums var ietekmēt gaidāmo ražu un lauksaimnieku ienākumus. Sausums ietekmē arī labību, kviešus, auzas, kukurūzu. Šo graudaugu cena savukārt tieši ietekmēs tirgus cenas sausajām brokastīm, cepam eļļām, alum, spirtam, maizei, gaļai, utt..

Ražotājiem, samazinātas piegādes, ko radījuši piemēram streiki, jēlmateriālu ievešanas aizliegums, var paaugstināt attiecīgā produkta tirgus cenu. Šie ekonomiskie faktori var tieši ietekmēt cenu, ko ražotāji un patērētāji maksā par attiecīgo produktu sākot no degvielas un beidzot ar dārglietām. Bankai ienesīguma likmes izmaiņas, kuru tā maksā saviem noguldītājiem, izmaina tās izdevumu struktūru un ietekmē aizdevuma likmi.

Mūsdienu ekonomikā ir pilnīgi neiespējami izvairīties no riska ko rada cenu svārstības tirgū. Nodrošināšanās nākotnes līgumu tirgū minimizē ietekmi, kuru rada cenu nevēlamas svārstības.

Piemēram būvuzņēmējs kurš vēlas uzbūvēt 20 mājas. Viņš nolemj pārdot katru māju pirms būvniecības uzsākšanas, lai novērstu risku, ko varētu radīt nekustamā īpašuma vērtības krišanās, kas savukārt varētu radīt būvuzņēmējam zaudējumus. Protams pārdodot māju iepriekš viņš atsakās arī no iespējas gūt papildus peļņu gadījumā, ja nekustamā īpašuma vērtība palielinātos. Tā vietā viņš bloķē cenu un atbrīvojas no jebkura riska, laba vai slikta, kas varētu būt saistīts ar nekustamā īpašuma tirgus svārstībām.

Māju pircēji dara to pašu. Nobloķējot savu cenu viņi ir aizsargāti pret nekustamā īpašuma cenu celšanos, bet reizē ar to arī zaudē iespēju nopirkt māju daudz lētāk, ja cenas kristos mājas būvniecības laikā. Gan būvuzņēmējs, gan pircējs lieto hedžēšanu, lai nopirktu cenu stabilitāti.

Nākotnes līguma piemērs. Pieņemam, ka sojas pupiņu pārstrādātājs piekrīt pārdot sojas eļļu ražotājam pēc sešiem mēnešiem. Abas puses noslēdz darījumu par šodienas cenu, lai gan piegāde notiks tikai pēc sešiem mēnešiem. Sojas pupiņu pārstrādātājam pašlaik vēl nav sojas pupiņu, ko pārstrādāt eļļā, bet viņš uzskata, ka sojas pupiņu cenas var celties nākamajos sešos mēnešos un radīt viņam zaudējumus.

Lai nodrošinātos pret cenu kāpumu, sojas pupiņu pārstrādātājs nopērk sojas pupiņu piegādes nākotnes līgumu uz kura pamata viņam tiks piegādātas sojas pupiņas sešu mēnešu laikā. Kad ir pagājuši pieci ar pus mēneši , sojas pupiņu pārstrādātājs nopērk pupiņas un kā jau bija paredzējis tirgus cena bija pieaugusi. Tā kā tika veikta nodrošināšanās nākotnes līgumu tirgū , sojas pupiņu pārstrādātājs var pārdot savus nākotnes līgumus ar peļņu, jo palielinoties preces cenai tai piesaistīto nākotnes līgumu cena arī aug, un izmantot iegūto peļņu, lai nolīdzinātu cenu kāpumu un aizsargāt savu peļņu, ko iegūtu pārdodot sojas eļļu.

Preču un preču nākotnes līgumu cenu līmeņi ceļas apmēram vienādi, jo ir atkarīgi no tiem pašiem pieprasījuma un piedāvājuma datumiem.

Finansu nākotnes līgumi piedāvā tādas pašas nodrošināšanas iespējas. Pieņemam ka nopietnai finansu institūcijai pieder nozīmīgs daudzums ASV valsts parādzīmju. Firmas finansu speciālisti uzskata ka procentu likme tuvākajā nākotnē celsies, radot parādzīmju vērtību krišanos. Zinot ka ir visai riskanti turēt atstāt savā valdījumā tik daudz nenodrošinātu ieguldījumu ir bīstami, viņi nolemj pārdot ASV valsts parādzīmju nākotnes līgumus.

Mēnesi vēlāk, procentu likmes pieaug un parādzīmju vērtība samazinās. Firma izmanto savu nodrošinājumu atpērkot, pārdotos nākotnes līgumus un iegūs peļņu. Tādējādi firma ir aizsargājusi savu ieguldījumu naudas vērtību, jo ienākumi no nodrošināšanas sedz zaudējumus, kas rodas pazeminoties parādzīmju cenai. Protams, ka tirgus situācija nemainās tā kā tas ir paredzēts prognozēs. Un nodrošinātājs pieņem šo varbūtību, dažreiz zaudējot iespēju gūt papildus peļņu, kā primāro mērķi uzskatot cenu riska samazināšanu.

Cenas noteikšana

Tā kā nodrošinātāju un spekulantu gaidas un intereses satiekas biržā, notiek tirdzniecība un informācija par cenām izplatās pasaulē. Šī cenu informācija tiek izmantota kā rādītājs, lai noteiktu kādas preces vai finansu instrumenta cenu noteiktā dienā un laikā. Nākotnes līgumu biržas piedāvātās iespējas sasniedz katru Pasaules tirgus sektoru, kuros tirgus situācijas izmaiņas rada risku.

Spekulanti palielina tirgū kapitālu un likviditāti

Spekulanti pilda dažas būtiskas ekonomikas funkcijas, jo viņi atvieglo tirdzniecību ar precēm un finansu instrumentiem. Spekulanti nerada risku, viņi to pieļauj ar cerību iegūt peļņu.

Tirgū bez spekulantiem hedžeriem būtu grūti vienoties par cenu, jo pārdevēji (īsās pozīcijas hedžētāji) vēlētos iegūt augstāko iespējamo cenu , kamēr pircēji (vai garās pozīcijas hedžētāji) vēlētos zemāko iespējamo cenu. Šajā gadījumā pārdevējiem būtu jāpieņem piedāvājums neatkarīgi no tā cik cena zema un otrādi. Spekulanti pārmet tiltu šai plaisai starp piedāvājuma un pieprasījuma cenu, tādējādi padarot tirgu daudz efektīvāku.

Spekulantiem uzsākot darbību tirgū, palielinās gatavo pircēju un pārdevēju skaits un hedžētāji vairs nav ierobežoti tikai ar citu vajadzību hedžēšanu. Papildus riska uzņemšanai, kapitāla un likviditātes palielināšanai spekulanti arī nodrošina tirgus stabilitāti.

Spekulanti nodarbojas ar nākotnes līgumu pirkšanu un pārdošanu, lai gūtu peļņu no cenu svārstībām. Preču un finansu instrumentu cenu ietekmē daudzi ārējie faktori. Piemēram graudu cena svārstās līdzi pieprasījumam un piedāvājumam. Liela raža nozīmē zemāku graudu cenu. Augsta cena var rasties no tādiem faktoriem kā nepiemēroti laika apstākļi vai pēkšņi paaugstināts eksporta pieprasījums. Finansu instrumentu cena svārstās atkarībā no procentu likmēm, ekonomika rādītājiem un politiskajiem faktoriem.

Spekulējot nākotnes līgumu tirgū ir iespējams iegūt peļņu vai ciest zaudējumus, līdzīgi kā tirgojoties ar precēm. Taču spekulantiem visbiežāk nav vēlmes iegūt savā īpašumā to preci vai finansu instrumentu, kas atrodas nākotnes līguma pamatā. Viņi pērk līgumus ar cerību, ka cenas celsies, un tos varēs pārdot ar peļņu. Viņi pārdod kontraktus gaidot cenu krišanos ar cerību, ka vēl kritīsies un vēlāk varēs šo nākotnes līgumu atkal atpirkt atkal iegūstot peļņu. Spekulants var ieiet tirgū vai nu kā pārdevējs vai kā pircējs atkarībā no viņa uzskata par tirgus patreizējo un nākotnes situāciju.

Spekulanta peļņas potenciāls ir proporcionāli atkarīgs no tā vēlmes uzņemties risku un spējas paredzēt cenu izmaiņas. Iespējamā peļņa un zaudējumi ir vienlīdz iespējami gan garajā, gan īsajā pozīcijā esošajiem spekulantiem.

Spekulantu tipi

Spekulantus var klasificēt pēc to tirdzniecības metodēm.
Pozīciju tirgotājs (position trader) – uzņemas kādu no nākotnes līguma vai opciju pozīcijām un paliek tajā dažas dienas, nedēļu, mēnešus.
Sesijas tirgotājs (day trader) – atrodas tirgus pozīcijā tikai tirgus sesijas laikā un reti paliek tajā pašā pozīcijā arī nākošajā tirdzniecības sesijā. Šādu metodi visbiežāk izmanto biržas biedri kuri darījumus veic biržā.
Skalperis (scalper) – pats tirgojas biržā, izmantojot vismazākās cenu svārstības, uzņemoties mazus zaudējumus vai peļņu pie liela tirdzniecības apjoma. Līdzīgi dienas tirgotājiem maina savas pozīcijas dienas laikā.
Sadalītājs (spreader) – tirgojas izmantojot cenu starpību starp diviem vai vairākiem nākotnes līgumiem, dažādi tās pašas preces piegādes laiki, to pašu preci dažādas biržās.

Hedžēšanas piemērs

Hedžēšana nākotnes līgumu tirgū ir divpakāpju process. Atkarībā no hedžētāja situācijas preču (naudas) tirgū, viņš vai nu pirks vai pārdos nākotnes līgumus. Ja viņš gatavojas pirkt preci preču tirgū vēlākā laikā, viņa pirmais solis būs nākotnes līguma iegāde. Ja viņš gatavosies pārdot preci tad viņa pirmais solis būs nākotnes līguma pārdošana.

Otrais solis parādās, kad notiek darbība preču tirgū. Šajā brīdī nākotnes kontrakts vairs cenas aizsardzībai nav vajadzīgs un kontraktu slēdz (offset). Ja nodrošinātājs sākotnēji atrodas garajā pozīcijā, viņš pārdos nākotnes līgumu. Ja nodrošinātājs sākotnēji atrodas īsajā pozīcijā, viņš atpirks nākotnes līgumu. Abām gan sākuma, gan beigu pozīcijām ir jābūt par to pašu preci, daudzumu un piegādes mēnesi.

PIEMĒRS:
Pieņemam, ka Jūnijā zemnieks prognozē, ka viņš septembrī iegūs 10 000 tonnas